Novadnieku kalendārs 2018
Ievērojami cilvēki Jelgavā. Kalendārs 2018
Kalendārā iekļauti populārākie Jelgavas un apkārtnes novadu cilvēki, kam 2018. gadā aprit apaļas 5 un 10 gadu jubilejas (50 gadi, 55, 60, 65 utt.)
Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris
Berlics Johans Georgs (Johann Georg Adam Berlitz) (1753 Tīringenes pilsētā Jēnā (Vācija) – 1837.09.01. Elejā)
Arhitekts, vairāku muižu ēku, piļu projektu autors. Berlīnē Prūsijas karaļa galmā iepazinās ar grāfu Žanno Mēdemu, kurš 1793 uzaicināja viņu uz Kurzemes hercogisti strādāt pie muižu pārbūves. Pēc Pēterburgas arhitekta Džakomo Kvarengi meta 1798 - 1802 veica Mežotnes muižas, 1800 - 1804 Kazdangas muižas, 1806 - 1810 Elejas muižas, 1821 Durbes muižas kungu māju pārbūvi. Projektējis Villa Medem būvi Jelgavā (1818) un Blīdenes muižas kungu mājas pārbūvi (1835 – 1836).
Biders Heinrihs (1773. – 1833.)
Mediķis. Jelgavas Vecmāšu skolas dibinātājs (1826). Kurzemes guberņas ārstniecības pārvaldes inspektors (1820).
Ferbers Johans Jakobs (1743. Karlskrūnā (Zviedrija) – 1790.12.04. Bernē).
Dabaszinātnieks, mineralogs, Jelgavas Pētera akadēmijas profesors 1774 – 1783.
Jensens (Jensen) Severīns (1723. Dānijā – 1809. Jelgavā)
Arhitekts. No 1772 hercoga galma arhitekts Jelgavā, no 1795 - Kurzemes guberņas arhitekts. Kurzemes hercoga Pētera uzdevumā cēlis Pētera akadēmijas ēku Academia Petrina (1773-1775) Jelgavā. Iespējama līdzdalība hercoga piļu būvniecībā Svētē un Vircavā.
Katerfelds Ludvigs Traugots Kristiāns Fridrihs (1843.-1910. Jelgavā, apbed. Ģintermuižas kapsētā) Mācītājs. Jelgavas Sv.Jāņa draudzes mācītājs (1880). Dibinājis žēlsirdīgo māsu jeb diakonisu namus vairākās Latvijas pilsētās, biedrības paklīdušām sievietēm, dzērājiem, klaidoņiem un bijušajiem cietumniekiem. 1887.03.06. Kurzemes mācītāju sinodes uzdevumā Jelgavā atklāja iestādi “Plānprātīgiem, epileptiķiem un dumjiem”, nosaucot to par "Taboru", bijis tās pirmais direktors (1887-1908). Taborā nebija medicīniskā personāla, slimniekus tikai kopa un uzraudzīja, un no mūsdienu viedokļa tas vairāk pielīdzināms pansionātam. Mācītājs L.Katerfelds panāca, ka muižnieku landtāgs nolēma uzcelt “Vājprātīgo iestādi pie Tabora” akūtiem slimniekiem, ko atklāja 1901.01.01., nosaucot par “Ģintermuižu”. 1921 “Tabors” un “Ģintermuiža” apvienoti kā slimnīca “Ģintermuiža” ārsta K.Neiberga vadībā.
Kīperts (Kiepert) Hermanis Augusts Morics (1828. Kēnigsbergā – 1887.21.12. Jelgavā)
Mākslinieks, gleznotājs (portretists un vēsturiskie sižeti), fotogrāfs. No 1858 Jelgavā, nodibināja fotodarbnīcu, vienu no vecākajām Latvijas pilsētās. Pārcēlies uz Rīgu, tad uz Pēterburgu. Veselības pasliktināšanās dēļ atgriezies Jelgavā.
Lītke Kristians (Liedtke) (1733. Vēlavā (Vācijā) – 1766. Jelgavā)
Grāmatizdevējs, iespiedējs un apgādātājs. Studējis Kēnigsbergas universitātē. Strādājis Viļņā klostera tipogrāfijā par faktoru. l761 ataicināts uz Jelgavu par Kurzemes un Zemgales iespiedēju. 1762 par hercoga 250 dālderu aizdevumu no J.H. Kestera mantiniekiem atpircis spiestuves iekārtu, citur iegādājies burtu materiālu un inventāru. 1762 hercoga privilēģija iespiest un pārdot latviešu un vācu mācībgrāmatas (ābeces, katehismus) un kalendārus, 1764 (kopā ar Kēnigsbergas grāmatu tirgotāju J. J. Kanteru) – izdot latviešu un vācu dziesmugrāmatu.
Neimanis Jānis (1833. Kalnciema pagastā – 1889.08.05., apbed. Kalnciema pag. Puču kapos)
Jelgavas Latviešu biedrības dibinātājs (1880.10.06.) un pirmais priekšnieks (līdz 1882. 02.12). Lauksaimnieks, "Puču" māju saimnieks, vēlāk Kalnciema pagasta vecākais.
Radeckis Georgs (Radetzky Georg Christian) (1648. – 1726.01.07. Jelgavā)Dzimis no Polijas ienākuša luterāņa ģimenē. Strādājis Rīgas pilsētas spiestuvē pie H. Besemesera. No 1684.gada Kurzemes hercoga grāmatu iespiedējs Jelgavā.
Remlings Gerhards (Remmling) (1633. Grobiņā – 1695.10.02. Jelgavā)
Mācītājs, literāts, dzejnieks, tulkotājs. Mācītājs Saukā, Sesavā (1662 – 1685). No 1691 Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas mācītājs, Kurzemes un Zemgales hercoga galma mācītājs, superintendents.
Adamovičs Fricis (Fridrihs) (1863.18.01. Dundagas pagasta Cirstu ciema Rīgzemēs – 1933.19.02. Rīgā, apbedīts Sesavas pag. Jačūnu kapos)Pedagogs, literāts, tulkotājs, atdzejotājs, dzejnieks. Dzimis kalpu ģimenē, mācījies Dundagas draudzes skolā, Baltijas Skolotāju seminārā Rīgā (1878-1883), Pēterburgas Skolotāju institūtā (1883 — 1886). Bauskas pilsētas skolas skolotājs (1886 — 1899), piedalījies sabiedriskajā dzīvē, vadījis Bauskas Labdarības biedrību. Bauskā iznācis F.Adamoviča rediģētais «Paidagoģiskais kalendārs skolotājiem un vecākiem» (1897 — 1899), tapuši daudzi tulkojumi un atdzejojumi. Pedagogs V.Olava komercskolā Rīgā (1906), docētājs Latvijas Universitātē (1920), pedagogs vairākās Rīgas skolās, mācību grāmatu sastādītājs, Ģeogrāfijas biedrības valdes loceklis.
Arbuzovs Leonids, vecākais (Arbusow Leonid, senior) (1848.07.01. Jelgavā – 1912.01.01. Skultes pagastā (Sassenhof)
Senators, krievu izcelsmes vācbaltiešu vēsturnieks, viens no Latvijas vēstures kā vēstures zinātnes apakšnozares pamatlicējiem. Dzimis Krievijas impērijas armijas ģenerāļa Arbuzova (генерал-от-инфантерии A. Арбузов) ģimenē. Izglītību guvis Vīpuru, Mītavas un Tērbatas skolās. Studējis zooloģiju un medicīnu Tērbatas universitātē (1867-1871), dabaszinātnes (1871-1873) un vēsturi (1873-1876) Getingenas universitātē. Skolotājs Mītavā (Jelgavā, 1877-1885), Tukumā (1885-1888). No 1893 Krievijas Baltijas jūras provinču vēstures un senvēstures biedrības uzdevumā pētīja Livonijas dokumentus, kuru apkopojumus izdeva krājumā “Livlandisches Urkundenbuch”. No 1889 šīs biedrības korespondējošais loceklis un no 1909 direktoru padomes loceklis.
Baumanis (Baumann) Johans Heinrihs (1753.29.01. Jelgavā – 1832.07.07. Rīgā, apbed. Katlakalna baznīcas kapsētā)
Gleznotājs, mākslinieks, animālists, literāts. Studējis teoloģiju Erfurtes universitātē (1772-1776). Glezniecību apguvis pie tolaik populārā vācu kluso dabu un dzīvnieku gleznotāja Jākoba Samuēla Beka (1715-1778). J.S.Beks gleznojis arī J.H.Baumaņa portretu (1777), vienīgo, kurā viņš redzams jaunībā. Kopš 1776 J.H.Baumanis dzīvojis pārmaiņus Kurzemē, Vidzemē un Rīgā, vislabprātāk nodevies glezniecībai un medībām. Baumaņa mednieku stāsti kļuvuši plaši pazīstami ne vien mutvārdos, bet iznākuši arī grāmatā un sagādājuši viņam apzīmējumu "Kurzemes Minhauzens". J.H.Baumanis darinājis vairāk nekā 1700 eļļas gleznu, tajās dominē dzīvnieku un medību motīvi. Ar viņa vārdu saistā Bramberģes muižiņa Baldones apkārtnē, kur viņš dzīvojis ilgus gadus. Tēvs Joahims Baumanis (1712-1759), Kurzemes superintendents.
Bēlendorfs Hermanis Leopolds (Boehlendorff, Belendorfs) (1773.04.01. Jelgavā – 1828.17. (29.) 04. Tērbatā)
Mācītājs, docētājs, pedagogs, cenzors. Dzimis ierēdņa ģimenē. 1788 sācis mācības Jelgavā Pētera akadēmijā (Academia Petrina). 1790 studējis teoloģiju Jēnas un Halles universitātē. Mājskolotājs Jelgavā, 1796 vikārs Sesavas baznīcā, 1798 diakons Jelgavas latviešu draudzē. 1801 Vitenbergas universitātes filozofijas doktors. 1802-1823 Tērbatas universitātes praktiskās teoloģijas profesors, kopš 1804 universitātes Skolu komitejas pastāvīgais loceklis. Universitātes laikā rakstījis vācu un latīņu valodā par teoloģijas tematiem. Kā universitātes Cenzūras komitejas loceklis 1803-1820 cenzējis grāmatas latviešu valodā, galvenokārt Jelgavas iespiedumus.
Bīnemanis Ernests Johans (1753.16.01. Vilces pag. Blankenfeldes muižā - 1806.17.02. Gatčinā). Mehāniķis, konstruktors, viens no pirmajiem akadēmiski izglītotajiem latviešiem, pirmais latviešu izcelsmes zinātniski tehniskās inteliģences pārstāvis, unikāla personība Latvijas aviācijas priekšvēsturē. Beidzis Jelgavas Pētera akadēmiju (1778), strādājis par profesora V.Beitlera palīgu, konstruējis unikālus astronomijas instrumentus, globusus, mašīnu modeļus Pētera akadēmijai. Mācījies Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas skolā (Latīņu skola). Talants un labās sekmes ļāva viņam kļūt par vienu no pirmajiem Hercoga Pētera dibinātās Academia Petrina studentiem (imatrikulēts ar kārtas numuru 2). Viņa izgatavotā aerostata pirmā publiskā demonstrēšana notika Jelgavā 1785. gada 26. jūnijā.
Golubovskis Ēriks (1928.26.01. Kuldīgas apr. Ēdoles pagasta Mātru ķieģeļnīcā – 2011.09.04.)
Valsts emeritētais zinātnieks (1994), inženieris, profesors emeritus (1994), Dr. inž. (1993), Dr. habil. sc. ing. (1993). Darbavietas Jelgavā: Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Hidromeliorācijas katedras docents (1987-1993). LLU Lauku inženieru fakultātes Ūdenssaimniecības un būvniecības institūta direktors (1993-1996).
Kreijers, Roberts (1883.29.01. (v.st.) Salgales baznīcā – 1901.04.05. Jelgavā)
Revolucionārs, jaunstrāvnieks, aktīvs sociāldemokrātiskās kustības, marksistiskā pulciņa dalībnieks Jelgavā. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā. 1900 arestēts, mocīts un spīdzināts Jelgavas cietumā, spiežot parakstīt viltus liecību. R.Kreijera bēres izvērtās par iespaidīgu protesta demonstrācija pret carismu. Rainis, atrazdamies trimdā, viņam veltīja dzejoli "Elēģija. Jaunekļa piemiņai", kuru iekļāva krājumā "Tālas noskaņas zilā vakarā". Apbedīts Salgales kapsētā (Jelgavas novads), piemiņas plāksne.
Tēvs Salgales baznīcas ērģelnieks un skolotājs Jānis Kreijers, māte Emīlija Stanke, brālis Vilis.
Mīlenbahs Kārlis (1853.18.01. Kandavas pag. Šķūtēs – 1916.27.03. Igaunijā, apbed. Rīgā, Lielajos kapos)
Valodnieks, zinātniskās valodniecības aizsācējs Latvijā. Dzimis mežsarga ģimenē. Mācījies Kandavas pagastskolā, Tukuma apriņķa skolā, Jelgavas ģimnāzijā (1871 - 1875), studējis klasisko filoloģiju Tērbatas universitātē (1876 - 1880). Talsu privātās apriņķa skolas priekšnieks (1881-1889), vācu valodas virsskolotājs Jelgavas ģimnāzijā (1889-1895), vēlāk Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. Strādājis pie Jelgavas Latviešu biedrības rakstniecības nodaļas krājumiem. Pētījis latviešu valodas sintakses, leksikas, ortogrāfijas jautājumus, pirmais Latvijā pievērsies vispārīgās valodniecības problēmām. Izcilākais darbs - "Latviešu valodas vārdnīca", kuru pabeidza J.Endzelīns, tā iznāca 1923-1932. Kopā ar J. Endzelīnu uzrakstīta "Latviešu valodas gramatika" (1907), no kuras vēlāk izveido "Latviešu valodas mācību skolām". Abu valodnieku kopdarbs ir arī mūsdienu latviešu valodas ortogrāfija.
K.Mīlenbaha brālis Fricis Mīlenbahs (1863-1933), dēls Kārlis (1888).
Skribo Kārlis (1893.18.01. Zālītes pag. Lejasupuros – 1942.24.08. Vjatkas soda nometnē PSRS)
Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. Beidzis Jelgavas ģimnāziju (1910), stud. lauksaimniecību RPI. 1938.07. atvaļ. pēc paša vēlēšanās, dzīv. Irlavas pag. Liepās. 1941.14.06. apcietināts, izvests uz Vjatkas soda nometnēm, gājis bojā.
Smiltnieks Kristaps (1898.15.01. Zaļenieku pagasta Aptiekās – 1948.18.06. ieslodzījumā Temlagā, PSRS)
Seržants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (1921), apbalvots par cīņu 1919.17.11. pie Katriņmuižas Zemgalē. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.11.06. Rīgā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, atvaļināts 1921.29.03., dzīvojis Rīgā, pārtikas preču tirgotājs. 1944 rudenī apcietināts, 1944.21.12. notiesāts uz 10 gadiem, miris ieslodzījumā.
Šķēle Andris (1958.16.01. Apē )
Politisks un saimniecisks darbinieks. Beidzis Jelgavas 1. vidusskolu (1976), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultāti (1981). Latvijas Republikas Ministru prezidents (1995.21.12.-1997.6.08.; 1999.16.07. - 2000.5.05.).
Zaļinskis Auseklis (1918.12.01.Marozovas sādžā Jaunlatgalē - 2004.07.01. Kalamazū, ASV, Mičiganas štatā)
Literāts, žurnālists. Beidzis Jelgavas 2.valsts ģimnāziju (1936), Latvijas Universitāti. Dzimis skolotāja Teodora un Lizetes Zaļinsku ģimenē; no 1920 Jelgavā. Žurnālista gaitas uzsācis žurnāla "Students" redakcijā. No 1940.29.02. Latvijas Armijas 3.Jelgavas kājnieku pulkā. Darbojies Latvijas Centrālajā komitejā, bijis "Daugavas Vanagu Mēnešraksta" redaktors. No 1957 ASV. Piedalījies latviešu bērnu žurnāla "Mazputniņš" veidošanā, bijis tā atbildīgais redaktors. Sastādījis latviešu leģionāru, karagūstekņu atmiņu, dienasgrāmatu, mutvārdu liecību krājumu 2 daļās "Bez ienaida un bailēm" (Elpa, 2005). Par ilggadēju darbu žurnālistikā apbalvots ar PBLA Krišjāņa Barona prēmiju.
Zīverts Mārtiņš (1903.05.01. Mežmuižā (tag.Vilces pag., Jelgavas nov.) - 1990.04.10. Stokholmā)
Rakstnieks, dramaturgs. Mācījies Vilces pagasta Berķenes skolā, beidzis hercoga Pētera ģimnāziju Jelgavā (1924). Strād. laikrakstā "Jaunais Zemgalietis" Jelgavā. Latvijas Nacionālā teātra dramaturgs (1938—1940), Dailes teātra dramaturgs (1940—1944). 1944 kopā ar ģimeni emigrējis uz Zviedriju, brīvajā laikā turpinājis rakstīt lugas. Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balva (1968). Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1990). Kopš 1994. gada Latvijā darbojas Mārtiņa Zīverta fonds.
Aire Andris (1948.03.02. Rīgā)
Mežzinātnieks. Lauksaimniecības zinātņu kandidāts (1977), Dr.silv.(1992). Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultāti ar izcilību (1970; mežsaimniecības inženieris). Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežkopības katedras docents (1983-1994). Pētījumi par meža hidrol., zemju kultūrtehnikas un mežu sertifikāciju.
Almanzors (īst.v. Kristaps Šuberts, pseid. Līķis) (1858.17. 02. Svētes pag. Līķos – 1918.21.05. Smiltenē, turpat apbedīts)
Skolotājs, rakstnieks, pirmās atmodas laika darbinieks. Mācījies Svētes pagastskolā, Jelgavas reālskolā (1873 – 1876). Kā eksterns nokārtojis pārbaudījumus Irlavas Skolotāju seminārā (1876). Skolotājs Zaļeniekos. Publicējis stāstus, dzejoļus, tulkojumus, lit.kritikas, bijis rosīgs laikrakstu "Baltijas Zemkopis", "Balss", "Baltijas Vēstnesis" līdzstrādnieks.
Bolšteins Ludvigs (1888.05.02. Sesavas pag. Vējakrogā – 1940.21.06., apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.)
Militārs darbinieks, ģenerālis. Beidzis pagastskolu, Jelgavas ģimnāziju, Pēterburgas universitātes Fizikas un matemātikas fak. Dabaszinātņu nodaļu. 1914 VII Tukuma apr. mobilizēts armijā. Piedalījies latv. strēln. bataljonu organizēšanā. 1918 atgriezies Latvijā, dzīvojis Bērzmuižas pag. 1918.28.XII iest. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, pulkv.-leitn. (1919 VII), pulkv. (1919 XII), ģen. (1935). 1920 IX atvaļ. pēc paša vēlēšanās. Dzīv. savā jaunsaimniecbā Bērzmuižā (Bērzes pag.), bijis pagasta aizsargu nod. pr-ks. 1925-28 Iekšlietu min-jas Aizsargu nod. pr-ks. No 1928 militarizētās robežapsardzības pr-ks, no 1935 Robežsargu brig. k-ris. Beidzis dzīvi pašnāvībā, nošaujoties savā darba kabinetā 1940. g. 21. jūn., par iemeslu minot valsts okupāciju.
Cīrule Zigrīda (1943.08.02. Jelgavā )
Māksliniece, gleznotāja, pedagoģe. Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī pie māksliniekiem P.Jurķeļa, Petraškēviča u.c. Jelgavas Lauktehnikas galvenā māksliniece, zīmēšanas skolotāja Jelgavas 2.vidusskolā, bērnudārzā "Kamolītis". Jelgavas Tautas gleznošanas studijas dalībniece. Personālizstādes Jelgavā un Jelgavas novadā.
Labrence Līvija (1928.16.02. Rīgā - 2007.01.10. Rīgā)
Literatūrzinātniece, grāmatniecības vēstures pētniece. Darba "Jelgavas grāmata”. - Rīga: Zinātne, 1984. - 118 lpp. autore.
Latvietis Jānis (1928.15.02. Smiltenē )
Valsts emeritētais zinātnieks, profesors, Dr.habil.agr. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (1957). 1961-1965 Lielplatones lopkopības izmēģinājumu stacijas direktors. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Lauksaimn. dzīvnieku ēdināšanas katedras vad., prof. kopš 1970, lauksaimn. zin. Dr. 1972, LLA prorektors (1980).
Lejiņš Pauls (1883.26.02. Vecates pag. – 1959.27.03. Rīgā)
Agronoms, profesors, lauksaimniecības zinātņu doktors (1932). Strādājis Jelgavas Zemkopības skolā (1909-1914), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā (1939 – 1951). Paula Lejiņa iela Jelgavā (no 1985).
Micāne Gunta (1938.07.02. Jelgavā – 2014.07.08. Jelgavā)
Pedagoģe, literāte, dzejniece, rakstniece. Mācījusies Kārķu pamatskolā (Valkas raj.), Jelgavas 2.vidusskolā (1948-1952), Jelgavas Pedagoģiskajā skolā (1952-1956), Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē (1956-1961). Skolotāja Jelgavas sanatorijas internātskolā (1961-1971), Jelgavas Mūzikas vidusskolā (1971-1982), Juglas ģimnāzijā Rīgā (1984-1993), Jelgavas bērnu un jauniešu centrā "Junda". Apbalvota ar Jelgavas pilsētas augstāko apbalvojumu – Goda zīmi (2003).
Nicmane Anna (1923.23.02. Rīgā – 2009.24.02.)
Valsts emeritētā zinātniece (1996), veterināro zinātņu doktore (1974), Dr. habil. med. vet. (1992). Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās klīinikas vetārste (1947-1948), Epizootoloģijas katedras asistente (1948-1952), docente (1952-1972), profesore (1974), katedras vad. (1974-1994).
Ņefedova Lūcija (1933.03.02. Jaunlatgales apr. Liepnas pag.)
Režisore, skatuves mākslas pedagoģe, profesore. Jelgavas Ā.Alunāna Tautas teātra galvenā režisore (no 1964). Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas pedagoģe (1966-1991). Zaļenieku amatierteātra režisore (2002). Sadarbībā ar režisori Intu Aleksi vadījusi Jelgavas Tautas teātra studiju un bērnu dramatisko pulciņu. Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1983), Jelgavas Goda pilsone, Triju Zvaigžņu ordeņa nesēja.
Šuberts Haralds (1883.21.02. Zaļenieku pagastā, skolotāja ģimenē – 1942.08.09. Sverdlovskā, PSRS)
Militārs darbinieks, veterinārārsts, pulkvedis-leitnants. Beidzis Tērbatas Veterināro inst. (1911). No 1911 IX Smiltenes iecirkņa vetārsts. 1916 brīvprātīgi iest. armijā; 7. dzelzceļu batalj. vec. ārsts Sitas dzelzceļa stacijas apkārtnē. 1918. g. sāk. atvaļ., atgriezies Latvijā, 1919.31.X mob. Latvijas armijā;). 1920 III atvaļ. Bijis vet-ārsts Valkas apr., vēlāk Cēsu raj. vetārsts (līdz 1940), no 1930. arī 10. Cēsu aizsargu pulka vet-ārsts. Latvijas zemnieku savienības biedrs. 1941.14.VI Cēsīs apcietināts, izvests uz ieslodzījuma vietām Krievijā. 1942 VI piespriests nāvessods, kas izpildīts 1942. g. 8. sept.
Zamaiča Lūcija (1893.26.02. Vecsaules pag. Lielerķenos – 1965.17.01. Rīgā)
Rakstniece. Māc. A.Brieža tirdzniecības skolā Jelgavā (1908-1910).
Baltgailis Kārlis (1893.27.03. Gatartas pag. – 1979.15.02. Cēsīs)
Gleznotājs, pedagogs. Jelgavas Skolotāju institūta skolotājs (1922 –1956). Vadījis mākslas kopu ‘’Zaļā Vārna’’ (1926-1940).
Bergs Kristaps (dz. Kalniņš, 1863 pieņēmis uzvārdu Bergs) (1843.12.03. Jelgavas apr. Udzes, vēlāk Bēra muižas pag. Lapačos – 1907.06.03. Rīgā, apbed. Lielajos kapos)
Rūpnieks, namīpašnieks, teātra darbinieks, aktieris. Mācījies Līvbērzes pagastskolā. No 1856 māceklis Jelgavas, vēlāk Rīgas tirgotavās. Berga bazāra u.c. namu īpašnieks. J.Rozentāla glezna. 1902
Ceronis (īst.v. Teodors Viļķers) (1863.23.03. Kroņvircavas pag. Bračos )
Dzejnieks, literāts. Mācījies Jelgavas reālskolā, Viļņas junkuru skolā (1887). Dienējis Grodņā līdz 1897, par tālāko dzīvi ziņu nav. Publikācijas laikr. "Dienas Lapa" (no 1894) u.c. Dzejnieka Kārļa Dāvida Viļķera (pseid. Zvanpūtis) brālis.
Dankers Oskars (1883.26.03. Lielauces pag. – 1965.11.04. ASV, Grandrepidsā, Mičiganas pavalstī) Militārs darbinieks, ģenerālis. Beidzis Jelgavas pilsētas skolu (1902), iest. armijā, 180. kājn.pulkā. Mācījies Viļņas junkurskolā (1903-1906; podpor.); dienējis Sveaborgas cietokšņa (vēlākajā 197.) kājn. pulkā. 1919.31.V brīvprātīgi iest. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (pulkv.-leitn.), No 20. jūnija 3. Jelgavas (vēlākā 7. Siguldas) kājn. pulka k-ris, Pulkv. (1919 XII), ģen. (1925). 1940 I atvaļ., 19.VI kopā ar ģimeni izceļojis uz Vāciju. 1941 VII, sākoties vācu okupācijas laikam, atgriezies Latvijā. 1944 izbraucis uz Vāciju. 1945-46 Vācijā internēts. No 1957 trimdā ASV.
Ezerniece Ilze (1968.12.03. Rīgā)
Māksliniece, gleznotāja, pedagoģe. Mācījusies Ulda Rogas vadītajā zīmēšanas studijā Jelgavas kultūras namā, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tekstilmākslas nodaļā (1983-1987), Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē (1997-2001), pedagoģijas zinātņu bakalaure. Strādājusi Dizaina centrā Rīgā (1987-1989), bijusi skolotāja Šķibes skolā (1989-1990), pedagoģe Jelgavas Mākslas skolā (kopš 1990), direktore (2003-2005). Izstādēs piedalās no 1988. Personālizstādes Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja Kamīnzālē (2003), kopā ar Gunāru Ezernieku Doles muzejā (1995) un Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā (1996). Kopš 2010 Jelgavas mākslinieku biedrības biedre.
Jansons Jānis Roberts (1893.24.03. Kursīšu pagastā – 1944.06.08. Talsos)
Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. Mācījies Jelgavas reālskolā (1913), Jekaterinburgas Kalnu institūtā. 1914.09. brīvprātīgi iest. armijā, 1916 II beidzis Pēterhofas prap. sk. (prap.); dienējis 30. Sibīrijas strēln. pulkā, no 1917.05. Latv. strēln. rezerves pulkā. 1920.06. ar pulku atgriezies Latvijā. Kapt. (1924), pulkv.-leitn. (1939). 1940 vasarā atvaļ. No 1943 latv. leģionā. No 1943 XI virsnieku un instruktoru kursu pr-ks Bolderājā. 1944.05. iecelts par 2. latv. robežsargu pulka komandieri. 1944. 4.11. izlūkgājienā pie Pienavas ievainots, miris tajā pašā dienā Talsos. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis, Vācijas Dzk I un II šķ.
Labsvīrs Kārlis (1893.25.03. Lugažu pag. – 1944.03. Taišetā, Sibīrijā, PSRS)
Militārs darbinieks, kapteinis. Bijis 3. Jelgavas kājnieku pulka rotas komandieris. 1927 sarakstījis 3. Jelgavas kājnieku pulka vēsturi.
Mitrēvics Ansis (1918.15.03. Krievijā, Ņeveļā - 2009.30.03.)
Aktieris. Darbojies Jelgavas teātrī (1942 –1944).
Ozols Vilis (1923.20.03. Valgundes pag. – 2011.23.12. Jelgavā)
Kultūras darbinieks, horeogrāfs, deju kolektīvu vadītājs, virsvadītājs, 6., 8.-12. Deju svētku, Dziesmu un deju svētku "Rīgai 800" virsvadītājs, 13. Deju svētku goda virsvadītājs. Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi (1997), Jelgavas pilsētas augstāko apbalvojumu – Goda zīmi.
Raisters Augusts (1888.02.03. Cēsu apr. Rankas pag. Sproģos – 1967.09.02. Holivudā, ASV)
Arhitekts. Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas ārkārtas profesors (1939). Pēc viņa projekta uzcelts Tautas nams Ozolniekos (1937).
Roga Indra (1968.08.03. Jelgavā)
Aktrise, režisore. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Teātra fakultāti, Latvijas Kultūras akadēmiju (maģistra grāds režijā). Strādā Latvijas Nacionālajā teātrī. Nominēta Spēlmaņu nakts balvai kā labākā režisore izrādei "Nora" (H.Ibsens), kur spēlē arī titullomu (2005), iestudējums "Divas sirdis" (A.Obrazcovs) Latvijas Teātru skatei nominēta kā labākā dramatiskā izrāde (2003), "Amoks" - Latvijas Teātru skates apbalvojums par labāko debiju (2002).
Zariņš Pāvils (1913.27.03. Alūksnē – 2008.15.12.)
Valsts emeritētais zinātnieks, bioloģijas zinātņu kandidāts (1949), docents (1952), tehnisko zinātņu doktors (1971), inženierzinātņu habilitētais doktors (1993), profesors emeritus 1995). Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) docents, dekāns, rektors, profesors, katedras vad. (1944-1991).
Arnītis Mārtiņš (1953.22.04. Ogrē)
Lauksaimniecības speciālists, valsts darbinieks. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas zootehnikas fakultāti (Jelgavā, 1976). Galvenais zootehniķis Jelgavas rajona padomju saimniecībā "Dzirnieki" (1975-1982), agrofirmas "Staļģene" valdes priekšsēdētājs (1982-1994). Latvijas PSR Augstākās padomes deputāts (1990-1993), Latvijas Muitas departamenta direktors (1994-1995). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2000).
Bēne Alma (dz. Gailīte, prec. Šulca) (1913.09.04. – 1995.27.10. ASV)
Dzejniece. Beigusi Jelgavas klasisko ģimnāziju (1931).
Bergs Frīdrihs Vilhelms Kārlis (Berg Friedrich Wilhelm Carlos) (1843.02.04. Zentenes pag. – 1902.19.01. Buenosairesā, Argentīnā)
Dabaszinātnieks, viens no pirmajiem latviešu zinātniekiem. Komijs Jelgavas un Rīgas manufaktūru veikalos (1859). Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības loceklis (kopš 1876).
Bīriņš, Eduards (1883.07.04. Jaunsvirlaukas pag. Cāļos (Vecsvirlauka) – 1971.Rīgā)
Diplomāts, žurnālists, sabiedrisks un politisks darbinieks. Mācījies Jelgavas reālskolā, strādājis Stefenhāgena tipogrāfijā. Pirmais Latvijas Republikas ģenerālkonsuls Apvienotajā Karalistē (Lielbritānija).
Bundža Dāvids (1873.10.04. Audruves, vēlēkā Lielvircavas pag. Kalāču Ziemeļos – 1901.04.01. Nicā Francijā)
Profesionāls revolucionārs, publicists, tulkotājs. Aktīvi darbojies Jelgavas jaunstrāvnieku pulciņā.
Čakste Mintauts Frīdrihs Andrejs (1893.11.04. Jelgavā – 1962.16.09. Stokholmā, Zviedrijā, pārapbedīts Rīgā, Meža kapos, blakus tēvam Jānim Čakstem)
Jurists, valsts darbinieks, senators. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1902-1911), Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē (beidzis 1916), absolvējis Maskavas Konstantīna Artilērijas kara skolu (1917). Kara prokurors Rīgā (1921), Rīgas apgabaltiesas loceklis (1922), tiesas priekšsēdētāja biedrs (1926), Civilā departamenta senators (1934-1940). Apcietināts par darbību Latvijas Centrālajā padomē (1941-1944), atbrīvots 1944, izbraucis uz Zviedriju. Darbojies apgādā "Daugava", kas Zviedrijā izdeva laikrakstu "Latvju Ziņas". Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Grīnbergs Pauls Dailonis (1883.20.04. Jelgavā – 1953.18.06. Lūdvigsburgā Vācijā)
Militārs darbinieks, administratīvais pulkvedis-leitnants. Beidzis komercsk. Rīgā, RPI Ķīmijas nod. (1908). RPI asistents (1909-1918.08.). Galma padomn. (1914 IX). No 1921.12.07. Latvijas armijā; 1939.06. atvaļināts sakarā ar maks. vecuma sasniegšanu. No 1944 bēgļu gaitās Vācijā
Hibšmane Klāra (1878.11.04. Zaļenieku Mazkauliņos, zemnieka ģimenē – 1946.19.11. Rīgā, apbed. Meža kapos (kapavieta nav saglabājusies))
Pirmā latviešu sieviete ārste. Mācījusies Jelgavas meiteņu ģimnāzijā (beigusi ar teicamām sekmēm 1899), studējusi medicīnu Šveicē - Cīrihē un Bernē. 1906 aizstāvējusi doktora disertāciju Bernē. No 1912 Rīgā.
Kovaļevskis Jānis (1873.23.04. Lielvircavas pag. Skursteniešu Zūbās – 1921.10.03. Krasnodarā Krievijā)
Žurnālists, publicists. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (beidzis 1892), Tērbatas universitātē (1892-1896)., piedalījies rakstu krāj. "Pūrs" izdošanā, piedalījies jaunstrāvnieku kustībā. 1897 apcietināts, izsūtīts trimdā (līdz 1902). Pēc atgriešanās darbojies Liepājā. Pirmā Pasaules kara laikā bēgļu gaitās Krievijā, 1921. 02.02. apcietināts, vēlāk nošauts Krasnodaras cietumā.
Kulitāns Pēteris (1878.13.04. Gārsenes pagasta Zimbļos – 1951.06.09. Rīgā, apbedīts Matīsa kapos)
Agroķīmiķis, zinātnieks, profesors. Beidzis Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļu. Latvijas Universitātes (vēlāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas, Jelgavā) Lauksaimniecības un agroķīmijas fakultātes docents (no 1919), profesors (no 1939), Augsnes zinību un agroķīmijas katedras vadītājs (1939-1950).
Singajevska Vera (Āboliņa) (1923.27.04. (reģ.12.06.) Ukrainā, Kijevas gub. – 2014.26.04.Rīgā, apbed.1.Meža kapos)
Aktrise. Skatuves gaitas sākusi Jelgavas teātrī (1945-1953; teātris pēc Jelgavas sagraušanas II Pasaules karā darbojās Rīgā), strādājusi Jaunatnes teātrī (līdz 1992), Nacionālajā teātrī.
Bokslafs (Bockslaff) Karls Ludvigs Nikolajs (1823.09.05. Jelgavā – 1888.18.02. Rīgā)
Tirgotājs ar mākslinieciskām interesēm. Iesācis pirmos restaurācijas mēģinājumus Rīgas Doma klostera ejā. No 1870 ielicis pamatus Baltijas provinču un Somijas glezniecības skolu darbu krājumiem 6 sējumos, kas atradās ģimenes īpašumā.
Kozuliņš Voldemārs (1933.28.05. Rēzeknes apriņķī, Atašienes pagastā – 2012.30.09. Jelgavā) Mežistrādes un kokapstrādes speciālists. Tehnisko zinātņu kandidāts (1971). Dr. sc. ing. (1992). Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultāti (1957; mežistrādes inženieris tehnologs; 1963; kokapstrādes inženieris tehnologs). No 1955 Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Meža ekspluatācijas un tehnoloģijas katedras docētājs (1960 – 1974), no 1974 docents, katedras vadītājs (1975 – 1978), Kokapstrādes tehnoloģiskās katedras vadītājs (1978 – 1985). Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāna vietnieks (1993 – 1994), kopš 1994 Latvijas Lauksaimniecības universitātes emeritētais docents. Apbalvots ar Zemkopības ministrijas Meža nozares gada balvu par mūža ieguldījumu (2006).
Švābe Arveds (1888.25.05. Lielstraupes pag. Svabadniekos, muižas vagara ģimenē – 1959.20.08. Stokholmā, apbed. Ziemeļu kapos)
Rakstnieks, vēsturnieks, pedagogs, profesors, tiesību zinātņu doktors (1932). Mācījies Lielstraupes muižas un draudzes skolā, K.Millera reālskolā Cēsīs (1900-1903), Jelgavas valsts reālskolā. Pašmācības ceļā ieguvis mājskolotāja tiesības; studējis dabaszinības A.Šaņavska Maskavas Tautas universitātē (1911-1915), jurisprudenci Latvijas Universitātē (1921-1925). 1944 emigrējis uz Vāciju, 1949 - uz Zviedriju. Ievērojams Latvijas vēstures speciālists un daudzpusīgs literāts. LATVIEŠU KONVERSĀCIJAS VĀRDNĪCAS (1.-21., 1927-1940) sastādītājs un virsredaktors.
Alekse Inta (1933.24.06. Cēsu apr. Dzērbenes pag. – 2009.12.05. Jelgavā, apbed. Dzērbenē)
Režisore, pedagoģe. Jelgavas Ā. Alunāna Tautas teātra režisore (1966 –1992). Skatuves runas pedagoģe Latvijas Valsts konservatorijā, Jelgavas Tautas teātra studijā un bērnu dramatiskajos kolektīvos.
Drēska Andris (1938.06.06. Jelgavas apriņķī, Zaļenieku pagastā)
Mežzinātnieks, mežizstrādes speciālists. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultāti (1964; mežsaimnieks inženieris). Tehnisko zinātņu kandidāts (1980). Dr. sc. ing. (1992). Latvijas Lauksaimniecības universitātes (līdz 1991 Latvijas Lauksaimniecības akadēmija) Meža ekspluatācijas katedras docents (1985). Katedras vadītājs (1995 – 1997). Meža fakultātes dekāna vietnieks (1992 – 1993). Meža izmantošanas katedras vadītājs (1997 – 2003). No 1998 asociēts profesors. Profesors (kopš 2004).
Feders Jūlijs Voldemārs (1838.19.06.(7.06. v.s.t.) Koknesē – 1909.01.11. Ņežinā, turpat apbed.)
Mākslinieks, gleznotājs, ainavu glezniecības pamatlicējs. Dzīvojis Jelgavā (1862-1875), zīmēšanas un rasēšanas skolotājs Jelgavas reālskolā (1864 - 1875), fotodarbnīcas īpašnieks (1868 – 1874).
Grīnfelds Alfons (1933.16.06. Valmieras apriņķī, Naukšēnu pagastā)
Mežzinātnieks. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultāti (1956; inženieris mežkopis). Tehnisko zinātņu kandidāts (1971). Dr. sc. ing. (1992). Latvijas lauksaimniecības un meža Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1992). Latvijas Lauksaimniecības universitātes goda profesors (1993). Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Meža taksācijas un meža organizācijas katedras docētājs (1962 – 1969). Docents (no 1969). Katedras vadītājs (1973 – 1985). Profesors (no 1987). Latvijas Lauksaimniecības universitātes (līdz 1991 Latvijas Lauksaimniecības akadēmija) Meža fakultātes ( līdz 1991 Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātes) dekāns (1968 – 1993). Goda profesors emeritētais (1994). Meža izmantošanas katedras profesors emeritētais profesors (kopš 2004). Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zinātniskās padomes Senāta un Konventa loceklis (1998). Pētījumi par mežizstrādes un mežsaimniecības ekonomiku. Latvijas Padomju savienības Nopelniem bagātais izglītības darbinieks (1988). Apbalvots ar Triju Zvaigņu ordeni (2012). Zemkopības ministrijas Meža nozares gada balva „Zelta čiekurs" par mūža ieguldījumu (2008).
Helmanis Kristaps (1848.03.06. Tērvetē, Auru pagasta Lejas Čimu saimnieku Jāņa un Trīnes ģimenē – 1892.10.03. Pēterburgā, apbedīts Tērvetē Kalnamuižas kapos)
Zinātnieks, mikrobiologs, epizootologs, pasaules mēroga atklājumu autors. Mācījies Kalnamuižas pamatskolā, Jelgavas reālskolā (1862-1865), Tērbatas Veterinārinstitūtā (1873-1877, 1879 maģistra grāds). Krievijas armijas Pēterburgas leibgvardes kavalērijas pulka veterinārārsts (no 1879). Pulka ambulancē ierīkojis ļauno ienāšu laboratoriju. Ar šo slimību tolaik slimoja un nobeidzās daudz zirgu, tā pielipa arī cilvēkiem un bija neārstējama. Kopā ar Alfrēdu Bertušu pētīja slimības klīniskās izpausmes. Kopš 1885 pievērsies arī trakumsērgas aizsargpotes iegūšanai. Sadarbībā ar L.Pastēru 1886 nodibinājis Pastēra staciju Pēterburgā, kur potējis traku suņu sakostus cilvēkus, pētījis sifilisu, bakas, Sibīrijas mēri, ļaunos ienāšus. Rodot atbalstu zinātnes mecenāta Oldenburgas prinča Aleksandra personā, 1890 izveidojis Eksperimentālās medicīnas institūtu, kurā vadījis epizooloģijas nodaļu. No dienesta atvaļinājies 1891 kā koleģiālpadomnieks (pulkvedis), vairāku ordeņu (Sv.Staņislava III šķ., Sv.Vladimira lV pak. u.c.) kavalieris. Ordeņi piešķirti par ieguldījumu armijas kavalērijas veselībā, arī par īpašu pakavu izgudrošanu. Šos pakavus plaši ieviesa krievu armijā. Pētījumus turpinot, K.Helmanis ieguva ekstraktu - ļauno ienāšu izraisītāja mikroorganismu, ko nosauca par maleīnu (no latīņu malleus - ļaunie ienāši) un pētījumos pierādījis, ka maleīns ir specifisks ļauno ienāšu diagnostikas līdzeklis. Šo atklājumu vēlāk plaši izmantoja Rietumeiropā, sākot sistemātisku slimības apkarošanu. Zinātnieks izstrādājis arī tuberkulozes mikrobaktērijas kultivēšanas metodi uz kartupeļiem, iegūstot ekstraktu, kura īpašības līdzinājās R.Koha iegūtajam tuberkulīnam, un pētījis tā diagnostiskās īpašības. K.Helmaņa iela Jelgavā (no 1985), bareljefs (1989).
Kaliostro Aleksandrs (arī Kaljostro; Alessandro Cagliostro, īstajā vārdā Džuzepe Balzamo; Balsamo) (1743.01.06. Itālijā, Palermo – 1795., kapa vieta nav zināma)
Starptautisks avantūrists un dēkainis, alķīmiķis, mags. 1779 ar spiritisma seansiem uzstājies Jelgavā, hercoga Pētera Bīrona galmā, kur sākumā ieguva galma augstmaņu labvēlību un cerēja to izmantot savā labā. Dzejniece Elīze fon der Reke pieķēra Kaliostro krāpšanā un atmaskoja viņu grāmatā „Ziņojums par bēdīgi slavenā Kaliostro uzturēšanos Jelgavā 1779. gadā un viņa maģiskajām operācijām” (1787).
Mancelis Georgs (Juris) (Manzel, Manzelius) (1593.24.06. Mežmuižā – 1654.17.03. Jelgavā)
Mācītājs, valodnieks, literāts, pedagogs. Mācījies Jelgavas Latīņu skolā, Rīga Domskolā, studējis Frankfurtē pie Oderas, Štetīnē (Ščecina), Rostokā. Mācītājs Vallē (1616-1620), Sēlpilī (1620-1625), Tērbatas pilsētas skolas inspektors un apriņķa prāvests, Tērbatas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors (1630-1632), prorektors (1631). Piedalījies Tērbatas universitātes Academia Gustaviana dibināšanā, tās teoloģijas profesors (1632-1638). No 1638 Kurzemes un Zemgales hercogistes galma mācītājs. Viens no pirmajiem sācis lietot vārdu "latvietis". Grāmatā Lettisch Vademecum (Latviešu ceļvedis, 1631) ieviesis jaunu rakstību, pēc vācu ortogrāfijas parauga diezgan pareizi atveidojot latviešu valodas skaņas, t.s. "veco ortogrāfiju", kas pastāvēja 300 gadus
Polis Jānis (1938.25.06. Elejas pagasta Bumbierēs – 2011.12.04.Rīgā)
Valsts emeritētais zinātnieks (2000), ķīmijas zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas
(ZA) goda doktors (1999), medicīniskās ķīmijas speciālists, adamantāna ķīmijas radītājs Latvijā. Mācījies Skursteņu pamatskolā (1945-1949), Sesavas skolā, Svitenes vidusskolā (1952-1956), Latvijas Valsts universitātē. Daudzu oriģinālu aminoadamantāna sintēzes metožu izstrādātājs, atradis jaunus ķīmiski terapeitiskus pretvīrusu preparātus. Sintezējis adapromīnu, gludantānu, adamīdu, adapironu, midantānu, bet vislielāko ievērību ieguvis ar slaveno pretgripas līdzekli remantadīnu. Publicējis vairāk nekā 90 zinātnisku rakstu, ieguvis 36 PSRS autorapliecības un 15 ārzemju patentus.
Krūmiņš Agris (1958.28.07. Jelgavā )
Režisors. Beidzis Jelgavas 2. vidusskolu. Strādājis Jelgavas Tautas teātrī (1981-1990), Jelgavas 2. vidusskolā un Jelgavas Spīdolas skolā. Jelgavas Jaunā teātra režisors (kopš 1993).
Paukšs Hermanis (1953.26.07. Rīgā )
Dramaturgs, režisors, aktieris, rakstnieks. Jelgavas 4. vidusskolas teātra “Vējlukturis” galvenais režisors un mākslinieciskais vadītājs (1996). Pirmā publikācija - dzejoļu kopa žurn. «Dadzis» 1970 (13. nr., ar ps. Signe). Pirmā luga, izrādīta Leļļu teātrī «Raganas trīs noslēpumi» (1979, grām. 1983). 1988 Dailes teātrī izrādīta pirmā luga pieaugušajiem «Melnās krēpes» (lugu kopkrāj. «Virtuss», 1987). Dramaturgu ģilde (kopš 1999), Rakstnieku savienības biedrs (1993).
Priednieks Jānis (1918.20.07. Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā – 1999.08.12. Jelgavā)
Teologs, mācītājs, Jelgavas iecirkņa prāvests. Sv.Vienības draudzes mācītājs Jelgavas Sv.Jāņa baznīcā (no 1996). Beidzis Rīgas Skolotāju institūtu, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti un Teoloģijas semināru. Kā Jelgavas iecirkņa prāvests viņš bija atbildīgs par 15 draudzēm. 1991-1999 kalpojis Kalnciema-Klīves draudzē.
Rieksta Velta (1928. 20. 07. Jelgavā)
Diriģente, pedagoģe, koru un ansambļu vadītāja. Mācījusies Jelgavas 15. maija pamatskolā (tagad Jelgavas Valsts ģimnāzija), Jelgavas Skolotāju institūtā, Jelgavas Mūzikas skolā, Rīgas 3. vidusskolas 13. (pedagoģijas) klasē, Latvijas konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā (beigusi 1957). Jelgavas Mūzikas skolas pedagoģe (1955-2006), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas kora «Liepa», deju kolektīva «Kalve» ansambļa vadītāja, koru un ansambļu vadītāja Līvbērzē, Jaunsvirlaukā, Elejā, Platonē un citviet. Pēdējā darba vieta – pensionēto skolotāju vokālais ansamblis «Zemgales virši» (2009).
Vītols Jāzeps (1863.26.07. Valmierā – 1948.24.04. Lībekā, Vācijā, pārbedīts Rīgā)
Mūziķis, komponists, pedagogs, mūzikas profesors, latviešu klasiskās mūzikas pamatlicējs, konservatorijas dibinātājs un vadītājs. Izcila parādība latviešu mūzikas kultūrā - pirmais starptautiski pazīstamais latviešu komponists, ievērojamākais latviešu mūzikas pedagogs. Dzimis Valmierā, uzaudzis Jelgavā (1867-1880), beidzis Jelgavas reālskolu (1880), Pēterburgas Konservatorijas kompozīcijas klasi ar zelta medaļu pie Nikolaja Rimska-Korsakova (1886), uzaicināts tur strādāt (1886-1918). Latvijas Konservatorijas dibinātājs un vadītājs (1919-1944). Darbojies arī kā kordiriģents, mūzikas kritiķis, muzikāli sabiedrisks darbinieks. Latviešu mūzikas klasiķis - universāls meistars, kas aizsāk gan jaunus žanrus, gan pilnveido esošos. Sacerējis gandrīz 900 skaņdarbus sešdesmit gadu ilgā daiļrades gaitā. Viņa vārdā nosaukta Latvijas Mūzikas akadēmija, tur iekārtota komponista piemiņas istaba, Vītolu ģimenes vasaras atpūtas vietā Gaujienas Anniņās - muzejs.
Akmentiņa Dace (dz. Doroteja Šteinberga) (1858.03.08. Bauskas apr. Grienvaldē – 1936.16.03. Rīgā, apbed. Meža kapos)
Aktrise. Mācījusies Jelgavas Annas baznīcas skolā. Aktrise Rīgas Latviešu teātrī (1887–1914), Nacionālajā teātrī (1919–1920), atveidojusi 238 lomas. Tēlojumam raksturīga intuitīva ievirze, pārtapšanas māksla dažādu žanru lomās.
Balss Aleksandrs (1923.15.08. )
Sporta pedagogs, treneris, vēsturnieks. Jelgavā no 1926. Beidzis Jelgavas Pedagoģisko skolu (1956).Strādājis Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolā, piedalījies sporta sacensību tiesāšanā Jelgavā, Latvijā un aiz tās robežām. Latvijas Republikas augstākās sporta meistarības skolas instruktors; 10 gadus organizējis Starptautisko Rīgas maratonu, bijis Pasaules skolēnu krosa meistarsacīkšu izpilddirektors. Sastādījis grāmatas par sporta vēsturi Jelgavā.
Dērings Frīdrihs Jūliuss (Döring Friedrich Julius) (1818.19./31.08. Drēzdenē – 1898.26.09. Jelgavā) Mākslinieks, mākslas vēsturnieks, gleznotājs, pedagogs. Apmeklējis kursus Drēzdenes Mākslas akadēmijā, vēlāk mācījies pie E.Bindemaņa. Portreti un vēsturiskā tematika. 1845.gada decembrī ierodas Jelgavā ar līgumu uz diviem gadiem, bet daudzo portretu pasūtījumu dēļ apmeties uz dzīvi. 1859-1898 zīmēšanas un kaligrāfijas skolotājs Jelgavas ģimnāzijā. No 1857 Kurzemes Literatūras un Mākslas biedrības, biedrs, sekretārs un bibliotekārs (1865 – 1893). Darbojies Kurzemes provinces muzejā. Pie F.J.Dēringa mācījies gleznotājs Jānis Valters. Saglabājusies F.J. Dēringa dienasgrāmata ar zīmējumiem, kas stāsta par dzīvi Jelgavā, 2016.gadā tā izdota grāmatā: Dērings, Jūliuss. Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves. - [Rīga] : Latvijas Nacionālais arhīvs, 2016. ISBN 9789984836041
Ezeriņa Emma (1898.17.08. – 1967.13.06. Rīgā, apbed. Meža kapos)
Aktrise. Jelgavas Latviešu teātrī (1925-1938, ar pārtraukumiem 1931./1932. g. sezonā). No 1938 Nacionālajā teātrī Rīgā.
Resnevica (Resnais) – Sinjorelli Olga Malvīne (1883.08.08. Jaunsvirlaukas pag. Salgales Ķenkās – 1873. 17.12. Romā, tur arī apglabāta)
Ārste, literāte, publiciste, Eleonoras Duzes biogrāfe. Mācījusies Jelgavas ģimnāzijā, studējusi Šveicē, Itālijā Sjēnas Universitātes medicīnas fakultātē (1909). Monogrāfija "Eleonora Duze" (izdota 1938) piedzīvoja plašus panākumus un tulkota vairākās valodās, pirmais izdevums latviski izdots 1940.gadā Austras Kārkliņas tulkojumā.
Sokolova Ingrīda (dzim. Ingrīda Ida Lejastacis) (1923.10.08. Vecauces pag. – 2012.27.10. )Literatūrzinātniece, rakstniece. 1935 – 1940 mācījusies 2. Jelgavas valsts ģimnāzijā. Pirmās publikācijas 1941. g. laikrakstā "Zemgales Komunists".
Vērdiņš Mārtiņš (1898.31.08. Rīgā – 1979.27.01. Rīgā)
Aktieris. Jelgavas teātrī (1925-1938), Nacionālajā teātrī Rīgā, no 1946 Operetes teātrī.
Zaķis Jēkabs (1893.20.08. Liepājā – 1961.06.05. Ņujorkā, ASV)
Aktieris un režisors. Jelgavas teātrī (1921-1935). No 1935 Latvijas Radio. No 1944 emigrācijā.
Dravnieks Jēkabs (arī Jēkabs Draviņš-Dravnieks) (1858.23.09. Valkas apr. Bilskas pag. Dravniekos, saimnieka ģimenē – 1927.21.12. Rīgā, apbed. Meža kapos)
Valodnieks, žurnālists, skolotājs, grāmatizdevējs, leksikogrāfs. Mācījies Brantmuižas pagastskolā, Ērģemes draudzes skolā, Valkas apriņķa skolā, beidzis Tērbatas Skolotāju semināru (1879). Skolotājs Kaukāzā (1879-1882), Latvijā. Pirmā publikācija - G.Horna stāsta tulkojums "Mīlestības alga" (1876). No 1887 Jelgavā, strādājis pilsētas skolā, nodibinājis grāmatu apgādu, veikalu, spiestuvi un sietuvi (1887–1895). Izdevis pirmo latviešu Konversācijas vārdnīcu (1891–1894, nepabeigta). Žurnāla Austrums (1892–1895) izdevējs un redaktors (1893–95), mēnešraksta Zemkopis izdevējs un redaktors (1893–1895).
Elsberga Solveiga (īst.v. Līvija Elsberga, dzim Kalsone) (1938.01.09. Rīgā)
Tulkotāja, dzejniece. Beigusi Jelgavas 1.vidusskolu (1957).
Skujeniece Biruta (Dambekalne) (1888.21.09. Jelgavā – 1931.08.08.Jūrmalā, apbed. Rīgā, Meža k.)
Dzejniece, aktrise. Mācījusies Āgenskalna Latviešu biedrības meiteņu skolā, Ķeniņa meiteņu ģimnāzijā Rīgā, Filharmoniskās biedrības skolā Maskavā (1907-1909), dramatiskās mākslas augstskolā Berlīnē (1912-1914). Tēvs Vensku Edvarts (Eduards Skujenieks), māte Luize Skujeniece, brālis Marģers Skujenieks (1886-1941).
Spīrsa Ruta (arī Ruta Speire, dz. Tīfentāle) (1913.28.09. Jelgavā – 2000.) Literāte, tulkotāja.
Steglavs Jānis (1853.15.09. – 1900.04.)
Teātra darbinieks un tulkotājs. Ar skatuves vārdu Liepiņš vadījis Jelgavas Latviešu biedrības teātri (1883-1884). Tulkojis un lokalizējis komēdijas, kuras 1880.gados H.Alunāns u.c. izdevēji Jelgavā public. grāmatās bez autora norādes.
Stērste Pēteris (1893.08.09. Zaļenieku pag. Kauliņos – 1976.20.03. ASV)
Jurists, senators (1937). Mācījies Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā, Maskavas universitātē, iesaukts cara armijā, beidzis Aleksandra karaskolu Maskavā (1915), dienējis armijā, pēc tam latviešu strēlnieku pulkos, piedalījies Latvijas Brīvības cīņās. Beidzis Latvijas Universitāti; tieslietu darbinieks, senators. Apbalvots ar Krievijas armijas ordeņiem, Lāčplēša Kara ordeni. No 1944 trimdā. Latviešu Centrālās Padomes priekšsēdētājs. Tēvs Andrejs Stērste (1853-1921), māte Elizabete, māsa Elza Stērste (1885-1976), bērni Pēteris (1920), Andrejs (1924), Margita Vita (1926.02.03.).
Strupulis Guntis (1933.24.09. Madonā – 1974.15.06. Jelgavā, apbed. Rīgā, Meža kapos) Mākslinieks, gleznotājs, grafiķis. 1953 beidzis Poligrāfijas mākslas arodskolu, 1966 Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (diplomdarbs "Mūsu jaunās mākslinieces", vadītājs Arturs Apinis). 1956 - 1965 grāmatsējējs un ražošanas apmācības meistars Poligrāfijas mākslas arodskolā, 1966 - 1969 vakara kursu pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādēs piedalījies kopš 1964. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1970. 1972 - 1974 Latvijas Mākslinieku savienības valdes un prezidija loceklis. 1970 – 1974 Mākslinieku savienības Jelgavas nodaļas valdes pirmais priekšsēdētājs. Kopā ar mākslinieci Nelliju Darkēvču no 1969 Jelgavā, 1970 dibinājis Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas organizāciju, aktivizējot pilsētas mākslas dzīvi.
Šīmanis Kārlis Kristiāns (Schiemann Carl Cristian) (1763.16.09. Jelgavā – 1835.17.03., Jelgavā)
Ārsts, viens no kūrortu pētniecības un baku potēšanas pionieriem Latvijā. Mācījies Jelgavas Pētera akadēmijā. No 1787 ārsts Jelgavā, 1804 ieviesis bezmaksas baku potēšanu Jelgavā.
Šulcs (Schultz) Kārlis Johans Stefans (1823.04.09. Rīgā – 1859.03.06. Jelgavā)
Mākslinieks, gleznotājs. 1856. Pēterburgas akadēmija iecēla viņu akadēmiķa kārtā. Zīmēšanas skolotājs Jelgavas ģimnāzijā un reālskolā (1858 – 1859).
Veisberga Benita (prec. Antone, pseid. Benita Nita) (1928.04.09. Jelgavā)
Rakstniece. Dzimusi skolotāja ģimenē, skolas gaitas sākusi Jelgavā. No 1944 emigrācijā, no 1950 ASV, studējusi mākslas vēsturi Minesotas universitātē (1952-1955). Pirmā publikācija žurnālā "Jaunā Gaita" (1956, 5.-7.nr.). Darbs "Brīnumaini" (1985, Kultūras fonda balva 1986) tapis kā piemiņa tikai atmiņās eksistējošai pasaulei, karā sagrautajai un nodegušajai Jelgavai.
Vēbers Aleksandrs (pseid. Sanders Varaidotis, Varaidošu Zanders, Vēberu Zanders) (1848.18.09. Rucavas pag. Kaķišķu muižā – 1910.16.04. Etvillē (Vācijā), apbed. Rīgā, Lielajos kapos)
Žurnālists, sabiedrisks darbinieks, advokāts. No 1862 Jelgavā. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1864 - 1869), studējis Tērbatas universitātē (1870), piedalījies latviešu studentu vakaros. Jelgavas Sarkanā Krusta nodaļas vadītājs (1877 - 1884). Darbojies laikr. "Baltijas Vēstnesis" (1871 - 1903), red. (1892 - 1896). Laikraksta "Balss" dibinātājs, redaktors un izdevējs (1878 - 1904).
Alunāns Ādolfs (1848.11.10. Jelgavā – 1912.05.07. Jelgavā, apbed. Jāņa kapos)
Aktieris, režisors, dramaturgs, latviešu teātra un dramaturģijas pamatlicējs. Māc. Jelgavas vācu ģimnāzijā. No 1880.g.beigām dzīvojis Jelgavā. 1870 – 1885 Rīgas Latviešu biedrības teātra vadīitājs, lika pamatus latviešu skatuves mākslai, popularizēja to tautā, izaudzināja pirmo aktieru paaudzi. Pēc 1885 noorganizēja savu trupu, sniedza izrādes Rīgā, Jelgavā. 1896 – 1904 vadīja teātri Jelgavā (Alunāna teātris). Rakstījis un iestudējis lugas, arī atveidojis lomas. Bija raksturkomiķis, īpaši populārs ar savām kuplejām. 1913 Jelgavā uzcelts B.Dzeņa veidots kapa piemineklis (Alunāna parkā), Ā.Alunāna mājā Filozofu ielā 3 iekārtots viņa muzejs.
Ansons Fricis Arnolds (1898. (1899) 28.10. Bikstu pagastā – 1941.02.05. )
Karavīrs, grāmatrūpnieks, sabiedrisks darbinieks. Beidzis Jelgavas Lauksaimniecības vidusskolu, Latvijas Kara skolu. Brīvības cīņu dalībnieks. Zemnieku savienības biedrs no 1921. Izveidojis akciju sabiedrības "Rota" spiestuvi par modernāko un plašāko grāmatrūpniecības uzņēmumu Latvijā. Akciju sabiedrību "Rota", "Zeme" un "Zemnieku Domas" direktors - rīkotājs. Apcietināts 1940.17.09., ilgstoši pratināts, notiesāts, miris ceļā uz ieslodzījuma vietu. Apbalvots ar Viestura ordeni (1938.16.11.), Triju Zvaigžņu ordeni. Fricis Ansons bijis tuvs Kārlim Ulmanim, kurš kļuva par 1937. gadā dzimušā F. Ansona dēla krusttēvu.
Čakste Ringolds Paulis Miķelis (1898.05.10. Jelgavā, Jāņa Čakstes ģimenē – 1967.08.07. Baltkrievijā, apbed. Rīgā, Meža kapos)
Mediķis, izcils ārsts, terapeits. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, Tērbatas ģimnāzijā, studējis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē (1921-1926). Rīgas 1. slimnīcas ārsts (1926-1934, 1940-1941), Liepājas slimnīcas direktors (1934-1940), vadījis terapijas un infekcijas nodaļas. Liepājas Rotari kluba biedrs, Liepājas Veselības veicināšanas biedrības priekšnieks. No 1941 līdz mūža beigām ārsts Jelgavā, Sarkanā Krusta slimnīcā, pilsētas slimnīcā galvenais ārsts (1944-1949, izņemot 1947), Terapijas nodaļas vadītājs (1947-1967). 1946 Tomskā noorganizēja 1941 no Latvijas izvesto bērnu atvešanu uz Latviju. Par slimnīcas glābšanu II pasaules kara laikā apbalvots ar ordeni "Goda Zīme" (1946), Latvijas PSR Nopelniem bagātais ārsts (1963). Piemiņas plāksne pie slimnīcas ēkas, 1989.05.10.
Ginters Raimonds (1913.30.10. Kalnciema pagasta Umulās (Umuļos) – 1998.09.07. Rīgā)
Ārsts, mākslinieks, gleznotājs, akvarelists, literāts. Beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju (1931), Latvijas Valsts Universitātātes Medicinās fakultāti (1943); studentu korporācijas "Lettonia" filistrs. Jelgavas laikrakstā “Zemgales Balss” publicējis stāstus. Dzimis ķieģeļrūpnieka, ievērojama Jelgavas un Kalnciema novada sabiedriskā darbinieka Alfrēda Gintera ģimenē. Brāļi Jānis un Alfrēds Ginteri ir arhitekti. Bijis Kalnciema aizsargu organizācijas vada komandieris. 1943 kā ārsts mobilizēts Latviešu Leģionā, apbalvots ar Kara Nopelnu krustu. 1945 izsūtīts uz Komi Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku. Atgriezies dzimtenē, 1946 - 1968 strādājis par ārstu dažādās Latvijas rajonu slimnīcās - Tērvetē, Aucē, Siguldā, Mazsalacā, Trikātā, Neretā, VEF slimnīcā Rīgā. Līdztekus pašmācības ceļā attīstījis savu prasmi akvareļglezniecībā. Pievērsties mākslai pamudināja abi vecākie brāļi, kas bija studējuši arhitektūru un apguvuši glezniecības pamatus Vilhelma Purvīša meistardarbnīcā. 1964 uzņemts Mākslinieku Savienībā.
Gruzevskis Žanis (1888.12.10. Kalnamuižas, vēlākajā Tērvetes pag. – 1930.06.03. Rīgā)
Žurnālists, tulkotājs. Māc. Jelgavas pilsētas skolā un reālskolā. Strādājis vairāku Jelgavas laikrakstu red.
Gūtmane Margita (1943.24.10. Jelgavā ) Rakstniece, dzejniece, atdzejotāja, prozaiķe, tulkotāja.
Madsolas Joņs (īst.v. Joņs Ludbōržs) (1913.13.10. Nautrēnu pag. – 1975.26.02. Ukru pag.)
Rakstnieks, dzejnieks, pedagogs. Beidzis Jelgavas Skolotāju institūtu (1939), Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti (1951). Pēc II pasaules kara dzīv. Zemgalē, skolotājs un skolas pārzinis Lielvircavas skolā (1945 – 1949), Zaļenieku skolā (1949 – 1952), Bērzes skolas direktors, izveidojis to par vidusskolu, Ukru skolā (1963 – 1972).
Mīlenbahs Fricis (1863.21.10. Kandavas pag. – 1933.03.09.)
Teologs, skolotājs. Beidzis Tērbatas Universitāti (1891). Ticības mācības skolotājs Jelgavas vidusskolās (1892 - 1915).
Mīlenbahs Viktors (1898.11.10. Jelgavā. – 1986.15.03. ASV )
Ārsts un botāniķis. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1916). Studējis Tēbatas Universitātē, Latvijas Universitātē Medicīnas (1924) un Dabaszinātņu (1929) fakultātē. Tēvs Fricis Mīlenbahs.
Obšteins Fridrihs (Fricis) ( 1878. 28.10. Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā – 1938.02.01.)
Pedagogs. Jelgavas apriņķa pamatskolu inspektors (1919-1927), Jelgavas ģimnāzijas matemātikas skolotājs, mācību grāmatu autors.
Pauls Ludvigs (1898.01.10. Dobeles pagasta Budās – 1974.03.08. Ogrē, apbed. Ogres kapos)
Rūpnieks, Jelgavas namsaimnieku biedrības priekšnieks. Koka un metāla apstrādāšanas rūpnīcas īpašnieks Jelgavā, Dobeles ielā 68 (1930. gados). Izsūtīts uz Sibīriju, pēc atgriešanās dzīvojis Ogrē.
Purvs Ziedonis (1923.13.10. Īslīces pag. – 1989.13.07. Rīgā)
Dzejnieks. Māc. Jelgavas Skolotāju inst. 1938 - 1944, Jelgavas pedag. skolā 1951.
Slokenbergs Roberts Jēkabs (1898.23.10. Rundālē – 1957.22.10. Zviedrijā, pārapbedīts Vircavas pag. Jačūnu kapos)
Mācītājs, sabiedrisks darbinieks, skolotājs. Dzimis Rundāles pagastā, "Pareizu" mājās, Katrīnas (dz.Krūmiņa) un Jāņa Slokenbergu ģimenē. Mācījies Žeimes baznīcas skolā, J.Kļaviņas proreālskolā Bauskā (1908-1915), Jelgavas ģimnāzijā, Latvijas Universitātē (1920-1924). Dzīvojis Sesavas "Knīšos". Sprediķojis vairākās baznīcās, t.sk. Jelgavas Sv.Annas baznīcā, Sesavas baznīcā.
"Rūjienas Draudzes skolas direktors, Rūjienas Ziemeļu draudzes mācītājs (1929-1942) bija un cauri laikiem paliks viena no spilgtākajām personībām brīvās Latvijas baznīcas un Rūjienas vēsturē". 1996.24.06. pārapbedīts ģimenes kapos Vircavas pagasta Jačūnu kapsētā.
Stērste Andrejs (Stērstu Andrejs) (1853.04.10. Veļķu pag. – 1921.21.02. Zaļenieku pag.)
Jurists, literāts, valodnieks, tautiskās atmodas darbinieks. Elzas Stērstes tēvs. Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā (1866–1869), Katrīnas skolā Rīgā (1869–1870), Rīgas Aleksandra ģimnāzijā (1870–1872 un 1874–1876 ). Krievu valodas skolotājs Vecpiebalgas draudzes skolā (1872–1874). Studējis tieslietas Pēterpils universitātē (1876–1881). Advokāts (1881–1882), strādājis tiesās. No 1890 advokāts Jelgavā. 1891 pie A.Stērstes praktizējās Jānis Pliekšāns-Rainis. Darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā, 1902–1904 tās priekšnieks. Mūža nogali dzīvoja Zaļenieku Kauliņos. Pirmā publikācija 1874. 1878 publicēja dzejoli "Tev dziļi acīs ieskatījos", kas ar P. Šancberga komponētu melodiju kļuva par tautā iecienītu dziesmu. Darbi par valodniecību, sadzīvi, 1879 publicējis atmiņas par Ausekli. Sarakstījis pirmo zinātnisko latviešu valodas gramatiku "Latviešu valodas mācība" (1–3, 1879–1880); Vadonis latviešu valodas mācībā tautas skolām (1882); kopā ar M. Kaudzīti sastādījis lasāmo grāmatu "Sēta un skola" (1–3, 1882–1884). Tulkojis tiesu likumus, būtiski veicinājis latviešu juridiskās terminoloģijas attīstību. E.Stērstes sakārtojumā izdoti A.Stērstes Kopotie raksti (1939), kas padomju laikā bija aizliegtā literatūra.
Švarckopfa Ilona (1928.30.10. Rīgā – 2015.21.03.)
Pedagogs, skolotāja, ilggadēja Ozolnieku skolas direktore. Beigusi Rīgas 6.klasisko ģimnāziju, Daugavpils Pedagoģiskā institūta vēstures fakultāti. No 1948.08. skolotāja Jaunsvirlaukas septiņgadīgajā skolā, vēlāk direktora vietas izpildītāja. Ozolnieku skolas direktore (Jelgavas rajons, 1954-1987), skolotāja un internāta audzinātāja (līdz 2002). 1985 sākta skolas piebūves celtniecība, 1987.31.08. atklāta jaunā Ozolnieku vidusskola. Apbalvota ar Darba Sarkanā Karoga ordeni, ar nozīmi Teicamnieks tautas izglītības darbā, diplomiem, Atzinības un Pateicības rakstiem.
Tepfers Verners (1893.09.10. Iecavā, provizora ģimenē – 1958.22.11.Stokholmā)
Militārs darbinieks, ģenerālis. Mācījies Karlhofa privātskolā Jelgavā, beidzis Jelgavas ģimnāziju, Maskavas univ. tiesību zinātņu fak. (1916), Aleksandra karask. Maskavā (beidzis 1917.03.), dienējis 95. rezerves pulkā, no jūl. - Latv. strēln. rezerves pulkā. 1918.12 brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (leitn.). 1940 X atvaļināts. Vācu okupācijas laikā 1941-44 Pieminekļu valdes pr-ks. No 1943 darbojies Latvijas Centrālajā padomē (1944 VII-1946 pad. priekšsēdētājs). No 1944 rudens bēgļu gaitās Zviedrijā. Apbalvojumi: a) Latvijas LKo III šk., TZo III šk., ANk, Lietuvas Njn, Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ord. II šk.
Vīgante Venta (īst.v. Venta Bērziņa, dz. Brūvere) (1913.09.10. Jelgavā – 1994.22.03. Rīgā)
Dramaturģe, pedagoģe, literāte. Mācījusies Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā (1932), Jelgavas Skolotāju institūtā (1935), Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē (1946-1948). Latviešu valodas skolotāja Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolā (1970 - 1989), skolas himnas, populārās dziesmas „Silavas valsis” vārdu autore. Dziesma skan Ventas Vīgantes lugā „Palmas zaļo vienmēr”. Strādājusi par skolotāju Pļavniekkalna astoņgadīgajā skolā, Rīgas 14. vakara vidusskolā, Ezeres, Asītes, Vaiņodes, Gulbenes pamatskolā, direktore Dzērves septiņgadīgajā skolā, Irlavas vidusskolā.
Vītola-Lindkvista (Lindqvist) Ieva (dz. Kārkliņa) 1958.28.10. Jelgavā
Māksliniece, gleznotāja, pedagoģe. Mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļā (1978-1981), Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā (1986-1992), diplomdarbs «Mirklis starp..." (vadītājs Ivars Heinrihsons). Māksliniece noformētāja Jelgavas Patērētāju biedrībā (1981-1990), zīmēšanas skolotāja Sprīdīšu pamatskolā (1985-1986), vizuālās mākslas skolotāja Jelgavas 1. ģimnāzijā, Jelgavas 5. ģimnāzijā, Spīdolas ģimnāzijā (1993-1998), vizuālās mākslas pulciņa vadītāja Bērnu un jaunatnes centrā «Junda" Jelgavā (1995-1998), Mākslas nodaļas vadītāja G. Eliasa Vēstures un mākslas muzejā (1991 -1993), Glezniecības nodaļas vadītāja Valmieras Mākslas skolā (1994), gleznošanas darba grupas vadītāja Vasaras akadēmijā Latvijā un Vācijā (1993, 1995,1996,1998, 2001), Starptautiskās vasaras akadēmijas direktore (1995-2000), stiliste kompānijā Kvadra Pak (1998-2000), kopš 2001 zīmēšanas un gleznošanas pedagoģe Orhusas (Ārhus) Mākslas akadēmijā Dānijā. Izstādēs piedalās no 1987. Darbojusies Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas organizācijā (1987-2000). Kopš 2001 dzīvo Dānijā.
Garokalns Visvaldis (1933.11.11. Kuldīgas pagastā – 2005.31.12. Bigauņciemā)
Mākslinieks, gleznotājs, akvarelists. 1960.gadā beidzis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu. Mākslinieks Liepājas muzejā, pedagogs Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (1962-1969). No 1969 Jelgavā, pilsētas galvenais mākslinieks (1970 -1974). vadījis Jelgavas pilsētas Tautas gleznošanas studiju (1976 -1982). Izstādēs piedalījies kopš 1958. Nozīmīgākās personālizstādes Rīgā (1968, 1976, 1978, 1987, 1993, 1998, 2005, 2009; Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1975, 2001, 2004), Tukumā (2000), Liepājā (1975), Kandavā (2004). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (no 1968). Jelgavas mākslinieku organizācijas valdes priekšsēdētājs (1978 – 1992).
Hertelis Jānis (1858.19.11. Lielezeres (Saldus) muižā – 1912.10.05. Berlīnē, apbedīts Jelgavā)
Farmaceits, aptiekārs, pirmais latviešu farmācijas maģistrs, sabiedrisks darbinieks, zinātnieks, filozofijas doktors, mākslas mecenāts. Mācījies Jelgavas reālskolā, Tērbatas universitātē (1881). Dibinājis aptiekas Aucē un Bēnē (1884, 1889), no 1888 Galma aptiekas īpašnieks Jelgavā. 1885 dibinājis Kurzemes Farmācijas biedrību (darbojās līdz 1935), bijis guberņas farmācijas inspektors.
Neimanis Ludis (arī Ludvigs Neimanis) (1863.12.11. Kalnciema pag. Inkās – 1926.19.01. Jelgavā, apbed. Kalnciemā, Puču kapos)
Grāmatizdevējs. Dzimis lauksaimnieka ģimenē, mācījies Kalnciema pagastskolā un Aleksandra ģimnāzijā Jelgavā. No 1891 Jelgavā sāka izdot Ā.Alunāna lugas un "Zobgala kalendāru" (1892-1894), 1894 Jelgavā atvēra grāmatveikalu. Latviešu grāmatu izdevēju un tirgotāju biedrības Jelgavas nodaļas vadītājs (no 1903). Pavisam izdevis ~60 grāmatu: V.Plūdoņa darbu pirmizdevumus, Ā.Alunāna lugas, literatūras almanahus, A.Niedras Kopotus rakstus (1911–14), kā arī grāmatas franču un vācu valodā.
Priedīte Arturs Mārtiņš (1928.07.11. Valmieras apriņķa Rencēnu pagasta "Lizdēnos" – 2014., apbedīts Jelgavā, Bērzu kapos)
Valsts emeritētais zinātnieks, bioloģijas zinātņu doktors (1992), habil. agr. zin. dokt. (1995), profesors. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) mācību un pētījumu saimniecības "Vecauce" galv. agronoms (1953-1957), Augkopības katedras asistents (1957-1958), LLA mācību un pētījumu saimniecības "Rāmava" direktors (1958-1961), LLA asistents, vec. pasniedzējs, docents, profesors (1963-2000), Neklātienes fakultātes prodekāns (1966-1970), katedras vad. (1970-1997).
Zemītis Auseklis (1928.23.11. Jelgavas apriņķī, Elejā – 2006.20.01. Jelgavā)
Mežzinātnieks, informātikas speciālists. Lauksaimniecības zinātņu kandidāts (1968). Dr. silv. (1993). Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultāti (1953; inženieris mežkopis), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) aspirantūru (1965). Bijis LLA Mācību un pētījumu mežsaimniecības inženieris (1965 – 1968). Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības ekonomikas fakultātes Ekonomikas matemātikas metožu un skaitļošanas tehnikas katedras asistents (1969 – 1972), Ekonomikas kibernētikas katedras asistents (1972 – 1974), vecākais pasniedzējs (1974 – 1980), docents (1980 – 1994), Ekonomikas kibernētikas katedrāles vadītāja pienākumu izpildītājs (1987; 1990), docents emeritus (no 1995).
Zvanpūtis (Kārlis Dāvids Viļķers) (1873.28.11. Kroņvircavas Bračos – 1911. Kamčatkā)
Dzejnieks. Ceroņa (Tedora Viļķera) brālis. Māc.Jelgavas reālskolā (1887-1891).
Bergs Jānis (literārie pseid. Kalniņš, Jaunjāns) 1863.03.12. Zaļenieku pag. Kalēju - Ikvildās – 1927.25.12. Rīgā, apbed. Meža kapos
Agronoms, Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes profesors (1919), augkopības zinātņu pamatlicējs Latvijā. Mācījies Dobeles pamatskolā, Jelgavas reālskolā (1875-1883), Rīgas Politehnikuma lauksaimniecības nodaļā. Muižas pārvaldnieks Krievijā (1889-1893), Lauksaimniecības mēnešraksta "Zemkopis " redaktors (1895–1915). Vadījis Jelgavas Lauksaimniecības biedrības izmēģinājumu saimniecības Bērzmuižā (1901–1915), Lielplatonē (1920), vēlāk LU mācību pētījumu saimniecību Vecauce (1921–1926) . Kopā ar Kārli Ulmani organizējis pirmos piensaimnieku kursus Latvijā. Studiju gados rakstījis lugas un stāstus, tulkojis lugas, rosīgi piedalījies teātra izrādēs Jelgavā, Liepājā, Bauskā, Rīgā. Darbi: Īpatnējā augkopība (1 –3, 1921–1923, 1926 2), Laukkopība (1 –2, 1924–1925). Pētījis tradicionālos un Latvijā nepazīstamos laukaugus, ieviesis lopbarības biešu audzēšanu Latvijā. Izaudzējis sarkanā āboliņa, auzu, rudzu un kviešu šķirnes. 1996 nodibināta J.Berga balva.
Bergs Jānis (1888.29.12. Zaļenieku pag. Kalēju-Ikvildās (Krimūnu pag.- 2013.g.) – 1946.04.10., apbed. Ūziņu kapos)
Militārs un sabiedrisks darbinieks. Beidzis Jelgavas reālskolu un Kijevas praporščiku skolu (1916). Piedalījies 1. pasaules karā, cīnījies strēlnieku pulkos Ziemassvētku kaujās 1916./1917.g., Atbrīvošanās cīņās. 16. Jelgavas aizsargu pulka 2. eskadrona komandieris. Lauksaimnieks, "Zildeguņu" māju īpašnieks. Pagasta vecākais Zaļeniekos (no 1937), bijis arī pagasta revīzijas komisijas priekšnieks. Zaļenieku krājaizdevu sabiedrības valdes loceklis - kasieris, Ūziņu piensaimnieku sabiedrības revidents, saviesīgās biedrības priekšnieks. Aizsargu organizācijas dalībnieks (1921-1940), 1935. VIII 01. Jelgavas XVI aizsargu pulka eskadrona (II) komandieris. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1928. XI 14) un Viestura ordeni.
Frickauss Kristaps (1883.19.12. Nīkrāces pagasta Putnos – 1964.08.04., apbedīts Rīgā, I Meža kapos)
Militārs darbinieks, pulkvedis, sabiedrisks darbinieks. Jelgavas pilsētas galva (pilsētas mērs 1938.09.- 1940 , Jelgavas pilsētas vecākais (1941-1944 ). Dzimis lauksaimn. ģimenē. Beidzis Nīkrāces pagastskolu. Pēc Aizputes pilsētas skolas beigšanas (1903) kā brīvprātīgais iestājies armijā, 159. kājn. pulkā. Mācījies Viļņas junkurskolā (1904-1907). Poručiks (1910), štābkapteinis (1914. 10). No 1914 rotas komandieris, kaujās Austrumprūsijā ievainots un kontuzēts. No 1916 virsnieks 2. armijas štābā. 1918. 04. atvaļināts. 1920 vasarā atgriezies Latvijā. No 1920.16.09. Latvijas armijā (kapteinis); Pulkvedis-leitnants (1921.03), pulkvedis (1924). No 1921.03. - 7. Siguldas kājnieku pulka komandieris. 1938.06. atvaļināts sakarā ar maks. vecuma sasniegšanu. 1944 devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1945 atgriezies Latvijā. 1945.11 apcietināts, 1946.03. piespriesti 10 gadi ieslodzījumā. Sodu izcietis Mordovijas soda nometnēs. Latvijā atgriezies 1956. Dzīvojis Jelgavā.
Griens Ludvigs (1868.18.12. Lustes, vēlākā Sīpeles pag. Mazgrienos – 1930.21.08. Jelgavā, turpat apbed.)
Žurnālists, dzejnieks, tulkotājs. Mācījies Jelgavas reālskolā. Jelgavā nodib. laikr. “Zemgales Balss” (1924), organizējis tā izdošanu, bijis redaktors.
Kvelde Maija (1923.24.12 . Priekuļos – 2011.05.11., apbed. Lielvircavas kapos)
Tulkotāja, literāte, valodu un klavierspēles skolotāja. Dzīvojusi Jelgavas novada Platonē. Apbalvota ar Itālijas ordeni.
Neilands Kristaps
1898.23.12. Jelgavā – 1960.02.10. Rīgā
Metalurgs, zinātņu doktors. Bijis Latvijas Valsts universitātes profesors, Rīgas Politehniskā institūta rektors.
Serafīms Augusts Roberts (Seraphim August Robert)
1863.20.12. Jelgavā – 1924.20.02. Karaļaučos, Vācijā
Baltvācu vēsturnieks. Beidzis Jelgavas ģimnāziju (1882). Bijis seno valodu virsskolotājs Jelgavā.
Virza Edvards (īst. v. Jēkabs Eduards Liekna, Lieknis)
1883.27.12. Jelgavas apriņķa Salgales pagasta „Billītēs” (Jelgavas raj.) – 1940.01.03. Rīgā, apbed. Meža kapos
Dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs, sabiedrisks darbinieks. 1920 apprecējies ar dzejnieci Elzu Stērsti. "Billītēs" radīts E.Virzas pazīstamākais darbs “Straumēni”.
Dati Kalendāram iegūti no Jelgavas pilsētas bibliotēkas datubāzes „Ievērojami cilvēki Jelgavā"
Būsim pateicīgi par Jūsu atsauksmēm, ierosinājumiem, papildinājumiem!
Sast. Inga Lapiņa, Jelgavas pilsētas bibliotēka, tālr. 63007747
www.jelgavasbiblioteka.lv 08.08.2017.