Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Vēsture

 

JELGAVAS PILSĒTAS BIBLIOTĒKAS SIMTGADES PUBLIKĀCIJU SĒRIJA. JAUNS!

 
Jelgavas pilsētas bibliotēku vēsturei veltītās publikācijas (tiešsaistes resurss) tapušas bibliotēkas jubilejas gadā – atzīmējot 100 gadus, kopš 1920. gadā tika atvērta pirmā pilsētas uzturētā bibliotēka Jelgavā – Jelgavas pilsētas bibliotēka.

 

1. daļa 2. daļa 3. daļa 4. daļa


JELGAVAS BIBLIOTĒKU VĒSTURES hronika

 

JELGAVAS PILSĒTAS BIBLIOTĒKU VĒSTURE. ĪSS IESKATS


1920–1944


Jelgavā ir bagātas kultūras, izglītības un grāmatniecības tradīcijas. 19. gadsimtā tā bija otrs lielākais izdevējdarbības centrs Latvijas teritorijā. Te pastāvējušas arī daudzas ievērojamas bibliotēkas. Pirmā publiski pieejamā bibliotēka darbojās hercoga Pētera akadēmijā, tā atklāta 1776. gadā. 1785. gadā daži "literatūras un cilvēces draugi" nodibināja publisku lasāmbibliotēku. Pirmā latviešu lasīšanas biedrība radās 1837.gadā.

19.gadsimtā pilsētā strauji attīstījās izdevējdarbība. Izdevniecību un grāmatveikalu īpašnieki atvēra lasāmbibliotēkas. Aktivizējās dažādu biedrību, organizāciju dibināšana, un bieži tās veidoja savu, biedrības profilam atbilstošu grāmatu krājumu.


Pirmā pilsētas pašvaldības uzturētā bibliotēka Jelgavā dibināta 1920.gadā. Tā atradās centrā, Tirgus laukumā, trīsstāvu ēkā, kura pēc pārbūves 1937.gadā pilnībā tika nodota bibliotēkas vajadzībām.

 

Pilsēta 1920. gadā ir kara izpostīta. Laikraksti pirmajās lappusēs publicē ziņas no frontes, cilvēki meklē pazudušos radiniekus un draugus, mājās atgriežas kara laika bēgļi, pārtiku pārdod pēc kartītēm. Pilsētas kasē ir 1 miljons rubļu liels deficīts. Tomēr šajos smagajos apstākļos pilsētas valde atzinusi par pietiekami nozīmīgu tādu jautājumu kā pilsētas bibliotēkas atvēršana.

 

Domes sēdē 23. aprīlī valde atvēl 10 000 rubļu bibliotēkas ierīkošanai, un turpmāk ik mēnesi 1500 rubļu ikmēneša izdevumiem.

Bibliotēkas komisija rosīgi darbojas, un jau 10. jūnijā Zaļā ielā 12 pilsētas brīvlasītava un bibliotēka sagaida savus pirmos lasītājus. Bibliotēka atvērta katru dienu no 4 līdz 10 vakarā, lasītāju rīcībā ir ap 500 grāmatu un 12 nosaukumu laikrakstu trijās valodās.

14. decembrī bibliotēka pārcelta uz Ezera ielu 6, pie Tirgus laukuma. 1932. gadā fondā ir 12 000 grāmatu, 20 laikrakstu, 35 žurnāli. Bibliotēkā ir 1175 lasītāji un ap 18000 apmeklējumu. Bibliotēkā ir kartīšu alfabētiskais un sistemātiskais katalogs. Ik gadus pilsētas valde grāmatu iegādei atvēl ap 3000 latu. 1937. gadā pēc arhitekta Valda Zēbauera projekta veikta nama pārbūve, un tas pilnībā nodots bibliotēkas rīcībā.

 

Bibliotēkas vadītājs kopš 1925.gada ir skolotājs un grāmatu draugs Ēvalds Ļucis. Viņam ir divi palīgi. No 1936. gada līdz 1941.gadam par bibliotekāra palīdzi strādājusi Elza Radziņa.

 

Bibliotēka nodega II pasaules karā, 1944. gadā.

 

Jelgavas Valsts Zinātniskās bibliotēkas nodibināšana


Otrais pasaules karš Jelgavu nežēlīgi izpostīja, 90% pilsētas ēku tika sagrautas, nodega arī 1920. gadā dibinātā pilsētas bibliotēka. Atjaunojot izpostīto pilsētu, jau pirmajās izpildkomitejas sēdēs nolēma uzsākt kultūras un izglītības iestāžu, tai skaitā bibliotēku, veidošanu. Pilsētas 1. bibliotēku lasītājiem atvēra 1945. gada 15. martā. Līdztekus norisinājās zinātniskās bibliotēkas atjaunošanas process.

 

Pēc pirmajiem dokumentiem redzams, ka sākotnēji bijusi iecere veidot tieši zinātnisku, nevis vēl vienu tautas bibliotēku. Kultūrizglītības iestāžu komitejas priekšsēdētāja iesniegumā Valsts fonda literatūras pārvaldes priekšniekam paskaidroti galvenie bibliotēkas atjaunošanas darba virzieni: Jelgava, kādreizējā Kurzemes hercogu rezidence, pēc Rīgas bija ievērojamākais kultūras centrs un vienmēr lielu uzmanību veltīja mākslas, literatūras un izglītības attīstībai. Šo virzienu vēlams saglabāt un, atjaunojot bibliotēku, komplektēt galvenokārt mākslas, arhitektūras, teātra, literatūras vēstures, filozofijas un pedagoģisko literatūru, no jauna izveidot marksisma ļeņinisma klasiķu nodaļu. Bibliotēka pirmām kārtām apkalpos mākslas un kultūras darbiniekus, augstskolu un citu Jelgavas un apkārtējo apriņķu mācību iestāžu darbiniekus.

 

Bibliotēkas tāmes projektā 1947. gadam bibliotēkai paredzēta 3. kategorija. Tāmē minēti izdevumi arī zinātniski pētnieciskajam darbam, taču līdzekļi nav piešķirti.

 

Pirmās ziņas par bibliotēkas darbību sniedzis bibliotēkas direktora vietas izpildītājs Nikolajs Francis, kas strādājis bibliotēkā amatu apvienošanas kārtībā no 1946.g. 1. aprīļa līdz 11. septembrim. Bibliotēku paredzēts atvērt līdz 1946. gada 1. oktobrim, taču darbi nesokas. 12. oktobrī par bibliotēkas direktori sāk strādāt Emīlija Krustiņsone.

 

Pirmā bibliotēkas atskaite rakstīta par 1946. gadu. Faktiski bibliotēka nav bijusi atvērta, tāpēc lasītāju ir tikai 21 cilvēks, apmeklējums 168.

Jelgavas Valsts Zinātniskā bibliotēka lasītājiem tiek atvērta 1947. gada 15. janvārī. Bibliotēkas apmeklētāju lielākā daļa sākumā ir skolēni. Bibliotēkai ir arī lasītava, tiek rīkoti dažādi sarīkojumi.

Pārņemot fondā savāktās bezīpašnieku grāmatas, tas, atbilstoši ideoloģiskajiem okupācijas varas rīkojumiem, tika tīrītas no "naidīga satura un novecojušām" grāmatām. Ir redzams, ka sākotnējā iecere par zinātniskas bibliotēkas veidošanu nav īstenota, tā saglabājusies vienīgi nosaukumā "Jelgavas Valsts zinātniskā bibliotēka" un faktiski pildījuis publiskās biblitoēkas funkcijas.

 

(Informācija no: D. Avota. Jelgavas bibliotēku vēsture. 1775–1945. Rīga, 2003)

 
JELGAVAS BIBLIOTĒKU VĒSTURES hronika

 

 

Jelgavas pilsētas bibliotēka 20.gs. 30.gados