Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Sesavas pagasta bibliotēka

Bibliotēkas vadītāja: Inta Strazdiņa

 

 

Darba laiks

Galvenie darba rādītāji

Rādītāji 2017 2016 2015

Pirmdiena 8.30-17.00
Otrdiena 8.30-19.00
Trešdiena — metodiskā diena
Ceturtdiena 8.30-17.00
Piektdiena 8.30-15.00

pusdienu pārtraukums no 12.00 -12.30
Sestdiena, svētdiena — slēgts

Krājums
Lasītāju skaits
Apmeklējums
Izsniegums
5895
318
4204
7425

5479

311

4970

9174

5688
261
3417
6814

 

Bibliotēkas krājums redzams Jelgavas bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā. Lasītājiem ir pieejami datori, printeris.

Bibliotēkā bez maksas pieejams internets, WiFi (bezvadu internets arī ēkas tuvumā 24 stundas diennaktī), kā arī vērtīgi elektroniskie resursi:
   - datu bāzes LETONIKA.LV; Lursoft Laikrakstu bibliotēka NEWS.LV
   - Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas pilnā kolekcija, t.sk. pirmskara laikrakstu teksti internetāwww.periodika.lv  2,8 miljonu lappušu apmērā, ap 7000 grāmatu, kartes, attēli un citi digitalizētie materiāli. 
   - Latvijas filmu portāls http://www.filmas.lv .
  
Bibliotēkā apkopotas vairāk nekā 90 mapes ar materiāliem par Sesavu: izglītība (no 1840.g), kultūras, baznīcas un draudzes dzīve, kultūrvēsturiski pieminekļi (Skursteņmuiža u.c.), kāzu ieražas Sesavā, celtnes, dižkoki, kultakmeņi, atmiņas par Sesavu (1905.gads, II pasaules karš, 50.-80.gadi u.c.), kolhoza laiks Sesavā, zemnieku saimniecības u.c. 
30 albumos skatāmas dažādu gadu fotogrāfijas.

Ievērojami novadnieki: Fricis Adamovičs, Pols Armāns Tiltiņš, Birkertu dzimta, Teodors Celms (Vidvuds Celms), Jānis Čakste, Osvalds Glāznieks (režisors, aktieris), Pēteris Juraševskis, Jānis Lakše-Laksmanis, Leontīne Lode (aktrise), Brāļi Pauļuki (politiķi), Alberts Rumba (sportists), Edgars Rumba (teologs), Fricis Rumba (strēlnieks), Roberts Slokenbergs (teologs), Žanis Unāms, Vensku Edvards, Ingrīda Vīksna (rakstniece); Lāčplēša ordeņa kavalieri u.c.

Bibliotēkas iepriekšējās vadītājas Dzidras Šulces savāktā novadpētniecības liecību un materiālu ekspozīcija tagad izvietota Sesavas pamatskolā. Tajā skatāmi interesanti   etnogrāfiski un sadzīves priekšmeti, lietišķās mākslas darinājumi (19.gs.lādīte), metālkalumi, pūra lādes, Jāņa Jaunsudrabiņa pulkstenis, I un II pasaules kara trofejas, kolhoza laiku atribūti, pirmais radio, pirmais televizors Sesavā, skolēnu formas tērpi (20.gs. 60.-70.gadi) u.c.
Dzidra Šulce piedāvā bezmaksas ekskursijas pa pagasta kultūrvēsturiskajām vietām.

 

Dzejoļi un dziesmas par Sesavu:
Sesavā. Vārdu un mūzikas autore Velga Rozenberga
Sesavas ceriņi. Vārdu un mūzikas autors Aivars Zeilers


Sesavas leģendas, teikas un spoki


Elejas pils spoks   
Elejas pilī dzīvoja grāfs Mēdems un viņa meita, 16 gadus vecā Dagmāra. Dagmāra, sev par postu un nelaimi, iemīlējās pils zirgu puisī.
Tēvs to uzzinājis, bijis ļoti nikns.. Reiz ziedošā pavasara rītā grāfs sarīkojis medības Vilku dārzā. Dagmāra, zinādama, ka medībās kungiem līdzi dosies arī viņas izredzētais, arī pošas doties līdzi medniekiem. Tēvs šo nodomu izjauc, aizliegdams Dagmārai piedalīties medībās. Skan medību taures, zviedz zirgi, rej suņi. Apkārtējo muižu jaunskungi jautā grāfam, kur gan kavējas Dagmāra. Grāfs paskaidro jaunajiem medniekiem, ka meita esot saslimusi, tādēļ medībās nepiedalīšoties. Bet durvīs parādās jaunā skaistule brīnišķā mednieces tērpā. Tēvs, pārskaities par tādu nepaklausību, pavēl meitai atgriezties pilī. Bet lepnā un spītīgā Dagmāra ieskrien savā otrā stāva buduārā, atgrūž vaļā logu un izlec pa to... un tieši uz akmeņiem. Baltie ābeļu ziedi liegi šūpojas vējā, Dagmāras sārto asiņu lāsēm norasoti .
Bet vēl šobaltu dienu smaržīgās pilnmēnessnaktīs melna, auļojoša zirga mugurā, mednieces tērpam vējā plandot, Jums garām var aiztraukties Dagmāra. Neaizturiet viņu, novēliet viņai laimi, jo viņa steidzas panākt medniekus, kuru vidū ir arī viņas mīļotais. Dagmāra rimsies tikai tad, kad būs viņus panākusi.
[Dagmāra Mēdema apglabāta kapos pie Sesavas baznīcas].


Sesavas baznīca
Senos gadsimtos Audrupes upes krastā celta Sesavas baznīca.  Ceļ ceļ, bet kā nekā, tā nekā - cik pa dienu uzceļ, tik velns pa nakti nojauc. Labi - cels otrā krastā. Bet tā pati nelaime - cik pa dienu uzceļ, tik velns atkal pa nakti nojauc.
Baznīcas tuvumā dzīvoja zemnieks, kuram bija ļoti skaista meita Lienīte. Kalpoja par kalponīti pie barona Bēra Bērvircavas muižā. Vakarā, pārnākusi mājās, aizies uz aku pēc ūdens. Un kā gāja, tā aizgāja. "Kā akā iekrita", sprieda ļaudis. 
Bet baznīca tika uzcelta... Vēl šodien tā stalta un balta stāv ceļa malā. Vēlos vakaros pēc saules rieta vientuļajos baznīcas kokos vai baznīcas mūros - nevar saprast, kur, atskan tādi kā vaidi, kā smagas nopūtas, kā elsas. Tur raud nelaimīgā LIenīte, kura tai tālajā smaržu pilnajā pavasara vakarā tika dzīva iemūrēta baznīcas ziemeļpuses sienā.
Viens no baznīcas celtniekiem savā nāves stundā atzinies, ka iemūrējis skaisto Lienīti baznīcas sienā, lai velns atstātos no jaunceļamās baznīcas. 

 

Skursteņmuiža
Skursteņmuižas mežā, vēlos rudens vai ziemas vakaros gājējam ceļu pārskrien balts auns. Skrien pāri meža taciņai uz baronu Konrādu kapu pusi un skaļi blēj: "Reeeee, ka nenoķēri, reeeee, ka nenoķēri". Un prom ir. Izgaist, pazūd, kā gaisā izkūp. Gājējs brīnās, kur te auns gadījies. Lūko pēdas, bet pēdu arī nekādu nav.
Ļaudis teic, ka tas esot vecā barona gars, kas auna izskatā ap savu muižu apkārt klīstot.

Vēlos miglainos rudens vakaros uz Lielsesavas muižas ceļa vēlīnākam mājās gājējam pretī nāk tāda sīka, salīkusi, pelēka sieviņa...Neko nesaka, nevienam pāri nedara, tikai lēni steberē uz priekšu. Nedrīkst apjukt un baidīties, jo tam, kas večiņu sastapis ceļā, esot gaidāma liela laime. Večiņa esot laipni jāpasveicina un tādā īpašā vīzē jājautā, kur ir apslēptas dārglietas...Dažam labam esot arī atbildējusi, bet nu tik neskaidri, ka neko neesot verējis saprast. Večiņa sargājot muižas dārzā apslēptās dārglietas.

Ziemā, parasti tā ap Ziemassvētku laiku, vēlos vakaros, braucot gar Miglu mājām ar zirdziņu, braucējam gadās neparastas ķibeles. Pēkšņi zirdziņš tik smagi pūš un dveš, knapi ragavas uz priekšu velk. Braucējs nesaprot, kas par lietu. Sāk skatīties apkārt un redz, ka mugurpusē uz ragavu slieces stāv vīrietis...un pilnīgi pliks, un vaļā no viņa tikt nevar un viss. Kad pabrauc dārzam garām, tad pazūd pats no sevis...Puisis meklējot savu neuzticīgo līgavu, kas Ziemassvētku vakarā aizbraukusi ar citu puisi. Šis aiz sirdssāpēm, kā no pirts ārā, tā dārzā augstajā eglē iekšā.. un pakārās. Un tā nu šis te klīst jau daudzus gadu desmitus savu neuzticīgo līgavu tvarstīdams.

Pierakstīja Dzidra Šulce pēc vecmāmiņas Annas Zeilandesstāstījuma Sesavas pagasta Līčupēs 1945.gadā.