Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

4. maijs toreiz un tagad

4. maijs, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena, ir īpaša diena ikvienam. Daļa no mums bijuši nozīmīgā notikuma liecinieki, savukārt bērni un jaunieši par 1990. gada notikumiem uzzina savās ģimenēs, no aculiecinieku stāstiem, var lasīt grāmatās, redzēt videoierakstos un fotogrāfijās.

Šodien, 2020. gadā, ir pašsaprotami, ka tā ir svētku diena, kurā izkaram sarkanbaltsarkano karogu, un kalendārā datums iekrāsots sarkans, vēstot, ka tā mums visiem ir brīvdiena. Taču tas tā nav bijis vienmēr. Ceļš līdz 4. maija atzīšanai par oficiālu brīvdienu bijis garš. Pagāja 12 gadi, iekams beidzot skaļi un noteikti varējām paziņot, ka šī ir Latvijas vēsturē viena no svarīgākajām dienām, un oficiālas brīvdienas statusa piešķiršana tam kļuva par apliecinājumu.

 

Lai arī deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu tika pieņemta 1990. gada 4. maijā, tikai kopš 2002. gada tā ir noteikta kā brīvdiena. Pirmo reizi plašākas diskusijas par to, ka 4. maijam ir jābūt nevis vienkārši piemiņas dienai, bet svētku dienai un brīvdienai, parādījās 2000. gada pavasarī, kad tuvojās 10 gadu atceres pasākumi, godinot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Lai arī šo ideju atbalstīja daudzas amatpersonas, ieskaitot toreizējo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, valdība priekšlikumu noraidīja, par iemeslu norādot juridiskus šķēršļus, taču neoficiāli izskanēja arī tāds viedoklis, ka brīvdiena netiek apstiprināta arī finansiālu apsvērumu dēļ. Bija jāpaiet vēl 2 gadiem, un 2002. gadā, neilgi pirms 8. Saeimas vēlēšanām, lēmums tika pieņemts. Vēl pēc vairākiem gadiem tika noteikts, ka 4. maija un 18. novembra brīvdiena tiek pārcelta uz nākamo darba dienu, ja svētki iekrīt sestdienā vai svētdienā.

 

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kādā intervijā (1) 4. maija nozīmi mūsu valsts vēsturē raksturojusi precīzi:

 

“4. maijā politiskā līmenī tika lemts par neatkarības atjaunošanu. Cilvēks, kuram iespēris zibens un kuru atdzīvina, ir dzimis divreiz, un var svinēt divas dzimšanas dienas. Latvijai ir tieši tāpat. Tas nav nekas ne atvietojams, ne noliekams stūrī – tas ir milzīgs notikums – tikpat svarīgs, kā pirmā neatkarības deklarācija”.

 

Šogad 1990. gada 4. maija notikumu atcerei tiek veltīti virtuāli sarīkojumi, ir pieejami dažādi interesanti un vērtīgi materiāli (2) par šīs dienas notikumiem pirms 30 gadiem. Taču līdzās svētkiem, sarkanbaltsarkanajiem karogiem un baltiem galdautiem noris arī ikdienas dzīve – tā, par ko neraksta avīžu pirmajās lapās, ko nerāda TV ziņu sižetu pirmajās minūtēs. Tāpēc Jelgavas pilsētas bibliotēka piedāvā nelielu ieskatu – mozaīku no tā, ko drukāja Jelgavas laikraksti 4. maija 4. lappusē no 1990. gada līdz 2002. gadam – laikā, kad 4. maijs vēl nebija oficiāla brīvdiena un avīzes tika izdotas arī šajā dienā.

 

Mazs, krāsains kaleidoskops, mirkļa zibšņi, kas liecina par to, kā dzīvojām pirms 20 un 30 gadiem.

 

Izmantotie avoti:

  1. https://nra.lv/latvija/244132-vaira-vike-freiberga-par-4-maiju-tas-ir-milzigs-notikums.htm
  2. https://lv100.lv/jaunumi/izzini-4maijs30/

Ziņu kaleidoskops 1990-2002 – fragmenti no Jelgavas laikrakstiem 4. maija 4. lappusē. Klikšķiniet uz katra attēla, lai atvērtu un izlasītu.