Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Zaļenieku pagasta bibliotēka

 

 

Zaļenieku pagasta novadpētniecība

Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Zaļenieku bibliotēkas pārskats par 2016.gadu

 

 

 

Darba laiks

Galvenie darba rādītāji

Rādītāji 2017 2016 2015
Pirmdiena 9-17
Otrdiena  9-18
Trešdiena — metodiskā diena
Ceturtdiena 10-18
Piektdiena   9-17
Sestdiena, svētdiena — slēgts
Krājums
Lasītāju skaits
Apmeklējums
Izsniegums
6198
611
8756
13073

6244

605

9144

12929

6136
608
9568
12195

Zaļenieku bibliotēkā lasītāju rīcībā ir vairāk nekā piecus tūkstošus liels grāmatu krājums, kas  redzams Jelgavas bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā. Ir pieejami  datori, printeris, kopētājs, skeneris. Abonēti vairāk nekā 30 preses izdevumi.

Lasītāju apkalpošana notiek automatizēti. Saņemot lietotāja vārdu un paroli, lasītājs kopkatalogā var rezervēt grāmatas, pagarināt izsniegšanas termiņu, pierakstīties rindā populāras grāmatas saņemšanai u.c.

Bibliotēkā bez maksas pieejams internets, WiFi (bezvadu internets arī ēkas tuvumā 24 stundas diennaktī), kā arī vērtīgi elektroniskie resursi:
- datu bāzes LETONIKA.LV; Lursoft Laikrakstu bibliotēka NEWS.LV
- Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas pilnā kolekcija, t.sk. pirmskara laikrakstu teksti  www.periodika.lv , digitalizētās grāmatas, kartes, attēli u.c.
- Latvijas filmu portāls http://www.filmas.lv .

Zaļenieku bibliotēka ir droša un laba laika pavadīšanas vieta visai ģimenei! Būsiet mīļi gaidīti bibliotēkā!

       

Bibliotēkas vēsture
 
19.gs.otrajā pusē sākās latviešu tautas pirmā saimnieciskā un garīgā atmoda, kuras rezultātā Latvijas gaišākajos novados veidojās latviešu biedrības.

1871.gadā tiek dibināta Zaļās muižas dziedātāju biedrība (Zaļenieku Sadraudzīgā biedrība).Tā pirmo reizi zem sava karoga iziet 1872.gada 29.oktobrī Zaļās draudzes pārbūvētās baznīcas iesvētīšanas dienā. Dziedātāju biedrība piedalās Pirmajos Vispārējos Dziedāšanas svētkos Rīgā. Nākamajos Dziedāšanas svētkos no Zaļeniekiem tiek pieteikts vīru koris trīsdesmit cilvēku sastāvā; to vada Kristaps Šuberts. Šie svētki notiek Jelgavā. Dziedātāju biedrība aizsāk teātra tradīcijas Zaļeniekos un laika posmā no 1890. līdz 1900. gadam tā sarīko 14 teātra izrādes, arī daudzas zaļumballes. Naudas atlikums no šīs darbības tiek izmantots grāmatu iegādei un 1879.gada 6.janvārī Zaļeniekos atver pirmo bibliotēku. Pirmais bibliotekārs ir sabiedriski aktīvais rakstnieks Kristaps Šuberts - komponista Paula Šuberta tēvs.

1883. gadā tiek apstiprināta Zaļās muižas krājaizdevu kase, kuras darbības juridisko pusi pārzin advokāts Andrejs Stērste. Tā veicina ne vien Zaļās muižas saimniecisko, bet arī kultūras dzīvi. Tās darbības rezultātā uz grāfa Teodora fon Medema piešķirtās zemes uzceļ jaunu biedrības namu, kura atklāšanā piedalās Jānis Rainis (1894), teikdams savu slaveno "Zaļenieku runu". Arī bibliotēka pārceļas uz šo biedrības namu – tagad Zaļenieku kultūras namu, un kopš tā laika vienmēr atradusies šeit, izņemot II pasaules kara gadus. Bibliotēka ir ceļojusi pa dažādām nama telpām, īsu laiku mitusi pat pavisam nelielā istabiņā. Tagad Zaļenieku bibliotēka darbojas ērtās, mājīgās telpās.

Pazīstamākie Zaļenieku novadnieki:
  • Aspazija;
  • Jānis Bergs, agronoms;
  • Kārlis Brīvnieks, aktieris;
  • Valdis Grēviņš;
  • Viktors Hausmanis;
  • Andris Kārkliņš, mūziķis, flamenko ģitārists;
  • Aleksandrs Neibergs, ķirurgs;
  • Andrejs Stērste;
  • Edvards Svirlovskis, farmaceits;
  • Pauls Šuberts, pianists;
  • Arturs Voitkus, mācītājs un rakstnieks.
     
     Attēlā  Jānis Rainis Zaļeniekos 1920.g.24.jūnijā. Dzejniekam
     blakus Zaļenieku skolas pārzinis F. Frīdbergs, pie grožiem D. Krasts

Ievērojamākie kultūras pieminekļi:
  • Zaļās muižas pils - tagad Zaļenieku arodskola, viena no vecākajām Jelgavas ordeņa muižām Zemgalē.
  • Zaļenieku luterāņu baznīca celta 1824-1872 g.