Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Vēstures hronika

Jelgavas bibliotēku vēstures hronika

  • Kurzemes hercogu bibliotēka, kuras pirmsākumi meklējami 17.gadsimtā, 1714.gadā aizvesta uz Pēterburgu. Kopā ar grāmatām, kas atvestas no Maskavas, tā kļuva par pamatu Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas izveidošanai.
  • 1776.gada 15.oktobrī atklāta hercoga Pētera akadēmijas (Academia Petrina) bibliotēka. Pēteris Bīrons uzdāvināja akadēmijai 15 tūkstošus sējumu. Tā bija pirmā publiski pieejamā bibliotēka Jelgavā. 1919.gadā akadēmijas ēku un bibliotēku nodedzināja Bermonta karaspēks.
  • 1785.gada 27.augustā nodibināta publiska lasāmbibliotēka ar grāmatām vācu un citās svešvalodās. Tās lasītājs varēja būt ikviens cilvēks, bez kārtu atšķirības.
  • 1818.gada 6.augustā dibināta Kurzemes Provinces muzeja un Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības bibliotēka, pirmā novadpētniecības bibliotēka Latvijas teritorijā. Pastāvējusi līdz 1939.gadam.
  • 1826.gadā Jelgavā darbību sāk grāmatizdevējs un tirgotājs Gustavs Ādolfs Reiers. Viņam piederēja plaša maksas bibliotēka ar literatūru vācu, franču un angļu valodā. No 19.gs. 60.gadiem bibliotēkas īpašnieks bija Ferdinands Besthorns, vēlāk Johans Vasermans. 1925 tā bija otra lielākā bibliotēka Jelgavā, pastāvējusi līdz 1940.gadam.
  • 1833.gadā Mītavas ārstu zinātniskā biedrība pieņēma lēmumu par medicīnas literatūras bibliotēkas dibināšanu.
  • 1834.gadā pēc cariskās Krievijas valdības pavēles nodibināta guberņas publiskā bibliotēka. Bibliotēka bija neliela, ar fondu tikai krievu valodā. Tā darbojās vāji, tika maz apmeklēta. Pastāvējusi līdz 1857.gadam.
  • 1837.gadā mācītājs Vilhelms Panteniuss Jelgavā dibinājis Latviešu lasīšanas biedrību. Tā ir viena no pirmajām latviešu bibliotēkām Latvijas teritorijā.
  • 1838.gadā darbību sāka Frīdriha Lūkasa lasāmbibliotēka. Bibliotēkā bija grāmatas angļu, franču, vācu un senajās valodās.
  • 1866.gadā atļauju bibliotēkas darbībai saņēmis Roberts Kreicšteins. Bibliotēkā bija tikai vācu grāmatas.
  • 1867.gadā izdevējs un tirgotājs Johans Frīdrihs Šablovskis atvēra lasāmbibliotēku, kurā bija tikai latviešu grāmatas.
  • 1872.gadā dibināta Vācu amatnieku biedrības bibliotēka.
  • 1873.gadā dibināta Mītavas Bībeles biedrības bibliotēka.
  • 1874.gada 3.augustā atļauju bibliotēkas darbībai saņēmis Heinrihs Alunāns.
  • 1881.gadā darbu sāk Jelgavas Latviešu biedrības bibliotēka. Likvidēta 1940, atjaunota 1990.
  • 1886.gadā dibināta Jelgavas Lauksaimniecības biedrības bibliotēka.
                    dibināta krievu kultūras biedrība "Кружок", biedrībai bija sava bibliotēka.
  • 1889.gadā dibināta Kurzemes guberņas statistikas komitejas bibliotēka.
  • 1892.gadā atvērts Ā.Reinberga grāmatu un rakstāmlietu veikals ar lasāmbibliotēku latviešu, krievu, vācu valodā.
  • 1896.gadā dibināta Romas katoļu biedrības bibliotēka.
  • 1907 - dibināta Kurzemes Vācu savienības Jelgavas nodaļas bibliotēka.
  • 1909 - 15.februārī atvērta Jelgavas Latviešu skolu un izglītības biedrības bibliotēka.
  • 1920 - 10.jūnijā atvērta Jelgavas pilsētas bibliotēka, pirmā pašvaldības dibinātā un uzturētā bibliotēka. Nodegusi 1944.
  • 1921.gadā dibinātas:
    • Jelgavas apriņķa skolotāju arodbiedrības bibliotēka
    • Jelgavas fabriku un darbnīcu strādnieku arodbiedrības bibliotēka
    • Zemgales kultūras veicināšanas biedrības bibliotēka
  • 1945.gada 15.martā sāka darboties 1.pilsētas bibliotēka.
  • 1946.gada aprīlī sākas Jelgavas Valsts zinātniskās bibliotēkas veidošana, 1.aprīlī darbā pieņemts direktora vietas izpildītājs Nikolajs Francis.12.oktobrī par bibliotēkas direktori iecelta Emīlija Krustiņsone (1890 – 1981), kura strādāja šajā amatā līdz 1957.
  • 1947.gada 15.janvārī lasītājiem atvērta Jelgavas Valsts zinātniskā bibliotēka, vēlāk nos. Jelgavas pilsētas centrālā zinātniskā bibliotēka, Jelgavas Zinātniskā bibliotēka, Jelgavas pilsētas bibliotēka, pilsētas pašvaldības budžeta iestāde.
    15.aprīlī  Valdekas pilī, Rīgas ielā 22 atklāta Jelgavas apriņķa bibliotēka (vadītājs Putns), vēlākā rajona centrālā bibliotēka, no 1998.gada  Jelgavas pilsētas bibliotēkas filiāle "Miezītes bibliotēka".
  • 1949.gada aprīlī atvērta pilsētas 2. bibliotēka, tagad Jelgavas pilsētas bibliotēkas filiāle "Bibliotēka Pārlielupe", Zinātniskajai bibliotēkai piešķirtas telpas Akadēmijas ielā 20 (vēlākā adrese - Raiņa ielā 6)
  • 1952.gada 1.jūlijā dibināta Jelgavas bērnu bibliotēka, tagad bērnu un jauniešu bibliotēka "Zinītis", Jelgavas pilsētas bibliotēkas filiāle.
    18.aprīlī Zinātniskā bibliotēka sāk strādāt pilsētas novadpētniecības muzeja ēkā (Academia Petrina).
  • 1957.g. – 1985.g. Zinātniskās bibliotēkas direktore ir Paulīne Bartkēviča (1922 – 2011).
  • 1959.gadā Zinātniskajā bibliotēkā sāk veidot žurnālu un avīžu rakstu kartotēku un novadpētniecības kartotēku "Jelgava".
  • 1964.gadā Zinātniskās bibliotēkas daiļliteratūras nodaļa tiek pārcelta uz pilsētas kultūras namu Centrālajā laukumā.
  • 1978.gadā izveidota Jelgavas pilsētas centralizētā bibliotēku sistēma (CBS) ar metodisko centru Jelgavas pilsētas Centrālā zinātniskā bibliotēka (CZB) un 3 filiālēm: 1.bibliotēka (Raiņa ielā 36), 2.bibliotēka (Rīgas ielā 20), Bērnu bibliotēka (Ļeņina, tag. Lielā iela 15).
  • 1984.gadā Jelgavas pilsētas centrālā zinātniskā bibliotēka pārcelta uz ēku Akadēmijas ielā 26. Ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis ar senlaicīgiem čuguna logu režģiem. Ēkai piemīt eklektismam raksturīgais logailu ritmizētais kārtojums un ķieģeļu stils jeb ķieģeļu arhitektūra. Ēka atjaunota 1949.gadā.
    Bibliotēkā ir 3 nozaru lasītavas: Sabiedriski politisko zinātņu, Tehnisko un dabaszinātņu, Mākslas literatūras lasītavas.
  • 1986.gadā atklāta Krišjāņa Barona vārdā nosauktā zāle ar mākslinieka Andreja Zvejnieka sienu gleznojumiem (publicēti grāmatā "Jelgavai azotē.-Rīga, Mansards, 2010.  ISBN 9789984812885") un mākslinieces Esteres Bormanes logu vitrāžām.
  • 1985. – 1987.g. bibliotēkas direktore ir Dzintra Punga.
  • 1987. – 2013.g. bibliotēkas direktore ir Aija Nadziņa.
  • 1997.gada maijā pēc pirmo datoru iegādes izveidots lokālais datortīkls ar 7 darba stacijām. Sācies pilsētas bibliotēku automatizācijas process sistēmā ALISE, visi jaunieguvumi tiek ievadīti elektroniskajā katalogā, no septembra tiek veidota datu bāze "Jelgavas novadpētniecība", pārtraucot kartotēkas veidošanu. Gada beigās nodrošināta pieeja internetam.
  • 1997.gadā tiek iegādāta pirmā abonētā elektroniskā datu bāze NAIS (Normatīvo aktu informācijas sistēma).
    Janvārī apkures sistēmas avārijas rezultātā applūst daļa bibliotēkas telpu, iet bojā daļa periodikas arhīva krājuma; Jelgavas izdevumi nav cietuši.
  • 1998.gadā izveidota bibliotēkas pirmā tīmekļvietne (www.czb.lv). Jelgavas Datorcentrā netika nodrošināta datu kopēšana un bibliotēkas servera  bojājuma dēļ tā iet bojā 2001.g.
  • 1998.gadā – uzsākta pilsētas un rajona bibliotēku elektroniskā kopkataloga veidošana un lasītāju datu ievadīšana IS ALISE;
                    –  reorganizējot Jelgavas rajona centrālo bibliotēku, Miezītē izveido ZB filiāli, Miezītes bibliotēku.
                  – pirmo reizi izveidotas mazās infolapiņas lasītājiem. Pēc kartotēkā apkopotajiem datiem uzsākta ievērojamo   novadnieku saraksta veidošana.
  • No 1999.gada netiek papildināta sistemātiskā rakstu kartotēka, izmantojam LNB Analītikas datu bāzi.
  • 1999.gadā tiek likvidēta centralizētā bibliotēku sistēma, mainās bibliotēku nosaukumi: Jelgavas Zinātniskā bibliotēka, 1.bibliotēka - "Ābele", 2.bibliotēka - "Pārlielupe", bērnu bibliotēka "Zinītis". Finansējuma trūkuma dēļ gada beigās tiek reorganizēta bibliotēka "Ābele", daļa krājuma kļūst par depozītkrājumu Miezītes bibliotēkā, daļa nodota citām bibliotēkām. 
  • 2000.gadā darbu uzsāk Eiropas Savienības informācijas punkti Zinātniskajā bibliotēkā un bērnu bibliotēkā. ZB Bibliogrāfiskā un metodiskā darba nodaļa pārdēvēta par Informācijas nodaļu.
  • 2002.gadā Latvijas Universitātē aizstāvēti 2 bibliotēku darbinieku maģistru darbi: "Jelgavas bibliotēku vēsture. 1775-1945", "Jelgavas rajona bibliotēku vēsture līdz 1945.gadam".
  • Kopš 2002.gada bērnu bibliotēka "Zinītis" iesaistās lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu žūrija".
  • 2003.gadā ar Valsts Kultūrkapitāla atbalstu (KKF) bibliotēkai izveidota jauna tīmekļa vietne, visapmeklētākā lapa līdz 2013.gadam nemainīgi bija interneta saišu katalogs jeb Virtuālā bibliotēka. Tiek izveidota ievērojamo novadnieku datu bāze.
  • 2003.gadā izstrādāts bakalaura darbs Latvijas Universitātē "Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas darbība pēc Otrā pasaules kara".
  • 2003. – 2005.g. ar VKKF un Jelgavas domes atbalstu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā digitalizēts lielākais pirmskara laika Jelgavas periodiskais izdevums, laikraksts Zemgales Balss (1924-1940), pieejams tiešsaistē Nacionālajā digitālajā bibliotēkā.
  • 2006.gadā uzsākta izdevumu automatizēta izsniegšana-saņemšana.
  • Kopš 2007.gada netiek papildināti kartīšu katalogi. Pēc remonta bijušajā krātuves telpā, 1.stāvā atklāts JZB informācijas centrs, datorzāle ar 14 darba stacijām lasītājiem.
  • 2007.gada septembrī izveidots Jelgavas bērnu bibliotēkas blogs zinitis.blogspot.com.
  • Bērnu bibliotēkā "Zinītis", pateicoties dalībai lasīšanas veicināšanas programmā "Pirmā tikšanās ar bibliotēku", izveidots un labiekārtots bērnu stūrītis.
  • 2008.gadā izremontēta Dabaszinātņu un tehnikas lasītava un periodikas krātuve, telpas apvienotas, no 3 lasītavām izveidota viena. Pēc 1.stāva foajē rekonstrukcijas nojaukta starpsiena, apvienojot foajē ar bijušo katalogu telpu, un iekārtota izstāžu galerija.
                   – izveidota jauna bibliotēkas tīmekļvietnes versija.
                  – izstrādāti maģistra darbi Latvijas Universitātē "Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas informācijas sistēmas analīze 
                    un attīstība" ; "Repozitārija organizācija Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā".
  • 2009.gadā valsts ekonomiskās krīzes apstākļos uz laiku ieviests īsāks darba laiks, bibliotēka piektdienās slēgta.
  • 2010.gadā pabeigta iepriekšējo gadu krājuma ievadīšana e-kopkatalogā, rekataloģizācija; novadpētniecības kartotēka ievadīta datu bāzē. Jelgavas bibliotēku elektroniskajam katalogam sāk pievienot pilsētas, pēc tam novada skolu bibliotēku krājumus.
         – Zinātniskā bibliotēka saņem Normunda Reča dāvinājumu, vairāk nekā 1500 ieskenētus Jelgavas vēsturiskos attēlus,
     pastkartes, atklātnes, ceļvežus, bukletus; sakārtotie resursi ievadīti novadpētniecības datu bāzē, skatīt šeit..
  • 2011.gada oktobrī ieviestas jaunā parauga lasītāju kartes, ar īpašnieka attēlu un svītrkodu (lasītāja kartes numurs). Pirmo reizi tipogrāfijā iespiests bibliotēkas buklets, mākslinieks Raitis Junkers.
  • 2011.gada nogalē tika izveidota bērnu bibliotēkas "Zinītis" lapa sociālajā tīklā draugiem.lv/zinitis/.
  • 2012.gada novembrī pēc krātuves, servera telpas un sociālo zinātņu lasītavas telpu rekonstrukcijas 2.stāvā atklāts Nozaru literatūras abonements.
  • Bērnu bibliotēka "Zinītis" piedalās konkursā "Radošais pasākums par drošību internetā manā bibliotēkā" un saņem draugiem.lv un Microsoft Latvia balvas.
  • Kopš 2012.gada katru gadu bērnu bibliotēka "Zinītis" piedalās Zinību dienas svētkos pilsētā "ZinīBUMS".

2013.gadā izveidota jauna tīmekļvietnes versija, atklāta septembrī.
   - iznāk Jāņa Joņeva romāns "Jelgava 94" kura darbība sākas ar dīvaina objekta aprakstu, kurš atrodas bibliotēkas iekšpagalmā
   – no septembra līdz novembrim apkārt visai ēkai pamatos veikts vērienīgs remonts, osmozes darbi, lai novērstu mitruma uzkrāšanos bibliotēkas telpās.

    – tiek slēgts bērnu bibliotēkas "Zinītis" blogs, jo popularitāti iematojusi 2011. gadā izveidotā bibliotēkas lapa sociālajā tīklā draugiem.lv.
   –  decembrī pensijā aiziet ilggadējā bibliotēkas direktore Aija Nadziņa.

  • 2014.gada janvārī bērnu bibliotēka Zinītis saņem apbalvojumu "Gaišākais pilsētvides objekts".
  • 17. maijā Zinātniskā bibliotēka pirmo reizi iesaistās Muzeju nakts pasākumos, piesaistot negaidīti daudz apmeklētāju.
       – 29.maijā par bibliotēkas direktori apstiprināta Lāsma Zariņa.
  • 2014.apr.-okt. veikts Zinātniskās bibliotēkas daiļliteratūras abonementa un informācijas centra remonts 1.stāvā, 101.telpā ierīkota infocentra ventilācijas sistēma, pārvietots un ievērojami paplašināts abonementa Bērnu stūrītis.
  • 2015.04. apvienots ZB lasītavas un nozaru abonementa fonds; lasītavas grāmatas apzīmētas ar uzlīmi.
    Bibliotēkā tiek rīkotas Ģimenes dienas ar saistošām aktivitātēm; bibliotēkas darbinieki vairāk iesaistās pilsētas pasākumos: Ledus skulptūru festivāls, Muzeju nakts, Piena, maizes un medus svētki, Metāla svētki, ZinīBums u.c.
    Zinātniskā bibliotēka pirmo reizi rīko starptautisku konferenci "Grāmatniecība un bibliotēkas Jelgavā un Šauļos līdz 1940.gadam".
    Uzsākta sadarbība ar reto grāmatu kolekcionāru Jāni Vilku, Zinātniskajā bibliotēkā notiek viņa krājuma izstādes.
  • 2015 - Zinātniskās bibliotēkas direktora vietniecei Dzintrai Pungai piešķirts Latvijas valsts apbalvojums ATZINĪBAS KRUSTS.
  • 2016.gada 28.aprīlī pieņemts lēmums par Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas nosaukuma maiņu, atjaunojot vēsturisko nosaukumu – "Jelgavas pilsētas bibliotēka". "Bibliotēkas Pārlielupe" nosaukums turpmāk ir Pārlielupes bibliotēka. Vasaras mēnešos Pārlielupes bibliotēkā notiek remonts, tiek iegādāti jauni plaukti, mēbeles. Septembrī sākts ēkas jumta remonts pilsētas bibliotēkā Akadēmijas ielā 26.
  • 2016.04.11. akreditēta Jelgavas pilsētas bibliotēka un visas tās filiāles.
  • 2016.gadā Jelgavas pilsētas bibliotēka un Pārlielupes bibliotēka iesaistās lasīšanas veicināšanas programmā "Grāmatu starts", notiek Mazo pūcēnu skoliņa jeb "Pūcītes skola". Kopš 2017.gada oktobra arī  bērnu bibliotēka "Zinītis" pievienojas šai programmai. 
  • Pārlielupes bibliotēkā uzsākts radošo darbnīcu cikls. 
  • 2017.gadā pabeigta bibliotēkas ēkas jumta rekonstrukcija, veikta telpu pārsegumu stiprināšana, K.Barona zāles sienu gleznojumu restaurācija.
    Jelgavas pilsētas bibliotēka iesaistās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīklā "Stāstu bibliotēkas".
    Jelgavas pilsētas bibliotēkā pirmo reizi ārpus Rīgas notiek Latvijas reģionālo bibliotēku metodiķu seminārs.
  • 2017.gada martā pirmo reizi tika rīkots kopīgs "Bērnu žūrijas" noslēguma pasākums Jelgavas kultūras namā skolu publisko bibliotēku lasītājiem.
  • 2017. gadā bērnu bibliotēka "Zinītis" organizē Nacionālās Skaļās lasīšanas sacensību pusfinālu un finālu Jelgavā, bibliotēkas vadītāja Baiba Karčevska ir sacensību koordinatore Zemgales reģionā.
  • 2018.gadā Jelgavas pilsētas bibliotēkai piešķirta Latvijas Bibliotekāru biedrības Gada bibliotēkas balva; Balva "Ģimenēm draudzīga vieta 2018" konkursa balsojumā "Draudzīgākais uzņēmums mākslas vai kultūras jomā". Konkursa rīkotāji ir calis.lv sadarbībā ar babyroom.lv.
  • Pārlielupes bibliotēkā no jūnijā sāk strādāt jauna vadītāja Aiga Volkova, pensionējas Veneranda Godmane, vadītāja no 2007.gada.
  • 2018.gada jūnijā bērnu bibliotēka "Zinītis" organizēja Āra lasītavu sadanča "Latvju bērni danci veda" ietvaros.
  • 2018.gada oktobrī bērnu bibliotēkā ieviests bibliotēkas simbols - lelle Zinītis, kas pilda lasīšanas veicināšanas funkcijas.
  •  2018. gadā  bērnu bibliotēka "Zinītis" iesaistās lasītveicināšanas programmā 4-8 gadus veciem bērniem "Mūsu mazā bibliotēka".