2021. gadā izdotās grāmatas un citi materiāli saistībā ar Jelgavu un apkārtni
Pamanīt!
Esam izveidojuši ērti pārskatāmu 2021. gadā izdoto grāmatu un citu materiālu sarakstu par Jelgavu un apkārtni. Šeit atradīsiet grāmatas, kuru autori ir jelgavnieki, un grāmatas, kuras rakstītas par jelgavniekiem. Bukletus, kartes, dokumentus un kalendārus, kas tapuši mūsu pilsētā. Mūsu pilsētas vārds grāmatās par Latviju.
Lūkojiet! Lasiet! Jautājiet! Mēs palīdzēsim.
Tūrisma bukleti, kalendāri, kartes
Grāmatas par Latviju, kurās atrodama informācija arī par Jelgavu, apkārtni un novadniekiem
Grāmatas par Jelgavas vēsturi krievu valodā
Jelgavnieku sarakstītās grāmatas
Krājumi, kuros iekļauti jelgavnieku darbi
Jelgavas mākslinieku fotoalbumi
Ar Jelgavu un apkārtni saistītie dokumenti
Jelgavas Pilsētas bibliotēkas veidotais materiāls
|
|
|
|
Tūrisma bukleti, kalendāri, kartes |
|
 |
Karte Jelgava Mītava 2021: Atbraukt. Iepazīt. Iemīlēt. (Izdots 6 valodās) |
|
|
|
 |
Krāsaina karte. Jelgavas novads, Ozolnieku novads. Tūrisma piedāvājums 2021. Simtgades maršruts ''Ieaud Zemgales garšu simtgades jostā''. Laivošanas maršruts un labiekārtotas atpūtas vietas Lielupē. Velo maršruti. Jelgavas novada TOP. Ozolnieku novada TOP. (Izdots 4 valodās)
|
|
|
|
 |
Kalendārs Jelgava - pilsēta izaugsmei! 2022
|
|
|
|
 |
Foto mākslinieka J. Zēberga kalendārs Jelgava 2022
|
|
|
|
 |
Kalendārs 2022 Jelgavas novadam jauni horizonti! Atklāj to, ko nezināji, ieraugi to, ko neredzēji, izzini to, ko nepazini.
|
 |
Vilces muiža. Brošūrā ietverta neliela hronika no 13. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam un mūsdienas. Tajā ir stāsti par Vilces muižas pirmsākumiem, tās īpašniekiem, tādām vēsturiskām personām kā Elizabete fon der Reke, Aleksandrs Kaljostro, par Vilces muižas papīrdzirnavām, par skolu, vienas absolventes atmiņas, stāstījums par dabas parku, informācija par to, ko apskatīt un darīt Vilces muižā, kā arī teikas un nostāsti. Atrašanās vieta |
 |
Jelgavas novada karte https://www.kartes.lv/lv/product/jelgavas-novads/ (Izdota trīs valodās) |
 |
Nemateriālās kultūras mantojuma vērtības. Zemgales plānošanas reģiona informatīvie materiāli. (Izdots trīs valodās) |
 |
Amatu prasmes un tradīcijas. Zemgales plānošanas reģiona informatīvie materiāli. (Izdots trīs valodās) |
 |
Izcilas personības, vietas un notikumi. Zemgales plānošanas reģiona informatīvie materiāli. (Izdots trīs valodās)
|
|
Grāmatas par Latviju, kurās atrodama informācija arī par Jelgavu, apkārtni un novadniekiem |
|
 |
Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētu policijas nolikumi 16.-18. gadsimtā : Policeyordnungen der Städte im Herzogtum Kurland und Semgallen im 16.-18. Jahrhundert. Izdevumā ir iekļauti zinātniskie ievadi ar ieskatu pilsētnieku saimnieciskās, sociālās un morālās dzīves liecībās un dokumentu publicēšanas pamatprincipos. Tam seko Kuldīgas, Ventspils, Jelgavas, Liepājas, Bauskas, Jaunjelgavas un Jēkabpils pilsētu policijas nolikumi. |
 |
Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918-1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos. Grāmatā ir publicēti 230 Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti, kas sniedz ieskatu politiskajās un militārajās norisēs Latvijas teritorijā laika posmā no 1919. gada 10. jūlija līdz decembra sākumam. Grāmatā raksturots aplūkotā laika posma vēsturiskais konteksts, sniegti dokumentu komentāri, svarīgāko notikumu hronika. Grāmata ir veltījums uzvarai pār Bermonta spēkiem 1919. gada novembrī. Grāmatā ir publicēti 230 Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti, kas sniedz ieskatu politiskajās un militārajās norisēs Latvijas teritorijā laika posmā no 1919. gada 10. jūlija līdz decembra sākumam. |
 |
Ražuks Romualds. Latvijas Tautas fronte. Šo grāmatu var uzskatīt par pirmo darbu, kurā nākamajām paaudzēm vienkārši un sistemātiski atspoguļoti 1991. gada krīzes cēloņi un norišu hronoloģija Latvijā notikumu aktīva dalībnieka, barikāžu laika Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja Romualda Ražuka skatījumā. Grāmatā ir kliedēts mīts par to, ka barikādes radās pēkšņi un stihiski. Līdzās personiskām atmiņām un laikabiedru intervijām autors ir apkopojis dokumentālas liecības par to, ka gatavošanās barikādēm sākās jau uzreiz pēc 1990. gada 4. maija, kad notika pirmie uzbrukumi neatkarību atjaunojušajai LR Augstākajai padomei. |
 |
Oberlenders Ervins. Pētījumi Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturē. Maincas Universitātes emeritētā profesora E. Oberlendera rakstu krājumā ietverti 10 raksti, kas veltīti Kurzemes un Zemgales vēsturei, tās politiskajiem un sociālajiem aspektiem, hercogistes vietai kopējā Eiropas 16.-18.gs. vēsturē. Tajos aplūkoti gan hercogistes tapšanas pirmsākumi un to politiskais konteksts, gan īsumā sniegts ieskats tās pastāvēšanas vēsturē, politiskajos procesos 18.gs. un Krievijas impērijas centienos to pakļaut, latviešu attieksme pret vāciešiem hercogistes laikā, kā arī nākamā Francijas karaļa Luija XVIII uzturēšanās Kurzemē. Rakstu pirmpublicējumi vācu un latviešu valodā bija "izkaisīti" dažādos akadēmiskajos izdevumos, šajā krājumā tie lasāmi vienkopus, sniedzot lasītājam spilgtu, daudzšķautņainu Kurzemes vēstures ainu vienā no interesantākajiem laika posmiem. |
 |
Latvijas kultūras vēsture. Šī grāmata ir nozīmīgs notikums 21. gadsimta kultūrā Latvijā, jo kvalitatīvi un visaptveroši vēsta par unikālo kultūrmantojumu Latvijā. Grāmatā katrai kultūras nozarei ir veltīta atsevišķa nodaļa, bagātīgi iekļaujot arī pēdējās desmitgades aktuālās norises Latvijas kultūrā ar pārskatāmu, hronoloģiski izkārtotu notikumu tabulu, literatūras avotiem un bagātīgu vizuālo materiālu. Grāmata būs vērtīgs izziņas avots skolēniem, studentiem, kultūras cienītājiem un vēstures interesentiem Latvijā un ārpus tās robežām, kā arī lielisks veids, kā nodot tālāk jaunajai paaudzei šo nozīmīgo mantojumu. Grāmatas vizuālo materiālu kopumā veido vairāk nekā 1000 fotogrāfijas. Tieši kultūra bijusi tā, kas latviešiem ļāvusi saglabāt savu nacionālo identitāti, savu valodu, tieši kultūras jomu pārstāvošie cilvēki bija tie, kas piedalījās Latvijas valstiskuma idejas realizēšanā 20. gadsimta sākumā, tieši kultūras procesi 20. gadsimta beigās kļuva par dzinējspēku, kas ļāva Latvijas valstiskumu atjaunot. |
 |
Vāvers Reinis. 100 kartes pirms Latvijas valsts. Grāmata “100 kartes pirms Latvijas valsts” ļauj caur nozīmīgākajām un interesantākajām kartēm ieskatīties Latvijas vēstures notikumos no 1795. līdz 1917. gadam. Kartes, ko papildina stāsti un citi attēli, sniegs kaut nelielu ieskatu tajās kartogrāfiskā mantojuma bagātībās, ko glabā mūsu atmiņas institūcijas.
|
 |
Mašnovskis Vitolds. Muižas Latvijā : vēsture, arhitektūra, Ceturtajā enciklopēdijas sējumā apkopoti 123 muižu apraksti alfabētiskā secībā no burta N līdz Š.
|
 |
Viduža Māra. Simts mirkļi veterinārijā : Latvijas Veterinārārstu biedrībai – 100. Grāmata stāsta par profesijas gājumu simts gadu garumā. Profesija, kas ne tikai ārstē dzīvniekus, bet arī visu cilvēci. Grāmatu ir radījuši 90 autori, no kuriem daļa jau vairs nav mūsu vidū, bet ir saglabājušies viņu stāsti, viņu dzīves pieredzes pieraksti. Lasot, dāvinot un šķirstot šo grāmatu, būsim lepni par savu profesiju - veterinārmedicīnu, par savu biedrību – Latvijas Veterinārārstu biedrību, par savu Alma mater – Veterinārmedicīnas fakultāti, par savu valsti - Latviju.
|
 |
Hānbergs Ēriks. Silavieši : stāsti par Latvijas mežu un meža zinātniekiem. Grāmata ikvienam, kurš interesējas par Latvijas mežu un tā vērtībām. Mežzinātnes institūta "Silava" pētnieki strādā, lai būtu iespēja mežus apsaimniekot un izmantot gudri. Lai tie būtu vērtība Latvijas tautsaimniecībai un prieks ikvienam, kurš bauda mežu atpūtai. Grāmatas galvenā vērtība ir Silavieši. Jā, tā nav kļūda, ka šis vārds rakstīts ar lielo burtu. Cilvēki ir "Silavas" galvenā vērtība. Uzklausot viņu stāstus, var uzzināt gan par pētniecības virzieniem, gan tēmām, gan azartu, kas mežu tur pie pētniekiem un pētniekus pie meža. (557.-565. lpp. par Mežu fakultāti).
|
 |
Dzene Lilija. Izmeklēti raksti. Grāmatas "Lilija Dzene. Izmeklēti raksti" pirmo daļu veido 26 recenzijas un raksti, kas aptver laika posmu no 1952. gada līdz 2006. gadam, bet otrajā daļā "Nekā personīga" publicēti Lilijas Dzenes dienasgrāmatas fragmenti, iespēju robežās atšifrējot minētos notikumus, vietu, laiku, personības - grāmatā publicēts arī aptuveni tūkstoš minēto personu rādītājs. (Dienasgrāmatā bieži minēta jelgavniece Elza Radziņa)
|
 |
Latviešu valodas dialektu atlants Pētījums ir valodnieku vairāku gadu desmitu darba rezultāts, veltīts latviešu valodas dialektu izpētei ģeolingvistiskā aspektā - dažādu dialektālo parādību izplatības areāliem, to robežām, caur lingvistiskiem faktiem atklājot Latvijas dažādo kultūrtelpu un akcentējot Latvijas vēsturiskajās zemēs lietotās valodas īpatnības, parādot Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā runāto latviešu valodas izlokšņu kopsakarības un atšķirības, radu un kaimiņvalodu ietekmi.
|
 |
Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata Latvijas kultūras mantojuma nozīmīgu daļu veido arheoloģiskais mantojums, kas sastāv no vēstures materiālajām liecībām - senajām apmetnēm, pilskalniem, kapulaukiem, kulta vietām, pilīm, senpilsētām ar visiem tur esošajiem atradumiem. Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata paredzēta kā koncentrēts izziņas avots par Latvijas arheoloģiju un vēsturi. Grāmatas rakstīšanā piedalījās gandrīz visi šodien aktīvi strādājošie arheologi, kā arī citu nozaru speciālisti, pavisam 48 autori. Atrašanās vieta |
 |
Eiropas kultūras mantojuma dienas 2021. Senie ceļi, dzelzceļa līnijas, stacijas, tilti, pārceltuves, ostas un transporta līdzekļi ir kultūras mantojuma nozīmīga daļa, kuras apzināšana, izpēte, saglabāšana un parādīšana sabiedrībai kļūst nozīmīgāka un interesantāka. Latvija ir bagāta ar transporta infrastruktūras vēsturisko mantojumu.
|
 |
Dreimane Jana. Valsts bibliotēkas darbinieki, 1919-1944. Latvijas Nacionālā bibliotēka ir dibināta 1919. gada 29. augustā un ir pārdzīvojusi dažādus laiku lokus. Vislielākie nopelni bibliotēkas veidošanā un saglabāšanā ir bibliotekāriem. Šī grāmata veltīta darbiniekiem, kas uzsāka darba gaitas Valsts bibliotēkā pirmajos divdesmit piecos tās pastāvēšanas gados un ir atstājuši vērā ņemamu ieguldījumu bibliotēkas attīstībā. Grāmatā minēti Jelgavas novadnieki: Augusts Ģinters, Eduards Kurcs, Paulīne Elfrīda Ūdre, Anna Veilande, Dore Cecīlija Zaķe
|
 |
Levāns Andris. Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā? (Latvijas vēstures mīti un versijas). Uzmanības centrā Livonija (13.–16. gadsimts). Krāšņi ilustrētajā grāmatā atradīsiet atbildes uz jautājumu, kas īsti bija Livonija un kas – nekādā ziņā nebija. Uzzināsiet arī to, vai viduslaiki tiešām bija reliģiska fanātisma, nebeidzamu karu, tumsonības un ekonomiskas mazspējas laikmets.
|
 |
Zandarts, Jānis. Aculiecinieka stāsts: Nurmuiža, Strazde, Talsi, Berlīne, Pēterburga, Jelgava, Pleskava, Petrograda, Rīga
|
 |
Ščerbinskis Valters. Latvijas tiesneši, 1990-2020: Augstākās tiesas un apgabaltiesu tiesnešu biogrāfiskā vārdnīca. Pieejama LNB |
 |
Bauere Inguna. Elīza fon der Reke. Soļi rītausmā. Jelgavas Pilsētas bibliotēkas eksemplārā autores dāvinājuma un datējuma ieraksts " Cien. Jelgavas pils. bibliotēkas lasītājiem cieņā - Inguna Bauere 2021.g. dec." Grāmatas noformējumā izmantoti fotomateriāli no Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma. (Par Elizabeti Šarloti Konstanci fon der Reki (1754-1853), Kurzemes vācbaltiešu dzejnieci un publicisti, pēdējās Kurzemes hercogienes Dorotejas pusmāsu un uzticības personu)
|
 |
Rūmnieks Valdis. Viestura zobens. Romāns ir aizrautīgs, piedzīvojumiem un traģiskiem pavērsieniem bagāts vēstījums par dižā Viestura - Zemgales valdnieka dzīvi vienā, ļoti izšķirīgā 1219. gadā. Vēsturiskajā romānā stingra dokumentalitāte savienojas ar māksliniecisku izdomu, tautas ticējumiem un nostāstiem, atklājot seno zemgaļu godaprātu un varonību.(Atkārtoti izdots.)
|
 |
Katrāne-Šilinga Alīna. Prāta Vētra - meklēt vienam otru. Kāda ir dzīve, kad 30 gadus esi vienā no populārākajām Latvijas grupām? Šī ir Prāta Vētras pirmā grāmata, kurā Renārs, Māris, Jānis un Kaspars aizrautīgi stāsta par to, kāds ir bijis viņu ceļš no pirmā koncerta dažiem klases biedriem Jelgavas 1.ģimnāzijā līdz 60 000 skatītājiem Mežaparkā. Ne tikai par dzīvi, kas lutinājusi, bet arī par pērieniem, kas saņemti. Par veiksmi un arī zaudējumiem. Šķiet, ka nekad iepriekš viņi nav bijuši tik atklāti. Arī paši pret sevi.
|
 |
Gertners Edgars. No Ghetto līdz olimpiskajam zeltam. Mērķis un sapnis ar “Ghetto Games” vienmēr ir bijis izaudzināt spēcīgas personības, kuras notic sev, iet uz priekšu un nekad neapstājas. Kad Latvija kļuva par pirmajiem olimpiskajiem čempioniem 3 pret 3 basketbolā, visa nācija izbaudīja eiforiju. Laikam ejot, leģendas mainās, tāpēc vēlējos karstās emocijas pēc iespējas ātrāk iemūžināt grāmatā. Šis stāsts ir vistuvākais realitātei.
|
 |
Latviešu valoda kā tulkojumvaloda. (Ivars Orehovs Kultūrvēstures aspekti Jāņa Čakstes vācu valodā sarakstītajā apcerējumā "Die Letten und ihre Latwija" (1917), tā tulkošanas un izdevumu vēsture latviski)
|
Grāmatas par Jelgavas vēsturi krievu valodā |
|
 |
Гущин Виктор Иванович. История Елгавы, 1795-1917 Теме строительства в Митаве (после 1919 года - Елгава) в первой половине XIX века посвящен ряд исследований. Помимо обобщающих трудов по истории искусства Латвии, нужно назвать монографию И. Бакуле а также статьи И. Ланцманиса, Э. Гросмане, А. Зиемельниеце, С. Озолы в которых рассматриваются как вопросы общей застройки города в указанный период, включая распространение стиля классицизма, так и история строительства отдельных зданий. В начале XIX века Митава (сегодня - Елгава) оставалась относительно небольшим по площади городом, внешние границы которого четко очерчивал построенный в XVII веке Обводной канал, еще сохранявший очертания бывших пятнадцати оборонительных бастионов.
|
|
Jelgavnieku sarakstītās grāmatas |
|
 |
Brancis Māris. Trimdas archīvu mājupceļš: palīgs un rosinātājs vēstures liecību saglabāšanā. Padomju okupācijas gados veidotā Latvijas vēsture ir vienpusēja. Latvijas vēsturisko materiālu neatņemama sastāvdaļa ir trimdā radusies dokumentācija, jo tieši tur tika uzturēta ideja par Latvijas valstiskuma kontinuitāti, par okupācijas prettautisko raksturu. Vēl pirms valstiskās neatkarības atgūšanas, tiklīdz radās iespēja, uz dzimteni sāka sūtīt dažādas dokumentārās liecības par Rietumos dzīvojošo latviešu sabiedrisko, kultūras un izglītības darbību.
|
 |
Brancis Māris. Kārlis Miesnieks. Gleznotājs Kārlis Miesnieks bija izteikts reālisma piekritējs un dedzīgs Vidzemes ainavas un lauku (arī pilsētas) sadzīves attēlotājs, lielisks klusās dabas un portretu autors, viens no izcilākajiem zīmētājiem latviešu mākslas vēsturē.
|
|
|
|
 |
Micāne-Zālīte Dace. Zalktenes divas saules. Krājumā autore ielikusi savu dzīvi, savu būtību. Grāmatā viscaur jūtama autores ciešā saikne ar folkloru, ar latvisko dzīvesziņu. Zalktene ir viņa pati – Dace Micāne-Zālīte – Zalkša līgava, kas aizdevās vīram līdzi prom no savām mājām uz tālo Ameriku. Tagad, atgriezusies Latvijā, viņa dzejoļu krājumā sakopojusi savas izjūtas, dzīvojot divās pasaulēs, uzturot latviešu valodu un kultūru, mācot savam dēlam piederību dzimtai un senču zemei. Dzejoļos viņa salīdzina abas pasaules, un var skaidri just, ka latviskās pasaules saknes ir dziļākas, valodas bagātība neizsmeļama Daces dziļu domu un izjūtu pilnajos dzejoļos. |
 |
Kazāks Kārlis. Sākums mūs atrod pats jeb 5000 km mūzikas. Tā tas tiešām ir, ja ļaujamies. Arī muzikālo velobraucienu jeb Velomūzikas stāsts aizsākās gluži nejaušās vakara sarunās. Vēlāk jau deviņās vasarās un desmit ceļojumos piedzīvotais prasījās tikt pastāstīts. Vārdos izteikts, teju 5000 kilometru garais ceļš ir pastiepies garāks, nekā sākumā plānots. Tāda ir ceļa daba, un es tai ļaujos. “Sākums mūs atrod pats” ir mans stāsts par cilvēkiem, ceļu un Latvijas vietām. Tas ir arī mīlestības stāsts. |
 |
Eipurs Aivars. Latvija - tik un tā = It's Latvia – anyway. Petra Derkins un Aivars Eipurs radījuši brīvi asociatīvus vēstījumus par dažādiem procesiem, reālijām un notikumiem Latvijā šajā un pagājušajā gadsimtā. Gan mākslinieces asamblāžās un kolāžās, gan rakstnieka minimās ietvertas daudzas Latvijas norises un kultūras zīmes - Dziesmusvētki, Brīvības piemineklis, Rainis, Aspazija, Līgo un kapusvētki, Centrāltirgus, dzeršana un pārēšanās, Litene un Sibīrija, čeka, basketbols, tukšie veikali un hruščovkas un garāžas, humpalu bums, mežu izciršana, bļitkošana un sēņošana, ceļošana, peļņa ārzemēs, bēgļu tēma, dzimstība un - līdz pat šai pandēmijai. Katrā mākslinieces bildē pašā par sevi atdzīvojas mazs stāsts, bet katrā rakstnieka minimā pašā par sevi - mazs video. Tad, izveidojot pāri, kolāža vai asamblāža + minima, parādās pavisam jauns asociatīvs logs. |
 |
Sīlis Elmārs. Vectēva stāsts: Sibīrijā nomērdēto piemiņai. 1945. gadā represētā Elmāra Sīļa atmiņu stāstījums par sāpju un ciešanu ceļu 15 000 km garumā no Jelgavas uz Kolimas nometnēm. Lasītājs var justies kā autora pavadonis ikvienā atstāstīto notikumu norisē. To ir daudz un ļoti raibi, ir daudz spriedzes. Atturīgā vienkāršībā autors stāsta gan par baiļu diktētiem ļaunuma kalpiem, gan par Dieva palīdzību ticīgo cilvēku gaitās. Atrašanās vieta ru (Grāmata arī krievu valodā) |
 |
Zēgners Henriks Eliass. Paradīze. Krājuma redaktors Pēteris Draguns norāda: “Par spīti šķietami pieteiktajai virzībai uz kādu garīgo dimensiju atklāsmi un iedomātas vertikāles apjausmu, jaunā krājuma dzeja ir brīva no didaktiska konceptuālisma, metafiziska somnambulisma vai romantizētas eksaltācijas. Henrika Eliasa Zēgnera dzejas balss, salīdzinot ar pirmo krājumu, kļuvusi dziļāka, tembrāli niansētāka, bet virstoņos skanošās melodijas aicina iet uz gaismu, pat ja tā ir žilbinoša.”
|
 |
Edvarts Virza: ideologs, karavīrs, dzejnieks. Kolektīvā monogrāfija ir novatorisks izdevums latviešu literatūras vēsturē ne tikai kā visaptverošs E. Virzas darbības un literārā devuma skatījums, bet tas arī atklās, kā latviešu literatūrā un kultūrā nostiprinās nacionālkonservatīvs labējs pasaules skatījums un kā tiek nostiprināta Latvijas valsts ideja. |
|
Krājumi, kuros iekļauti jelgavnieku darbi |
|
 |
Zemgales Vācelīte : literārais almanahs. Jau 15. dzejas kopkrājums, un tajā publicēti 39 autoru darbi par visdažādākajām tēmām - mīlestību, dabu, gadalaikiem, sapņiem, dzīves likteņiem. Tāpat autori atspoguļo un dalās novērojumos, pārdomās par dzīvi un cilvēku savstarpējām attiecībām pandēmijas laikā |
 |
Netikumīgie : dzejoļi / ideja - Krista Burāne. Dzejas krājumā pusaudžiem “Netikumīgie” apkopoti dzejoļi Kristas Burānes dokumentālās dzejas izrādei “Netikumīgie” (Dirty Deal Teatro). Dzejnieki - Marija Luīze Meļķe, Kirils Ēcis, Raimonds Ķirķis, Agnese Krivade, Kārlis Vērdiņš , mākslinieki - Pauls Rietums, Liāna Mihailova, Agate Lielpētere, Sanita Adoviča. |
 |
Zilā puķe. Latviešu un cittautu romantiskās dzejas. (Aspazijas dzeja 28. - 40. lpp.; Mirdzas Bendrupes dzeja 168.- 176. lpp.) |
 |
Dzejnieka ID. 146 autoru kopdarbs. Dzejnieki no Ances, Dundagas, Rubas, Brocēniem, Penkules, Tērvetes, Sesavas, Bauskas, Valles, Vecsaules, Silakroga, Suntažiem, Lauberes, Žīguriem, Slobodas, Pušas, Atašienes, Inešiem, Viļāniem, Lodāniem, neminot lielākās pilsētas. |
 |
Vietu, lietu un cilvēku stāsti [e-gramata]. Stāstniecības tradīcijas Latvijas kultūrtelpā. Tiešsaistes resurss. (36. lpp. B.Īvānes raksts “Atcerēties nedrīkst aizmirst. Jelgavas pilsētas bibliotēkas stāsti”) |
 |
Štelmahere Ruta. Šajā grāmatā organiski saplūst Rutas Štelmaheres dzejnieces un gleznotājas Dieva dotie spēcīgie talanti. Ar mākslinieces aci un jūtīgu sirdi uztverta un nevainojamā izteiksmē atveidota mūsdienu Latvija, tās cildinātās un necildinātās vietas un cilvēku likteņi.
|
 |
Avota Ārija. Mana mīļākā pavārgrāmata. Aizraujoša pavārgrāmata tieši bērniem ar vairāk kā 30 bērnu iecienītām un populārām receptēm, kas papildinātas ar procesa fotogrāfijām un video, ko noskenē ar QR kodu. Receptes vienmēr izdosies un ir dažādām dzīves situācijām - sākot ar pusdienām un uzkodām pēc skolas, beidzot ar svētku torti un kokteiļiem. |
 |
Gulbe Lolita. Pēdējā rudens lapa. Dzejniece Lolita Gulbe (1931) dzimusi Jelgavā, bet kopš 1949. gada dzīvo Toronto, Kanādā. Pirmo publikāciju autore piedzīvojusi 1944. gadā Latvijā, kad ar dzimto vārdu – Lolita Roze – laikraksts “Zemgale” nodrukā viņas dzejoli “Vakars”. Kopš 1981. gada izdoti seši autores dzejas krājumi. Jaunākais krājums “Pēdējā rudens lapa”, kas iznāk dzejnieces jubilejas mēnesī februārī, apkopo gan agrāk rakstītus un krājumos neiekļautus, gan jaunus dzejoļus, tā apliecinot autores dzejotprieku |
 |
Bērante Renāte. Kur es biju, kad es nebiju jeb stāsts par Monti. Šī ir pirmā "Montes stāstu" pasaku grāmata par dzīvi pirms piedzimšanas. Grāmatā Monte iepazīstina ar sevi un savu pasauli. Mazie lasītāji uzzinās, kā raisīt iztēli, lai atrastu atbildes uz neizprotamo lielajā pasaulē. Ne visiem bērna jautājumiem šķiet pieņemamas mammas un tēta atbildes, tāpēc Monte ļausies iztēles pasaulei par savu un citu bērnu dzīvi pirms piedzimšanas. |
|
Jelgavas mākslinieku fotoalbumi |
|
 |
Zēbergs Juris, (fotogrāfs). Skatiens klīst pilsētā. Jurim Zēbergam piemīt neatkārtojams rokraksts, to nevar sajaukt ne ar ko. Gaisma un ēna, niansēta sajūta un fotoobjekta dvēsele, un, protams, fotoobjektīva visur esošā acs.
|
 |
Zuters Uldis. un atkal mana ainava. Jelgavas pilsētas bibliotēkas eksemplārā Ulda Zutera ieraksts: "No autora 2021. gada 7. septembrī.” Katalogā apkopots piecu gadu (2016-2020) veikums, kas tapis gatavojoties jubilejas izstādei Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
|
|
Ar Jelgavu un apkārtni saistītie dokumenti |
|
|
|
|
|
Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada attīstības programma 2022.-2027. gadam. Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada attīstības programma 2022.-2027. gadam: stratēģiskā daļa ; Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada attīstības programma 2022.-2027. gadam : Jelgavas valstspilsētas rīcības un investīciju plāns. |
|
|
|
|
|
Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2022.-2034. gadam. Nodota publiskai apspriešanai ar Jelgavas novada domes 2021. gada 3. novembra sēdes protokola Nr.24.1 un Jelgavas valstspilsētas domes 2021. gada 8. novembra lēmumu Nr.17. |
|
|
|
|
 |
Bibliotēkas darbības stratēģija 2021.-2027. Bibliotēkas darbības stratēģija. Mēs esam Jelgava! ; Bibliotēkas struktūra un pilnveide ; Attīstība ; Pielikumi. |
|
Jelgavas pilsētas pašvaldības 2021.gada publiskais pārskats |
|
|
Jelgavas Pilsētas bibliotēkas veidotais materiāls: |
|
 |
Jelgavas Mūzikas skolai 100 : bibliogrāfiskais rādītājs (1947-2021). |