Ievērojami cilvēki Jelgavā. Kalendārs 2019

Kalendārā iekļauti pazīstamākie Jelgavas un Jelgavas apkārtnes novadu cilvēki,  kuriem 2019. gadā aprit apaļas 5 un 10 gadu jubilejas (50 gadi, 55, 60, 65 utt.)

 

Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris

Beitlers Augusts Vilhelms (August Wilhelm Ludwig Beitler, Beutler)

 1784. – 1847.27.12. (1848.08.01.)
Vācu taut. jurists, cenzors. Advokāts Jelgavā. 1807 – 1814 Jelgavas pilsētas sekretārs. 1814 – 1825 Kurzemes guberņas valdes sekretārs, 1825 – 1847 tās asesors, vēlāk padomnieks. 1841 – 1847 cenzējis sīkus Jelgavas izdevumus latviešu valodā (galvenokārt ‘’Latviešu Avīžu’’ pielikumus un novilkumus).

Bornmans (Bornmann) Kristians
1639 Vācijā – 1714 Jelgavā
Dzejnieks, Jelgavas latīņu skolas rektors, hercoga bibliotēkas pārzinis. Dzimis Saksijā, Vitenbergas apkārtnē, Brēnas mācītāja Kristmana Bornmana ģimenē. Studējis Vitenbergas un Leipcigas universitātē. Ap 1679 apmeties uz dzīvi Jelgavā. Vēsturiskās poēmas "Mitau" (Jelgava) autors.

 

Duburs Arturs (līdz 1940.gadam Arturs Drekslers)
1899 – 1973.14.05. Rīgā
Mākslinieks, grafiķis. Mācījies barona Štiglica tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (1916 –1918). Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas R.Zariņa vadīto Grafikas meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Čugunlietuve" litogrāfijas tehnikā (1929). Strādājis par zīmēšanas skolotāju dažādās Rīgas skolās 1923 – 1945, PSRS Tirdzniecības palātas Latvijas nodaļā (1948 – 1959),  ārštata mākslinieks kombinātā "Māksla" (1949 – 1953). Izstādēs piedalās kopš 1930, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1945.

 

Heincs (Heintz) Tobiass
1589. – 1653.09.02. Rēvelē (tagad Tallina)
Mākslas galdnieks, intarsijas meistars, tēlnieks, viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona 17.gs.1.p. mākslas amatniekiem. Gatavojis Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas altāri (1641., nav saglabājies). Kurzemes hercoga galma galdnieks (“Hoftischler”).

 

Hincs (Hinz) Jakobs Fridrihs
1734 Neidenburgā (Vācijā) – 1787.10.(21.)02.
Vācu tautības grāmatu tirgotājs un apgādātājs, izdevējs, mājskolotājs. Studējis Kēnigsbergas universitātē 1752. Draudzējies ar turienes grāmatu tirgotāju un apgādātāju J. J. Kanteru, filozofu J. G. Hāmani.  1762 – 1764 Rīgas Domskolas kolaborators. Brīvmūrnieks. Jelgavā 1763 kopīgi ar J.J. Kantera filiāles vadītāju J.F. Hartknohu nopircis šo filiāli. 1769 pievienojies A. V. Šteidelam, kas atpircis J. F. Hartknoha Jelgavas sortimenttigotavu. Latviešu izdevumos kopuzņēmuma nosaukums “Kurzemes grāmatu bode”. Jelgavas uzņēmuma telpās H. uzturēja brīvmūrnieku bibliotēku ar 16000 sējumiem, glabāja gleznas, skulptūras u.c. mākslas priekšmetus. Latviešu valodā apgādājis G. F. Stendera darbu pirmizdevumus –  “Augstas gudrības grāmata” (1774, 1776), “Jaunas ziņģes” (1774), “Svētas gudrības grāmatiņa” (1774),  “Tās kristīgas mācības grāmata” (1776). J. F. Stefenhāgena  apsūdzēts neatļautā Kurzemes  vācu dziesmugrāmatas pārdrukāšanā un prāvu zaudējis, H. bankrotēja. Tirdzniecību izbeidzis 1784, darbojies par mājskolotāju, advokātu Aizputē, Pērnavas pilsētas sekretāru.

Kupfers Kārlis Heinrihs
1789. Jelgavā – 1839.
Filozofijas doktors, matemātikas pasn. Rēveles ģimnāzijā. Izdevis pirmo matemātikas žurnālu Krievijā. Ādolfa Teodora Kupfera brālis.

 

Leitners Aleksandrs
1864. Kuldīgā – 1923.23.12. Itālijā
Uzņēmējs, inženieris, konstruktors, viens no velo un autobūves aizsācējiem Latvijas teritorijā. Mācījies Jelgavas reālskolā. 1886 izveidojis velosipēdu ražošanas uzņēmumu, kas 19.gs.b. – 20.gs.sāk. bija lielākais Krievijas impērijā, te izgatavots pirmais motocikls (1899), automobiļi.

 

Reinbergs Ādolfs (ps. Spodrkalns)
1879. – 1913.
Grāmatizdevējs, grāmatu apgāda, spiestuves, veikala un bibliotēkas īpašnieks Jelgavā, sabiedrisks darbinieks. Darbojies Jelgavā, aktīvi iesaistījies Jelgavas Latviešu biedrībā, bijis Teātra komisijas priekšsēdis, ar pseidonīmu Spodrkalns darbojies kā aktieris. Iespiedēja amata prasmi apguvis līdz 1879, praktizējoties Stefenhāgena spiestuvē. 1885  iekārtojis grāmatu spiestuvi ar tam laikam jaunāko tipogrāfijas tehniku un litogrāfiju Lielajā ielā 17 (Jelgavā). Iespiedis daudz sīkiespieddarbu, arī citu apgādu grāmatas, to skaitā ap 40 H. Alunāna izdevumu. 1892 atvēris grāmatu veikalu ar lasāmbibliotēku. 1895 R. uzņēmums pāriet A. Gēmūta īpašumā. 1913 dzīvojis Rīgā.

 

Šlipenbahs Ulrihs (Ulrich von Schlippenbach)
1774 – 1826
Dzejnieks, literāts. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības (Jelgavā) līdzdibinātājs. Pirmā lokālā sacerējuma par mākslas jautājumiem autors (1819).

 

Tālbergs Jānis
1844. Jaunsvirlaukas pag. Salgales muižā – 1884, apglabāts Salgales baznīcas kapos
Ārsts, pirmais akadēmiski izglītotais latviešu oftalmologs (acu ārsts). Mācījies Tērbatas universitātē.

Janvāris

Apinis Arturs
1904.27.01. Jelgavā – 1975.21.05. Rīgā
Mākslinieks, grafiķis, pedagogs. Dzimis Jelgavā, bērnību un jaunību pavadījis tēva mājās Zaļenieku „Apiņos". Jelgavā ieguvis vispārējo izglītību, beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas R. Zariņa vadīto Grafikas meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Kailā" oforta tehnikā (1932). Strādājis Valsts vērtspapīru spiestuvē (1928 – 1943), Latvijas Mākslas akadēmijā (no 1944), litogrāfijas un oforta darbnīcas vadītājs, Grafikas katedras vadītājs (1945 – 1952, 1962 – 1975), docents (no 1947), profesors (1963). Latvijas Valsts izdevniecības mākslinieciskais redaktors (1953 – 1956). Studiju laikā pārcēlies uz Rīgu, 1930., 1940.gados savos darbos pievērsies dzimtās pilsētas un Zemgales tēmai. Izstādēs piedalās no 1928, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1945, Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1974). Latvijas PSR valsts ģerboņa autors.

 

Balodis Jānis Jēkabs
1874.25.01. Kroņvircavas pagastā (Jelgavas apr.) – 1948.19.04.Rīgā
Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. Beidzis pagastskolu, Jelgavas Aleksandra skolu, Pleskavas mērn. skolu (1895),  Kara topogrāfu skolu Pēterburgā (1896 – 1898; podpor.); Poručiks (1901), štābkapteinis (1904), kapt. (1907), apakšpulkvedis (1916 X). No 1921.29.06. Latvijas armijā. 1931.12. atvaļ. sakarā ar maks. vecuma sasniegšanu. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, Igaunijas, Krievijas apbalvojumi.

 

Frīdenbergs-Mieriņš Jānis (īst. v. Jānis Frīdenbergs)
1869.07.01. Mežotnes pag. Mazrūtiņos – 1894.04.06. Kuldīgā
Dzejnieks. Māc. Sesavas pagastskolā, Jelgavas reālskolā.

 

Hartmanis Aldis Egils
1929.31.01. Jelgavā – 2015.10.05. Jelgavā
Skolotājs, aktīvs sabiedrisks darbinieks. Mācījies Jelgavas Skolotāju institūta pamatskolā, vēlāk ģimnāzijā. Skolu nepabeidza, vācu okupācijas laikā bija jādodas dienēt leģionā. 1944, 1945 frontē Igaunijā, Vidzemē, Kurzemes cietoksnī, divas reizes ievainots.
Pēc kara, pateicoties jaunībai un saglabātajiem skolas dokumentiem, izdevās izvairīties no padomju gūsta. Pabeidzis vidusskolu, Jelgavas pedagoģisko skolu, strādājis par skolotāju, vēlāk strādājis Rīgas mežniecībā, iestājies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Atgriezies Jelgavā, skolotājs Jelgavas 2.internātskolā, vēstures skolotājs Kalnciema vidusskolā.
Latvijas Trešās Atmodas laikā Pilsoņu kongresa dalībnieks, Latvijas Daugavas vanagu organizācijas biedrs, darbojies Jelgavas domes Revīzijas komisijā. Latvijas Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas vadītājs, organizējis karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanu, kapa vietu apzināšanu Apbalvojumi: 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, Jelgavas pilsētas augstākais apbalvojums medaļa "Goda zīme" (2002).
Darbi: Jauns un traks tu, puika, esi bijis! : ģimnāzista, lauku izpalīga, leģionāra atmiņas (Jelgava, 2006). ISBN 998419972X ; 2.izd. Jelgavā, 2013.
Gustavu dzimta gadsimtu griežos : biogrāfisks vēstījums (Jelgava, 2013). ISBN 9789984498621.

 

Kacena Astra
1959.26.01. Rīgā
Režisore. Jelgavas Studentu teātra režisore (kopš 1983). Līdzdarbojusies holandiešu socioterapeita M. Visseru radošajās laboratorijās Rīgā un Jelgavā (2000).

 

Kalnenieks Edvīns
1939.16.01. Liepājā
Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs. Beidzis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu (1953 – 1958), Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu (1958 – 1964), diplomdarbs "Dārzā" (vadītājs Eduards Kalniņš). Zīmēšanas skolotājs Rīgas 28.astoņgadīgajā skolā (1962 – 1963), mākslinieks kombinātā "Māksla" (1969 – 1971). Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanas pedagogs (kopš 1974), docents (1992), profesors (1995), Zīmēšanas katedras vadītājs (2000), Sagatavošanas kursu pasniedzējs; Latvijas Kristīgās akadēmijas pasniedzējs (2003 – 2005). Kopš 1969 Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra dekorators. Izstādēs piedalās no 1966. Personālizstādes Aizupē (1987), Jelgavā (1989, 2009, 2010), Rīgā (1991), Pitsburgā, ASV (2008). Kopš 1965 dzīvo Jelgavā. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1970. Saņēmis Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras "Kultūra" apbalvojumu "Labākais kultūras darbinieks 2004", Nemateriālā Kultūras mantojuma valsts aģentūras Atzinības rakstu (2009), Jelgavas pilsētas domes Pateicības rakstu (2008, 2009).

 

Kalnroze Valdis (līdz 1961.gadam Voldemārs Rozenbergs)
1894.17.01. Kuldīgā – 1993.16.04. Rīgā, apbedīts Meža kapos
Mākslinieks, gleznotājs. Mācījies Liepājas pamatskolā. Piedalījies Latvijas Brīvības cīņās, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pirmās profesionālās iemaņas ieguvis mākslinieka Anša Stundas studijā, mācījies Latvijas Mākslas akadēmijas V.Purvīša vadītajā dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā (1927 – 1932), pabeidzis to ar diplomdarbu "Darbs" ("Jelgavas cukurfabrika"). Studiju gados apceļo Eiropu – Vāciju, Holandi, Beļģiju. Biedrības "Zaļā Vārna" biedrs (1929 – 1940), piedalījies visās tās rīkotajās izstādēs.  No 1921 Jelgavā, strādājis par elektrotehniķi Jelgavas dzelzceļa pārvaldē. Darbojies Jelgavas teātrī, iestudējis vairākas izrādes Jelgavas dzelzceļa pārvaldes dramatiskajā kopā. Jelgavā sākusies aizraušanās ar mākslu. Vairākkārt gleznojis Jelgavu, arī diplomdarba tēma radusies no iespaidiem Jelgavas cukurfabrikā. No 1938 Rīgā.Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (kopš 1944; 1952 no tās izslēgts, no jauna uzņemts 1957). Izstādēs piedalījies kopš 1928. Personālizstādes: Vecgulbenē (1928), Rīgā 1933, 1934 (kopā ar K. Padegu), 1942, 1964, 1970, 1975, 1979, piemiņas izstāde Ogrē 1994. Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1970), apbalvots ar Latvijas PSR Valsts prēmiju (1980).

 

Kupfers Ādolfs Teodors
1799.17.01. Jelgavā – 1865.14.06. Pēterburgā
Zinātnieks, ģeofiziķis, metrologs, meteorologs. Mācījies Jelgavas pilsētas ģimnāzijā (1813 – 1815). Organizējis pirmo ekspedīciju uz Elbrusa virsotni. Izgatavojis mēru un svaru vienību etalonus Krievijā. T.Kupfera vārdā nosaukts minerāls kupferīts.

 

Peka Andrejs (arī Pekka)
1884.15.01 Kalnciema pagasta Mazskudrīšos – 1941.
Militārs darbinieks, I Pasaules kara izlūks, ārsts, cariskās Krievijas armijas virspavēlnieka štāba sevišķi svarīgu uzdevumu virsnieks – kapteinis, sabiedrisks darbinieks. Beidzis Kalnciema pamatskolu, Jelgavas sešgadīgo pilsētas skolu, Viļņas Kara skolu (1903 – 1906), nokārtojis abitūrijas eksāmenus Jelgavas ģimnāzijā (1909), mācījies Maskavas Ķeizariskajā universitātē, ieguvis ārsta un dabas zinātņu izglītību (1908 – 1913). Līdz 1915.VI dienējis dažādos strēlnieku pulkos Krievijas Impērijā, vadījis Krievijas valsts slepeno kara aģentūru Vācijā, Austrijā un Turcijā. Vadījis slepenās aģentūras Rīgā, vēlāk Pleskavā. Dēvēts par modernās spiegošanas skolas pamatlicēju. Vairākkārt ticies ar Krievijas caru Nikolaju II. 1919 atgriezies Latvijā un ticis arestēts par politisko neuzticamību. Pēc atbrīvošanas tai pašā gadā iesaukts Latvijas armijā par ārstu. Papildinājis medicīnas studijas Latvijas Universitātē, iegūdams pilntiesīga ārsta diplomu (1921 – 1923). Rosīgi darbojies sabiedriskajā dzīvē, strādājis par Rīgas mājkalpotāju slimokases kontrolārstu (1924 – 1939), bijis Rīgas Namīpašnieku biedrību savienības sekretārs. Beidzis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un juridiskās fakultātes tiesību zinātņu nodaļu ar Tiesību zinātņu kandidāta grādu (1933). Apcietināts 1940. 22.08., notiesāts ar 8 gadu cietumsodu (1941.06.03.), ieslodzījumā miris. Laikabiedru atmiņas liecina, ka Pekka bijis ārkārtīgi izcilām prāta spējām apveltīts, apdāvināts cilvēks. Saņēmis Sv.Staņislava IV šķ. ordeni, kā arī vairākus citus augstus apbalvojumus.

 

Valters Jānis (Johans Teodors Eižens Valters ), arī Valters Kūravs (Walter-Kurau)
1869.22.01. (03.02.) Jelgavā – 1932.19.12. Berlīnē
Mākslinieks, gleznotājs. Mācījies Jelgavas reālskolā (1880 – 1888). Pirmās mākslinieciskās iemaņas ieguvis pie Kurta Visnera un Fridriha Jūliusa Dēringa Jelgavā. Mācījies Pēterburgas Mākslas akadēmijā, diplomdarbs "Tirgus Jelgavā" (1897). Darbojies latviešu studentu pulciņā "Rūķis" Pēterburgā, bijis tā vadītājs. Pirmie darbi izstādē Jelgavā 1894, Rīgā 1896. Jelgavā izveidojis savu darbnīcu, privātstudiju (1897 – 1898). 1906 pārcēlies uz dzīvi Vācijā, Drēzdenē (1906 – 1916), Berlīnē (1916/1917 – 1932). Vācijā pazīstams kā Johans Valters–Kuravs, darbojies arī kā vijolnieks.

 

Veģe Dita
1964.18.01. Liepājā
Tekstilmāksliniece. Mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Apģērbu modelēšanas nodaļā (1979 – 1983), Igaunijas Mākslas institūta Tekstila fakultātē (modes dizaina specialitātē) Tallinā (1984 – 1989), diplomdarbs «Trikotāžas apģērbu kolekcija" (vadītāja Līvija Leškina). Trikotāžas apģērbu modelētāja ražošanas apvienībā «Daiļrade" (1989 – 1992), modes dizainere SlA „Ieva" (1992 – 1995), trikotāžas apģērbu modelētāja "Burda Moden Riga" (1994 – 1995), stiliste reklāmas firmā "Absolute" (1996 – 1998), iknedēļas modes apskatu autore laikrakstā ,,Vakara Ziņas" (1995 – 1998), stiliste žurnālā ,,Rīgas Modes Baltikum"(1999 – 2000), modes un mājas stila žurnāliste laikrakstā «Spogulis" (1998 – 1999), aksesuāru stiliste žurnālā ,,Lilit" (1999-2002), modes žurnāliste «Neatkarīgās Rīta Avīzes" pielikumā «Mēs" (1999 – 2007), māksliniece, mākslas pulciņa un zīda apgleznošanas kursu vadītāja Zaļenieku kultūras namā (2004 – 2007), Jelgavas Mākslas skolas Šūšanas un modelēšanas nodaļas vadītāja (1994 – 2004). Kopš 2004 pedagoģe Dobeles Mākslas skolā. 1988 – 1997 piedalījusies apģērbu kolekciju modes skatēs Tallinā, Tartu, Malmē, Pērnavā, Rīgā, Liepājā, Jelgavā. Izstādēs piedalās no 1996. Personālizstāde galerijā «Klints" Liepājā (2005, kopā ar Initu Vilks). Kopš 2009 Jelgavas mākslinieku biedrības biedre.

 

Veinbergs Fridrihs (Veinberģis)
1844.24.01. Lielsvētē – 1924.24.05. Rīgā
Žurnālists, advokāts, ievērojams tautas atmodas laika darbinieks. Dzimis skolotāja ģimenē. Mācījies Jelgavas apriņķa skolā 1855, ģimnāzijā (1856 – 1861), studējis tieslietas Pēterpilī un Maskavā (beidzis 1867). Strādājis Kurzemes guberņas valdē un tiesā Jelgavā. Izdevis laikrakstu "Baltische Zeitung" (1873 – 1875), laikr. "Baltijas Vēstnesis" redaktors (1900 – 1902), dib. Rīgas Avīzi (1902 – 1915).

 

Vilks Ģirts (līdz 1941. g. Ludis Andersons, dz. Ģirts Bērtulis Ludvigs Andersons, lit. pseidonīms Ludvigs Aka)
1909.01.01. Durbē – 1983.11.04. Rīgā, apbed. Raiņa kapos
Mākslinieks, scenogrāfs, grafiķis, grāmatu ilustrators. Mācījies Jelgavas 2.valsts ģimnāzijā (1928 – 1929). Dailes teātra galvenais mākslinieks (no 1947), Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1966).

 

Zvejnieks Andrejs
1939.06.01. Jēkabpils apr. Sunākstes pag. Mazjāņos – 2018.04.08. Jelgavā
Mākslinieks, gleznotājs, interjerists. 1958 beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas dekoratoru nodaļu, 1969 Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu ar diplomdarbu "Sarkanās gvardes ielas dekoratīvais noformējums Vecrīgā" (vadītājs Juris Pētersons). 1968-1983 strādājis kombinātā "Māksla”. Jelgavas rajona galvenais mākslinieks (1983 – 1986), Jelgavas Mākslas skolas direktors (1986 – 2003). Jelgavā dzīvo kopš 1970. Kopā ar Dzintru Zvejnieci veidojis interjera projektus Rīgā (1971, restorānā „Šcecina”), Petropavlovskas Drāmas teātrī Kazahstānā (1972), Dobeles rūpnīcā „Spodrība”, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātē Jelgavā, Jelgavas pilsētas bibliotēkas zālē Akadēmijas ielā 26 (K.Barona portrets un 10 gleznas, 1986). Izstādēs piedalās no 1970. Personālizstāde Rīgā (1991, kopā ar Ivaru Klaperu un Dzintru Zvejnieci). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1972, valdes un prezidija loceklis (1977 – 1981). Jelgavas mākslinieku organizācijas valdes atbildīgais sekretārs (1972 – 1974), priekšsēdētājs (1974 – 1978), Jelgavas Mākslinieku biedrības goda biedrs.

 

Februāris

Bambergs Kārlis
1894.27.02. Aizputes apr. Kazdangas pag. Lejasbeltēs – 1981.07.09. Rīgā
Agroķīmiķis, agroķīmijas pamatlicējs Latvijā, zinātnieks. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas docents (1939), Agroķīmijas katedras vadītājs, profesors (1945). Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1951), Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1958), apbalvots ar PSRS Darba Sarkanā Karoga ordeni.

 

Barīzijs (Barisien, arī Parisien) Fridrihs Hartmanis
1724.13.02 Koburgā, Vācijā – 1796.19.08 Jelgavā
Mākslinieks, gleznotājs, portretists. 1786 Pēterburgas akadēmija viņam piešķīra akadēmiskā mākslinieka titulu. No 1770 Kurzemes hercoga Pētera galma gleznotājs (Hofmaler). Nozīmīgākie darbi: Katrīnas fon Bismarkas portrets  (1775, Jelgavas Katrīnas patversmes dibinātāja); Prūsijas kroņprinča Fridriha Vilhelma portrets  (1780, princim pasniegts 1780.20.10. Jelgavas pilī); Kurzemes hercoga Pētera portrets (1781, atradās Jelgavas ģimnāzijas īpašumā).

 

Bīrons Pēteris (Peter Biron)
1724.15.02. Jelgavā – 1800. 13.01. Polijā
Pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs (1769 – 1795). Dibinājis akadēmisko ģimnāziju Jelgavā (1775, Academia Petrina).  Muižniecība P. Bīronam zvērēja uzticību tikai pēc Krievijas atkārtota aicinājuma. 1776.g. hercogs piekrita muižnieku prasībai nodot viņu lēņu muižas dzimtas īpašumā, tomēr muižnieku neapmierinātība nemazinājās un P. Bīrons cīņā pagura, 1782 hercogs pārcēlās dzīvot uz Vircavu un turpmāk par valsts lietām maz interesējās. 1792 Jelgavā izcēlās amatnieku nemieri (dzirnavnieku dumpis). 1794 (pēc jauniem nemieriem) Kurzemē ienāca krievu karaspēks. 1795 Polijas trešās dalīšanas laikā P.Bīrons zaudēja sava lēņa kunga atbalstu un bija spiests atdot hercogisti Krievijai. Katrīna II P.Bīronam par viņa aloda muižām un inventāru izmaksāja 2 milj. dālderu un nodrošināja mūža pensiju 100 tūkst. Alberta dālderu gadā līdz viņa nāvei.1784 atstājis Latviju. 1795 atteicās no hercoga troņa, Kurzeme tika pievienota Krievijai un kļuva par Kurzemes guberņu.

 

Birznieks Alfrēds
1889.13.02. Dobeles apr. Bērzmuižas pag. – 1942.28.04. PSRS, Usoļlagā
Jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Mācījies Līvbērzes pagasta skolā, Jelgavas reālskolā, Tērbatas universitātes juridiskajā fakultātē un Maskavas universitātes juridiskajā fakultātē. Strādājis Jelgavā, Andreja Stērstes advokāta praksē.  Bijis Latvijas iekšlietu ministrs (1919, 1923 – 1924). No 1924 Latvijas Saeimas deputāts. 1941 izsūtīts uz Iekškrieviju.

 

Junkers Raitis
1959.03.02. Kuldīgas rajona Ēdolē
Mākslinieks-dizainers, gleznotājs, pedagogs. Izstādēs piedalās kopš 1982.gada.
Jelgavā dzīvo kopš 2009. gada.
1978.gadā beidzis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu, 2009.gadā Liepājas Universitātes Datordizaina nodaļu.
Mākslinieks "Lauktehnikas" Kuldīgas un Dobeles rajona apvienībā (1978 – 1989) un Vecauces pilī (1989 – 2010), kopš 1989.gada Vecauces pils Bērnu un jauniešu mākslas studijas vadītājs, Bēnes mākslas un mūzikas skolas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītājs un pedagogs (1991 – 2009).
Daudz darījis Vecauces pils interjeru izveidošanas un rekonstrukcijas darbā.
Kopš 2009.gada biedrības Ideju centra "Mākslas bērns" prezidents un mākslas studijas "Mansards" vadītājs.
2010. gada 18. novembrī nodibinājis Mobilo mākslas skolu Jelgavā, Akadēmijas ielā 28.
Kopš 2010.gada veidojis dekorācijas Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra izrādēm – Annas Brigaderes pasaku lugai "Sprīdītis", Jāņa Jaunsudrabiņa komēdijai "Jo pliks, jo traks", Jāņa Lejiņa komēdijai "Skabarga sirdī".
Jelgavas Mākslinieku biedrības izstādēs piedalās kopš 2011. gada. Jelgavas Mākslinieku biedrībā iestājies 2012.gadā. 2011.gadā personālizstāde Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā.

 

Kalniņa Anna Luīze Klāra, dzim. Veilande
1874.25.02. Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagasta Vančos – 1964.22.12. Stokholmā Zviedrijā
Sabiedriska darbiniece, politiķe, LSDSP darbiniece, zobārste. Dzimusi turīgā saimnieka ģimenē, mācījusies Jelgavas vācu Dorotejas skolā (1887 – 1890), Jelgavas sieviešu ģimnāzijā (1896). Latvijas sociāldemokrātijas centrālās komitejas locekle (1907 – 1911), ar vīru un dēlu darbojas Rīgas Strādnieku deputātu padomē (1917), Klāra un Pauls Kalniņi tiek ievēlēti Rīgas domē. 1918 – 1922 LSDSP CK locekle, LSDSP Sieviešu centra dibinātāja rediģēja žurnālu "Darba Sieviete".

 

Kilēvica Māra
1934.03.02. Rīgā
Augu aizsardzības speciāliste, fitopatoloģe. Mg. agr. (1992). Beigusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju ar izcilību (1957; agronoms). Studējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Augu aizsardzības katedras aspirantūrā (1961 – 1964; fitopatoloģija un augu aizsardzība). Bijusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augu un kukaiņu vīrusslimību problēmu laboratorijas vecākā zinātniskā līdzstrādniece(1967 – 1977), Augu aizsardzības katedras asistente (1965 – 1967; 1977 – 1994), lektore (1994 – 1996). Apbalvota ar E. Sovera balvu (2011).

 

Kroma Monta
1919.27.02. Jelgavā – 1994.25.07.
Literāte, dzejniece, tulkotāja. Mācījusies Rīgas 2.ģimnāzijā (1938), Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā (1959 – 1963), beigusi Augstākās literatūras kursus Maskavā (1963). Otrā pasaules kara laikā sanitāre un sakarniece Sarkanajā armijā, kursante VK9b)P žurnālistikas kursos Maskavā. No 1945 Rīgā, strādājusi laikrakstā „Cīņa", žurnālos „Padomju Latvijas Sieviete" un „Draugs", redaktore izdevniecībā „Liesma" (1968 – 1974). Rakstnieku savienības biedre (no 1947). Pirmā publikācija – dzejolis „Paēnā puķes un bērziņi dzīvo..." laikrakstā „Jaunākās Ziņas" (1934). Izdotas 10 dzejoļu grāmatas, divas poēmas, kā arī prozas krājums kopā ar krievu rakstnieku B. Burlaku. Atdzejojusi B. Lāslo, M. Isakovska, S. Maršaka, E. Miezelaiša u.c. dzejnieku darbus.

 

Morozovs Andris
1944.28.02. Rūjienā
Ķīmiķis tehnologs. Ķīmisko zinātņu kandidāts (1978). Dr. chem. (1992). Beidzis Rīgas Politehnisko institūtu ķīmisko fakultāti (1973; inženieris ķīmiķis tehnologs). Bijis Latvijas Lauksaimniecības universitātes (līdz 1991 Latvijas Lauksaimniecības akadēmija) ķīmiskās katedras docents (1978 – 1998), asociētais profesors (kopš 1998).

 

Rozenbergers Oto
1769.05.02. Jelgavā – 1856.19.10.
Valodnieks, Tērbatas universitātes lektors.

 

Zēbergs Aurēlijs
1879.20.02. Valgundes pag. „Mastiķu” mājās – 1940.03.11. Rīgā, apbed.Meža kapos
Jurists, valsts un tieslietu darbinieks, Tautas padomes loceklis, zvērināts advokāts. 1898 beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju un 1902 Harkovas universitātes juridisko fakultāti. LR ārlietu ministrs biedrs (1919 – 1920), Latvijas un Padomju Krievijas miera delegācijas priekšsēdētājs. Rīgas pilsētas domes priekšsēdētāja biedrs (1922 – 1925), zvērināto advokātu padomes priekšsēdētājs (1933 – 1940). Rīgas Latviešu biedrības runas vīrs.

 

Marts

Bernevics Johans Frīdrihs
1869.09.03. Jaunpilī – 1931.02.11. Vācijā
Teologs, mācītājs. Dzimis prāvesta A.Bernevica un mācītāja V.Panteniusa meitas ģimenē. Mācījies Kuldīgas ģimnāzijā (1883 – 1888), studējis Tērbatas unviversitātes Teoloģijas fakultātē (1888 – 1893). 1902. 17.11. apstiprināts par Jelgavas Sv.Annas lauku draudzes un Kalnciema-Klīves draudzes mācītāju. No 1919 Vācijā. Izdevis grāmatu par Sv. Annas lauku draudzi.

 

Bunduls Jānis
1899.12.03. Odzienas pag. Kurmēnos – 1981.28.04. Rīgā, apbed. Lāčupes kaposPedagogs, literāts. Strādājis Jelgavas 2.ģimnāzijā (1923 – 1935), Valsts centrālajā pedagoģijas institūtā Jelgavā (1928 – 1930).

 

Bušs Dāvids (Cers)
1909.23.03. Kroņvircavas Jaunutēnos – 1981.29.09. Jaundubultos
Rakstnieks, pedagogs, bibliotekārs. Mācījies Elejas pamatskolā, Jelgavas arodskolā, Jelgavas ģimnāzijā. 1953 absolvējis Pedagoģisko institūtu.

 

Dambergs Pēteris (līdz 1928 Pēteris Alfreds Dambergs)
1909.09.03. Dundagas pag. Sīkraga Ķeļķos – 1987.25.04. Ādažos, apbed. Baltezera kapos
Lībiešu kultūras darbinieks, literāts, pedagogs. Beidzis Jelgavas Skolotāju institūtu (1934). Skolotāja gaitas sācis Zaļeniekos (1935 – 1938).

 

Eliase-Cielēna Maija (dzimusi Eliase)
1889.06.03. Jelgavas apriņķa Platones pagasta Zīlēnos – 1988.09.12. Stokholmā, Zviedrijā
Mākslas zinātniece. LSDSP (Latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku partija) biedre kopš 1904, Rīgas un Jelgavas komitejas locekle. Studējusi Pēterburgā, Briselē, Grenoblē, Parīzē, Sorbonas universitātē . No 1919 Rīgā, rosīgi darbojās mākslas laukā (1919 – 1933). 1924 iznāca viņas sarakstītā grāmata „Viduslaiku māksla" – izsmeļošs pētījums, kas bagātīgi papildināts ar ilustrācijām. Pēc 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma palika trimdā Francijā. 1940. jūlijā atgriezās Latvijā, „Zīlēnos". No 1944 Zviedrijā, Stokholmas augstskolas Mākslas vēstures institūtā (līdz 1964). Atsāk darbošanos tēlniecībā, publicē rakstus žurnālos „Daugava", „Brīvība" u.c., palīdz vīram Fēliksam memuāru „Laikmetu maiņā" rediģēšanā, jo viņas enerģiskais, joprojām vitālais un darbīgais vīrs ir zaudējis acu gaismu. Maijas Eliases – Cielēnas bagātais mūžs noslēdzās 99 gadu vecumā trīs mēnešus pirms 100. dzimšanas dienas.

Grundulis Ansis
1934.21.03. Rīgā – 2004.28.02. Jelgavā
Radio inženieris, profesors. Mācījies Vircavā, Rīgā, Ļeņingradas Elektrotehniskajā institūtā radioelektronikas specialitātē. Strādājis zinātniski pētnieciskos institūtos Ļeņingradā un Rīgā (1958 – 1963), no 1961 Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Bijis Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors, Tehniskās fakultātes Lauksaimniecības enerģētikas institūta Alternatīvās enerģētikas un energoekonomikas zinātnes centra vadītājs, valsts emeritētais zinātnieks. Ir 112 publikācijas, t.sk. 6 monogrāfijas, 22 autorapliecības un patenti un 7 mācību grāmatas.

 

Kavals (Kawall) Johans Heinrihs
1799.03.03. Jelgavā – 1881.17.01. Puzē
Mācītājs, dabaszinātnieks, viens no Latvijas kukaiņu pētniecības pamatlicējiem. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā 1815 – 1818.

 

Kugra Krišjānis (līdz 1940.g. Krišjānis Zolbergs)
1904.23.03. Jelgavas apriņķa Emburgas pag. Lielzaimos – 1979.31.12. Jelgavā
Mākslinieks, koktēlnieks, autodidakts. Darinājis parka koka kulptūras Tērvetes parkā (1969-1972), brāļu Kaudzīšu memoriālajā muzejā "Kalna Kaibēni" u.c. 1949 – 1954 strādājis Jelgavas mežsaimniecībā.

 

Makra Vita (īstajā vārdā Vita Makruzova, dzimusi Vipmane)
1954. 30. 03. Panevēžā, Lietuvā
Tekstilmāksliniece. Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Aušanas nodaļā (1969 – 1973), Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstiliju mākslinieciskās noformēšanas nodaļā (1976 – 1982), diplomdarbs «Veltījums l.Zeberiņa simtgadei" (vadītājs Rūdolfs Heimrāts). Audumu zīmējumu māksliniece tekstilfabrikā ,,Tekstiliāna", ,,Rīgas audums", ,,Latvijas lini" (1973 – 1976), aušanas, makramē un batikošanas pulciņa vadītāja Ozolnieku kultūras namā (1982 – 1987), arhīva pārzine un pacientu reģistrētāja Jelgavas starprajonu veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijā (2001 – 2008). Izstādēs piedalās no 1981. Kopš 2009 Jelgavas mākslinieku biedrības biedre.

 

Pēkšēns Konstantīns
1859.08.03. Mazsalacas pag. – 1928.23.06. Kisingenenē, Vācijā, apbed. Rīgā, meža kapos
Arhitekts. Pēc viņa projekta celta Nikolaja baznīca Jelgavā (1904 – 1909), nav saglabājusies.

 

Pincers Voldemārs
1894.30.03. Lielvircavas pag. Ervertos – 1941.01.07.
Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants.Dzimis Lielvircavas pag.lauksaimnieku ģimenē. 1914 beidzis Jelgavas reālskolu. 1914 XII brīvprātīgi iestājies Viļņas karask. (beidzis 1915 V; prap.); dienējis 31. Sibīrijas strēln. rezerves batalj., no jūl. – 5. robežsargu pulkā Viļņas cietoksnī (no aug. simta komandieris). 1915 VIII kaujās smagi ievainots. Līdz 1916 III ārstējies; vēlāk virsnieks robežsargu daļās. Podpor. (1916 IX), por. (1917IV). No 1917 VII simta komandieris robežsargu rezerves pulkā Sizranā. 1918 IV atvaļināts, jūlijā mobilizēts Satversmes sapulces locekļu komitejas Tautas armijā, vēlākajā Sibīrijas (Kolčaka) armija; virsnieks 2. smagas lauka artilērijas div-na. 1920 l kritis Sarkanās armijas gūstā, no kura atbrīvots jūl.; atgriezies Latvijā. No 1921.18.08. Latvijas armijā (virsleitnants); dienējis Latgales artilērijas pulkā. 1922 beidzis artilērijas virsnieku kursus. Kapteinis (1923), pulkvežleitnants (1936). No 1924 bater. komandieris. 1929 pārcelts uz Kurzemes artilērijas pulku. No 1936 diviziona komandieris Latgales artil. pulkā, no 1939 – Kurzemes artil. pulkā. 1940 IX pārskaitīts 24. TSK. Padomju armijas politisko darbinieku noslepkavots 1941. g. 1. jūl. karaspēka vasaras nometnē Litenē.

 

Redlihs Kārlis (Rēdlihs)
1864.15.03. Ozolnieku pag. – 1925.27.12.
Pedagogs, izcils sabiedrisks un kultūras darbinieks, mākslinieciskās pašdarbības tradīciju iedibinātājs un aizsācējs Kalnciema pagastā. Skolotājs (no 1885), Kalnciema I pagastskolas, kopš 1923 pamatskolas pārzinis, Kalnciema baznīcas ķesteris, ērģelnieks, rakstvedis.

 

Siliņš Ēvalds
1919.10.03. Valkas apriņķa Ēveles pagasta Ķemeres pamatskolā
Komponists, pedagogs, diriģents. Mācījies Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā (1932 – 1938), vienlaikus apguvis klavieru spēli Cēsu Tautas konservatorijā. Kordiriģents Lielplatonē (1938 – 1941), dzīvojis Lielplatones pilī. 1962 ar izcilību beidza J.Vītola Latvijas valsts konservatorijas Kordiriģentu nodaļu, pēc tam divus gadus studēja Kompozīcijas fakultātē. Mūzikas skolotājs Rūjienas vidusskolā (1948 – 1996). Ap 80 metodisku darbu muzikālās audzināšanas jomā, t. sk. 12 mācību grāmatas.
Kā komponists kļuvis pazīstams ar savu kara laikā sacerēto latviešu karavīru dziesmu "Paliec sveiks, mans mazais draugs". Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa Goda zīmi (1996), 1998 ievēlēts par pirmo Rūjienas pilsētas Goda pilsoni. 

 

Stefenhāgens (Steffenhagen) Johans Fridrihs
1744.04.03. Zagardā, Rīgenes salā Vācijā – 1812.10.02. Jelgavā
Vācu tautības grāmatu iespiedējs, izdevējs un apgādātājs. 1762.gadā Štrālzundē ieguvis ķirurga atestātu un pārcēlies uz Jelgavu. 1769.gadā, apprecot atraitni A. M. Lītki, ieguvis īpašumā spiestuvi, kļuvis par Kurzemes un Zemgales hercoga iespiedēju ar priekšgājēja privilēģiju apstiprinājumu. 1775.gadā nopircis zemes gabalu ar ēku Kaņģīzeru (Kannulējēju) ielā 20. 1781.gadā ierakstīts Kēnigsbergas Grāmatu iespiedēju savienībā un saņēmis tās diplomu. 1796.gadā iecelts par Kurzemes guberņas valdes iespiedēju. 1799.gadā pabeidzis celt spiestuves namu. Turpmāk uzņēmums saucās "J. F. Stefenhāgens un dēls" (par kompanjonu Stefenhāgens pieņēma adoptēto māsasdēlu J. M. Pētersu-Stefenhāgenu).

 

Šuberts Pauls
1884.20.03. Zaļenieku pag. – 1945.11.10.
Mūziķis, profesors, pianists, pedagogs, komponists. Tēvs Kristaps Šuberts (pseid. Almanzors), Zaļenieku pagasta skolotājs, ērģelnieks, kora diriģents, Māte Antonija Zemberga. Mācījies Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā (beidzis 1903), Pēterburgas Universitātē un konsevatorijā. Pedagogs vairākās mūzikas skolās, Latvijas Konservatorijas prorektors, profesors, Kultūras fonda, Latvijas radiofona mūzikas padomes loceklis. Apbalvots ar III šķiras Triju zvaigžņu ordeni.

 

Tauriņa Elza, prec. Mintika
1904.01.03. Vecaucē – 2001.15.04. Milvokos, ASV
Aktrise. Jelgavas teātrī (1928 – 1929; 1937 – 1944). 1950 izceļoja uz ASV. Viena no Milvoku aktieru kopas dibinātājām.

 

Veimanis Pauls
1894.26.03. Rundāles pag. – 1941.30.12. Soļikamskā, PSRS
Militārs darbinieks, pulkvedis. Beidzis Jelgavas reālskolu (1912), stud. Pēterburgas Politehniskajā institūtā. 1915.05. Konstantīna artil. skolā Petrogradā (prap.), podpor. (1916.08.), por. (1917.10.), 1918.04. atvaļ., no jūn. Latvijā. No 1919.10.06. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitn.), kapt. (1919.12.), pulkv.-leitn. (1920.10.), pulkvedis (1927). 1940.10.atvaļ., dzīv. savās mājās Elejas pagastā. 1941.14.06. apcietināts, izvests uz Soļikamskas soda nometnēm. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis, Lietuvas un Krievijas ordeņi.

 

Zemgalnieks Ādolfs Heinrihs
1884.22.03. Garozas pag. – 1971.26.03. Rīgā, apbedīts Meža kapos
Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. Beidzis Jelgavas reālskolu (1904), Alekseja junkurskolu Maskavā (1905 – 1907, podpor.), dienējis Liepājas cietokšņa artilērijā, por. (1910), štābkapt. (1914.09.), kapteinis (1917.08.). 1918.02. atvaļināts, dzīv. Garozas pag., no okt. Jelgavā. 1918.17.12. pēc Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Kurzemes apsardzības priekšnieka ierosinājuma sācis formēt Jelgavas bater., 1919.05.01. atvaļ., atgriezies tēva mājās Garozas pag., febr. mobilizēts Sarkanajā armijā, 22.05. Rīgā dezertējis. 1919.06.06. iest. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos. 1921.02. atvaļ., dzīv. Garozas pag. Annužos. Dienējis robežpolicijā, robežapsardzē, 1935.05. atvaļ., dzīv. Rīgā. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, Krievijas ordeņi.

 

Zvejniece Dzintra
1939.09.03. Liepājā – 2002.22.02. Jelgavā
Māksliniece, interjeriste, akvareliste. Beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu (1959), Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu (1966). Strādājusi Dekoratīvās mākslas kombinātā (1965 – 1980). Kopā ar Andreju Zvejnieku veidojusi interjerus restorānā ,,Ščecina" Rīgā (1971), Petropavlovskas Drāmas teātrī Kazahstanā (1972), Dobeles rūpnīcā «Spodrība", LLU Lauku inženieru fakultātē Jelgavā, vitrāžas un gleznojumus Dobeles pilsētas bērnu poliklīnikā (1976), sienas gleznojumu Jelgavas 2. vidusskolā "Latvijas putni" (1982). Izstādēs piedalās no 1968. Personālizstāde Mākslinieku klubā, Rīgā (1991, kopā ar Ivaru Klaperu un Andreju Zvejnieku). Jelgavā kopš 1970.

Aprīlis

Apšenieks Fricis
1894.07.04. Jelgavas apr. Teteles pag. – 1941.25.04. Rīgā
Šahists, vairākkārtējs Latvijas un Ungārijas čempions. Mācījies Zasulauka pamatskolā, Torņkalna Latviešu palīdzības biedrības pamatskolā, Rīgas Vācu amatnieku biedrības vakara skolā. Latvijas un Ungārijas šaha savienību meistars, vairāku šaha klubu goda biedrs un valdes loceklis. Tēvs Mārtiņš, māte Lavīze, dzim. Barone.

 

Barūne Elza (dz. Sofija Barūne)
1909.23.04. Jelgavā – 1974.07.12. Rīgā, apbed. Jelgavā, Zanderu kapos
Aktrise. Pēc ģimnāzijas beigšanas (1927) Jelgavas latviešu teātra koriste, tad aktrise. Jelgavas Drāmas teātra aktrise Rīgā 1945 – 1953. Valmieras Drāmas teātrī 1953 – 1969.

 

Blaževics (Blaševičs) Johans Ferdinands (Blaschewitz, Blazewicz)
1804.03.04. Jelgavā – 1866.22.08. Rīgā
Mākslinieks, gleznotājs, ainavists. Gleznotāja Dominika Eksa (Oechs) skolnieks. Tālāk izglītojies Vācijā. 1837 atgriezās Jelgavā, pēc tam apmetās Rīgā. Viņa mākslinieciskais mantojums pārgāja Jelgavas muzeja īpašumā.

 

Drīliņa Ilona (dzim. Dundure)
1964.25.04. Limbažos
Māksliniece, dizainere, pedagoģe. Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļā (1984 – 1989), diplomdarbs „Bērnu trauki” (vadītājs Tālivaldis Gaumigs). Madonas Skolēnu nama mākslas nodarbību vadītāja (1993 – 1995), Jelgavas Amatniecības meistaru skolas metodiķe un pedagoģe (1996 – 2003), Latvijas Sporta muzeja reklāmas speciāliste (2002 – 2005), Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas vizuālās mākslas pedagoģe (kopš 2003), Jelgavas Reģionālā Pieaugušo izglītības centra pedagoģe (kopš 2008), mākslas galerijas „Suņa taka” (Jelgavā) vadītāja (kopš 2008). Izstādēs piedalās kopš 1986. Personālizstādes Jelgavā (2004), mākslas galerijā „Suņa taka” (2008). Jelgavas Mākslinieku biedrības biedre kopš 2009.

 

Godmanis Pēteris
1889.05.04. Emburgas pagasta Salgales Sudmalu krogū tirgotāja ģimenē
Inženieris, sabiedrisks darbinieks, Jelgavas pilsētas mērs. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, Rīgas Politehnikumu (1907 – 1917). Piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Jelgavas apriņķa inženieris (1919). Jelgavas pilsētas galva (1922.17.03. – 1927.20.02.). Rīgas cementa fabrikas „C.CH. Šmidt” direktors (1937 – 1940), Jelgavas tirgotāju un rūpnieku biedrības priekšnieks. Paju sabiedrības "Zemgales Balss" valdes loceklis (1937 – 1940). Viestura savienības dibinātājs un priekšnieka biedrs. Zemnieku savienības Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs. Latvijas Tautas bankas valdes priekšsēdētājs. Kalnciema pagasta "Baložu" māju īpašnieks.  Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, Nr.1676 (1935.15.03).

 

Hūgenbergers Kārlis Fridrihs Jakobs (Hugenberger Karl Friedrich Jacob)
1784.01.04. Kuldīgā – 1860.19.03. Jelgavā, apbed. Jāņa kapos
Literāts, dzejnieks, tulkotājs. No 1851 Jelgavā. Latviešu Literārās (Draugu) biedrības priekšnieks (1851 – 1854), rosīgi darbojies laikrakstā "Latviešu Avīzes" Jelgavā.

 

Kants Imanuels (Kant Immanuel)
1724.22.04. Karaļaučos (Königsberg). – 1804.12.02. Karaļaučos, Vācijā.
Kuršu – latviešu izcelsmes vācu filozofs. 1764 Jelgavā publ. I. K. darbu ‘’Novērojumi par skaisto un cildeno’’. 1775 I.K. aicināja par Jelgavas Academia Petrina rektoru, viņš amatam ieteica savu brāli.

 

Liepa Leonhards
1924.01.04. Jelgavas apr. Valgundes pag. – 1998.17.02. Rīgā, apbedīts Valgundes pag. Hercogu kapos
Arhitekts.

 

Līgotņu Jēkabs (īst.v. Jēkabs Roze, psedi. V.Līdumnieks)
1874.24.04. Salgales pag. Dauknās – 1942.04.06. Soļikamskā PSRS
Žurnālists, literatūrkritiķis, literatūrvēsturnieks, rakstnieks, dzejnieks. Beidzis Salgales pagastskolu, mācījies Jelgavas pilsētas skolā, izslēgts par pretošanos pārkrievošanas politikai. Ierēdnis Jelgavā (1897 – 1901). Pirmais dzejolis publicēts žurnālā "Austrums" (1893). Laikraksta "Spēks" redaktors (1905), laikr. "Mūsu laiki" feļetona pielik. red., "Dzimtenes Vēstneša" literārā pielikuma red. (1907 –1914), laikr. "Rīgas Ziņas" (1914 – 1915), "Dzimtenes Ziņas" (1918, Jelgavā), žurn. "Kultūras Vēstnesis" (1925) un "Vārds" (1937 – 1939) redaktors. Arestēts 1941.14.jūnijā, izsūtīts uz Soļikamsku.
Darbi: dzejoļu krāj. Rozes un ērkšķi (1903), Pusdienas tveicē (1904), Kur druvas līgo (1908), Zelta stati (1922) Klau, kā papeles dreb... (1931); monogrāfiski apcerējumi par Ausekli, Kronvaldu, K.Baronu, J.Poruku; vēst.apskats Latvijas valsts dibināšana (1925), literatūras vēstures grāmatas, raksti, recenzijas, pārskati; sast. vairāku rakstnieku kopotos rakstus, krājumus; sarakst. lugas Bierantos (1936), Skolotāja meita, Mēs vai viņi (1937), Jaunais mācītājs (1939).

 

Rūmnieks Fricis
1919.21.04. Puzes pag. – 1960.02.05. Ļeņingradā, apbed. Rīgā, Raiņa kapos
Rakstnieks. Beidzis Jelgavas Skolotāju institūtu 1939. Strādājis Jelgavas laikr. Zemgales Balss red. 1939 – 1940.

 

Saliņš Gunars
1924.21.04. Jelgavas apriņķa Naudītes pag. – 2010.29.06. Glenridžā, Ņūdžersijā, ASV
Rakstnieks, dzejnieks. Strādājis Jelgavas laikraksta Zemgales Balss redakcijā (1939 – 1940). Beidzis Jelgavas Skolotāju institūtu (1944), devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950 kopā ar sievu Jautrīti izceļojis uz ASV. Beidzis Upsalas koledžu (1952), 1955 ieguvis maģistra grādu Sociālās pētniecības jaunajā skolā Ņujorkā. Psiholoģijas un socioloģijas profesors Unionas koledžā (1955 – 1996). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Šēls Oto
1894.04.04. Dobelē – 1945.29.01.Taišetas soda nometnēs PSRS
Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. Beidzis Jelgavas reālskolu (1913), stud. komerczinības RPI. 1916.05. Maskavā mob. armijā, beidzis l Pēterhofas prap. skolu (prap.), podpor. (1917.09.). No 1918.06. Dobelē, 1919.14.04. brīvprātīgi iest. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitn.); kapt. (1920), pulkv.-leitn. (1938). 1941.14.06. apcietināts, izvests uz Noriļskas soda nometnēm, dec. piespriesti 10 g. ieslodzījumā, miris Taišetas soda nometnēs. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis.

 

Valters Ēvalds
1894.02.04. Kuldīgā – 1994.26.09. Rīgā
Aktieris, tulkotājs, literāts. Jelgavas teātra direktors (1940 – 1941).

 

Vilks Inita
1969.24.04.Rīgā
Māksliniece, gleznotāja, pedagoģe. Beigusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (1987), Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1997, diplomdarbs «Sievietes dārzā" (vadītājs Vilis Ozols). 1996 iegūts mākslas maģistra grāds. Zīmēšanas skolotāja Jelgavas sākumskolā (1994 – 1996), noformētāja kinoteātrī Jelgava" (1995), zīmēšanas un gleznošanas skolotāja Lēdurgas Mākslas skolā (1996 – 2006), gleznošanas un kompozīcijas skolotāja Jelgavas Mākslas skolā (2001 – 2004), kopš 2004 pedagoģe Dobeles Mākslas skolā. Izstādēs piedalās no 1995. Personālizstādes Reiterna namā Rīgā (1998,1999), Jelgavas pilsētas kultūras namā (2000), salonā ,,Pils putns" (2003), galerijā ,,Klints" Liepājā (2005, kopā ar Ditu Veģi), galerijā "XX" Panevēžā, Lietuvā (2006), galerijā ,,Suņa taka" (2010, kopā ar Nelliju Skujenieci). Kopš 1997 Latvijas Mākslas pedagogu asociācijas biedre, kopš 1996 Limbažu mākslinieku organizācijas biedre, kopš 1996 darbojas Jelgavas mākslinieku organizācijā.

 

Zemdega Aina
1924.02.04. Talsu apr. Ārlavas pag. – 2006. 04.04.
Dzejniece, rakstniece. Beigusi Jelgavas Valsts ģimnāziju. 1944 devusies uz Zviedriju, no piecdesmito gadu vidus Kanādā, studējusi mūziku, strādājusi par mūzikas skolotāju Toronto. Publicēti vairāki dzejoļu krājumi un romāni, pazīstamākie — atmiņu stāsts Toreiz Laubes dzirnavās un romāns Maruta. Apbalvota ar Zinaīdas Lazdas balvu un PBLA Kultūras fonda Goda balvu.

 

Zemdega Kārlis (dz. Baumanis, uzv. mainīts 1935. g.)
1894.07.04. Aizputes apr. Cīravas pag. Gaiļos – 1963.09.11. Rīgā, apbed. Raiņa kapos
Tēlnieks. Veidojis krūštēlu Raiņa parkā Jelgavā (1954. g., uzstādīts 1957. g.).

Maijs

Alkne Alita (dz. Alvīne Brūgāne)
1904.15.05. Valkas apr. Kārķu pag. – 1994.18.09. Rīgā, apbed. Meža kapos
Aktrise Jelgavas teātrī (1940 – 1944).  Drāmas teātra aktrise (1945 – 1948, no 1970).

 

Andersons Edvīns
1929.16.05 Trapenes pag. – 1996.
Mākslinieks, grafiķis. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu ar diplomdarbu "Kolhoznieku nama celtniecība" (1956, vadītāja Gundega Vaska). Izstādēs piedalījies kopš 1955, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1958. Radoši aktīvākajā daiļrades periodā, 20.gs.50. un 70.gados pievērsies Jelgavas attēlojumam.

 

Apse Arnolds
1914.28.05. Iecavā – 1983.19.01. Sārbūrā Francijā, apbed. Valšēdas kapos
Rakstnieks, dzejnieks, žurnālists. Mācījies hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā, beidzis kā eksterns. Studējis Latvijas Universitātē. 1943 iesaukts Latviešu leģionā, kritis gūstā. No 1948 Francijā. Romāni: Klosterkalns (1964, 1998), Gandrīz ģenerālis (1982), Lepnā Zemgales bajāru cilts (1983), dzejoļu krājumi.

 

Bīmanis Mārtiņš
1864.01.05. Lielplatones pag. „Mazverbās” – 1946.30.01. Lībekā Vācijā
Zinātnieks, inženieris, sab. darbinieks. Mācījies Jelgavas reālskolā, Rīgas Politehnikuma Inženieru nodaļā. Maskavas pilsētas inženieris (1893 – 1920), no 1920 Latvijas universitātes profesors, Inženierzinātņu fakultātes dekāns, prorektors saimniecības lietās un Latvijas universitātes rektors (1931 – 1933). 1944  ievēlēts par Latvijas universitātes Goda biedru. Zinātnisku darbu autors. Apbalvots ar II šķiras Triju zvaigžņu ordeni, Rīgas Latviešu biedrības zinātņu komitejas goda biedrs.

 

Eliase Maija
1924.10.05. Rīgā – 1991.04.09. Rīgā, apbed. Platones pag. Strupdeguņu kapos
Māksliniece, gleznotāja. Kristapa Eliasa meita, Ģederta Eliasa skolniece. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Portreti, Eliasu dzimtas māju "Zīlēni" apkārtnes gleznojumi, klusās dabas. Personālizst. Jelgavā (1986), Platonē (1987) u.c.

 

Holcmanis Vilis
1889.24.05. Līvbērzes pag. – 1941.09.11. izsūtījumā Usoļlagā, Molotovas apgabalā, PSRS
Jurists, valsts darbinieks, publicists. Mācījies Jelgavas reālskolā, klasiskajā ģimnāzijā.
LSDSP biedrs, Latvijas Strādnieku sociāldemokrātiskās mazinieku partijas biedrs. Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, Latvijas Republikas 1. un 2. Saeimas deputāts. tieslietu ministrs (1921-1924). 1941.14.VI deportēts, miris ieslodzījumā.

 

Kalniņš Bruno
1899.07.05. Tukumā – 1990.26.03. Stokholmā
Politiķis, sabiedrisks darbinieks, viens no ievērojamākajiem Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) darbiniekiem. Viens no Latvijas Centrālās Padomes dibinātājiem un vadītājiem. 1901 – 1903 ģimene dzīvo Jelgavā, Platones pag. "Zīlēnos", Jēkabnieku "Vančos".

 

Lūsis Jānis
1939.19.05. Jelgavā
Sportists, vieglatlēts, šķēpmetējs, olimpisko medaļu laureāts, vieglatlētikas treneris. Absolvējis Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmiju (1961). Vienīgais latvietis, kuram izdevies iegūt visa kaluma olimpiskās medaļas. 1957 – 1976 startējis 274 oficiālās sacensībās, 200 no tām izcīnījis uzvaras, olimpiskais čempions (1968), olimpiskā sudraba (1972), bronzas medaļa (1964). Eiropas (1962, 1966, 1969, 1971), PSRS čempions šķēpa mešanā (1962 – 1966, 1968 – 1973, 1976). Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) aptaujā (1987) atzīts par pasaules visu laiku labāko šķēpa metēju. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Latvijas Olimpiskās komitejas Goda zīmi. Kopš 1995 notiek tradicionālās Jāņa Lūša un Ineses Jaunzemes dāvātā kausa izcīņas šķēpmešanas sacensības jauniešiem.

 

Reke Šarlote Elizabete (Charlotte Elisabeth Elisa Constantia von der Recke, dz. von Medem)
1754.20.05. Skaistkalnē – 1833.13.04. Drēzdenē
Rakstniece, dzejniece, sabiedriska darbiniece. Dzimusi grāfa Johana Fridriha fon Mēdema (Johann Friedrich von Medem) un Luīzes Dorotejas (Louise Dorothea, dz. von Korf) ģimenē. Māsa Doroteja fon Mēdema, kļuva par pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona sievu. 1771 apprecas ar Jaunpils muižas īpašnieku Georgu Pēteri Magnusu fon der Reki (Georg Peter Magnus von der Recke), izšķiras 1781. 1779 nonākusi šarlatāna Kaliostro ietekmē, vēlāk viņa mācību pilnīgi noliedz. 1787 Berlīnē nāk klajā viņas "Ziņojums par bēdīgi slavenā Kaliostro uzturēšanos Jelgavā 1779.gadā un tur veiktajām maģiskajām darbībām". Tas ir pirmais Kaliostro atmaskojošais raksts Eiropā, kas izpelnās ievērību un tiek tulkots.
1780 un 1783 Leipcigā publicēti viņas pirmie dzejoļi. Dzīvojusi Jelgavā un Glūdas muižā (1795). No 1819 Drēzdenē.
Elīza fon der Reke kā literārs tēls parādās Jāņa Grīna lugā "Kaļostro Jelgavā" (1932) un Mārtiņa Zīverta lugā "Kaļostro Vilcē" (1968).

 

Rozentāls Jūlijs
1894. 01. 05. Kalnciema pag. – 1941.16.10. Maskavā
Militārs darbinieks, pulkvedis. 1914 beidzis Jelgavas reālskolu, stud. zemkopību Rīgas Politehniskajā institūtā. 1916 IV Maskavā mobilizēts armijā. 1916 XII beidzis Taškentas praporščiku; dienējis 8. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā Vidusāzijā. No 1917 V Ašhabadas kājnieku družīnas sardzes komandas priekšnieks, no sept. virsnieks 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Septembrī kaujās kontuzēts. No oktobra rotas komandieris. 1918 II Pleskavā kritis vācu gūstā, no kura atbrīvots martā. 1918 IV kopā ar vecākiem atgriezies Latvijā. Dzīvojis Bēnes pagastā. 1919 iestājies Sarkanajā armijā, 2. Padomju Latvijas strēlnieku pulkā; no marta slimības dēļ hospitāļos Orlā un Rīgā, kur 22.05. dezertējis. 1919.07.07 brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (leitnants); dienējis Rīgas Jaunformējamajos spēkos, no augusta 3.Jelgavas kājnieku pulkā, no septembra – Latgales papildu batalj. (no 1919. 11. nos. 10.Aizputes kājnieku pulks). No novembra rotas komandieris, virsleitnants (1920.11), kapteinis (1924), pulkvežleitnants (1933), pulkvedis (1939). 1923 beidzis virsnieku kursus, 1928 Kara akadēmiskos kursus. No 1928 virsnieks Zemgales divīzijas pārv. No 1932 grupas vadītājs Virsnieku kursos. 1934. 04. iecelts par 10. Aizputes kājnieku pulka štāba priekšnieku. 1941 apcietināts, 16.okt. nošauts.

 

Rumba Edgars
1904.30.05. Lielvircavas Strazdiņos, mežsarga ģim. – 1943.01.12. Krievijā
Teologs, mācītājs, pedagogs. Mācījies Lielsesavas pagasta skolā, Jelgavas reālskolā (1920), Latvijas universitātes Teoloģijas fakultātē, studējis Upsalā (1928 – 1933). 1941 deportēts uz Krieviju.

Silmale Maija (līdz 1939 Maija Ilga Šmite)
1924.20.05. Rīgā – 1973.22.12. Rīgā, apbed. Meža kapos
Tulkotāja. Strādājusi Lauksaimniecības Akadēmijā Jelgavā 1945 – 1946.

 

Štauere Liliana
1929.17.05. Zaļenieku Zāmelspieķos – 2013.23.12., apbed. Jelgavā, Baložu kapos
Pedagoģe, literāte, sabiedriska darbiniece. Mācījusies Zaļenieku pamatskolā, Jelgavas 2.sieviešu ģimnāzijā, studējusi vēsturi un žurnālistiku. Aktīvi darbojusies Jelgavas preses izdevumos, Jelgavas Latviešu biedrībā, literātu klubā «Pieskāriens». Vairāku gadu garumā organizējusi un vadījusi literāro sarīkojumu ciklu "Jelgavas novada trimdas rakstnieki" (sadarbībā ar Elzu Misteri un Jelgavas Zinātnisko bibliotēku). Apbalvojumi: Jelgavas pilsētas augstākais apbalvojums medaļa Goda Zīme (1999), Aspazijas prēmija, Jelgavas novada apbalvojums par mūža ieguldījumu Zemgales un Zaļenieku kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā (2010).

 

Šteins Rūdolfs
1934.02.05. Ozolnieku pag.
Mūziķis, komponists, diriģents. Mācījies Miezītes septiņgadīgajā skolā, Jelgavas Mūzikas skolā (1960 – 1965). Kinoseansu vadītājs Pārlielupes kultūras namā, koncertmeistars, orķestra, vokālo ansambļu vadītājs, koncertprogrammu veidotājs Jelgavas pilsētas kultūras namā. 20.gs. 1950 – 1980 gados plaši pazīstama kultūras dzīves personība visā Jelgavas novadā, vairāku populāru pašdarbības kolektīvu vadītājs. Tautas deju mūzikas autors, latviešu tautasdziesmu un deju apdaru izveidotājs, oriģināldziesmu autors.

 

Tilings Vilhelms Augusts
1844.26.05. Bauska (Maria-Culm nuižā) – 1924.
Mācītājs, pedagogs, virsskolotājs. Bauskas ārsta Roberta Tilinga (1806 – 1872) dēls. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1850 – 1861). 1870 Jelgavā izturējis konsistorijas eksāmenu, 1871 ordinēts par Dobeles latviešu draudzes mācītāja K.V.S.Boka adjunktu.

 

Zuters Kalvis
1969.27.05. Jelgavā
Mākslinieks, gleznotājs. Mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļā (1984 – 1989), Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1992 – 1996) un meistardarbnīcā pie Normunda Brasliņa (1996 – 1998), diplomdarbs "Tumša nakts pie ezera, pilna smaržu un odu" (vadītāji Imants Vecozols un Normunds Brasliņš). Izstādēs piedalās no 1997. Personālizstādes galerijā "Melnais balodis", Rīgā (1998), G. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1999, kopā ar Asnati Marts Zuteri, Sarmīti Zuteri, Uldi Zuteru), galerijā "dHaudrecv" Knoke Zautē, Beļģijā (2004, 2006, 2010). Rīgas domes un Latvijas Mākslas galeriju asociācijas rīkotā konkursa "Rīga 800" laureāts.

 

Jūnijs

Baltais Jānis
1889.13.06. Jelgavā
Statistiķis. Mācījies Jelgavas reālskolā, Latvijas universitātes dabaszinību un matemātikas fakultātē. Ekspedītors P.Juraševska vadītajam Jelgavas laikrakstam "Sadzīve". Strādājis valsts statistiskjā pārvaldē. No 1934 vada cenu un darba statistikas un rūpniecības statistikas daļu. Latviešu konversācijas vārdnīcas līdzstrādnieks. No 1927 sastāda gadagrāmatu "Darba statistika". Viņa raksti publicēti periodikas izdevumos. 1927 izdod pirmo statistikas mācību grāmatu latviešu valodā.

 

Bīskaps Dāvids (Biskaps)
1879.03.06. Jelgavas apr., Zaļenieku pag. Milleros – 1971.30.03. Leikvjū, Mičiganā
Mediķis, ārsts, sabiedrisks darbinieks, žurnālists. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, Tērbatas Universitāti. Ārsts Vilcē, Mežotnē, Bērzmuižā, Jelgavā (1912 – 1914, no 1918). Noorganizējis Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļu (1918.11.12.) ar ambulanci, slimnīcu, vēlāk plašu sanatoriju tuberkulozes slimniekiem Kalnamuižā. Nodibinājis Latvijas Bērnu palīdzības savienības Jelgavas nodaļu, Latvijas Lauku un mazpilsētu ārstu Jelgavas nod., piedalījies Latvijas Tuberkulozes biedrības Jelgavas nod. dibināšanā. Jelgavas slimnīcas direktors, Jelgavas un Bauskas apriņķa ārsts (1919), Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļas dibinātājs, slimnīcas vadītājs. Žēlsirdīgo māsu skolas direktors. Jelgavas laikraksta "Jaunais Zemgalietis" redaktors (1923 – 1925). Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs (1924 – 1930). Zemgales muzeja biedrības priekšnieks.

 

Broks Kārlis
1899.01.06. Lugažu pag. „Salaszvirgzdos”
Virsnieks, policijas priekšnieks. Mācījies Valkas reālskolā, Latvijas artilērijas kara skolā. Bijis Kurzemes un Latgales artilērijas pulkā. No 1930 Jelgavas apriņķa policijas V iecirkņa priekšnieks Aucē. Apbalvots ar Latvijas un Igaunijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi (1923), Viestura ordeni. 1941 deportēts.

 

Djačenko Aleksandrs
1949.12.06. Tukumā
Mākslinieks, keramiķis. Beidzis Jelgavas 2.vakara vidusskolu (1972). Speciālās zināšanas keramikā ieguvis patstāvīgā darbā. Ražošanas apvienības ‘’Latvijas keramika’’ keramiķis virpotājs (1966 – 1972) mākslinieks konstruktors eksperimentālajā grupā (1972 – 1984); keramiķis ražošanas apvienībā "Daiļrade" (1984 – 1991). Izstādēs piedalās no 1972. Personālizstādes Jelgavā kopā ar Mārīti Djačenko Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1975, 1982, 2010), Rīgā (1986), Šauļos (2010, kopā ar Mārīti Djačenko un Edvīnu Kalnenieku). Piedalījies Jelgavas rajona kultūras nama un Jelgavas 1. vidusskolai interjera mākslinieciskajā izveidē (1979, kopā ar Mārīti Djačenko). Jelgavas Mākslinieku biedrības biedrs kopš 2009.

 

Hūns Oto
1764.17.06. Jelgavā Kurzemes superintendenta ģimenē – 1832.20.03. Rīgā
Ārsts, vēsturnieks, kultūras darbinieks. Mācījies Jelgavas Pētera akadēmijā (Academia Petrina) (1780 – 1783). Ieviesis baku vakcināciju Krievijā (1800.g.27.nov. Rīgā).

 

Miezis-Mezevskis Jānis
1874.14.06. Jelgavas pag. – 1928.22.12. Rīgā
Rakstnieks, žurnālists. Mācījies Jelgavas reālskolā.

Sarma Jānis Manfrēds (līdz 1940. g. Jānis Sarkanbārdis)
1909.13.06. Valkas apr. Loberģu muižā
Arhitekts. Izstrādājis projektu Jelgavas pasta ēkai.

 

Šveņķis Dāvids
1869.10.06. Lielsvētē – 1898.05.05. Jelgavā, apbed. Baložu kapos
Aktieris, dramaturgs, tulkotājs. Aktieris Jelgavā un Rīgas Latviešu teātrī. Bijis grāmatsējējs Jelgavā.

 

Treicis Tālivaldis
1939.19.06. Liepājā – 2008.27.05., apbed. Elejas pagasta Sesavas kapos
Rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, vēsturisku romānu autors. Mācījies Zentenes pamatskolā (1947), Pērkones-Skatres skolā, Pumpuru vidusskolā Asaros, Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē. Vēstures skolotājs Teteles septiņgadīgajā skolā, Lielplatones astoņgadīgajā skolā (1962-1965), darbojies Jelgavas literātu apvienībā, Rīgas jauno autoru literātu apvienībā. Strādājis Jelgavas laikrakstā "Darba Uzvara" (1967-1968), dažādos amatos Jelgavas kultūras iestādēs, arī Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā (1968 –m 1976). Latvijas Rakstnieku savienības valdes sekretārs (1966), Rakstnieku savienības biedrs (1974). Dzīvojis Elejā, Lielplatonē. Darbi: dzejoļu krājumi Ikdiena (1970), Redze (1974), Rūpes (1978), Apse vārtos (1984), Vēl pēc vasaras laika (1989), Ai, vanagi, vanadziņi : poēma, apcere, dzeja (1994), vēsturiskie romāni Savas taisnības meklētāji (1980), Zeme zemīte (1984), Jāņu laika bērns (2001).

 

Voitkus-Lūkina, Maruta
1939.25.06. Zaļeniekos
Literāte, dievturu kustības darbiniece. Dzimusi Zaļenieku mācītājmuižā, Artūra Voitkus ģimenē, 4 gadu vecumā kopā ar vecākiem devusies uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu. Mācījusies Daugavas pamatskolā Auslubā, Hamiltonas latviešu skolā, studējusi Toronto universitātē (maģistra grāds angļu literatūrā). Strādājusi Kanādas civildienesta iestādēs, rakstījusi recenzijas, politiskas apceres, referātus, feļetonus un noveles.

Jūlijs

 

Bitners (Büttner) Georgs Heinrihs
1799.20.07. Jelgavā – 1879.04.12.Rīgā
Mākslinieks, gleznotājs, grafiķis, portretists. Māc. pie Z.G.Kitnera Jelgavā (1822 – 1823). 1822 atgriezies Jelgavā, no 1824 dzīvojis Rīgā.

 

Drēziņš Ēriks (īst. vārdā Jānis Tauriņš)
1914.27.07. Rīgā – 1942.27.03 Rīgā, apbedīts Biķernieku masu kapos
Literāts, dzejnieks, žurnālists. Jelgavas laikraksta “Zemgales Komunists” lauku nodaļas vadītājs (1941).

 

Freinbergs Kārlis
1884.31.07. Engures pag. Pikatajās – 1967.27.09. Rīgā, apbed. Meža kapos
Literatūrkritiķis, žurnālists, tulkotājs, pedagogs, teātru un muzeju darbinieks. Skolotājs Emburgā, nodibinājis Emburgas izglītības biedrību (1907).

Ivans Uldis
 

1944.18.07. Jelgavā
Inženieris ekonomists, Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors, sabiedrisks darbinieks, Jelgavas mērs. Mācījies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas aspirantūrā (1987), Latvijas Valsts universitātē (1978).
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks (1990-1993), priekšsēdētājs (1993.20.08. – 2001.26.03). Jelgavas Domes Zemes komisijas priekšsēdētājs no 1991.20.10.

 

Kauliņš Jānis
1889.10.07. Jelgavā – 1942.30.04. Krievijā, Novosibirskas apg.
Valsts un sabiedrisks darbinieks, Padomju represiju upuris. Beidzis reālskolu Rīgā un Rīgas politehniskā institūta tirdzniecības nodaļu, Latvijas universitātes tautsaimniecības un tiesību zinātnes fakultātes tautsaimniecības nodaļu, kara skolā Maskavā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā. Bijis latviešu strēlnieku rezerves pulka rotas komandieris. Piedalījies cīņās pret Bermontu. Latvijas zemes bankas Jelgavas nodaļas priekšnieks. Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas biedrs, 3. un 4. Saeimas deputāts. Latvijas iekšlietu ministrs (1932 – 1933) un zemkopības ministrs (1934 – 1935). Apbalvots ar Lācplēša kara ordeni un Triju zvaigžņu ordeni. Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz PSRS un nošauts.

 

Ķeniņš Atis (Ķēniņš)
1874.28.07. Granču pag. Lielos – 1961.09.03. Rīgā, apbed. Meža kapos
Zvērināts advokāts, rakstnieks, dzejnieks un sabiedrisks darbinieks. Skolotājs Jelgavas kurlmēmo skolā 1894 – 1897, Līvbērzes pagastkolā. Apbalvots ar III šķiras Triju zvaigžņu ordeni.

Lāčauniece Iveta (dz. Ose)
1964.16.07. Jelgavā
Arhitekte. Beigusi Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti, diplomdarbs “Jelgavas rekreatīvā potenciāla attīstības iespējas” (1987), arhit. maģistre (tēma “Jelgavas centra reģenerācijas iespējas”, 1994). Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas docētāja (kopš 1994). Jelgavas terit. un centra detālplānojuma darba grupas vadītāja (1997) Publicēti teorētiski pilsētbūvn. materiāli “Jelgavas teritorijas plānojums 1999 – 2010”, “Jelgava – 21.gadsimtu uzsākot” u.c. Apbalvota ar Jelgavas Domes goda rakstu par ieguldījumu pilsētas attīstībā (2000).

 

Lambergs Aristīds
1934.07.07. Jelgavā – 2010.23.06. Bostonā, ASV
Saimniecisks un politisks darbinieks, Latvijas Republikas 5. un 6.Saeimas deputāts, Amerikas Latviešu apvienības priekšnieks, darbojies Rīgas Latviešu biedrībā un Jelgavas Latviešu biedrībā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Tēvs Valdemārs Lambergs, māte dzejniece Marija Urnežus.

 

Lapiņš Kārlis
1909.14.07. Madonas nov., Vestienas Viļumēnos – 2004.01.10. Kelounā, Britu Kolumbijā, Kanādā, kremēts, apbedīts Madonas nov. Vestienas kapos
Dārzkopis, augļu koku selekcionārs. Mācījies Bulduru dārzkopības skolā. 1941 beidzis Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, ieguvis agronoma grādu. Studējis arī Kanādā un ASV. Bijis dārzkopības instruktors Latvijas Lauksaimniecības Centrālajā Biedrībā un Latvijas Lauksaimniecības kamerā Rīgā un Jelgavā (1932-1939). Selekcionējis un ieviesis ražošanā 13 augļu koku šķirnes, t.sk. saldo ķiršu šķirni "Lapins", kas nosaukta viņa uzvārdā un ir viena no labākajām ķiršu šķirnēm pasaulē.  Izveidojis pirmo pašapputeksnes saldo ķiršu šķirni "Stella", par kuru 1981 apbalvots (tā atzīta par gada izcilāko ķiršu šķirni Kanādā). 1989 Latvijas Lauksaimniecības akadēmija piešķīrusi Goda Doktora nosaukumu.

 

Skurbe Jānis
1859.28.07. Džūkstes pag. Amatniekos – 1929.06.02. Jelgavā, apbed. Jelgavā Jāņa kapos
Pedagogs, žurnālists, literāts. Astrīdas Skurbes vectēvs. Jelgavas bērnu patversmes pamatskolas pārzinis (1897 – 1921), skolotājs Jelgavas 3. pamatskolā (1921 – 1921) un Jelgavas Lauksaimniecības vidusskolā(1920 – 1929), pasniedzējs Jelgavas skolotāju institūtā (1924 – 1929).

 

Straume Jūlijs
1874.02.07. Valkas apr. Druvienas pag. Ķempos – 1970.01.11. Rīgā
Tekstilmākslinieks, pedagogs, restaurators. Mācījies Aleksandra pils. skolā Jelgavā (1892 – 1893). Apmeklējis O. E. D. Felsko zīmēšanas kursus Jelgavā (1890. gadu 2. p.).

 

Švītiņš Guntis
1954.24.07. Jelgavā
Mākslas zinātnieks, mākslinieks, grafiķis. Mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļā (1971 – 1973), apmeklējis Jelgavas tautas gleznošanas studiju (1977 – 1988), 1983 beidzis Kultūras tautas universitātes Dekoratīvās noformēšanas fakultāti Poligrāfiķu Centrālajā klubā Rīgā, diplomdarbs "Rūpnīcas RAF galerijas mākslinieciskais noformējums" (vadītājs Arnolds Vilbergs). 2003 beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu, diplomdarbs "Mākslinieka Ludolfa Liberta dzīve un daiļrade" (vadītāja Ingrīda Burāne). Mākslinieks, vēlāk Mākslas nodaļas vadītājs Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1983 – 1989), Glezniecības nodaļas zinātniskais līdzstrādnieks Valsts Mākslas muzejā (1989 – 1995), kopš 1995 Latvijas Valsts arhīvā. Publicēties sācis no 1984. Sarakstījis grāmatu ,,Ludolfs Liberts" (1995), sastādījis katalogu «Ludolfs Liberts" (2000, kopā ar Ievu Kalniņu), uzziņu krājumu un izveidojis logo krājumam ,,Trimdas arhīvi atgriežas" (1996, kopā ar Andu Mjurku; 2000, kopā ar Andu Mjurku, Aiju Gūtmani). Sagatavojis un iekārtojis tēlotājas mākslas, lietišķās mākslas un dokumentu izstādes. Nozīmīgākās izstādes: ,,180 gadi kopš pirmās mākslas izstādes Jelgavā" (1988), «Lūcijai Kučinskai 100" (1994), ,,Ludolfam Libertam 100" (1995), "Dziesmu dienas Visbijā" (1997, Visbija, Zviedrija), "Ludolfa Liberta dzīve un daiļrade trimdas laikā. 1944-1959" (2005), "Prāgas pavasara un Hartas 77 atskaņas Latvijā/Baltijā" (2008, Prāga, Čehijas Republika), "Guntim Strupulim 75" (2003). Sagatavojis vizuālo koncepciju un dizainu septiņām Latvijas Valsts arhīva virtuālajām izstādēm (2004-2009). Izstādēs piedalās no 1977. Personālizstādes Jelgavā (1983, 1985,1987,1999), Ventspilī (1999), Rīgā (1994 – 1996,1998). Kopš 2009 Jelgavas mākslinieku biedrības biedrs.

 

Vilkārsis Mārtiņš
1969.07.07. Jelgavā
Mākslinieks, scenogrāfs, gleznotājs. Mācījies Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļā (1985 – 1989), Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaingrafikas nodaļā (1989 – 1993), Aleksandra Dembo Dizaingrafikas meistardarbnīcā (1993 – 1995), Andra Freiberga Scenogrāfijas meistardarbnīcā (1999 – 2001). Scenogrāfs Jelgavas Jaunajā teātrī (1989 – 1998), dibinājis galeriju ,,Klucis" Jelgavā (1995) un Jelgavas mākslinieku grupu ,,Šauļu rampa" (1997). Jelgavas Vispārējo dziesmu un mūzikas svētku galvenais mākslinieks (1995), Latvijas Dailes teātra reklāmas mākslinieks (2001 – 2002), Rīgas Krievu drāmas teātra galvenais mākslinieks (2003), Latvijas Dailes teātra galvenais mākslinieks (2007 – 2010), mākslinieciskais vadītājs (kopš 2010). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1995. Izstādēs piedalās no 1991. Nozīmīgākās personālizstādes Jelgavā (1993,1995,1998), Rīgā, galerijā,,Čiris"(1996, 1998 – divas izstādes, 1999,2001), galerijā «Melnais balodis" (1997), galerijā ,,Bastejs" (2000). Saņēmis «Spēlmaņu nakts" balvu "Gada scenogrāfs" (2005/2006; 2006/2007; 2007/2008. gada sezonā). Veidojis scenogrāfiju Latvijas teātros, Krievijā (Maskavā, Omskā), Kazahstānā (Almaatā) u.c.

 

Augusts

Brīvkalne Emīlija
1909.01.08. Jaunsvirlaukas pagasta „Deņģeros" – 1984.26.01. Rīgā, apbed.Jaunciema kapos
Zinātniece, arheoloģe, seno zemgaļu vēstures pētniece. Veikusi izrakumus nozīmīgākajās seno zemgaļu pilīs – Mežotnē un Tērvetē. Viņas publicētie zinātniskie raksti par Mežotni, Tērvetes saktām un amatniecības rīkiem joprojām pieder pie nozīmīgākā devuma seno zemgaļu kultūras izpētē.

 

Brīvnieks Kārlis (īst.v. Kārlis Freimanis)
1854.16.(02.) 08. Zaļenieku pag. Lipstenieku Timaļās – 1934.01.08. Rīgā, apbed. Meža kapos
Teātra darbinieks, aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs. Mācījies Rīgas Vācu amatnieku biedrības skolā. Skatuves gaitas sācis 1877 Zaļenieku pagasta Dziedāšanas biedrības amatieru trupā J.Steglava vadībā. Darbojies Rīgā Jonatāna biedrībā un Ādolfa Alunāna trupā, bijis viņa līdzgaitnieks un tradīciju turpinātājs. Rīgas Latviešu teātrī (1887 – 1899), Jaunajā latviešu teātrī (1902 – 1905). Savā darbā Atmiņas (1930) aprakstījis pirmo teātra izrādi Zaļenieku Padaru Kauliņos (1879), tā bijusi Ā.Alunāna luga Icigs Mozes.

 

Grēvens (Gräven) Aleksandrs
1679.13.08. Salgalē – 1746.26.08. Jelgavā, apbed. Jelgavas Trīsvienības baznīcā
Vācu tautības latviešu garīgās dzejas autors, literāts, tulkotājs. Mācījies Jelgavas pilsētas skolā. Mācītājs Kurzemes galmā, Salgales, Sunākstes, Sēlpils draudzēs, Bauskas prāvests (1710), no 1717 Jelgavas vācu draudzes mācītājs, Kurzemes un Zemgales superintendents, skolu inspektors. Pārstrādājis un izdevis Kurzemes dziesmu grāmatas 3. izdevumu “Jelgavas jauna in pilnīga latviešu dziesmu grāmata” (1727).

 

Kalniņš Arvīds
1894.18.08. Rīgas apriņķī, Bebru pagastā – 1981.17.02. Rīgā
Koksnes ķīmiķis. Mežzinātņu doktors (1930). Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1946), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mācību prorektors (1940 – 1941; 1944 – 1946), Meža tehnoloģiju katedras vadītājs (1939 – 1941; 1944 – 1955). Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Meža ekspluatācijas un tehnoloģijas katedras vadītājs (1955 – 1960).Pētījumi par atsveķošanu, tās ķīmisko stimulāciju, koksnes tehniskajām īpašībām, tās mehānisko apstrādi un plastifikāciju, skuju miltu iegūšanu. Apbalvots ar K. Barona prēmiju par kopdarbu ar R. Liepiņu „Latvijas koku vidējās tehniskās īpašības” („Latvijas Universitātes raksti. Lauksaimniecības fakultātes sērija”, 1933, 2. Sējumos 9), ar Triju Zvaigžņu ordeni (1929); Latvijas Lauksaimniecības un meža Zinātņu akadēmija kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju nodibinājušas Arvīda Kalniņa balvu.

 

Kopštāls Žanis
1894.07.08. Liepājā – 1969.28.04. Liepājā, apbed. Centrālajos kapos
Aktieris, režisors. Strādājis Jelgavas teātrī 1921 – 1923, 1924 – 1940.

Līvs Egons (īst.v. Egons Gūtmanis)
1924.31.08. Jelgavā – 1989.01.04. Rīgā
Rakstnieks. Mācījies Liepājas vakara tehnikumā. 1943 iesaukts Latviešu leģionā, pēc kara tiesāts un izsūtīts. Izsūtījumā strādāja "Belomorkanal" celtniecībā. 1950 atgriezās Latvijā un strādāja Liepājas ostā, vēlāk avīzes "Cīņa" korespondents Liepājā. Pirmais stāsts publicēts 1959. No 1963 Rakstnieku savienības biedrs. Darbi: Selgas vīri (1962), Kapteinis Nulle (1963), Vērts bij vīriem satikties (1966), Prelūdija (1964), Velnakaula dvīņi (1966, latviešu literatūras "zelta fonda sastāvdaļa", izvirzīts Latvijas Valsts prēmijai, apbalvots ar V.Lāča prēmiju, 1979, bijis skatāms teātros, ekranizēts Latvijā un Lietuvā), Vecā romantiķa pirts (1968), Pārnākšana (1977), Viena diena uz labās, mīļās zemītes u.c.; scenāriji filmām Kapteinis Nulle (kopā ar L.Leimani, 1964), Meldru mežs (1971), Nakts bez putniem (1977, kopā ar Gunāru Cilinski).

 

Misiņa Māra (Māra Dumbere)
1949.31.08. Jelgavas rajona Vilces pag. Griķos
Dzejniece. Māc. Elejas vidusskolā.

 

Reke Johans Frīdrihs (von der Recke vai Reck)
1764.01.08. – 1846.25.09.
Zinātnieks, bibliogrāfs, muzeju darbinieks. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības vadītājs (1827 – 1846). Kurzemes provinces muzeja dibinātājs un pirmais direktors (Jelgavā). Baltijas zinātnieku un literātu leksikona izdevējs. Johana Frīdriha Rekes portrets ap 1822. J.D.Ēkss.

 

Stenders Gothards Fridrihs (Vecais Stenders)
1714.27.08. Lašu mācītājmuižā Augškurzemē – 1796.17.05. Sunākstē, turpat apbed.
Literāts, rakstnieks, pedagogs, mācītājs, valodnieks, zinātņu popularizētājs. Studējis Jēnā un Hallē (1736-1739). Skolas pārziņa palīgs Jelgavas latīņu skolā (Grosse lateinische Schule in Mitau, 16.07.1742-1744), mācītājs Birzgalē, Žeimē (1753-1759, Lietuva). No 1765 Sēlpils un Sunākstes draudzes mācītājs, Sēlpils iecirkņa prāvests (no 1782); rosīgi darbojies literatūrā, publicējis lielāko daļu savu darbu. Laicīgās literatūras iedibinātājs latviešu valodā: "Jaukas pasakas in stāsti" (1766, Jelgavā, 1789), pirmais laicīgās dzejas krājums "Jaunas ziņģes" (1774), "Ziņģu lustes (1783-1789)". Apzināti kopis latviešu filozofisko kultūru. Pirmais iepazīstinājis latviešus ar mācību par pasaules heliocentrisko uzbūvi, par Visuma bezgalību. Pirmās populārzinātniskās grāmatas latviešu valodā autors Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas (Jelgava, Aizpute, 1774, 1776). Sekmējis tautas izglītošanu, veidojis latviešu ābeces: "Jauna ABC un lasīšanas mācība" (1782), pirmo ilustrēto ābeci "Bildu ābice" (Jelgava, 1787). Sekojis līdzi Jelgavas Pētera akadēmijas (Academia Petrina) mācībspēku zinātniskajiem darbiem, sarakstījies, piedalījies polemikā, publicējis rakstus, izmantojis akadēmijas bibliotēku. Izcilākais un plašākais valodnieciskais darbs ir "Lettisches Lexicon" (Latviešu leksikons, 1789, Jelgavā). No 1780.gadu sākuma lielākā daļa G.F.Stendera darbu izdoti Johana Fridriha Stefenhāgena apgādā Jelgavā.  

 

Štafenhāgens (Stavenhagen) Vilhelms Zigfrīds
1814.27.09. Kuldīgā – 1881.08.01. Jelgavā
Tēlnieks un zīmētājs. No 1850.g. dzīvo Jelgavā. Šeit sāk priekšdarbus savam lielākajam darbam “Baltijas skatu kartes”. Albūms padarīja viņu slavenu visā Baltijā. Darbs iznāca 3 sējumos ar 30 G.G.Langes gravīrām un dažādu izdevēju tekstu. Pilnībā izdots 1866.

Valdemārs (Voldemārs) Indriķis Janis
1819. 16.08. Sasmakas pag. – 1880.08.10.
Vēsturnieks, arhivārs Jelgavā (ap 1835), publicējis daudz vēsturisku rakstu par Kurzemes hercogisti, sastādījis Kurzemes adresu grāmatu "Alphabetisches Postadress- und Tourbuch fur Kurland.- Mitau, 1873." Krišjāņa Valdemāra brālis.

 

Septembris

Aistars Ernests (arī Aisters; līdz 1936 īst.v. Ernests Anševics)
1899.16.09. Užavas pag. Sārnates Tomdēlos – 1998.22.07. Kalamazū, Mičiganā (ASV).
Pedagogs, rakstnieks. Beidzis Ventspils ģimn. (1920), Latvijas Universitāti (1929). Strādājis par skolotāju Ludzā, Dobelē, Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā (1930 – 1935), Rīgas Skolotāju institūtā, Jelgavas Skolotāju institūtā (1940 – 1944) un citur.  No 1944 emigrācijā Vācijā, no 1949 ASV.  
Darbi: Iejūtas aistētika (1930), Sejas aiz maskas (1936), Latviešu domraksts (1937), vairāki romāni, raksti par pedagoģijas jautājumiem, literāras apceres.

 

Brensons Izidors (Brennsohn)
1854.27.09. Jelgavā – 1928.31.12.
Ārsts, medicīnas zinātņu doktors, medicīnas vēsturnieks. Dzimis Jelgavā, mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1868 – 1875), Tērbatas universitātē (1875 – 1881). Ārsts Subatē (1881 – 1884), Jelgavā (1885 – 1907). Plašāko Baltijas medicīnas vēstures pētījumu autors.
Tēvs Jelgavas tirgotājs Īzaks Brensons, māte Beile-Dora Krecere, sieva Klāra Hercenberga.

 

Celmiņš Kārlis
1894.11.09. Cēsu apriņķa Pelītēs – 1973.16.10. Liepājā, apbed. Liepājas Centrālkapos
Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs, grafologs. Kopš 1913 piedalījies izstādēs. Pēc K. Celmiņa meta izgatavots piemineklis latviešu strēlniekiem Ložmetējkalnā (1924). Piedalījies visās biedrības Zaļās vārna rīkotajās izstādēs. Skolotājs Hercoga Jēkaba ģimnāzijā Jelgavā 1920 – 1944. Personālizstādes Jelgavā (1923./1924. kopā ar K. Baltgaili; 1975), Liepājā (1960, 1973), Cēsīs (1964), piemiņas izstādes Liepājā (1974), Jelgavā (1975). No Jelgavas perioda K. Celmiņa darbi ir Vatikānā, Zviedrijā, Amerikā, Maskavā. 1944 kara ugunsgrēkā Jelgavā sadega viss viņa radošā mūža krājums.
Mākslinieku savienības biedrs no 1945, izslēgts 1950, atkal uzņemts 1957.

 

Čakste Jānis
1859.14.09. Jelgavas apriņķa Lielsesavas pag. – 1927.14.03. Rīgas pilī
Pirmais Latvijas Valsts prezidents (1922.14.11. – 1927.14.03.), jurists, izcils valsts un sabiedrisks darbinieks. Mācījies Jelgavas Sv.Annas elementārskolā un Jelgavas ģimnāzijā (1875-1882), studējis Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē (1882-1886). Tiesas amata kandidāts un sekretārs Kurzemes guberņas prokuratūrā Jelgavā, zvērināta advokāta palīgs un advokāts Jelgavā (1886 - 1914), Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks (1887 - 1901, 1904 - 1906; Jelgavas Latviešu biedrības nams Katoļu ielā 11 celts uz J.Čakstes gruntsgabala (1909); Jelgavas Sarkanā Krusta nodaļas vadītājs (1887 - 1915?); laikraksta "Tēvija" izdevējs (no 1888) un līdz 1907 redaktors. IV Vispārējo latviešu dziesmu un mūzikas svētku Rīcības komitejas priekšnieks un daļējs finansētājs (1895, Jelgavā), Jelgavas pilsētas domes deputāts (1901-1909), Krievijas I Valsts domes deputāts. Tautas Padomes prezidija priekšsēdētājs (1918), Satversmes sapulces priekšsēdētājs (1920.01.05.). Apbalvots ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Dzīvesbiedre Justīne Vesere (1891.03.06.), ģimene dzīvoja Jelgavā, Katoļu ielā (1908-1915), ģimenē dzimuši deviņi bērni.
J.Čakstes vārdā nosaukts bulvāris Jelgavā (1929 – 1948, no 1989). Piemineklis pie Jelgavas ģimnāzijas ēkas (atklāts 1930.31.08., aut. Kārlis Jansons, demontēts pēc LPSR Ministru padomes rīkojuma 1949.17.05.). Piemiņas plāksne pie Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēkas (Academia Petrina), 1994.18.11., piemiņas plāksne pie Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mehanizācijas fakultātes ēkas, atklāta 1989.13.10., šajā vietā atradās Jelgavas Sv.Annas elementārskola. Piemineklis Akadēmijas un Lielās ielas skvērā, atklāts 2003.14.11., tēln. Arta Dumpe. Piemiņas ekspozīcija dzimtas mājās "Auči", Sidrabenes (Salgales) pag., 1999.12.09. Šveicē, Jungfrau kalnā, atklāta Brīvības halle 100 lielākajiem pasaules demokrātiem (1998), tajā iekļauts arī Jānis Čakste.

 

Feldmanis Ēriks Mārtiņš, no 1940. gada Grodsala Ēriks
1884.12.09. Jelgavā – 1945.04.08. Rīgā
Jurists. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, Tērbatas universitātes juridiskajā fakultātē un Pēterhofas virsnieku skolā. Tiesu amatu kandidāts Jelgavas apgabaltiesā (1909 – 1912), Jelgavas pilsētas domnieks, Jelgavas savstarpējās kredītsabiedrības padomes priekšsēdētājs un juriskonsults (1913 – 1914). No 1918 advokāts Jelgavā. Dibinājis kopā ar K. Pauļuku un A. Kviesi Zemnieku savienības Jelgavas nodaļu. Bijis Latvijas Republikas pagaidu parlamenta – Tautas padomes loceklis (1918 – 1920). Jelgavas apgabaltiesas prokurors (1918 – 1921). 1919 – valdības pilnvarotais gūstekņu lietās Vācijā. Latvijas apsardzības ministrs (1920). Latvijas vēstnieks Krievijā (1921 – 1923). No 1923 Jelgavas apgabaltiesas tiesnesis. No 1929 apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs, no  1930 priekšsēdētājs. Viņa raksti publicēti preses izdevumos „Latvija”, „Zemgalietis” un „Daugava”.  Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Bijis Zemgales patronāta biedrības valdes priekšsēdētājs. Jelgavas pilsētas lietu pārvaldnieks (1940 – 1941), Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētājs (1941 – 1944). No 1944 Slokas celulozes un papīra kombināta kantora priekšnieks. 1945 viņu apcietināja un piesprieda 10 gadus PSRS soda nometnēs. Miris Rīgas 1. cietumā.

 

Jēkabsons Fridrihs
1874.27.09. . Zālītes pag. Kalna Azeļos – 1941.17.11.
Militārs darbinieks, pulkvedis. Beidzis Jelgavas reālsk. 1892 kā brīvprātīgais iest. armijā, Rīgas apakšvirsn. batalj.; Odesas junkursk. (1895 – 1897; podprap.); Podpor. (1897), por. (1902), štābkapt. (1905), kol. asesors (1909), galma padomn. (1913), kapt. (1915 VIII), apakš-pulkv. (1917X1). 1918.2.XII iecelts par Rīgas apr. pr-ku. 1919. g. janv. sāk. ar valdību devies uz Liepāju, vēlāk Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā; rotas k-ris. 1919. g. pavasarī atgriezies Latvijā; no 1919.2.V Rīgas apr. pr-ks. 1919.22.VII iesk. Latvijas armijā (pulkv.-leitn.); Pulkv. (1921 III). 1921 dec. atvaļ. Dzīv. Rīgas Jūrmalā.. 1941.14.VI apcietināts un izvests uz Soļikamskas soda nometnēm Miris 1941. g. 17. nov. Apbalvojumi: Latvijas Viestura ordenis, Ank; Krievijas ordeņi.

 

Lerhis-Puškaitis Ansis (īst.v. Ansis Lerhis)
1859.02.09. Talsu pag. – 1903.30.03. Jelgavas apr. Džūkstē, turpat apbed.
Folklorists, rakstnieks, pedagogs. Latviešu tautas pasaku un teiku pirmais vācējs un sistematizētājs. Sastādījis pirmo plašāko latviešu vēstītājas folkloras krājumu Latviešu tautas teikas un pasakas (1 – 7, 1891 – 1903). Literārās pasakas žanra aizsācējs.

 

Ošenieks Vilis
1874.23.09. Lielplatones pag. Trubenieku mājās (Jelgavas apr.)
Tirgotājs, namīpašnieks, sabiedrisks darbinieks. Mācījies Jelgavas Aleksandra skolā. Dibinājis un vadījis velosipēdu darbnīcu (1890 – 1913). 1920 atvēris tirdzniecības uzņēmumus Jelgavā un Bauskā. Jelgavas savstarpējās kredītbiedrības direktors, Latvijas Bankas Jelgavas nodaļas komisijas loceklis, daudzu organizāciju biedrs un goda biedrs.

 

Padēls Arvīds
1899.25.09. Jelgavā – 1983.24.02. Zviedrijā, Stokholmā
Inženieris mežkopis. Beidzis Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nodaļu. Mežu departamenta Kokrūpniecības nozares vadītājs (1941 – 1942). No 1942 Saimniecības ģenerāldirekcijas mežsaimniecības galvenais direktors. Zemkopības ministrijas Mežu izstrādāšanas daļas vadītājs. Latvijas mežu darbinieku krājaizdevu sabiedrības priekšnieks. Latvijas inženieru mežkopju biedrības „Šalkons” priekšnieks.

 

Saliņa Jautrīte (dz. Koše)
1924.29.09. Liepājā – 2011.27. 08. Ņujorkā
Literatūrzinātniece. Dzimusi Liepājā, Pirmā Liepājas kājnieku pulka kapelmeistara pulkvežleitnanta Ferdinanda Koša ģimenē. 1944 beigusi Jelgavas skolotāju institūtu, kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950 izceļo uz ASV. Studējusi New School for Social Research Ņujorkā, vēlāk Ratgersa universitātē (1968 doktora grāds ģermāņu filoloģijā). Keina koledžas profesore Ņūdžersijā (līdz 1988). Publikācijas žurnālā Jaunā Gaita, laikrakstā Laiks (Ņujorkā), žurnālā World Literature Today u.c.; pēc pensionēšanās, 1988 – 1989 saraksta grandiozu ģimenes un Elles ķēķa hroniku Pagājušo pašķirstot, pagaidām nepublicētu nozīmīgu laikmeta dokumentu, kurā ar atmiņu, dienasgrāmatas ierakstu, literāru darbu un publicistikas citātu palīdzību spilgti un detalizēti atklājas gan Saliņu ģimenes, gan trimdas latviešu kultūras personību dzīve vairākās desmitgadēs.

 

Sēlis Roberts (īst.v. Roberts Vasjulis – Hermanis – Ekmanis)
1884.20.09. Bukaišu pag. Mašmelēs – 1975.19.04. Rīgā, apbed. Raiņa kapos
Rakstnieks. Māc. galdnieka amatu Jelgavā 1900, bijis sociāldemokrātu pulciņa dalībnieks.

 

Stafeckis Vladislavs
1919.01.09. – 2004.10. 01. Ozolniekos
Pedagogs, sabiedrisks darbinieks, jaunsargu vienības vadītājs, filatēlists. Mācījies Jelgavas Skolotāju institūtā. Skolotājs Jaunsvirlaukā, Garozā, Ozolniekos. Zaļās partijas kopas vadītājs, Latvijas Filatēlistu savienības valdes loceklis, aktīvs Brāļu kapu komitejas dalībnieks, zemessargs, Jaunsargu vienības izveidotājs un vadītājs Ozolnieku vidusskolā.

 

Strekavins Aleksandrs
1889.17.09. Jelgavā – 1971.27.04. Jelgavā, apbed. Jelgavā, Meža kapos
Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs, ugunsdzēsējs. Dzimis Jelgavā. 1910.gadā beidzis Kazaņas mākslas skolu, mācījies Rīgas pilsētas mākslas skolā, 1912.gadā papildinājies pie Jāņa Valtera Drēzdenē. Pēc viņa meta darināts piemineklis Brīvības cīņu dalībniekiem Jelgavā, Meža kapos (atklāts 1922.gadā). Sarakstījis piezīmes par seno Jelgavu, tās ilustrējis ar tušas zīmējumiem, akvareļiem (20.gs. 50.gados). Strādājis par zīmēšanas un rasēšanas skolotāju Jelgavā: Aleksandra skolā, E.Kleinbergas sieviešu ģimnāzijā, J.Priedes sieviešu ģimnāzijā (no 1910.gada), reālskolā (no 1914), Jelgavas Valsts ģimnāzijā (1919 – 1944, no 1922.gada Jelgavas 2. vidusskolā). Pēc II pasaules kara dzīvojis Rendā, 50.gados atgriezies Jelgavā. No 1911.gada darbojies Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju biedrībā Jelgavā. Sākot ar 1922.gadu bijis žurnāla "Ugunsdzēsējs" līdzdirektors. Personālizstādes Jelgavā 1915., 1919., 1923., 1935., 1962. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1936).

 

Tramdahs Arturs
1884.14.09. Kuldīgas apriņķa Rubas pagastā – 1970.26.04., apbed. Meža kapos Rīgā
Inženieris, inženierzinātņu doktors, profesors. Mācījies Jelgavas reālskolā (1903), Jelgavas ģimnāzijā, beidzis Rīgas politehniskā institūta inženieru nodaļu. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Būvniecības katedras vadītājs (1952 – 1962), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesors konsultants. Apbalvojumi: medaļa Par Latviju (1918 – 1928), Triju Zvaigžņu ordenis (3.šķira, 1926), Kultūras fonda prēmija (1928). LLU 1991 nodib. profesora Artura Tramdaha stipendija, kuru ik gadu piešķir studentam par labāko darbu būvniecības un ainavu arhitektūrā un plānošanā.

 

Tuherms (Tuherm) Henns
1939.06.09. Tallinā, Igaunijā
Mežzinātnieks, kokapstrādes speciālists. Tehnisko zinātņu kandidāts (1970). Dr. sc. ing. (1992). Dr. habil. sc. ing. (1993). Beidzis Tallinas Politehniskā institūta Mašīnbūves fakultāti (1960), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultāti (1963; kokrūpniecības inženieris tehnologs). Bijis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Meža ekspluatācijas un tehnoloģijas katedras docētājs (1963 – 1978; no 1975 docents), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU)  Kokapstrādes tehnoloģijas katedras docents (no 1978), šās katedras vadītājs (1985 – 1990), profesors (kopš 1993), LLU mācību prorektora vietnieks (1991 – 1996), Kokapstrādes katedras vadītājs (1996 – 2008), Latvijas Zinātnes padomes Pētījumu programmas „Koksnes kā materiālu kompleksā un perspektīvā izvērtēšana” vadītājs (1993). Izstrādājis absolūto koordinātu metodi plakano mehānismu kinemātisko aprēķinu veikšanai. Apbalvots ar Igaunijas Baltās zvaigznes ordeni (2006), Latvijas Atzinības krustu (2011). Zemkopības ministrijas Meža nozares gada balva par mūža ieguldījumu (2005).

 

Oktobris

Ārija (Antonija Āre, dz. Kūlmane, pseid. Tonija Āre, Strautmaliete)
1879.14.10. Zaļenieku pagasta Jukās – 1953.18.08. Rīgā, apbed. Meža kapos
Rakstniece, pedagoģe. Mācījusies Zaļenieku draudzes skolā, Jelgavas meiteņu ģimnāzijā. 1904 kopā ar vīru, pedagogu Kārli Āri pārcēlusies uz Ukrainu, dzīv. Poltavā Ņemirovā, Belocerkovā, Perejaslavā (1908 – 1922?), kur 1918 nodib. pirmo bērnudārzu. Strādājusi Latvijas Bērnu draugu biedrības bērnudārzā Jelgavā (no 1924).
Darbi: publikācijas par pirmsskolas bērnu audzināšanu, dzejoļi, stāsti, tēlojumi, ludziņas; populārais bērnu dzejolis Ciku caku caku, šuju lellei jaku..

 

Blumbahs Fricis
1864.24.10. Talsu apr. Lībagu pag. Slaparos – 1949.10.06. Rīgā
Zinātnieks, metrologs, astronoms. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1880 – 1883).  Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1946). Strādājis Pulkovas observatorijā (1889 – 1893), Galvenajā mēru un svaru palātā Pēterburgā (1893 – 1921), LVU profesors un katedras vadītājs (1945 – 1949), LPSR ZA Astronomijas sektora dibinātājs un vadītājs (1946 – 1948). Vadījis ekspedīcijas pilnu Saules aptumsumu novērošanai (1896, 1906, 1912, 1914).

 

Jākobsons Imants
1934.20.10. Jelgavā – 1993.15.02. Rīgā
Arhitekts. Autoru kolektīva vadītājs un līdzautors lielākajiem Jelgavas dzīvojamajiem rajoniem: kvartālam Lielās un Dambja ielas stūrī (1972), RAF mikrorajonam un tā sabiedriskajam centram (1975).

 

Kalva Paulis
1919.23.10. Sīpeles pag. – 2003.05.08. Platonē, apbed. Jelgavā, Baložu kapos
Literāts, tulkotājs, atdzejotājs, dzejnieks. Mācījies Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā (1932 – 1937), LVU Filoloģijas fakultātē. Kara ziņotājs latviešu leģionā, pēc kara divreiz represēts. Meliorācijas inženieris Saldū, Jelgavā. Pirmais dzejolis publicēts 1940 laikrakstā Universitas (1940), kara laikā dzejoļi parādās Latvju Mēnešrakstā, kurā publicēti arī K. Donelaiša poēmas Gadalaiki tulkojumu fragmenti. Pēc kara piespiedu klusēšanas gadi, izolācija no «pareizās» padomju sabiedrības. Apcietinājuma nežēlīgo ikdienu Kalvam palīdz pārvarēt darbs pie Šekspīra sonetu tulkojumiem. Daļēji atgriezties latviešu literatūrā (vismaz kā tulkotājs) var tikai Hruščova laikā. Tiek publicēts Donelaiša Gadalaiku jauns atdzejojums, jo pirmais tulkojums un pirmās oriģināldzejoļu grāmatas manuskripts kara laikā gāja bojā; lasītājs saņem arī citus lietuviešu un krievu klasiķu atdzejojumus un tulkojumus. 1993 izdots dzejoļu krājums Kamēr vēl dzīvs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2003 piešķirta Literatūras mūža balva.

 

Kleinbergs Valdis
1939.29.10. Rīgā – 1996.27.06. Rīgā
Inženieris, dizainers, konstruktors, sportists, treneris. Beidzis Rīgas Politehnisko institūtu, strādājis rūpnīcā "Sarkanā zvaigzne" (vēlāk Rīgas Motorūpnīca), dizaina un perspektīvo izstrādņu biroja vadītājs, 8 autorapliecību īpašnieks. Rūpnīcā konstruēti sporta motocikli, vairāki mopēdu, mokiku modeļi. Atjaunotās Latvijas Olimpiskās komitejas pirmais viceprezidents, Latvijas Sporta federācijas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Motosporta federācijas prezidents (1975 – 1996). Ģimene dzīvoja Jelgavā, tēvs Viktors Kleinbergs – Jelgavas Apgabaltiesas tiesnesis, māte Aina (dzim. Pētersone) pianiste brīvmāksliniece, vectēvs Kārlis Kleinbergs (1877) Jelgavas Kredītbankas vadītājs, darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā; vectēvs Eduards Pētersons (1882)  Jelgavas Skolotāju institūta direktors, LU profesors.

 

Krūmiņš Ādolfs
1919.29.10. Krasnojarskā – 1964.18.07. Jelgavā, apbedīts Baložu kapos
Arhitekts, Jelgavas pilsētas galvenais arhitekts (1953 – 1964). Beidzis Latvijas Valsts universitāti (1953). Piedalījies Jelgavas pilsētas ģenerālā plāna izstrādāšanā, sagatavojis rajonu apbūves projektus, projektējis sabiedriskās ēkas un interjerus, individuālās ēkas, piedalījies nozīmīgu ēku projektu izstrādē (Dienvidu elektrisko tīklu "Latvenergo" administratīvā ēka Elektrības ielā u.c.). Ierosinājis, vadījis un ieviesis pilsētā jaunākos sasniegumus arhitektūrā. Viņa nozīmīgākais projekts ir Jelgavas pilsētas kultūras nams, arhitekts pilnībā pārveidoja tā tipveida projektu, aktīvi sekoja būvniecībai, projektēja mēbeles, telpu iekārtojumu. "Ādolfs Krūmiņš bija enerģisks organizators un izdomas bagāts arhitekts. Lai Jelgavā neturpinātos jau apstiprinātā vienmuļā kvartālu perimeta apbūve, Ā.Krūmiņš ar nodaļā strādājošajiem arhitektiem izstrādāja plānojuma izmaiņas, ko veda uz Rīgu apstiprināt. Tā, piemēram, tapa Lielās ielas apbūve posmā starp Pētera un Dambja ielu ar ielu sadalošo salu."
Arhitekta atdusas vietu Baložu kapos projektējusi arhitekte Marta Staņa.

 

Morbergs Kristaps
1844.02.10. Tērvetas nov. Bukaišu pag. Lielstrikaišos – 1928.08.04.Rīgā
Būvuzņēmējs, izcils mecenāts, filantrops, arhitekts. Ģimenē jaunākais dēls, agri zaudējis tēvu, no tēva mājām aizgājis 1861, Jelgavā (Mītavā) mācījies namdara amatu pie kāda būvuzņēmēja. „Ar vienu drēbju kārtu pār plecu pārmestajā paunā 1864.gadā es nonācu Rīgā, kur pieteicos darbā par būvdarbu izpalīgu. Tik tiešām - pastalās un tik tiešām – ceļu mērojis kājām. Par to vēlāk rīdzinieki stāstīs leģendas. Nemaz nekaunos par karjeras pirmajiem soļiem kā materiālu pienesējam jaunbūvēs. Tas mani padarīja stipru kā dzelzceļa gultni un cietu kā kramu, norūdīja manu veselību." Pieredzes ceļā un ar Rīgas Politehnikuma mācībspēku palīdzību pašmācības ceļā apguvis arhitekta profesiju, projektējis skaistas ēkas.
Aizejot mūžībā, visus savus nekustamos īpašumus novēlējis Latvijas Universitātei.

 

Neimanis Johans Vilhelms (Neumann Johann Wilhelm Carl)
1849.05.10. Grēvesmīlenā, Meklenburgā, Vācijā – 1919.06.03. Rīgā
Arhitekts, mākslas vēsturnieks, filoloģijas un mākslas zinātņu doktors. Pirmās Baltijas mākslas vēstures grāmatas autors „ Grundriss einer Geschichte der bildenden Künste und des Kunstgewerbes ... Reval, 1887.”. Pēc V.Neimaņa projekta celta Kurzemes provinces muzeja ēka Jelgavā (iesvētīta 1898.26.11., nav saglabājusies).

 

Trasuns Francis
1864.16.(04.) 10. Sakstagala pag. – 1926.06.06. Rīgā
Katoļu garīdznieks, sabiedrisks darbinieks, publicists, rakstnieks. 1875. mācījies Jelgavas katoļu baznīcas skolā, līdz 1883. apmeklējis dažādas Jelgavas skolas.

 

Novembris

Bertušs Alfreds
1849.23.11. Panevēžas apr., Latvijas Lietuvas pierobežas Gļebovas muižā – 1890.21.04. Pēterburgā, apbed. Jaunsvirlaukā, Apšūtu kapsētā
Mikrobiologs, veterinārārsts, zinātnieks. Bērnību pavadījis Mežotnē, kur tēvs bijis firsta Līvena muižas deģis un alus brūža vadītājs. Skolas gaitas sācis Bauskas pilsētas skolā, vecākiem pārnākot uz Jelgavu, mācības turpinājis reālskolā. Vēlāk brīvo laiku pavadījis māsas Luīzes mājās «Zūmaņos» Jaunsvirlaukas pusē. Mācījies Tērbatas Veterinārajā institūtā (no 1873). Pēc maģistra grāda aizstāvēšanas (1877) darba gaitas sācis Aizkaukāza apgabalā, no 1881 veterinārārsts Pēterburgā. Kopā ar Kristapu Helmani pētīja bīstamu zirgu infekcijas slimību – ļaunie ienāši. Veicot pētījumus, inficējies un miris.

 

Eferts Pēteris
1879.28.11. Vānes pag. – 1970.17.09. ASV, Bostonā
Jurists, tiesnesis. Mācījies Tukuma pilsētas skolā, Latvijas universitātes juridiskajā fakultātē. Tiesamatu kandidāts no 1923 Rīgas apgabaltiesā, no 1924 Jelgava apgabaltiesā. No 1924 papildu miertiesnesis, no 1925 apgabaltiesas loceklis Jelgavas apgabaltiesā. No 1928 Rīgas apgabaltiesas loceklis. Latvijas tiesnešu biedrības dibinātājs. Apbalvots ar IV šķiras Triju zvaigžņu ordeni (1938).

 

Eginks (Eggink) Johans Leberehts, (īstajā vārdā fon Knigge)
1784.20.11. Pievikas muižā, Kurzemē – 1867.07.03. Jelgavā, apbedīts Literātu kapos (tagad Alunāna parks)
Mākslinieks, gleznotājs, viens no pirmajiem baltiešu māksliniekiem, kam izdevies ieņemt paliekošu vietu Baltijas kultūrvēsturiskajā mantojumā. Dzimis Pievikas muižā, māte (strādājusi par muižas saimniecības vadītāju pie Polijas valsts brīvkunga Heinriha Kniges) Lavīze Brīviņa (Lowisa Brihwin). Tēvs – H. Kniges dēls Frīdrihs Knige. Senākos izdevumos  parādās arī cits J. L. Eginka dzimšanas datējums – 1787.gads. Pēc J. Dēringa Baltijas mākslinieku leksikonā atrodamajām ziņām bērnībā mācījies gleznošanu Dobelē pie dekorāciju meistara Boizena. 1811. gadā iestājas Tērbatas Universitātes Filozofijas fakultātē, kur apmeklē arī zīmēšanas skolu. Pēc gada J. L. Eginks studijas pamet un dodas uz Pēterburgas Mākslas akadēmiju, vēlāk uz Berlīni, Drēzdeni un Vīni. 19. gs. 20. gados J. Eginks galvenokārt pievēršas Krievijas vēstures tematikai. 1822. g. mākslinieks pabeidz gleznu "Kņazs Vladimirs 988.gadā izvēlas pareizticību", to izstāda Veronā, bet pēc tam Ermitāžā kopā ar citām J.Eginka gleznām, kas izpelnās Imperatora Aleksandra I atzinību, un māksliniekam piešķir stipendiju uz pieciem gadiem studiju turpināšanai Romā. 1928. gadā atgriežas Pēterburgā. 1834. gadā par fabulista Ivana Krilova portretu J. Eginkam piešķir Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķa nosaukumu.
Apbedīts Literātu kapsētā (tagad Ādolfa Alunāna parks).

 

Kalna Nora
1939.01.11. Liepājas apr. Rucavas pag. Mežsētās
Dzejniece. Dzīv. Jelgavā 1972.

 

Kelers Arturs (Artūrs Kēlers, Koehler)
1894.25.11. Džūkstes pag. Plāmšās – 1941.21.11. Vjatlagā
Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. Dzimis lauksaimn. ģimenē. Beidzis Jelgavas ģimnāziju (1914), Vladimira karaskolu Petrogradā (prap.) (1916). No 1919.29.III Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitn.); sekmējis Jelgavas atbrīvošanu no bermontiešiem, par kaujas uzdevuma sekmīgu izpildi apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Kapt. (1919 XII), pulkv.-leitn. (1924). No 1924 batalj. komandieris; kara aģents PSRS. 1928 pēc no tās atsaukts. Virsn. 3. Jelgavas kājn. pulkā. No 1935. g. 3. Jelgavas kājn. pulka štāba pr-ks. 1940.9.IX Jelgavā apcietināts, okt. formāli atvaļināts. 1941.14.VI izvests uz Vjatkas soda nometnēm, 1941 VII piespriesti 10 g. ieslodzījuma. Apbalvojumi: a) Latvijas LKo III šk., TZo IV šķ., Vo III (š) šk., Igaunijas Ēo III šk. Piemiņas akmens Līvbērzes pagasta "Vārpā", atklāts 2009.21.11. (aut.Ilgars Puškevics, akmeņkalis Neils Saksons).

 

Ketlers Frīdrihs (Fridrich Kettler)
1569.25.11. – 1642.16.08. Jelgavā
Ketleru dinastijas hercogs, no 1587 valdīja Zemgales hercogistē, no 1617 Kurzemes un Zemgales hercogistē.

 

LŪKINS MIERVALDIS PĒTERIS JŪSMIŅŠ
1894.26.11. Burtnieku pag. – 1941.28.06.
Militārs darbinieks, pulkvedis. Beidzis Jelgavas reālskolu, Pāvila karaskolu Petrogradā (1916 XII – 1917 III; prap.); 1918.24.XII Rīgā iest. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (leitn.), 1919.15.III iecelts par Ministru prezidenta adjutantu. Virsleitn. (1919 III), kapt. (1919 XII), pulkv.-leitn. (1929), pulkv. (1937). No 1936 IV arī Valsts prezidenta adjutants. 30. gadu b. bijis arī a/s "Maiznieks" valdes pr-ja biedrs. 1940X atvaļ. Dzīv. Rīgā. 1941.25.VI apcietināts, 28.VI Centrālcietumā izpildīts nāvessods. Apbedīts Rīgā, Meža kapos (Baltajos krustos). Apbalvojumi: Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis, Somijas, Zviedrijas, Lietuvas ordeņi.

 

Nuroks Mordehajs (Markuss)
1884. 07.11. Tukumā — 1962.08.11. Telavivā
Garīdznieks, rabīns, politisks darbinieks Latvijā un Izraēlā. Rabīns Jelgavā (1913- 1915). No 1915 strādāja administratīvu darbu Maskavā, ebreju bēgļu palīdzības komitejā, no 1921 Latvijā. Četru sasaukumu Saeimas deputāts no Ebreju nacionālā bloka. 1941 arestēts, jo publiski izpaudis informāciju par mēģinājumu savervēt viņu NKVD ziņotāja un vervētāja uzdevumiem. Pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvots (1942. 08.04.). 1945 emigrēja uz Šveici, 1947 Palestīnā, 1949 ievēlēts Izraēlas valsts pirmajā Knesetā (Izraēlas parlaments), četru sasaukumu deputāts.

 

Stenders Aleksandrs Johans (Jaunais Stenders)
1744.04.11. Jelgavā – 1819.20.11. Sunākstē
Rakstnieks. Gotharda Fridriha Stendera dēls.

 

Svirlovskis Eduards
1874. 10.11. Zaļeniekos, Ūziņu pagasta Lieldimzēnos – 1949. 17.05. Rīgā, apbed. Ūziņu kapos
Farmaceits, farmakognosts, farmācijas zinātņu doktors (1924), Latvijas Universitātes profesors (1924). Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1892), Tērbatas universitātē (1899 – 1906, mg.pharm). Strādājis Pēterburgā (1906 – 1918), vadījis Farmaceitu biedrības ķīmijas un bakterioloģijas laboratoriju, bijis izdevuma "Фармацевтический журнал" redaktors. Izveidojis un vadījis LU Farmakognozijas katedru (no 1920), docents, profesors (1924), doktors (1937). Ap 60 zinātnisku publikāciju un vairāku mācību grāmatu autors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Tabaka Maija Nora
1939.05.11. Jelgavā
Māksliniece, gleznotāja. Pēc Otrā pasaules kara ģimene pārcēlusies uz Rīgu. Beigusi Rīgas 4. vidusskolu (1957), Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (diplomdarbs "Jauno mākslinieku grupas portrets" 1969, vad. E. Kalniņš), mācījusies arī Grafikas nodaļā (1957–1959). Mākslinieku savienības biedre kopš 1970. Vācu Akadēmijas Apmaiņas stipendiāte Rietumberlīnē (1977–1978). Izstādēs piedalās kopš 1963. Personālizstādes: Rietumberlīnē (1979), Rīgā (1980, 1987, 1992, 1994, 1995, 1996, 1998, 1999), Daugavpilī (1980), Jelgavā (1973, 2004), Ļeņingradā, Gēteborgā un Norčēpingā (Zviedrijā), Rostokā (1983), Maskavā (1984), Parīzē (1987) u.c. Strādā galvenokārt stājglezniecības jomā, pievērsusies arī bērnu grāmatu ilustrēšanai, publicējusi atmiņas un domas par mākslas procesiem presē. Latvijas PSR Tautas māksliniece, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Režisora Herca Franka dokumentālā filma "Maija Tabaka", grāmata Blaua, Līga. Maija Tabaka. Spēle ar dzīvi. - Rīga, 2010. ISBN 9789984388397.

 

Decembris

Alunāns Nikolajs
1859.04.12. Jelgavas apriņķa Mazsesavā – 1919.19.09. Rīgā
Komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas teorētiķis un kritiķis, publicists. Mācījies Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā, Pēterburgas konservatorijā (1892). Rīgas latviešu teātra diriģents (1898 –1901), Jaunā latviešu teātra muzikālās daļas vadītājs (1902 – 1905), Jaunā Rīgas teātra orķestra diriģents (1908 – 1914). Piedalījies Latvijas Konservatorijas dibināšanā. Tēvs muižas nomnieks Pēteris Alunāns, tēvabrāļi dzejnieks Juris Alunāns, grāmatizdevējs Indriķis Alunāns, brālis latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns, māsa teātra kritiķe Luīze Skujeniece.

 

Andersone-Silāre Laima
1929.11.12. Rīgā
Dziedātāja (mecosoprāns), Latvijas Operas un baleta teātra soliste, mūziķe. Mācījusies Jelgavas Mūzikas skolā (1952 – 1956), Latvijas Valsts konservatorijā (1956 – 1960). Operas un baleta teātra soliste kopš 1960. Par viņu saka: leģendāra Karmena, ļoti skaista mecosoprāna īpašniece, kas uz operas skatuves pavadījusi vairāk nekā 25 gadus. R.Šūmaņa starptautiskā konkursa diplomande (Berlīnē, 1960). Latvijas Konservatorijas pasniedzēja. Apbalvojumi: Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1965), Tautas skatuves māksliniece (1976), Latvijas PSR Valsts prēmija (1967), Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (2000), “Aldara” lielā balva par mūža ieguldījumu operas mākslā (2003), "Lielā mūzikas balva – 2012" kategorijā par mūža ieguldījumu (2013).

 

Ansons Vilis
1899.15.12. Zaļenieku pag. Dimantos lauksaimnieku ģimenē – 1961.08.03., apbedīts Zaļenieku pag. Zaļenieku kapos
Militārs darbinieks, pulkvedis leitnants, agronoms, pedagogs. Beidzis Lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības skolu Jelgavā (1915), LU Lauksaimniecības fak.1920.29.01. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, Jelgavas dzelzceļa mezgla komandantūras rakstvedis. 1940. okt. atvaļinājies. 1941 – 1942 Aizputes mašīnu un traktoru stacijas vec. agronoms. No 1942 skolotājs, mācību daļas vad. Zaļenieku mājturības vidusskolā, no 1945 Saulaines lauksaimniecības tehnikumā. No 1953 vec. agronoms padomju saimniecībā Iecavā, no 1956 Dunalkā.

 

Bisenieks Janis (Jānis)
1864.12.12. (30.11.pēc v.st.) Kroņvircavas Viduszīģeļos – 1923.03.02. Rīgā
Agronoms, sabiedrisks darbinieks, tautsaimnieks. Mācījies Jelgavas 3.elementārskolā (1874 – 1877), Jelgavas reālskolā. Dibinājis Jelgavas Lauksaimniecības biedrību (1893), Jelgavas (vēlāk Mežotnes, Saulaines) Lauksaimniecības skolu (1908), Jelgavas komercbanku (1912), bijis daudzu biedrību un iestāžu rosinātājs, dibinātājs, vadītājs. Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks (1901 – 1902), žurnāla "Zemkopis" izdevējs. Bisenieka iela Jelgavā (1929, līdz 1929, 1940 – 1941, 1944 – 1964, kopš 1990 Svētes iela). 2004.gadā Jelgavā nodibināts Jāņa Bisenieka fonds, kopš 2005.g. Fonds rīko Jāņa Bisenieka balvas konkursu. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Ekonomikas fakultātē, ir Jāņa Bisenieka auditorija.
Izdevumi par J.Bisenieku: Jānis Bisenieks : izcilais mūsu novadnieks / sastādītāji Sigismunds Timšāns, Voldemārs Strīķis, Guntars Saiva. – Jelgava : Jelgavas pilsētas dome, 2004.; 
Jāņa Bisenieka fonds, 2004-2009 / sastādījis un ievadu sarakstījis Andris Tomašūns.  Jelgava : Jāņa Bisenieka fonds, 2010. - 128. lpp. ISBN 9789984491455.

 

Brederlo Fridrhs Vilhelms (Brederlo Friedrich Wilhelm)
1779. 07.12. (V.st.) Jelgavā – 1862. 02.03. Rīgā
Rīgas rātskungs, viens no sava laika labākajiem mākslas pazinējiem un kolekcionāriem, lieltirgotājs, pazīstama personība 19.gs. Rīgā. Viņa mākslas darbu kolekcijas lielākā daļa glabājas mākslas muzejā "Rīgas Birža", Doma laukumā 6, Rīgā. 1906. gada 31. oktobrī kolekcionāra mazmazdēls Oskars Vilhelms fon Zengbušs (Oskar Wilhelm von Sengbusch) ārkārtīgi nozīmīgo Eiropas mākslas darbu kolekciju fon Zengbušu ģimenes vārdā nodeva lietošanā tikko atvērtajam Rīgas pilsētas muzejam, tagad Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Draudziņa Natālija
1864.14.12. Jonišķos (Lietuva) – 1949.22.01. Rīgā
Pedagogs, skolu dibinātāja, direktore. 1887 ar Andreja Stērstes un Jāņa Čakstes palīdzību Jelgavā atver četrklasīgo meiteņu skolu (proģimnāzijas tipa mācību iestāde) un smagajā pārkrievošanas laikā panāk, ka skolā māca latviešu valodu. Plašākas sabiedrības atbalsta trūkuma dēļ skolu nākas slēgt. 1895.14.12. atver meiteņu skolu Rīgā.

 

Grīnbergs Gustavs
1884.07.12. Cērkstē, pie Tukuma – 1981.20.10. Katskilos, Ņujorkas pavalstī, ASV
Militārs darbinieks, pulkvedis, jurists, žurnālists. 1941 – 1944 Jelgavā izdevis laikrakstu ‘’Zemgale’’. No 1944 emigrācijā.

 

Heincs (Heintz) Pauls Vilhelms Hermans
1869.26.12. Salaspils pagastā – 1948.
Teologs, mācītājs, garīdznieks (ordinēts 1896.13.04.). Kalpojis par adjunktu pie mācītāja Morica Konradija (1896 – 1901), arī Kalnciema baznīcā. Mācītājs Dalbē (1901 – 1910), Zaļeniekos (Zaļā draudze) (1910 – 1939). Vikārs Tērvetes Kalnamuižas draudzē (1919 – 1920; 1927 – 1928), Mežmuižas un Glūdas draudzēs (1927 – 1930).

 

Krūmiņš Guntis
1929.28.12. Jelgavas apr. Garozas pag. – 2004.17.11. Jelgavā, apbed. Baložu kapos
Režisors, žurnālists, publicists, skolotājs. Beidzis Jelgavas Pedagoģisko skolu (1949). Dramatiskā kolektīva vadītājs Garozas pagasta skolā (1949 – 1950), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (1959 – 1961). Jelgavas Tautas teātra administrators, režisors un aktieris (1956 – 1967). Ozolnieku kultūras nama drāmas ansambļa režisors (1962 – 1975), Zaļenieku amatierteātra vadītājs (kopš 1975).

 

Libarts Jēkabs
1884.09.12. Jaunsvirlaukas pag.
Jelgavas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs (pilsētas mērs, pilsētas vecākais) 1940.11. – 1941.06., komunists.
No 14 gadu vecuma strādājis Eikerta kokvilnas vērptuvē, piedalījies 1905.gada revolūcijā, 1906 apcietināts, izsūtīts uz Mogiļevas guberņu. 1908 atgriezies, strādājis Vildenberga ādu fabrikā. I Pasaules kara laikā cīnījies latviešu strēlnieku 8.Valmieras kājnieku pulkā, saņemts gūstā, izbēdzis, atgriezies Jelgavā. No 1920 strādājis Jelgavas linu vērptuvē. Latvijas komunistiskās (boļševiku) partijas biedrs. 1940. gada novembrī Augstākās Padomes Prezidijs apstiprinājis J.Libartu par Jelgavas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāju.

 

Līkums Kārlis
1884.09.12. Zebrenes pag. – 1967.
Pedagogs. Beidzis Maskavas universitātes matemātikas fakultāti. Līvbērzes draudzes skolas skolotājs (1903 – 1910).  Direktors Jelgavas klasiskās ģimnāzijā (1932 – 1934), Jelgavas 2. valsts vidusskolā. Jelgavas XVI aizsargu pulka Kultūras nozares vadītājs. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, skautu un gaidu svastikām.

 

Mārciņš Jānis
1944.11.12. Madonas rajonā, Bērzaunes pagastā
Kokapstrādes speciālists. Tehnisko zinātņu kandidāts (1976). Dr. sc. ing. (1992). Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultāti ar izcilību (1971; inženieris tehnologs). Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātes Kokapstrādes tehnoloģiskās katedras asistents (1979 – 1982). Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes docents (2000 – 2001), kopš 2001 Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Kokapstrādes katedras vadošais pētnieks (2006 – 2012).

 

Mauriņa Helēna
1924.23.12. Rēzeknes raj. Makašānu pag. – 1999.04.11. Rīgā
Valsts emeritētā zinātniece, bioloģijas zinātņu doktore (1966), Dr. habil. biol. (1992), profesore (1967) Mācījusies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Agronomijas fakultātē. LLA docente (1955 – 1960).

 

Rapa Jānis
1889.18.12.Tērvetes pag. – 1947.28.07. Tukumā
Militārs darbinieks, pulkvedis. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, stud. tiesības Tērbatas universitātē. 1917 II Pāvila karask. Maskavā (beidzis 1917 VII; prap.); 1918 III atvaļ. Dzīv. Maskavā, no okt. – Permā. Bijis skolot, latv. bēgļu skolā. 1919 atgriezies Latvijā. Skolot. Rīgā. 1919 IV mob. Sark. armijā; maijā dezertējis. 1919.6.VI Gaujienā mob. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (leitn.); 1919. g. okt. 7. Siguldas kājn. pulka sastāvā piedalījies kaujās ar bermontiešiem, kontuzēts. 1920 II iecelts par kara izmeklēšanas tiesnesi, 1921 par kara prokurora palīgu. Virsleitn. (1920 V), kapt. (1924), pulkv.-leitn. (1927), pulkv. (1938). 1940 X atvaļ. Dzīv. Rīgā. Vācu okupācijas laikā 1941 – 1944 Lielin. upuru kapu komitejas pr-js Tautas Palīdzības organizācijā. Pēc 2. pasaules kara dzīv. Tukumā.

 

Reiers (Reyher) Gustavs Ādolfs
1794.19.(30.)12. Cēsīs – 1864.18.(30.)01. Jelgavā
Grāmatu apgādātājs, izdevējs un tirgotājs, maksas bibliotēkas īpašnieks Jelgavā. Dzimis zeltkaļa ģimenē, agri zaudējis tēvu. No 1813.gada darbinieks K. J. G. Hartmaņa grāmatu veikalā Rīgā, veikalvedis Deibnera un Treija grāmatu veikala Jelgavas filiālē. 1826.gadā Jelgavā Tirgus laukumā 15 atvēra veikalu "Buch- und Musikalienhandlung" (vēlāk "Verlagsbuchhandlun von G. A. Reyher"), nodibināja sakarus ar vācu grāmatizdevējiem. 1857.gadā pārdeva veikalu un bibliotēku F. Besthornam, paturot sev grāmatu apgādu.
Savus līdzekļus R. testamentā novēlēja Jelgavas un Cēsu pilsētai labdarīgiem mērķiem. 1888.gadā Jelgavā par šiem līdzekļiem tika uzcelta patversme tirgotāju un amatnieku atraitnēm ("Reyhersche Stiftung").

 

Rivža Baiba
1949.01.12. Ventspilī
Zinātniece, politiķe, sabiedriska darbiniece. Ar sudraba medaļu absolvējusi Jelgavas 2.vidusskolu (1968), ar izcilību Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas ekonomikas fakultāti (1973). Ekonomikas doktore (1990), ekonomikas habilitētā doktore (1992), profesore Latvijas Lauksaimniecības universitātē (1992, 1998, 2004), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (1999), Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2000), Latvijas Saeimas deputāte (2007), Izglītības un zinātnes ministre (2006). Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente (1999). Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas izveidotāja Latvijas Zinātņu akadēmijā (2006), Eiropas lauksaimniecības zinātņu akadēmiju asociāciju valdes locekle (2000), Krievijas lauksaimniecības zinātņu akadēmijas ārzemju locekle (1992), Zviedrijas Karaliskās lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas ārzemju locekle (2005), Itālijas "Georgofili" akadēmijas ārzemju locekle (2002), Ziemeļvalstu lauksaimniecības zinātņu asociācijas biedre (1999) un Ekonomikas nodaļas valdes locekle (2006). Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja (1996 – 2006). Baibas Rivžas vadībā izstrādāta pirmā neatkarīgās Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības koncepcija (1998 – 2010). Starptautiskās sieviešu organizācijas "Zonta" biedre, Latvijas apgabala direktores vietniece (2006), Baltijas jūras valstu pārrobežu sadarbības programmas "Interreg 3 B" lauku sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta projekta FEM līdzautore un koordinatore, "Latvijas Avīzes" konkursa "Latvijas radošā sieviete" laureāte (2004).

 

Roze-Šlippens Eduards (īst.v. Eduards Roze)
1874.23.12. Cēsu Vecbrenguļos – 1933.22.04. Jelgavā, apbed. Jāņa kapos
Pasta darbinieks un literāts. 1896 bijis ierēdnis Jelgavas pasta kantorī. 1919 – strādājis Jelgavas pasta kantorī, iestājies Latvijas armijā – grāmatvedis Jelgavas komandantūrā, vēlāk robežsargu pulkā.

 

Sālzirne Maija
1939.14.12. Līgatnes Baltiņos – 1993.06.02. Jelgavā
Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja. Vadījusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas deju ansambli "Kalve", deju kolektīvu "Ritums", bērnu deju kopas.

 

Šūmane Marija
1899.24.12. Nītaurē
Tulkotāja, žurnāliste. 1944 – 1945 sekretāre Jelgavas laikrakstā "Zemgales Komunists".

 

Tīlings (Tiling) Johans Nikolauss
1739.06.12. Brēmenē – 1798.06.09. Ancē, apbed. Jelgavā
Jelgavas Pētera akadēmijas (Academia Petrina) profesors (1764), prorektors, Jelgavas reformātu baznīcas mācītājs, apgaismības ideju paudējs, bezcenzūras izdevuma "Mitauische Politische und Gelehrte Zeitung" redaktors (1775-1778).

 

Vāvere Aina (Neboisa Aina; dz.Vērmane)
1924.01.12. Drabešu pag. – 2011.31.10. Austrālijā
Rakstniece, dramaturģe, pedagoģe. Beigusi Jelgavas ģimnāziju (1943). No 1944 emigrācijā. Rakstnieku savienības biedre (1990). Darbi: Laikmeta drupas (1963, public. ar A. Neboisas vārdu), Svešatnes albums (1989), Varbūt tā bija (1992), Kādēļ mīlestība? (1994), Gadsimta gobelēns (1998), Jauna, neprecējusies un baltu izcelsmes (1982), Vilkate (1962), Mačs Priekulis (1969), lugas : Divkauja torņa istabā, Ko dzirdēji, ko redzēji (abas teātrī, 1987). Angļu valodā proza apkopota krāj. «The blue mountain in Mujāni» (1990) u.c.

 

Zankevics Juris
1884.04.12. Svitenes pag. – 1954.27.08. Vācijā, apbedīts Vācijā, Berčtesgadenas kapos
Valsts darbinieks, Iekšlietu ministrijas pašvaldības departamenta direktors. Beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju. Studējis Tērbatas un Maskavas universitātēs tieslietas. Zvērināta advokāta palīgs Jelgavā (1912 – 1915). Jelgavas laikraksta „Sadzīve” redaktors (1912 – 1913). Apbalvots ar III un IV šķiras Triju zvaigžņu ordeņiem.

 

Būsim pateicīgi par Jūsu atsauksmēm, ierosinājumiem, papildinājumiem!

 

Dati Kalendāram iegūti no Jelgavas pilsētas bibliotēkas datubāzes „Ievērojami cilvēki Jelgavā", kur atrodamas arī avotu norādes

Sast. Inga Lapiņa, Jelgavas pilsētas bibliotēka, tālr. 63007747 www.jelgavasbiblioteka.lv