27.marts – Starptautiskā teātra diena
Teātris – tā ir īpaša pasaule, mīlēta un apbrīnota, kritizēta un pelta, cienīta un slavēta. Šoreiz ieskats grāmatās par teātri, aktieriem un spēlēšanu.
Grāmatu anotācijas no www.jr.lv, www.gramata24.lv, www.kroders.lv, www.diena.lv, www.petergailis.lv,
|
Latviešu teātris no pirmsākumiem līdz mūsdienām
Pētījums sniedz koncentrētu, sistemātisku latviešu dramatiskā teātra vēstures apskatu no profesionālā teātra veidošanās sākumposma 19.gadsimta 60.gados līdz visjaunākajam periodam. Tajā atspoguļota teātra kolektīvu tapšana un darbība, akcentējot radošā procesa galvenās tendences, virzienus un izcilākās personības režijā, aktiermākslā un scenogrāfijā. Pirmo reizi restaurēti ideoloģisko apsvērumu dēļ padomju režīma laikā izdotajos pētījumos noklusēti fakti, to mākslinieku radošais ieguldījums, kuri devās trimdā no okupētās Latvijas.
|
|
|
Hausmanis V. Latviešu drāmas sākotne
Profesora Viktora Hausmaņa pētījums sniedz izsmeļošu ieskatu latviešu drāmas attīstības ceļā līdz Ādolfa Alunāna, Rūdolfa Blaumaņa un Aspazijas radītajām komēdijām un drāmām, kuras joprojām pieder pie klasiskām latviešu kultūras bagātībām. Monogrāfijā analizēti arī mazāk pazīstamu vai aizmirstu latviešu dramatiķu mēģinājumi lugu rakstniecībā. Līdz ar to radīts vispusīgs pārskats par latviešu drāmas izveidi 19. gadsimtā. Izdevumu bagātina ilustrācijas, lugu autoru un lugu rādītājs.
|
|
|
Latvijas teātris 20.gs. 90.gadi un gadsimtu mija
Teātra mākslas procesi Latvijā, teātru iekšējā attīstība, problēmas un risinājumi, paaudžu nomaiņa, jaunu personību ienākšana, nozīmīgākie uzvedumi tiek analizēti laikposmā no 90.gadu sākuma līdz 2005.gadam – sarežģītā, pārmaiņām piesātinātā laikā, kad būtiski mainījusies visa teātru funkcionēšanas sistēma, kas savukārt izmainījusi gan mākslinieku iekšējo pašsajūtu, gan sabiedrības un teātra attiecības. Monogrāfija ir vairāku paaudžu teātra zinātnieku un kritiķu kopdarbs, kur maksimāli respektēta katra autora pieeja materiālam un rakstības stils; darbu papildina fotomateriāls un hronika. Grāmata domāta teātra darbiniekiem, mākslas zinātniekiem, studentiem, visiem, kas interesējas par Latvijas teātri.
|
|
|
Radzobe S. Uz skatuves un aiz kulisēm
Silvijas Radzobes monogrāfija, kas vienlaikus ir gan memuāri, gan zinātnisks pētījums, caur dziļi personisku cilvēcisku pieredzi un teātra kritikas prizmu sniedz vērtīgu pienesumu ne tikai Latvijas teātru vēstures un kritikas jomā, bet paver ieskatu arī aizvadīto gadu desmitu sabiedriskās dzīves aizkulisēs.
|
|
|
Vēsture teātrī un drāmā
Šo tēmu ierosināja ne tikai akadēmiskas intereses, bet arī reāli "karstie" notikumi Latvijas teātrī un sabiedrībā. 2008. un 2009. gadā tika iestudētas četras izrādes par vēsturi, kas ārkārtīgi saviļņoja sabiedrisko domu, raisot nerimstošas asas diskusijas, kurās tika izteikti vispretrunīgākie viedokļi - ne tikai par skatuves mākslu, bet arī par pašreizējo dzīvi mūsu valstī un nākotni. Šīs izrādes bija "Vectēvs", "Vadonis", "Lācis" un "Atvari" .Savukārt pētījumi par Latvijas teātri un drāmu 20. gadsimta 30. gados pavisam negaidīti ļauj ieraudzīt visai tiešas sakarības ar mūsdienām, liecinot, ka palaikam krīzes laikmetos kļūst aktuāli apšaubīt demokrātijas pamatprincipus.
|
|
|
Bite I. Latvijas balets
Tāpat kā citas skatuviskās mākslas –teātris, opera - arī balets ir gaistošs. Jebkura iestudējuma katra izrāde ir neatkārtojama. Tikai tai vienai piemīt tā brīža lielā mākslinieku iedvesma, jūtu piesātinājums, garīgais piepildījums, nianšu nokrāsas, suģestija un sava aura. Otrreiz nekas neatkārtojas. Aprakstīt deju, izrādi pilnībā nevar. (I.Bite)
|
|
![]() |
Sīle L. Dailes teātra sestā studija. Paralēlā pagātne
Dailes teātra VI studija. 14 talantīgi, daudzsološi jauni mākslinieki ienāk teātrī 1977. gadā. Skatītāju mīlestība, kritiķu atzinība – lidojums sācies. Turpinājums ne vienmēr tik rožains – katram savs. Šobrīd no viņiem teātrī ir tikai 3 štata aktieri, daži tiek aicināti uz atsevišķām izrādēm, daži aizgāja paši, citus palūdza aiziet. Visu atmiņās un pārdomās ir kas kopējs – cieņa pret studijas vadītāju Arnoldu Liniņu un citiem mācībspēkiem, kopības izjūta studiju gados un pēc tam, arī zināms rūgtums par pārmaiņām teātrī laikmetu griežos. Nu jau dažiem apaļi 60, citi tuvojas šim gadu skaitlim. Kas ar šiem aktieriem un režisoriem noticis laikā kopš Teātra fakultātes beigšanas, ko viņiem devušas studijas, skolotāji un audzinātāji, ko – darbs teātrī, kino, TV? Grāmatas autore Lenvija Sīle kopš studiju gadiem cieši saistīta ar VI studiju un arī ar Dailes teātri.
|
|
![]() |
Latvijas nacionālais teātris
Bagātīgi ilustrētajā grāmatā iekļauta informācija par teātra ēkas vēsturi, restaurāciju un atklājumiem tās laikā, teātra pirmsākumiem un attīstību, starptautiskajiem sakariem un ietekmēm, pasaulslaveniem viesmāksliniekiem, ievērojamākajām Latvijas teātra personībām un iestudējumiem. Albuma tapšanā piedalījušies mākslas, vēstures un teātra zinātnieki - Vita Banga, Lilija Dzene, Viktors Hausmanis, Nacionālā teātra literārās daļas vadītāja Rita Melnace, teātra kritiķe Evita Sniedze. Rakstus papildina plašs statistikas materiāls: iestudējumu hronika, teātra direktori, režisori, dramaturgi, scenogrāfi, aktieri, komponisti, muzikālās un literārās daļas vadītāji.
|
|
|
Geikina S. Jaunatnes teātris
Monogrāfija "Jaunatnes teātris" sniedz vispusīgu ieskatu Jaunatnes teātra attīstībā - no pirmssākumiem pēckara gados līdz pat tā slēgšanai 1992.gadā. Grāmatā aprakstīta spilgtāko izrāžu tapšana, analizēts izcilu režisoru un aktieru veikums, kā arī iezīmēts sociālpolitiskais fons, kas ļauj labāk izprast tētra radošās darbības virzienus. Tautā iemīļotā teātra uzvedumu un aktieru darba vērtējumā autore demonstrē plašas zināšanas un dziļu izpratni par teātra mākslas pamatprincipiem. Grāmatu bagātina fotogrāfijas no Jaunatnes teātra izrādēm.
|
|
|
Kaijaks J. Mazliet par sevi un Operetes teātri
Grāmatas lappusēs mūs uzrunā daudz spilgtu personību. Tajās lasītājs satiekas gan ar L.Garūtu, E.Smiļģi, P.Pētersonu, gan ar R.Paulu, K.Pamši, O.Dunkeru, solistiem, diriģentiem, dejotājiem un dažādiem kultūras dzīves administrētājiem. Diriģents J.Kaijaks lasītājam paver gan skatuves priekškaru, gan ieved aizkulisēs. Grāmatā ir viss - konservatorija, opera, simfoniskais orķestris -, bet centrā J.Kaijaka rūpīgi lolotā Operete tās vieglajās un grūtajās stundās.
|
|
|
Linē A. Īsa pamācība leļļu mīlēšanā
Kino un teātra dramaturgs Aldis Linē vairāk nekā divdesmit gadu veltījis leļļu teātra mākslas, kam Latvijā aprit sestais gadu desmits, pētniecībai. A.Linē uzskata, ka leļļu teātra mākslu var salīdzināt ar gadu tūkstošos celtu pili, un jautā - kur šajā unikālajā celtnē ir latviešu leļļu teātra vieta, kāds ir tā devums pasaules kontekstā, kuru autors iepazinis, lasot lekciju ciklu Kultūras akadēmijā? Grāmatu bagātīgi ilustrē melnbaltas un krāsainas fotogrāfijas.
|
|
|
Hausmanis V. Latviešu teātris trimdā
Trimdas teātris daudzos gadījumos iemantoja jaunas funkcijas un vispirms kļuva par svešatnē nokļuvušo tautiešu vienotāju, garīgo interešu apmierinātāju, latviskuma kopēju un sargātāju. Cauri gariem gadu desmitiem trimdinieki saglabāja latviešu valodu un piederības apziņu savai tautai, un daudzējādā ziņā tas bija arī teātra nopelns.
|
|
|
Guļevska L. Sūtiet rēķinu uz mājām
Biogrāfiska drāma par izcilā Eduarda Smiļģa dzīvi. Luga atspoguļo Smiļģa mūžu vairāk nekā pusgadsimta garumā. Tajā izmantoti ne tikai autentiski paša režisora, bet arī citu vēsturisku personu - Raiņa, Aspazijas, F.Ertneres, E.Mača, L.Štengeles, M.Vētras, H.LIepiņa, M.Šneideres u.c. - teksti.
|
|
|
Šneidere M. Eduards Smiļģis. Trejgalv’s
|
|
|
Šalkonis O. Devītā ģērbtuve
Grāmata „Devītā ģērbtuve” izdota par godu aktiera un režisora Oļģerta Šalkoņa 80 gadu jubilejai. Līdz ar aktieru raksturojumu grāmatā sniegts ieskats Nacionālajā teātrī valdošajā atmosfērā un Latvijas vēsturiskajā situācijā. Ēriks Hānbergs par „Devīto ģērbtuvi” raksta: „Skatītāji vienmēr ir tiekušies par aktieriem uzzināt vēl kaut ko. Par notikumiem aizkulisēs, par privāto dzīvi. Par skatuves personībām sabiedrībā klaiņo ticami un neticami nostāsti. Arī intīmi čuksti. Oļģerts Šalkonis gadu gadiem būdams ar teātra līdzgaitniekiem vienā darba telpā, par popularitātēm zina daudz vairāk nekā citi. Tāpēc stāstījums plūst brīvi un dzīvi. Taču autors ir korekti galants. Netenko. Arī anekdotiskumi nemet ēnu, bet lasītājus aicina pasmaidīt.”
|
|
![]() |
Liepiņa A. Gunta Virkava. Nakts sarunas
Viņa ir spēlējusi karalienes, verdzenes, asprātībā dzirkstošus skuķēnus, vienkāršas kalpones, mīlestībā apmulsušas sievietes. Spānijas Isabella sapnī pie viņas nāk savos čaukstošajos krinolīnos, sāpēm acīs par izpostīto dzīvi uz viņu raugās Heda Gablere, citreiz pēc pirmā nomidža klauvē un jokus sprēgā Suzanna. No vēl senākiem laikiem ierodas arī Pelnrušķīte, tepat līdzās arī nocietinātā, naudaskārā Toma vecmāmiņa... Vēl uz brīdi tādā kā pusmiegā - cik gadus atpakaļ tas bija?.. Sapnī atnāk arī tie, kuri jau spēlē Lielajā Debesu teātrī. Alfrēds Jaunušans, Kārlis Sebris, Elza Radziņa, Alfrēds Videnieks un citi, kas dzīvē arī Guntai nav lieguši padomu un dāsni dalījušies. Par to, kas aiz teātra durvīm, viņa nav bildusi ne vārda, bet ir atļāvusi nedaudz pavērt aizkara maliņu uz savu privāto un skatuves dzīvi. ...
|
|
|
Lagzdiņa I. Izslāpums. Olga Dreģe
Daudzpusīga, iejūtīga un smalka Olgas Dreģes tēloto lomu analīze, viņas pašaizliedzīgais darbs teātrī un vēlme piedalīties visas valsts dzīves uzlabošanā, stiprā un darbīgā dzimta, no kuras cēlusies daudzu teātra cienītāju iemīļotā un tautā populārā Dailes teātra aktrise, kolēģu, tuvinieku un draugu vērtējumi - to visu varam lasīt grāmatā, ko rakstījusi Irēna Lagzdiņa, teātra zinātniece un Olgas Dreģes draudzene jau kopš Dailes teātra studijas laikiem. Uz vāka - Olga Dreģe Emīlijas Dikinsones lomā izrādē "Skaistā no Amherstas".
|
|
|
Hausmanis V. Vecās Jelgavas aktieri
Gadi iet, atmiņas sāk izbālēt, un, iekams tās nav izdzisušas, gribējās pastāstīt par vecās Jelgavas teātri un Jelgavas aktieriem, lai vismaz kaut kas saglabātos no gaistošās teātra mākslas. Kā dziesmā teikts: „Un lēni apklust sapņu dzirnas...”(V.Hausmanis)
|
|
|
Smildziņa L. Vingrinājumi un spēles darbam teātra studijā
Teātra pedagogs, darbojoties teātra studijā ar bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, var neiedomājami daudz dot cilvēka personības attīstībā. Esmu pārliecināta, ka jebkuram cilvēkam būtu svētīgi fiziski un garīgi izkustēties, izrunāties izspēlēties improvizācijās un etīdēs teātra studijā. Tas veidotu mūs sabiedrību empātiskāku, tolerantāku, atvērtāku un gaišāku.(L.Smildziņa)
|
|
![]() |
Grīva A. Spēlēsim leļlu teātri
Ludziņas ir? Lelles uz skatuves ir? Spēlētprieks ir? Tad sākam leļļu teātra izrādi! Spēlējiet leļļu teātri savā izglītības iestādē, pulciņos un arī ģimenē! Tas patiesi radīs bērniem lielu prieku un patīkamas noskaņas.
|