Ievērojami cilvēki Jelgavā. Kalendārs 2017

 

Kalendārā iekļauti pazīstamākie Jelgavas un Jelgavas apkārtnes novadu cilvēki,  kuriem 2017.gadā aprit apaļas 5 un 10 gadu jubilejas (50 gadi, 55, 60, 65 utt.)

 

Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris

_______________________________________________________________________________________________

 

Adolfijs (Adolphi) Heinrihs (1622. Silēzijā – 1686.15.(5.) 06. Jelgavā). Mācītājs Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā (1661–1686), Dobelē, Kurzemes ģenerālsuperintendants, garīgo dziesmu tulkotājs latviešu valodā. Gādājis par skolām, jaunu grāmatu izdošanu. 1685 izdevis pārlabotu K.Fīrekera latviešu valodas rokasgrāmatu un gramatiku (Kurze Anleitung zur lettischen Sprache).

 

Eizens Johans Georgs (1717. Polzingā, Ansbahas apr. (Vācija) – 1779. Krievijā). Teologs, publicists, apgaismības ideju paudējs Latvijā. Studējis dabaszinātnes un teoloģiju Jēnas Universitātē. Mājskolotājs Tērbatas apkaimē (1741–1775). No 1775. g. Jelgavā, Kurzemes hercoga padomnieks saimniecības jautājumos, Jelgavas Pētera akadēmijas (Academia Petrina) ekonomijas goda profesors.

 

Kītners (Küttner) Samuels Gotlībs (1747. pie Vendiš-Osigā, Augšlauzicā, Vācijā – 1828.28.08. Jelgavā).
Mākslinieks, varkalis. Studējis Leipcigā. No 1775. g. zīmēšanas skolotājs Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā. Pildījis Polijas karaļa Staņislava Augusta un Krievijas cara Aleksandra pasūtījumus.

 

Lentīlijs Rozīns (1657.–1733.).Ārsts, pedagogs. 1692. g. sarakst. atmiņas par darbības laiku Kurzemes hercogistē.

 

Prohorovs Aleksejs (1927. – 1966.02.03. Jelgavā). Lokomotīves mašīnists Baltijas dzelzceļa Jelgavas nodaļā (no 1951. gada). Lai novērstu katastrofu un glābtu palīga dzīvību, pats gājis bojā. Pēc nāves apbalvots ar ordeni “Goda Zīme”. Piemiņai Jelgavā viņa vārdā nodēvēta iela (1967).

 

Rotari Pjetro Konte (1707. Veronā, Itālijā –1764. Pēterburgā). Mākslinieks, gleznotājs un rasētājs. 1756. g. ieradies Pēterburgas galmā un norīkots Kurzemes hercoga Ernsta Bīrona rīcībā. Jelgavas pilī veicis griestu apgleznojumus.

 

Stobe (Stobbe) Matiass (Matīss) (1742. Irbes mācītājmuižā Kurzemē – 1817.28.04. Jelgavā, turpat apbed.).
Žurnālists, literāts. Privātskolotājs Jelgavā. Pirmā latv. žurnāla Latviska Gada Grāmata 1797–1798 redaktors.

 

Švanders Georgs Zigismunds (Schwander) (1727–1784). Jurists, Kurzemes galma tiesas advokāts. Jelgavas brīvmūrnieku ložas „Pie trim kronētiem zobeniem” biedrs. Viņa vārds saistīts ar Mīlestības aleju Jelgavā.

 

Janvāris

Anšmits Jānis (1892.24.01. Ungurpils pagastā – 1941. 21.02. Katlakalnā). Militārs un sabiedrisks darbinieks. Mācījies Rīgas Blūma reālskolā. Krievu armijā iesaukts 1914. g. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. decembrī, piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kurzemē , virsleitnants. Par varonību apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni 1919. g. 6. martā. Vēlāk paaugstināts par kapteini, dienējis 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Par brīvības cīņām piešķirta jaunsaimniecība Vircavas pagastā. Pēc brīvības cīņām Cēsu, pēc tam Jelgavas apriņķa priekšnieks. 1935. g. Iekšlietu ministrijas administratīvā departamenta direktors. 16. Jelgavas aizsargu pulka komandieris. Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu, Austrijas I šķiras Nopelnu ordeni, Polijas III šķiras Polonia Restituta, Igaunijas Aizsargu Ērgļa, Lietuvas Aizsargu Zvaigznes ordeni. 1940. g. apcietināts. 1941.21.02. piespriests nāvessods, nošauts Katlakalna pagastā.

 

Bartkēviča Paulīne (Bartkeviča) (1922.07.01.–2011.22.01. Jelgavā). Pedagoģe, bibliotēku darbiniece, ilggadēja Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (no 2016. g. Jelgavas pilsētas bibliotēka) direktore. Studējusi valodniecību, strādājusi par skolotāju Bauskas rajonā, vadījusi skolas bibliotēku. Vēlāk kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Jelgavu. Pilsētas kultūras nodaļas vadītāja, Jelgavas valsts zinātniskās bibliotēkas bibliotekāre (1955.01.05.), direktore (1957–1987),  Jelgavas centrālās grāmatnīcas darbiniece, Jelgavas bērnu bibliotēkas bibliotekāre (1991-2000.01.02.). 1998. g. par mūža ieguldījumu pilsētas kultūras attīstībā apbalvota ar Jelgavas pilsētas augstāko apbalvojumu — medaļu „Goda zīme”. Viņa ir to astoņu cilvēku vidū, kuri paši pirmie saņēmuši šo apbalvojumu. P. Bartkēviča visu savu mūžu veltījusi Jelgavas kultūras dzīvei, pilsētas bibliotēku attīstībai. Viņa neatlaidīgi un mērķtiecīgi panāca Zinātniskās bibliotēkas pārcelšanu uz jaunām telpām 1984. gadā (tagad Akadēmijas iela 26). Godprātīga attieksme pret darbu, cieņa pret cilvēkiem, grāmatu mīlestība padarīja Paulīni Bartkēviču par labi zināmu personību lasītāju un pilsētas iedzīvotāju vidū.

 

Baumanis (Baumann) Joahims (1712.20.01. (j.st.) Kretingā, tag. Lietuvā – 1759.12.01. Jelgavā). Mācītājs, grāmatu izdošanas organizētājs. Dzimis muižas īpašnieka ģimenē. Mācījies pie privātskolotājiem un Liepājas pilsētas skolā, studējis Halles Universitātē. Mācītājs Gramzdā (1733–1734), Jaunpilī (1734–1741), Annasmuižā un Blīdienē (1741–1745), Liepājas latviešu draudzē. Durbes vācu draudzes mācītāja adjunkts (1745–1747), arī Grobiņas diecēzes prāvests (1746–1747). Kopš 1747. g. Jelgavas vācu draudzes mācītājs un Kurzemes un Zemgales superintendents.

 

Brancis Māris (1947.21.01. Tukuma rajona Irlavā). Beidzis Jaunpils vidusskolu (1965) un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu (1983). 1983–1990 Mākslas muzeja „Arsenāls” direktors; 1990–1993 Latvijas Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Literatūras un mākslas vēstures institūta Tēlotājas mākslas sektora jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks; 1993–2009 Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs. Mācījis mākslas vēsturi Latvijas Lauksaimniecības universitātē (1991–1995) un arhīvmācību Latvijas Mākslas akadēmijā (1994–2009). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1986. gada. 1979–1990 rīkojis izstādes Rīgas, Maskavas, Ļeņingradas un citos muzejos. Vadījis Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas organizāciju (2007–2009), dibinājis Jelgavas Mākslinieku biedrību un ir tās valdes priekšsēdētājs. Saņēmis vairākus valsts un pašvaldības apbalvojumus.  Daudzu grāmatu autors un sastādītājs, t.sk. par Jelgavas māksliniekiem.

 

Dirba Kārlis (pseidonīms Žrebus) (1887.14.I Kalnciema pag. „Dirbās” kaļķu cepļa īpašnieka Jāņa Dirbas ģim. – 1969.23.II Roksberi, ASV). Politisks darbinieks, revolucionārās kustības dalībnieks. Mācījies Kalnciema pagastskolā, Rīgas Politehniskajā institūtā. 1903. g. iesaistījies sociāldemokrātu kustībā. Aktīvi iesaistījies 1905. gada revolucionārajā darbībā, vēlāk emigrējis uz ASV (1907). 1908. g. iestājies Amerikas Sociālistiskajā apvienībā. Piedalījies Amerikas Komunistiskās partijas dibināšanā. ASV KP latviešu frakcijas biroja un Amerikas latviešu strādnieku apvienības Centrālkomitejas sekretārs (1928–1939, 1962–1969). 1929. g. ievēlēts par Amerikas KP CK sekretāru. ASV KP Losandželosas pilsētas komitejas loceklis (1946–1950).

 

Dubiņš Edgars (1937.01.01. Jelgavas apr. Aucē). Mākslas zinātnieks. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fak. (1964).

 

Jansons Andrejs (1937.16.01. Rīgā – 2006.16.12. Cēsīs, apbedīts Meža kapos). Tēlnieks. Tēlnieka Kārļa Jansona dēls. Mācījies Cēsu 1. vidusskolā, Latvijas Valsts mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļā (1955–1961). Atjaunojis sava tēva veidotos un padomju varas laikā iznīcinātos pieminekļus, tai skaitā „Lāčplēsis un melnais bruņinieks” Jelgavā (Lāčplēša piemineklis, 1990. gadu sākumā).

 

Kalpaks Oskars (1882.06.01. Madonas apr. Meirānu pag. Liepsalās – 1919.06.03.). Militārs darbinieks, Latvijas Pagaidu valdības bruņoto vienību pirmais komandieris. Pulkvedis. Jelgavā izdevis savu pirmo pavēli kā Latvijas Armijas virspavēlnieks. O. Kalpaka iela Jelgavā (1924.–1940.27.08; 1941. 14. 07.–1944; no 1998. 11.03). Pēc nāves apbalvots ar visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeni. Piemiņas plāksne Pasta ielā 32, atklāta 1934.21.11., nopostīta II pasaules kara laikā, atjaunota 1990. 06.06.

 

Kārkliņš Andris (André el Leton) (1942.28.01. Zaļenieku pagasta Rogās – 2011.26.03. Rīgā). Mūziķis, dzejnieks, komponists, fotogrāfs, flamenko ģitārists. 1944. gadā kopā ar vecākiem emigrēja uz Vāciju, vēlāk pārcēlās uz ASV. Ģitāru spēlējis no 9 gadu vecuma, jau trešajā paaudzē, Latvijā pirmo reizi  koncertējis 1977. g. Mūža lielāko daļu pavadījis ārpus Latvijas, 1993. gadā atgriežas vecāku dzimtenē un nopērk māju Kurzemes jūrmalā Kaltenē. Pasniedzējs J. Mediņa mūzikas skolā Rīgā. Izdota grāmata „Haiku atklāsme rudens pilnmēnesī”, daudzi dzejoļi, ceļojumu apraksti, tēlojumi publicēti periodikā.

 

Ļūdēns Vitauts (1937.28.01. Jelgavā  – 2010.27.05.). Dzejnieks.

 

Mangalis Imants (1927.04.01. Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagasta Ēdelmaņa Kligu mājās). Valsts emeritētais zinātnieks, Lauksaimniecības zinātņu doktors (1984), habilitētais mežzinātņu doktors (1992). Mācījies Līnvērzes pamatskolā (1941), Jelgavas 1. vidusskolā (1947), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Mežsaimniecības fakultātē. LLA (no 1992. g. LLU) aspirants (1952–1955), vec. laborants, asistents, vec. pasniedzējs, docents, katedras vad. (1956–2000).

 

Neibergs Pauls (1912.04.01. Zaļenieku pag. – 2007.29.05. Minnesotā, ASV). Ārsts, rentgenologs. Beidzis Latvijas Universitāti (1936), Latvijas Universitātes Centrālā rentgenoloģijas institūta brīvprātīgais, ārsts (1937–1944),  rentgenologs Jelgavas I slimokasē (1940–1941), Rīgas kaulu tuberkulozes slimnīcā (1941–1944).

Odiņš Ģederts (1877.29.(17.) 01. Lamberta (Puses) pag. Bauskas apriņķī – 1937. 19.08. Rubas pagastā). Pedagogs, izglītības darbinieks. 1922. g. jūlijā iecelts par Jelgavas 2. Valsts vidusskolas direktoru un Kurzemes-Zemgales vidusskolu tuvāko pārlūku. 1925. g. viņu ieceļ par jaundibinātā Jelgavas Centrālā pedagoģiskā institūta direktoru, atstājot arī iepriekšējā amatā. 1934. g. pārceļ par Zaļenieku valsts ģimnāzijas direktoru, bet viņš no šī amata atsakās un aiziet pensijā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka pakāpi.

 

Rinkovičs Emīls (1897.06.01. Jelgavā – 1963.25.11. Salacgrīvā, apbed. Salacgrīvas kapos). Militārs darbinieks, pulkvežleitnants. Beidzis Jelgavas reālskolu, mācījies Augstākajā Statistikas zinātņu inst. Petrogradā. 1915. g. kā brīvprātīgais piedalījies partizānu kaujās ar Vācijas armiju Kaunas guberņā. 1917. g. iesk. armijā, 1. rezerves pulkā Petrogradā. 1917 IX beidzis Pāvila karask. Petrogradā (prap.); dienējis Latv. strēln. rezerves pulkā. 1918 II atvaļināts. 1918 X iest. Krievijas Ziemeļu korp., vēlāk pārsk. Krievijas Ziemeļrietumu armijā; virsn. 53. Volīnijas plastunu (kazaku kājnieku) pulkā. 1919.7.III iesk. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (leitn.). No 1919 XI virsn. L Bruņotajā div-nā (no 1920 IV nos. Bruņoto vilcienu div-ns). Virsleitn. (1919 XI), kapt. (1925), pulkv.-leitn. (1933). 1941 VI apcietināts, izvests uz Noriļskas soda nometnēm. 1943 V piespriesti 10 g. ieslodzījuma. Latvijā atgriezies 1958. Dzīv. Salacgrīvā.

 

Rubene Skaidrīte (1927.12.01. Jelgavā). Literatūrkritiķe, teātra kritiķe, literāte, tulkotāja, bibliotekāre. Mācījusies Jelgavas 2. ģimnāzijā (1940–1944). No 1949. g. dzīvo ASV.

 

Sirmbārdis Jānis (1937.13.01. Jumurdas pag. - 2015.23.06.). Dzejnieks, tulkotājs. Beidzis Jelgavas pedagoģisko skolu (1956).

 

Sudmale Elza (dz. Grīnberga) (1922.21.01. Dzērbenes pag. Kalnameļļos  – 2005.27.05.). Dzejniece, tulkotāja. Beigusi Jelgavas 2. valsts ģimnāziju (1941).

 

Februāris

Asars Jānis (1877.27.02. Kauguru pag. Mičkēnā – 1908.31.07. Rīgā, apbed. Lielajos kapos). Literatūras  un mākslas kritiķis, publicists, tulkotājs.  Mācījies Kauguru pagastskolā, E.Heines privātskolā Valmierā, Nikolaja ģimnāzijā Rīgā, studējis Rīgas Politehniskajā institūtā (1896-1899), par revolūcionāro darbību no tā izslēgts. Aktīvi piedalījies sabiedriski politiskajos notikumos, 1905. gadā darbojies Federatīvajā komitejā. Dzīvojis  Jelgavā (1902-1903).  1906. g. emigrējis uz Somiju. Paliekoša nozīme ir J.Asara rakstiem par literatūras un mākslas problēmām.  Jelgavā J.Asara vārdā nosaukta iela (1949).

 

Balcerbule Ausma (Pseid.: A. Usma u.c.) (1927.26.02. Jelgavā). Mākslas zinātniece. Publikācijas par mākslas jautājumiem žurnālos un laikrakstos no 1968. g.

 

Bilterlings (Bilterling) Georgs Zīgmunds (1767.16.02. Krūtes mācītājmuižā – 1829.14.(26.)10. Jelgavā).  Vācu taut. luterāņu mācītājs un pedagogs, literāts, grāmatu izplatītājs. Mācījies Jelgavas Pētera akadēmijā (1784–1786), Virsskolotājs Pētera akadēmijā (1803–1829).

 

Kvelde Pauls (1927.23.02. Cēsu raj. Priekuļu pag.). Mūziķis, kordiriģents, pedagogs. Tēvs Pāvils Kreišmanis (1938. g. mainījis uzvārdu uz Kvelde) bija Priekuļu Lauksaimniecības skolas direktors. 1928. g. ģimene pārceļas uz Vecauci. P. Kvelde mācījies Auces pamatskolā, pēc tam Rīgas 1. ģimnāzijā, ko beidz ar zelta medaļu. 1945. g. iestājies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē. Studējot interesējies par mūziku, it sevišķi par kordiriģēšanas mākslu. Noorganizējis un vadījis akadēmijas vīru dubultkvartetu un jaukto kori, no kura vēlāk izveidojās augstskolas vīru koris un dziesmu un deju ansamblis. Dubultkvartets sniedz koncertus Latvijas baznīcās, līdz tas kļūst zināms komjaunatnes funkcionāriem, kuri dubultkvarteta darbību aizliedz un P. Kveldi izslēdz no augstskolas par „buržuāziskā nacionālisma” propagandu. Pēc nostrādāta gada Elejas mašīnu un traktoru stacijā P. Kveldi aicina turpināt studijas Lauksaimniecības akadēmijā un vadīt studentu korus. Pēc augstskolas beigšanas 1950. g. P. Kvelde iestājas J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā, ko absolvē 1955. g.

 

Landau Marita (dzim. Romanovska) (1942.15.02. Rīgā). Māksliniece, gleznotāja, pedagoģe. Beigusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (1960), Latvijas Mākslas akadēmijas Stājglezniecības fakultāti (1966), diplomdarbs „Māte ar bērnu” (vadītājs Eduards Kalniņš). Zīmēšanas skolotāja Rīgas 50. vidusskolā (1965–1966), Tukuma rajona Smārdes pamatskolā (1966–1969), Jūrmalas 4. vidusskolā (1969–1971), Jūrmalas 2. vidusskolā (1971–1980), Jelgavas 1. vidusskolā (1980–1988), pedagoģe Jelgavas Mākslas skolā (kopš 1988. g.). Izstādēs piedalās kopš 1974. g. Darbojusies Latvijas Mākslinieku savienības Jūrmalas grupā (1970–1980). Kopš 1980. gada dzīvo Jelgavā, darbojas Jelgavas mākslinieku organizācijā.

 

Ligers Ziedonis (arī Liģers) (1917.27.02. Petrogradā kalēja Jūlija Ligera ģim. – 2001.01.05 Bajē, Normandijā).
Zinātnieks, profesors, etnogrāfs, mākslas pētnieks, daudzu grāmatu par latviešu un afrikāņu etnogrāfiju autors. Bērnību un jaunību pavadījis mājās „Ziedoņi” Kalnciema pagastā, kur tēvam agrārās reformas rezultātā iedalīta zeme. Izglītība: Kalnciema 6-kl. pamatskola (1931), Rīgas pilsētas II ģimnāzija (1936), Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte (maģistrs, 1943), LU Vēstures un filozofijas fakultāte. Daudz ceļojis pa Eiropu, pētot arhīvu un muzeju materiālus. Gadu desmitiem ilgi ar jahtu ceļojis pa Nigēras upi, pētīdams Āfrikas tautu kultūru un etnogrāfiju. 1938–1942 cītīgi vācis materiālus par latviešu etnogrāfiju, īpašu vērību veltot zvejas kultūrai. 1944. g. emigrējis uz Franciju – Bajē.

 

Lūciņš Pāvils (1927.19.02. Liepājā – 2008. 03.03. Jelgavā). Mākslinieks, gleznotājs. Zīmēšanu apguvis Latvijas Mākslinieku savienības Liepājas nodaļas studijā un pašmācības ceļā. Mākslinieks noformētājs Liepājas muzejā (1957–1963), Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1963–1979). Mākslinieks interjerists ražošanas apvienībā „Latvijas keramika” (1979–1990). Izstādēs piedalījies no 1958. gada. Personālizstādes Liepājā un Jelgavā. No 1965. g. vadījis Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja gleznošanas pulciņu.

 

Obšteins Krists (1867. 04.02. Raņķos – 1952.). Pedagogs. 1920. g. strādājis Zaļenieku vidusskolā.

 

Ozolkalne Leonija (prec. Skujeniece) (1902.24.02. Jaunsvirlaukas pag. – 1995.14.01. Jelgavā). Dzejniece, rakstniece, sabiedriska darbiniece. Pēc tēva nāves dzīvojusi Jelgavā, piedalījusies Artura Blosfelda (pseid. Korneliuss) organizētajās Jelgavas dzejnieku grupas sanāksmēs. 20. gs. 20. gadu vidū apprecējusies, dzīvojusi Līvbērzē, pēc tam atkal Jelgavā, strādājusi advokātu J. Šlicova un P. Juraševska birojā. Pirmās publikācijas laikrakstā „Zemgalietis” (no 1924. g.). No 1948. g. trimdā Kanādā, Vankuverā. 1994. g. atgriezusies Latvijā, Jelgavā. Darbi: dzejoļu krāj. „Zemes dziesmas” (1927), poēma „Pēterīša sapnis” (1960), romāni „Ugunī” (1979, par Jelgavas bojāeju II pasaules kara laikā), „Pavasaris” (1982, Rīgas skolu jaunatne uz Torņkalna fona divu okupāciju žņaugos), „Pārnākšana” (1983, iecere par atgriešanos brīvā Latvijā).

 

Pelhavs (Poelchau) Gothards (Johann Gotthard) (1737.12.02. Vircavas mācītājmuižā – 1802.01.(13.)01. Nītaurē). Vācu taut. luterāņu mācītājs, grāmatu izplatītājs.

 

Radziņa Elza (dzim. Elza Podnieks, prec. Šalkone) (1917.10.02. Harkovā – 2005.18.08. Rīgā). Aktrise. Mācījusies Jelgavā, 1936. g. beigusi Hercoga Pētera ģimnāziju. 1936. g. sāka skatuves gaitas Jelgavas teātra korī. 1946–1953 Jelgavas Drāmas teātra aktrise, no 1955. gada Nacionālajā teātrī. Strādājusi Jelgavas pilsētas bibliotēkā (1936–1941). Jelgavas Goda pilsone.

 

Siļķe Kārlis (1937. 09.02.). Inženieris hidrotehniķis. Mācījies un strādājis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes prodekāns.

 

Švolkovskis Jānis (1877.28.02. Dobeles apriņķī – 1949.12.03. Rīgā, apbedīts I Meža kapos). Militārs darbinieks, pulkvedis. Beidzis Jelgavas reālskolu (1896), kā brīvprātīgais iest. armijā, 3. kājn. pulkā un tūlīt pēc tam – Kijevas junkursk. (beidzis 1898; podpor.); dienējis Kauņas cietokšņa artilērijā. Por. (1901), štābkapt. (1905), kapt. (1908), apakšpulkv. (1912), pulkv. (1916). No 1900. g. mācību komandas k-ris, vēlāk rotas k-ris. 1905. g. iest. Kara inženieru akad. (beidzis 1908). Virsn. 9. sapieru batalj., no 1909. g. būvdarbu vad. Baku ostā, no 1910. Vladivostokas ostā. 1915. g. iecelts par būvdarbu vad. Vladivostokas cietoksnī un jūras darbu vad. ostā. No 1918.11. būvju nod. pr-ks Vladivostokas ostā. 1921. g. iecelts par Vladivostokas cietokšņa inženieru pr-ku (no 1922.08. cietokšņa inženieru pr-ka palīgs). Vēlāk atgriezies Latvijā. No 1923.12.1 Latvijas armijā (pulkv.). 1933.04. atvaļ. sakarā ar maks. vecuma sasniegšanu. 1944. g. devies bēgļu gaitās uz Kurzemi, dzīv. Cīravā. Vēlāk atgriezies Rīgā. Apbalvojumi: Krievijas Sv. Šo II un III šk., Sv. Ao III šk., Rumānijas karaļa Kārļa I med.

 

Tidomane Genoveva (1927.19.02. Viļakā – 2006.15.11. Rīgā). Mākslas zinātniece. Mācījusies Jelgavas Skolotāju institūtā (1942–1944).

 

Žiglēvics Kārlis (1862.07.02. Lielsesavas pag. – 1933. Rīgā, apbed. Lielajos kapos). Zinātnieks, astronoms, ārsts. Sieva Luīze Žiglēvice. Meita Elza Žiglēvice, Latvijas valsts vēsturē ir palikusi kā III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa Nr. 2073 kavaliere, kritusi Brīvības cīņu laikā (1918–1920), vienīgā studente sieviete. E. Žiglēvice atdusas Rīgas Lielajos kapos, te apbedīti arī viņas vecāki: tēvs Kārlis Žiglēvics (1862–1933) un māte Luīze Žiglēvice (1866–1934). LU profesors, tēlnieks K. Rončevskis (1875–1935) izveidoja skaistu E. Žiglēvices kapa pieminekli.

 

Marts

 

Bendrups Paulis (1887. 30.03. Līvbērzes pagasta Mežsargos – 1956.). Pedagogs, Jelgavas pilsētas valdes loceklis un Jelgavas valsts kurlmēmo skolas vadītājs (no 1920. g.). Mācījies Līvbērzes pamatskolā, pēc tam tirdzniecības zinības pie Viļa Gotharda Jelgavā. Par piedalīšanos 1905. gada nemieros bija spiests atstāt Latviju. Astrahaņas kurlmēmo skolas vadītājs (1910–1919). 1919. g. aģitēja latviešu bēgļus atgriezties dzimtenē, par to čeka P. Bendrupam, tagadējam prof. P. Lejiņam un inž. Misunam piesprieda nāvessodu. Čekas sekretārs Paulis Runcmanis, bij. P. Bendrupa skolas biedrs, paziņoja par draudošam briesmām un viņš vēl laikā paspēja nozust, aizbrauca uz Saratovu, arī P. Lejiņam laimējās izbēgt, bet inž. Misunu lielinieki nošāva. P.Bendrups atgriezās Latvijā līdz radās pirmā izdevība un 1920. g. 15. septembrī uzsāka Jelgavas kurlmēmo skolas vadību. Pēc 1934. g. 15. maija viņu iecēla arī par Jelgavas pilsētas valdes locekli. Latvijas Defektīvo bērnu skolotāju biedrības dibināšanas iniciators. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1933).

 

Bumbiere Nora (1947.13.03. Jelgavā – 1994.12.01. Rīgā). Mūziķe, estrādes dziedātāja, viena no visu laiku populārākajām Latvijas estrādes dziedātājām. Mācījusies Jelgavas 1. vidusskolā, strādājusi par dekoratori uzņēmumā „Latvijas Keramika" (Jelgavā), dziedājusi Jelgavas kultūras nama vokālajā ansamblī. Plašākai auditorijai Nora Bumbiere kļuva zināma 1960. gadu beigās, kad sāka sadarbību ar komponistu Raimondu Paulu. Dziedājusi ansamblī "Modo", duetā ar Viktoru Lapčenoku, Ojāru Grīnbergu. Trīs reizes uzvarējusi padomju laika Latvijas populārākajā dziesmu aptaujā “Mikrofons.. “ : 1971.gadā ar dziesmu "Teic, kur zeme tā" (kopā ar Lapčenoku, Grīnbergu un Vilcāni), 1976. gadā duetā ar Lapčenoku ar dziesmu "Tava balss (Mēmā dziesma)", kas 2005. gadā tika atzīta par visu Mikrofona aptauju populārāko dziesmu, 1997. g. ar dziesmu "Par pēdējo lapu".

 

Budovskis Pauls (1907.21.03.Jelgavā –1994.12.10.Rīgā). Sportists, vairākkārtējs valsts un starptautisku sacensību uzvarētājs grieķu romiešu cīņā, brīvajā cīņā, treneris un aktīvs šī sporta veida organizatoriskais darbinieks. 1964. gadā nodibina Latvijas centrālo Cīņas sporta klubu, tā prezidents līdz 1994. g. Latvijas grieķu romiešu cīņas federācijas prezidents. Ik gadu oktobrī tiek organizēts P. Budovska piemiņas turnīrs.

 

Delle Vilma (1892.15.03. Rīgā – 1980.08.01. Kuldīgā, apbed. Kraķu kapos). Rakstniece. Bērnību pavadījusi Ozolnieku pagasta (Jelgavas raj.) Mušķos.

 

Hiršs Harijs (1937.30.03. Aucē – 2007.14.05., apbedīts Jaundubultu kapsētā). Literatūras kritiķis un zinātnieks. 1956. g. beidzis Jelgavas Pedagoģisko skolu. Literatūrzinātnē pētījis prozas, galvenokārt romānu vēsturi un teoriju – sarakstījis grāmatas „Autora pozīcija romānā” (1980), „Prozas poētika” (1989). Sastādījis un komentējis Ēvalda Vilka Kopotus rakstus (1982–1986), komentējis Ojāra Vācieša Kopotu rakstu 2. un 3. sēj. (1989, 1990). Literatūrkritikā vērtējis prozu, dzeju, piedalījies literatūras procesa apspriešanā.

 

Jaunzems Fēlikss (1897.01.03. Kalnciema pag. „Kviešos” („Jaunzem-Kviešos”)). Militārs un sabiedrisks darbinieks. Beidzis Kalnciema pagastskolu, Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti, Maskavas II praporščiku skolu. 213. kājnieku pulka jaunākais virsnieks (1917–1918), Armijas Virspavēlnieka štāba Jūras daļas leitnants (1919–1920). Darbojies Aizsargu organizācijā (1938–1940), Tukuma aizsargu pulka II bataljona adjutants, Irlavas valsts zēnu audzināšanas saimniecības vadītājs, Irlavas Lauksaimniecības biedrības „Vārpa” valdes loceklis, Irlavas Sarkanā Krusta nodaļas revīzijas komisijas loceklis. Vēlāk atgriezies Kalnciemā un nodarbojies ar lauksaimniecību dzimtajās mājās „Jaunzem-Kviešos”.

 

Kalniņš Pauls (1872.03.03. Vilces pag. Marpečulos – 1945.05.05. Vācijā). Ārsts, politiķis, valsts darbinieks. Mācījies Liepājas ģimnāzijā, Maskavas Universitātes Dabaszinātņu fakultātē (1892), Tērbatas Universitātes Medicīnas fak. Ārsts Jelgavā (1901–1903), aktīvi piedalījies Kurzemes sociāldemokrātiskās grupas dibināšanā. Visu četru Latvijas Saeimu deputāts no Zemgales apgabala (1922–1934), Satversmes sapulces loceklis, Saeimas priekšsēdētājs (1925–1934), ilggadējs Kultūras fonda domes priekšsēdētājs, Kara invalīdu fonda loceklis, vairāku organizāciju goda biedrs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Somijas un Zviedrijas augstākajiem ordeņiem. Sieva Klāra Veilande, dēls Bruno Kalniņš.

 

Ķemers Miervaldis (1902.04.03. Rīgā - 1980. Rīgā). Mākslinieks, gleznotājs, teologs. Jelgavas Mārtiņa Lutera baznīcas draudzes mācītājs (1936 - 1938). Gleznošanu apguvis arī Jelgavas mākslinieka Ģ. Eliasa studijā.

 

Mercs Ēvalds (pseid. Vilnis) (1902.22.03. Grostonas pag. Madonas apr. – 1962.29.12. Valmierā).
Aktieris Jelgavas teātrī (1938–1953), pēc tā likvidēšanas Valmieras Drāmas teātrī. Spēlējis arī ar pseidonīmu Vilnis.

 

Ordelovskis Gunārs (1927.28.03. Jelgavā – 1990.27.10. Rīgā ). Diriģents, komponists, pedagogs, mūziķis. Mācījies Daugavpils mūzikas vidusskolā, Jelgavas mūzikas vidusskolā, J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (1945–1949). Strādājis Jelgavas teātra orķestrī, Latvijas Radio un televīzijas simfoniskajā orķestrī, dziesmu un deju ansambļa „Sakta” mākslinieciskais vadītājs (1950), Rīgas Operetes teātra diriģents (1953), pirmā Latvijas profesionālā pūtēju orķestra „Rīga” dibinātājs, mākslinieciskais vadītājs, galvenais diriģents (1972–1990). Latvijas Valsts konservatorijas pedagogs (no 1962. g.), profesors, Dziesmu svētku apvienoto pūtējorķestru, kā arī visas Latvijas pūtējorķestru salidojumu virsdiriģents. Veicis nozīmīgu darbu latviešu tautas mūzikas vākšanā un popularizēšanā.

 

Semane Valda (dzim. Ozola) (1942.10.03. Alūksnē). Māksliniece, keramiķe. Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (1957–1962). Keramiķe Smiltenes rūpkombinātā (1962–1963), ražošanas apvienībā „Latvijas keramika” (1963–1998). Darbojusies Tautas lietišķās mākslas studijā „Atspole” (Jelgavā), 1965. gadā saņēmusi Tautas daiļamata meistara goda nosaukumu. Latvijas Dizaineru savienības biedre kopš 1989. gada. Izstādēs piedalās kopš 1964. g.

 

Špoģis Kazimirs (1927. 28.03. Daugavpils apriņķa Vārkavas pagasta „Eglīšos” – 2010.26.03.). Zinātnieks, profesors, valsts un sabiedrisks darbinieks, Valsts emeritētais profesors (2004). Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektors (1976–1980), LPSR Lauksaimniecības ministrs (1980–1984), LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks (1984–1985), LPSR Agrorūpnieciskās komitejas priekšsēdētājs (1985–1986). Apbalvojumi: Nopelniem bagātā zinātnieka goda nosaukums, trīs Valsts prēmijas, Triju Zvaigžņu ordenis u.c.

 

Tilgalis Ēriks (1942. 03. 08.). Inženieris hidrotehniķis, inženierzinātņu doktors, profesors, mācību grāmatu autors. Mācījies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, Hidrotehnisko būvju katedras vadītājs (1982–1994), Latvijas Lauksaimniecības universitātes Būvniecības katedras asociētais profesors (no 1998. g.)

 

Zariņš Valdis (dz. Bergs) (1942.16.03. Emburgā). Mūziķis, vijoļspēles virtuozs, Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijas profesors, pedagogs. 1948. g. ģimene pārcēlusies uz Rīgu. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas vijoles klasē (1948–1955), Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā (1955–1957), Latvijas Valsts konservatorijas vijoles klasē (1959–1964). 1959. g. pirmais koncerts, 1963. g. pirmais solokoncerts kopā ar pianisti Ievu Zariņu, vēlāko dzīvesbiedri (1964). Latvijas Filharmonijas kamerorķestra koncertmeistars (1969–1976). Vijoļspēles pasniedzējs Latvijas Valsts konservatorijā (no 1968. g.). Latvijas Valsts Akadēmiskā simfoniskā orķestra (no 1990. g. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris) mūziķis (1967–1969), koncertmeistars (no 1976 g.); Bergenas Filharmonijas orķestra koncertmeistars (1995–2000). Vijolnieks ar augstu muzikālo kultūru, plašu repertuāru, koncertējis daudzās pasaules valstīs – ASV, Japānā, Islandē, Bulgārijā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā u.c. No 2003. g. dzīvo Valgundes pagastā (Jelgavas novads). Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1978), Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts (1989), apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Lielo Mūzikas balvu (1993, 1998).

 

Aprīlis

Akermanis Jānis Rūdolfs (1897.24.04. Rundāles Viburos – 1972.8.01 Mineapolē, ASV). Zinātnieks, inženieris, aviācijas konstruktors. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, Rīgas Politehniskajā institūtā. No 1917. g. dzīvojis ASV. Minesotas štata (ASV) Zinātņu akadēmijas prezidents, Nacionālās aeronautikas biedrības priekšsēdētājs, Minesotas universitātes aviācijas fakultātes vadītājs, 12 izgudrojumu patentu autors.

 

Boguslavskis Aleksandrs (1892.04.04. Jelgavā, skolotāja ģimenē – 1982.29.06.Vācijā). Militārs darbinieks, pulkvežleitnants. Beidzis Jelgavas reālskolu, Kazaņas karask. (1911–1913; podpor.). Atgriezies Latvijā 1918.08. Dzīv. Jelgavā un Mogiļevā. 1919.25.03. iest. Baltijas landesvērā, Jelgavas saimniecības rotā, kornets (1919.05.). 1919.07. Vācu zemessargu (no 1920.04. nos. 13. Tukuma kājn. pulks) sastāvā pārsk. Latvijas armijā (virsleitn.). No 1920 VI virsn. Armijas virspavēln. štāba komandantūrā. Kara sk., no 1926 -Virsn. kursos. Kapt. (1921), pulkv.-leitn. (1939). 1944 devies bēgļu gaitās uz Vāciju, no 1954 Lielbritānijas Gaisa kara spēku bāzes noliktavas pārzinis Lārbruhā, vēlāk dzīv. Kēvelārā, Vācijā. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordenis, Krievijas Sv. Šo II (š) un III šk., Sv. Ao III un IV šk.

 

Brinkena Ģertrūde fon den (Gertrud von den Brinken) (1892.18.04. Briņķu Pedvāles muižā – 1982.17.11. Rēgensburgā, Vācijā). Rakstniece, dzejniece. Ģimene pārcēlās uz Jelgavu 1903. g., Ģertrūde mācījās vācu privātskolā, studēja Tērbatā. Tiek uzskatīta par ievērojamāko vācbaltiešu rakstnieci, liriķi. Literārie darbi: 15 dzejoļu grāmatu, seši romāni, seši citi prozas darbi (sacerējumi jaunatnei, noveles, stāsti), divas lugas, dzeju tulkojumi, dziesmu teksti. Latviešu valodā izdots dzejoļu krājums „Kad mājās nāc” (2012, ISBN 9789934803659), atmiņu grāmata „Nogrimusī zeme” (2015, ISBN 9789934845342).

 

Brocis Augusts (1912.08.04. Pāles pag. Šķirstiņos – 1942.24.06. Tērvetē, apbed. Viļķenes pag. Katrīnas kapos). Dzejnieks, rakstnieks, žurnālists. Laikraksta „Zemgale” līdzstrādnieks Jelgavā (1941–1942). Rakstnieku un mākslinieku savienības „Zaļā vārna” biedrs, 20. gs. 30. gadu jūsmīgā romantisma pārstāvis. 1941. gada 30. jūlijā Jelgavas laikraksts „Nacionālā Zemgale” sāka iespiest viņa romānu „Meža cilvēki”, kas stāsta par Baigā gada notikumiem.

 

Bušs Jānis (1862.14.04. Vecsvirlaukas pag. Rudzukrogā būvuzņēmēja ģimenē – 1933.26.06. Jelgavā, apbedīts Baložu kapos). Militārs darbinieks, pulkvedis. Beidzis Jelgavas reālskolu. 1881. g. kā brīvprātīgais iest. armijā, 114. kājn. pulkā, beidzis Rīgas junkursk. (1883–1885; prap.); dienējis 114. kājn. pulkā Jelgavā. Podpor. (1886), por., štābkapt. (1900), kapt. (1904), apakšpulkv. (1914), pulkv. (1916). Jaun. virsn., rotas k-ris, no 1914. g. batalj. k-ris. 1918. g. sāk. Helsingforsā atvaļ. un ieradies Odesā pie ģimenes. 1919 atgriezies Latvijā. No 1919.23.06. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (pulkv.). 1919.26.12. iecelts par Tabora psihiatriskās slimnīcas (vēlāk Ģintermuižas psihiatriskā slimnīca, Jelgavā) direktoru, no 1920.03. saimniecības pārzinis. No 1932. g. pensijā, dzīv. Jelgavā. Apbalvojumi: Krievijas Sv. Vo IV (š) šk., Sv. Šo II (š) šk., Sv. Ao II (š) šk.

Butāns Kārlis (1902.02.04. Jaunjelgavas apriņķa Mēmeles pagastā – 1942.21.04. izsūtījumā PSRS). Pedagogs, aktīvs sabiedrisks darbinieks, kora vadītājs, teātra režisors. Mācījies Mēmeles pagasta Gricgales pagastskolā, Krievijas cara valdības izglītības ministrijas skolā Neretas pag., beidzis Jelgavas valsts skolotāju institūtu (1928). Skolotāja gaitas sācis Ūziņu 1. pakāpes pamatskolā par pārziņa vietas izpildītāju pēc Jelgavas apriņķa skolu valdes nosūtījuma (1929), tajā pašā gadā pagasta padome viņu vienbalsīgi ievēlējusi par skolas pārzini. Pielicis daudz pūļu skolas apgādāšanā ar moderniem mācību līdzekļiem, inventāru u.c. Ūziņu 305. mazpulka vadītājs, Jēkabnieku aizsargu vada komandieris, Jēkabnieku aizsargu kora diriģents, Jēkabnieku aizsargu dubultkvarteta vadītājs, Jēkabnieku aizsargu dramatiskā pulciņa vadītājs (režisors). Latvijas Valsts prezidents izteicis pateicību par darbību Brīvības pieminekļa Jēkabnieku pagasta komitejā. 1941. gada 14. jūnijā ar sievu un bērniem izsūtīts uz Krasnojarskas apgabalu.

 

Eglītis Maksis (1892.13.04. Startu muižā Mārsnēnu pag. Cēsu apr. – 1974.01.05. ASV, Sietlā). Zinātnieks, profesors, agronoms, Dr.sc.nat., Dr.agr. Mācījies Rīgas Biržas komercskolā (1901–1910), Rīgas Politehniskā institūta Lauksaimniecības fakultātē (beidzis 1918. g.). Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes jaunākais asistents (1922), docents (1927), profesors (1935), Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas dekāns (1939), rektors (1944). No 1944.02.10. trimdā.

 

Esenberģu Jānis (īst. v. Jānis Esenberģis-Hess, pseid. Torņakalna Jānis) (1862.09.04. Jelgavas apr. Lielsvētes pag. Upesprieku Daiļos – 1890.20.11. Rīgā, apbed. Torņakalna kapos). Rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, aktieris. Mācījies Lielsvētes pagastskolā (1869–1872), Torņakalna zēnu elementārskolā (beidzis 1877. g.). 1873. g. ģimene pārceļas uz Rīgu. Darbojies Rīgas Latviešu teātrī, Ā. Alunāna ceļojošajā teātra trupā.

 

Juraševskis Pēteris (1872.04.04. Sesavas Zābakos (Lielsesavas Pilnzābakos) lauksaimnieka ģimenē – 1945.10.01. Jelgavā). Jurists, valsts un sabiedrisks darbinieks, pedagogs. Mācījies Svitenes pagastskolā (1885–1888), Jelgavas apriņķa skolā (1888–1990), Jelgavas reālskolā (1890–1891), Pēterburgas universitātē (1900–1904). Mājskolotājs Zaļenieku pagastā (1891–1893), skolotājs Sesavas pagastskolā (1893–1895), ierēdnis Kurzemes guberņas valdē, advokāts Jelgavā un Kurzemes provinciālpadomē (1906). Latvijas Republikas finanšu ministrs (1918.19.11.), tieslietu ministrs (1918.02.12.–1919.14.03.; 1925), iekšlietu ministrs (1924), Ministru prezidents 1928.24.01.–1928.30.11., 2.–4.Saeimas deputāts, Jelgavas pilsētas galva (1919), zvērināts advokāts un notārs Jelgavā (no 1921). Jelgavas Palīdzības biedrības priekšnieka biedrs un priekšnieks (1908–1929), Jelgavas namnieku krājaizdevu kases valdes priekšnieks (1911–1931), laikraksta „Sadzīve” (1908–1915, Jelgavā) redaktors (1908–1910). No 1930. g. notārs Rīgā, Rīgas pilsētas domnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1929).

 

Kirmuška Laila (dz. Āna) (1962.12.04. Jelgavā).  Aktrise. Beigusi Jelgavas 4. vidusskolu (1980). Darbojusies Jelgavas Tautas teātrī.

 

Mežals Heinrihs (1927.19.04. Baltinavas pag. – 2012.01.12 Jelgavā, apbed. Baltinavas pag. Kapos). Agronoms, Valsts emeritētais zinātnieks, agronomijas doktors (1953), pedagogs, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (vēlāk universitātes, LLU) mācībspēks. Beidzis Kārsavas vidusskolu, Daugavpils Skolotāju institūtu, Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (1949). Devis ļoti nozīmīgu ieguldījumu Latvijas augšņu izpētē, strādājis pie Latvijas augšņu nacionālās klasifikācijas pilnveidošanas; publicējis 120 zinātniskos darbus, ir vienas monogrāfijas, septiņu mācību grāmatu un zinātniskās grāmatas par augsnes zinātni līdzautors. Apbalvots ar LLU Atzinības rakstu un LLU emblēmas zelta zīmi, augstāko universitātes apbalvojumu, kas tiek piešķirts par izciliem sasniegumiem pedagoģiskajā, zinātniskajā, saimnieciskajā un administratīvajā darbā.

 

Skailis Andrejs (īst. v. Andrejs Vite) (1927.01.04. Rīgā – 2012. 03.01.). Rakstnieks, satīriķis. Mācījies Valsts Rīgas tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (LLA) Jelgavā (1946–1949), strādājis LLA (1950–1953). Humora un satīras žurnāla „Dadzis” literārais līdzstrādnieks un redaktors, nodaļas vadītājs, galvenā redaktora vietnieks (1963–1991). Kopumā izdotas 23 A. Skaiļa grāmatas, tostarp tādas Latvijas humora un satīras pērles kā krājumi „Aušīgais Pegazs”, „Super-blusas”, „Grietiņa pie ratiņa”, humoristiskie kriminālromāni „Matrozis ar mērkaķi uz pleca”, „Septiņas bīstamas jaunavas” un citi. Viņa grāmatas tulkotas arī vācu, krievu, turkmēņu un tadžiku valodā. Latvijas Rakstnieku savienības biedrs no 1964. g. Sarakstījis scenāriju mākslas filmai „Trīs dienas pārdomām” (kopā ar Andri Kolbergu, ekranizēts 1980. g., scenārijs saņēmis Lielo Kristapu), un piecām leļļu filmām par sunīti Capu (ekranizēj. 1976,1977,1979,1981), komēdiju „Sausais likums” (kopā ar Andri Kolbergu), TV lugas „Mēnesstaru tilts” (1964), „Filantropi” (1972), „Pārpratums” (1973) un „Dida” (1974).

 

Stālbergs Kārlis (1837.29.04. Bērzmuižā – 1895.04.04. Jelgavā). Grāmatizdevējs, tulkotājs. Strādājis Stefenhāgena spiestuvē Jelgavā. No 1868. g. Rīgā. Ap 1880. g. atgriežas Jelgavā.

 

Svikulis Georgs (1942.16.04. Liepājas apriņķa Kalētos – 2012.04.10. Jelgavā, apbedīts Liepājā, Dienvidu kapos). Mākslinieks, keramiķis. Ražošanas apvienības „Latvijas keramika” galvenais mākslinieks (1970–1999), Jelgavas pilsētas galvenais mākslinieks (2001–2012). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1986. g. Mākslinieku savienības Jelgavas organizācijas valdes priekšsēdētājs (1992–2007). Izstādēs piedalās kopš 1959. g. Personālizstādes Liepājā un Rīgā (1985), Jelgavā (1985, 1992 un 1997 – kopā ar Mārci Stumbri, 1996, 2002), Ferārā, Itālijā (1993), Varšavā, Polijā (1997).

Maijs

Alunāns Juris (īst.v. Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns) (1832.13.05. Jaunkalsnavā – 1864.18.04. Jostenes (vēlāk Sesavas) pag. Kauļos, apbed. Lielvircavas kapos). Dzejnieks, publicists, valodnieks, sabiedrisks darbinieks, latviešu nacionālās dzejas pamatlicējs, jaunlatvietis. Ā. Alunāna tēvabrālis. No 1839. g. Alunānu ģimene dzīvojusi Jelgavā. Mācījies Jelgavas apriņķa skolā (1846–1848), Jelgavas ģimnāzijā (1848–1854). J. Alunāna „Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas” (1856) ir pirmais mākslinieciski nozīmīgais pasaules dzejas klasikas kopojums, pierādot latviešu valodas izteiksmes iespējas un līdzvērtību citām valodām. Sastādījis un izdevis populārzin. rakstu krājumu 3 sēj. „Sēta, daba, pasaule” (1859–1860), kur sniegts latviešu valodā pirmais plašākais apcerējums par Krieviju. Kopā ar Krišjāni Valdemāru 1862. g. dib. jaunlatviešu laikrakstu „Pēterburgas Avīzes”, bijis atbildīgais redaktors. Pirmais latviešu valodā sacerējis sabiedriski nozīmīgu, mākslinieciski augstvērtīgu dzeju, modinājis tautas nacionālo pašapziņu. Pirmais nozīmīgais latviešu literārās valodas veidotājs, darinājis jaunvārdus (piemēram, pētnieks, drēbnieks, veikals u.c.).

Ambults Arnolds (1927.30.05. Jelgavā – 1996.20.04. Rīgā, apbed. Zanderu kapos Jelgavā). Mākslas vēsturnieks, pedagogs. Lasījis lekcijas par mākslu un estētiku Jelgavas kultūras universitātē (1958–1988).

 

Bakūzis Egolfs Voldemārs (1912.27.05. Kuldīgā – 2003.30.08. Sentpolā, ASV). Mežzinātnieks, ekologs, Dr.phil. (1959). Beidzis Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nodaļu ar izcilību (1935; inženieris mežkopis). Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātes dekāna asistents (1940–1941). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba goda zīmi (2001).

 

Banga Tija (1882.19.05. Rīgā – 1957.01.01. Rīgā, apbedīta Raiņa kapos). Aktrise, rakstniece, literāte. Darbojusies Jelgavas Latviešu teātrī (1924–1926; 1927–1929).

 

Baumbahs Johans Kristofs (Baumbach Johann Christoph) (1742.31.05. Jelgavā – 1801.19.08. Grobiņā). Mācītājs, rakstnieks, tulkotājs. No 1762. g. mājskolotājs Kurzemē. Latviešu draudzes diakons Jelgavā (1764–1770), sprediķojis arī hercoga pils kapellā.

 

Briedis Augusts (1877.08.05. Drustu Auļukalna pag. Gauduļos – 1937.03.12. Rīgā, apbedīts Meža kapos). Sabiedrisks darbinieks, literāts. Jelgavas tirdzniecības skolas vadītājs (1906–1912).

 

Brūveris Zigmunds (1932.02.05. Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā). Valsts emeritētais zinātnieks, veterināro zinātņu doktors (1970), veterinārmedicīnas habilitētais doktors (1993), profesors (1972). Darbavietas: Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Anatomijas un fizioloģijas katedras vec. laborants, pasniedzējs (1958), asistents (1961), vec. pasniedzējs (1965), docents (1967), profesors (1971). Latvijas Lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūta nelipīgo slimību un veterinārās informācijas nodaļas vad. (1980), LLA Anatomijas katedras vad. (1987–2000), Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns (1990–1991).

 

Daune Vilma (dz.Vīnele, prec. Rozenburga) (1912.07.05. Rīgā.). Dzejniece. Beigusi Jelgavas ģimnāziju (1930).

 

Drāzniece Ingrīda (1952.31.05. Jelgavā). Māksliniece modelētāja, modes dizainere. Mākslinieku savienības biedre no 1987. gada.

 

Grebzde Irma (dzim. Priecīgā, prec. Rubene) (1912.25.05. Reņģē – 2000.30.03. Kanādā). Rakstniece. Mācījusies Ances pamatskolā, Rīgas 2. pilsētas ģimnāzijā, Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē, strādājusi Lauksaimniecības kamerā Jelgavā. 1948. gadā izbrauc uz Kanādu, sākumā Monreālu, vēlāk Toronto. Literārajā mantojumā atstājusi gan stāstus, gan romānus, gan miniatūras un noveles, bet precīzs viņas daiļdarbu skaits nav zināms. Pirmais sacerējums „Cilvēki bez ceļa” (1949), tam sekoja triloģija „Māsas”, „Ielejā sagriezās putenis”, „Vai ābele ziedēja?” un vairāki citi. Rakstniecei 1998. gadā piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni, bet viņa no tā atteicās, jo viņai neesot nekādu nopelnu dzimtās zemes labā.

 

Ģirupnieks Jānis (1887.02.05. Rundāles pag. Buliņos – 1964.09.08. Rīgā, apbed. Meža kapos). Pedagogs, zinātņu popularizētājs, novadpētnieks, rakstnieks. Nolicis skolotāja eksāmenu Jelgavas ģimnāzijā (1906), fizikas skolotājs Jelgavas 2. Valsts vidusskolā (1922–1929). Mācību līdzekļu institūta vadītājs (1919). Skolotājs Rīgas pilsētas tehnikumā un amatniecības skolā (līdz 1934. g.), aktīvi darbojies dažādās demokrātiskās skolotāju organizācijās.

 

Klāns Pāvils (īst. v. Pauls Kovaļevskis) (1912.02.05. Liepājā – 1979.11.08. Kopenhāgenā, Dānijā). Rakstnieks, žurnālists. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, Latvijas Universitātē, kara skolā. Laikraksta „Tēvija” redaktors (no 73. nr., 23. septembrī), Vācijas trimdā laikraksta „Latvija” redaktors. Publikācijas: noveļu krājums „Pusnakts viesis” (1940), noveletes „Sīkums” (1944), miniatūras „Greizie rati” (1949), romāns „Rūsa” (1954), „Rīga retour” (1961), „Karsta dzelzs” (1968) u.c.

 

Klopmanis (Klopmann) Frīdrihs Zigismunds (1787.07.05. Susējā – 1856.20.01.(01.02.) Jelgavā). Muižnieks, administrators, cenzors. Mācījies Jelgavas pilsētas skolā, Jelgavas ģimnāzijā (1802–1805). 1811. g. sācis strādāt Jelgavas un Bauskas tiesu iestādēs. Kopš 1818. g. pilskungs Jelgavā, Dobelē, Tukumā, Kandavā. Kopš 1834. g. amatos Kurzemes Virshoftiesā. Piedalījies Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibināšanā, bijis Kurzemes Provinces muzeja direktors. Konsistorijas uzdevumā cenzējis Jelgavā izdotas reliģiska satura grāmatas latviešu valodā (1844–1850).

 

Mūrnieks Laimdots (1922.23.05. Madonas apr. Vestienas pag. – 2011.02.06.). Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs. Mācījies Cēsu un Jelgavas Skolotāju institūtā (1940–1944). Jelgavas skolotāju institūtā gleznotājs un pasniedzējs Kārlis Baltgailis viņam uzdāvināja pirmās krāsas un otas. Beidzis Latvijas valsts Mākslas akadēmiju (1953), jau pēc dažiem gadiem kopā ar Leo Kokli un Uldi Zemzari kļuva par Jauno mākslinieku apvienības idejisko un organizatorisko kodolu. Piedalījies izstādēs Latvijā, PSRS, ārvalstīs, personālizstādes Madonā, Liepājā, Viļņā, Maskavā, Vācijā, Japānā un citur. Nopelniem bagātais mākslas darbinieks Latvijā (1979), Polijā. Mākslinieku savienības biedrs (1957), glezniecības studijas vadītājs, organizējis un vadījis Mākslas dienas, koordinējis izstāžu darbību.

 

Olavs Vilis (Vilis Plute) (1867.18.05. Bauskas Pilsmuižas Olavās – 1917.29.03. Somijā, pārapbed. Rīgā, Meža kapos). Publicists. Māc. Jelgavas ģimnāzijā.

 

Pētersons Eduards (1882. 26.05. Valkas apr. Cirgaļu (Aumeistaru) pagasta Priežukalna skolā - 1958.09.12.). Pedagogs, baltu filologs, Latvijas Universitātes privātdocents, Jelgavas Skolotāju institūta direktors (1923–1940). Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Meita Aina Pētersone (prec. Kleinberga), mazdēls Valdis Kleinbergs (1939–1996).

 

Jūnijs

Ādamsons Eriks (1907.22.06. Rīgā – 1946.28.02. Rīgā). Literāts, rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs.   Zaļenieku „Eglītēs” un Jelgavā dzīvojis pie savas māsas Lilijas Ādamsones (prec. Vilka). Māsa ar lielu rūpību krājusi un glabājusi visu brāļa rakstīto, bieži bijusi viņa darbu pirmā vērtētāja. Pirmie dzejoļu krājumi cieši saistīti ar Zaļeniekiem – „Sudrabs ugunī” (1932), „Ģerboņi” (1937), autors tos sakārto, dzīvojot Zaļeniekos. Par romānu „Sava ceļa gājējs” (1943) apbalvots ar pirmo Raiņa un Aspazijas fonda prēmiju prozā (1944.12.09.). Lugas: „Seši krusti”, „Mālu Ansis”, pasakas „Čigānmeitēns Ringla”, „Koklētājs Samtabikse”.

Baumane Biruta (1922.06.06. Tērvetes pag. Kalnamuižā, Tērvetes skolā, Lūcijas un Friča Frīdbergu ģimenē).
Māksliniece, gleznotāja. Mācījusies Jelgavas ģimnāzijas humanitārajā nodaļā (beigusi 1940. g.), apmeklējusi Romāna Sutas mākslas studiju, studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā (1941–1948), Latvijas Valsts universitātē. Izstādēs piedalās kopš 1956. g. Gleznas izstādītas gandrīz visās Eiropas valstīs, kā arī ASV, Kanādā, Japānā, Indonēzijā, bijušās PSRS republikās. Personālizstādes Rīgā un Madonā (1966), Liepājā (1967), Maskavā (1968), Rīgā (1976, 1985, 1993, 1995, 1999), Jelgavā (1977), Kauņā (1981), Maskavā (1983), Krimā, Alžīrā (1988), Otavā,Toronto (1989), Parīzē (1993), Francijā (1996). Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (1995). Apbalvojumi: Latvijas PSR Mākslinieku savienības medaļa par gada labāko izstādi (1977), pirmā godalga Latvijas tēlotājas mākslas izstādē (1982),Latvijas PSR Nopelniem bagātā māksliniece (1986).

 

Biļķins Vilis (1887.06.06. Zālītes pag. Ķēniņos – 1974.14.07. Bīlefeldē, Vācijā). Vēsturnieks, zinātnieks, pedagogs. Strādājis par skolotāju Jelgavā. Lektors Vācijā, BU (1946–1949), dzīvojis Lucernā, Šveicē, vēlāk Bīlefeldē, Vācijā. Darbi: Viestarts kā zemgaliešu valstsvīrs (1955, 1957), Indriķa chronikas autors – mīts un patiesība (1958), Zemgaliešu brīvības cīņas (1960), Kursa un kuršu cīņas (1967) un publikācijas „Ceļa Zīmēs”, „Daugavas Vanagu Mēnešrakstā”, „Sasauksmē” u. c. Izveidojis Latvijas senvēstures historiogrāfiju, to attīrot no agrāk pieļautajām romantiski nacionālām hipotezēm un pakļaujot zinātniski pamatotai kritikai.

 

Brance Janīna (dz. Ancāne) (1947.12.06. Kārsavā – 2005.31.10. Jelgavā). Teātra vēsturniece. Darbojusies Jelgavas Tautas teātrī.

 

Celms Valfrīds Teodors (arī Vidvuds Celms) (1907.15.06. Rīgā – 1986.17.06. Melburnā, Austrālijā, turpat apbedīts). Rakstnieks, žurnālists. No 1920.gada strādājis šūšanas fabrikā Jelgavā, tad kļuvis par laikraksta „Zemgales Balss” līdzstrādnieku. Jelgavas teātrī 1936. g. iestudēta viņa dziesmuspēle „Vecdambja teika”, komēdija „Raibā diena” (1939, pēc F. Kaizera lugas motīviem, 1940 publicēta ar nos. „Brāļi Luči”). Laikr. „Zemgales Balss” turpinājumos publicēts piedzīvojumu romāns „Jelgavas pils liesmās” (1936–1937), grām. „Tuksneša gūstā” (1936). Darbojies rakstnieku un mākslinieku savienībā „Zaļā vārna”. 1950. g. no Vācijas izceļojis uz Austrāliju.

 

Frīdemanis Jānis (1837.18.06. Valgundes pag. Lapskalna muižas Stūrmaņu Lorenčos – 1899.06.01. Pēterburgā, apbed. Mitrofana kapos). Jurists, publicists, jaunlatviešu kustības dalībnieks. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, studējis tieslietas Maskavas Universitātē (1857–1862). Darbi: populārzinātniskas grāmatas „Jauni stāsti par dabu un svešām zemēm” (1861), „Zināšanas un stāsti par pasaules lietām” (1863), raksti „Pēterburgas Avīzēs” u.c.

 

Jākobsons Herberts (1892.10.06. Jelgavā – 1942.04.01. Soļikamskā, PSRS). Militārs darbinieks, pulkvedis. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, Maskavas univ. Tieslietu nod. (1915), iest. Maskavas Lauksaimn-bas inst. Beidzis Aleksandra karask. Maskavā (1916, prap.). 1918.03. atvaļ. Dzīv. Lugas apkārtnē, no jūlija Jelgavā. No 1918.12. Jelgavas policijas sekretārs; padomju varas laikā tautas tiesnesis Jelgavā. 1919.03. iest. firsta Līvena krievu nod., kaujās ievainots. Jūl. no nod. izstājies un dzīv. Jelgavā. No 1919.16.08. Latvijas armijā (leitn.); Kara tiesas prokurora palīgs. Virsleitn. (1920), kapt. (1924), pulkvežleitnants (1927), pulkv. (1934). No 1920.09. kara tiesnesis, no 1922. g. kara virsprokurora un Kara tiesu pārv. pr-ka palīgs. 1924. g. iecelts par Kara tiesas (no 1939. g. nos. Armijas tiesa) pr-ju. 1940.10. atvaļinājies. 1941.14.06. apcietināts un izvests uz Soļikamskas soda nometnēm, kur 1942. g. 4. janv. gājis bojā.

 

Lūcis Pēteris (1907.28.06. Jelgavas apr. Jaunsvirlaukas pag. Salgales muižā – 1991.22.07. Valmierā, apbed. Rīgā, Meža kapos). Aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs. Beidzis Annas pamatskolu Jelgavā (1924), Zeltmata dramatiskos kursus (1931). Zemnieku drāmas teātra aktieris (līdz 1938. g.). Aktieris un režisors Jelgavas Drāmas teātrī (1945–1953), Valmieras Drāmas teātrī (no 1953. g., kopš 1957. g. galvenais režisors). Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1967).

 

Purs Laimonis (Laimonis Strazdiņš) (1922.03.06. Vilces pag. Ruņģos). Rakstnieks, žurnālists. Žurnāla „Zvaigzne” atbildīgais sekretārs (1952–1961), literārais līdzstrādnieks (līdz 1967. g.), redaktors izdevniecībā „Liesma” (1969–1970) un Rīgas Kinostudijas scenāriju kolēģijā. Rakstnieku savienības biedrs (1956). Pirmais romāns „Ēnas gaist” (1956); vēsturisku romānu tetraloģija par zemgaļu cīņām 13. gadsimtā – „Degošais pilskalns” (1962), „Krusts virs pilskalna” (1979), „Tālajos pilskalnos” (1981), „Sūrābele pilskalnā” (1986), romāns „Skaists nobrauciens” (2000). Dažādu žanru darbi apkopoti izlasē „Gaismēnas” (1972). 20. gs. 90. gados rakstnieks atsācis aktīvu darbību publicistikā, dažādos period. izdevumos publicējis vairāk nekā 30 rakstu par atjaunotās Ljas valsts un latv. tautas problēmām. Kriminālromāns „Daugavs vienu malu...” (2004). „Atmiņu atspulgas par noklusēto un viltniecisko. Aizejot atskaties”, pirmā grāmata (2006), otrā (2006). Īsromāns „Atmiņu kliedziens” (2007).

 

Sēfrenss (Söffrens, Seffrenz, Soffrens) Nikolass (jaunākais) (1662. 04.06. Ventspilī – 1710.05.08. Ventspilī.  Koktēlnieks, izcilākais Kurzemes baroka tēlniecības meistars. Dzimis Ventspilī koktēlnieka N.Sēfrensa (vecākā) ģimenē, amatu mācījies pie tēva, kas bija hercoga tēlnieks Ventspils kuģu būvētavā. N.Sēfrensa darbnīcā Ventspilī darināti nozīmīgi Latvijas baroka mākslas pieminekļi: altāris Sv.Annas baznīcai Liepājā(1697), Ugāles baznīcas ērģeļu prospekts (1697-1704), Landzes baznīcas altāris un kancele (1701), Lestenes baznīcas iekārta (1704-1709).  Darinājis Jelgavas pils baznīcas ērģeļu prospektu (1696.; kopā ar J. Drogastu un zelli J. H. Bēzi; nav saglabājies).

 

Skudre Kārlis (1887.13.06. Jelgavā – 1922.23.11.Rīgā). Militārs darbinieks, pulkvežleitnants. Beidzis Jelgavas reālskolu. 1906. g. iest. Viļņas junkursk. (beidzis 1909; podpor.); por. (1912), štābkapt. (1914.10.). Latvijā atgriezies 1918.12. No 5.12. Latvijas Pagaidu valdības dienestā; Jelgavas apr. priekšn. (1919 II-III ier. V iecirkņa kancelejā). No 1919.10.07. Latvijas armijā (kapt.); pulkv.leitn. (1921).

Speke Arnolds (arī Arnolds Spekke) (1887.14.06. Bauskas apr. Vecmuižas pag. – 1972.27.07. Vašingtonā, ASV). Vēsturnieks, literatūrvēsturnieks, literāts, tulkotājs, pedagogs. Beidzis Jelgavas reālskolu (1906), studējis Rīgas Politehniskajā institūtā (1906–1907), Maskavas universitātē, Romāņu filoloģijas fakultātē (1915). Skolotājs Jelgavas reālģimnāzijā (1918–1919), Rīgas 1. Valsts ģimn. direktors (1920–1922), Latvijas Universitātes profesors (no 1922). No 1933. g. Latvijas sūtnis Itālijā, Bulgārijā, Grieķijā un Albānijā (pastāvīgā rezidence Romā). 1940–1954 politiskā bēgļa statusā, strādājis par reportieri, skolotāju, bibliotekāru. 1954 Latvijas sūtnis un pilnvarotais ministrs ASV, vēlāk Latvijas diplomātiskā dienesta vadītājs. Dzīvesbiedre pianiste Aleksandra Stērste (Elzas Stērstes māsa, Andreja Stērstes meita).

 

Unāms Žanis Alfreds (arī Žanis Unams) (1902.19.06. Sesavas pag. Jostenes Rempīšos – 1989.08.09. Oldenburgā, Vācijā, apbed. turpat, Omstedes kapos). Literāts, literatūrzinātnieks, žurnālists, kultūrvēsturnieks. Mācījies Sesavas pagastskolā, Jelgavas ģimnāzijā (1923), studējis tieslietas un teoloģiju Latvijas Universitātē (1923–1928). Strādājis laikrakstos „Zemgalietis”, „”Jaunais Zemgalietis” (1923–1926), „Jelgavas Vēstnesis”, „Brīvā Tēvija”, „Latvis” (1929–1931), žurnāla „Burtnieks” redakcijas sekretārs (1931–1934). Pirmā publikācija laikr. „Zemgalietis” (1921.14.09.) Biogrāfiskā krājuma  „Es viņu pazīstu, Rīga, 1939” sastādītājs, daudzu grāmatu autors.

 

Vatsons (Watson) Karls Fridrihs (1777.07.06. Jelgavā. – 1826.16.03. Lestenē, apbed. Jelgavā). Žurnālists, literāts, teologs, mācītājs. Dzimis Jelgavas Pētera akadēmijas (Academia Patrina) profesora Matiasa Fridriha Vatsona ģimenē. Mācījies Jelgavas pilsētas skolā (1789–1793), Pētera akadēmijā (1793–1798), studējis jurisprudenci Leipcigā (1798), teoloģiju Jelgavā (1799–1801) un Getingenē (1801–1802), izglītošanās nolūkos apceļojis Vāciju un Franciju. Luterāņu draudzes mācītājs Lestenē (1803–1826), no 1813. g. arī Strutelē. Pirmā latviešu laikraksta „Latviešu Avīzes” organizētājs un redaktors (1822–1826), latviešu avīžniecības dibinātājs. Darbojies Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā Jelgavā, sast. Kurzemes kalendāru, pētījis Kurzemes vēsturi. Viens no Latviešu literārās (draugu) biedrības dibinātājiem (1824), Kurzemes nodaļas pirmais direktors. Vērsies pret latviešu pārvācošanu, aicinājis kopt latviešu valodu, veicinājis tautas izglītošanu.

 

Zariņa Ieva (1942.08.06. Kalnciema pag. „Meža Stūros”, Voldemāra un Tamāras Zariņu ģim.). Mūziķe, pianiste, komponiste. Beigusi Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolu (1960), Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju prof. I. Kalniņa Klavieru klasē (1960–1965), Kompozīcijas klasē (1968–1973); studējusi pie izcilajiem latviešu skaņražiem Lūcijas Garūtas un Ādolfa Skultes. Klavieru pedagoģe Cēsīs, Rīgas Jaunatnes teātra muzikālās daļas vadītāja, klavieru pedagoģe Rīgas Pedagoģijas un Izglītības augstskolā. 1970–1990 kopā ar dzīvesbiedru Valdi Bergu (Zariņu) daudz koncertējusi Padomju Savienības republikās un ārvalstīs.

 

Jūlijs

Ābele Alma (dz. Cūnābele) (1907.12.07. Rīgā  – 1984.10.02. Rīgā, apbed. Meža kapos). Aktrise Jelgavas Latviešu teātrī (1929–1935), no 1938. gada Dailes teātrī.

 

Dārziņš Tenis (1927.18.07. Rīgā – 1997.18.02. Rīgā). Koksnes mehāniskās pārstrādes speciālists. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultāti (1951, inženieris mežkopis). Tehnisko zinātņu kandidāts (1963). Dr. sc. Ing. (1992). Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežkopības katedras (1951–1952), Meža tehnoloģijas katedras (1952–1955) un Meža ekspluatācijas un tehnoloģijas katedras asistents (1960–1963). Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas aspirants (1960–1963), Vissavienības koksnes zinātnes koordinēšanas padomes loceklis. Pētījumi par koksnes modifikācijas problēmām.

 

Drīliņš Ilmārs (1962.12.07. Gulbenē). Mākslinieks, dizainers. Mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā (1985–1992), diplomdarbs „Koka rotaļlietas bērniem” (vadītājs Tālivaldis Gaumigs). Jelgavas pilsētas galvenais mākslinieks (1990–1991). Mākslas galerijas „Suņa taka” dibinātājs (2008). Izstādēs piedalās no 1986. gada. Personālizstāde Jelgavā (2004). Latvijas Mākslinieku savienības Jauno mākslinieku apvienības biedrs (no 1988. gada). Kopš 1993. gada Latvijas dizaineru savienības biedrs. Jelgavas Mākslinieku biedrības biedrs kopš 2009.

 

Helds Juris (dz. Ķikulis) (1942.20.07. Jelgavā). Aktieris, dzejnieks, literāts, dramaturgs. Dzimis aktiera Jāņa Ķikuļa ģimenē. Mācījies Vilces septiņgadīgajā skolā (1949–1950), Rīgas 38. vidusskolā un Rīgas 51. strādnieku jaunatnes vakarskolā (1950–1959). Beidzis vidusskolu kā eksterns Smiltenē (1965) un LVK Teātra fakultāti (1970). Valmieras Drāmas teātra aktieris (1960–1991). Pirmā publikācija – dzejoļu kopa laikrakstā „Literatūra un Māksla” 1967.29.VII. Teātra darbinieku savienības biedrs (1967). Rakstnieku savienības biedrs (1988).

 

Jakobi Hugo (1907.11.07. Pļaviņās – 1991.10.01. Jelgavā). Mākslinieks, gleznotājs. Mācījies Zeltmata dramatiskajos kursos (1934–1939), Latvijas Mākslas akadēmijā (1949–1941). Strādājis par reklāmu zīmētāju un gleznotāju, skatlogu dekoratoru (1927–1940). Zīmēšanas skolotājs Sabilē (1946–1950), režisors un dekorators Sabiles kultūras namā (1950–1951). 1951. gada jūnijā pārcēlies uz dzīvi Jelgavā, pilsētas kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītājs (1951–1956), Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, mākslinieks noformētājs, mākslas nodaļas vadītājs (1957–1971). Jelgavas Meliorācijas celtniecības pārvaldes mākslinieks noformētājs (1972–1986). 1957. g. nodibinājis un sabiedriskā kārtā vadījis mākslas pulciņu pie Jelgavas vēstures un mākslas muzeja, kuru vēlāk pārdēvēja par Zīmēšanas un gleznošanas pulciņu, tagad Jelgavas tautas gleznošanas studija. Saņēmis godalgas lugu konkursā (1957), plakātu konkursos Latvijā (1961, 1962). Veidojis Jelgavas Dziesmu svētku māksliniecisko noformējumu. 1970. gados dekorators un režisors Ozolnieku drāmas kolektīvā.

 

Kalējs Artūrs (1907.14.07. Liepājā – 1999.11.11. Rīgā, apbed. Meža kapos). Aktieris. Jelgavas teātra aktieris no 1941. g. No 1945. g. Līdz 1953. g. darbojās Jelgavas Drāmas teātrī Rīgā, Valmieras Drāmas teātrī (1953–1956), no 1958. g. Dailes teātrī.

 

Kalniņš Roberts Hugo Johans (1897.23.07. Vecsvirlaukas pagasta Tigitās – 1982.01.03. Jelgavā, apbed. Baložu kapos). Fotogrāfs. Beidzis Jelgavas reālskolu. Jelgavas Fotogrāfu biedrības biedrs (no 1928. g.). Piedalījies fotoizstādēs Jelgavā (1928., 1930.–1932.g.) u.c. Strādājis par darbvedi Jelgavas dzelzceļa stacijā (30. gadu beigās), grāmatvedi Jelgavas arodskolā (1941. g.). Dienējis latviešu leģionā (1943–1945), izsūtīts uz Sibīriju. 50. gados strādājis par krāsotāju, 60. gados par noliktavas pārzini Jelgavā.

 

Ketlers Frīdrihs Vilhelms (Friedrich Wilhelm Kettler) (1692.19.07. – 1711.21.01.). Ketleru dinastijas Kurzemes un Zemgales hercogs no 1698. g. Frīdriha Kazimira Ketlera dēls. 1710.13.05. Liepājā hercogistes slavas laiku piemiņai nodibināja Atzinības ordeni (Ordre de la Reconnaissance), kas 1938. g. Latvijas Republikā tika atjaunots ar nosaukumu Atzinības krusts (Croix de la Reconnaissance).

 

Ķikuts Pēteris (1907.24.07. Annas pag. Ūsiņos – 1943.24.11. PSRS). Dzejnieks, žurnālists.   Latvijas sociāldemokrātu opozicionāru laikraksta „Pamatšķira” redaktors un izdevējs (laikr. izdots Rīgā, iespiests Jelgavā).

 

Luters Jānis (1882.17.07. Kroņvircavas pag.  – 1942. Latvijā). Militārs darbinieks, pulkvežleitnants. Beidzis Jelgavas pilsētas skolu. 1901. g. kā brīvprātīgais iest. armijā, 1902 beidzis Viļņas junkursk. (podpor.). No 1918.10.12. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapt.); 1919.3 LIII iest. Jelgavas brīvprātīgo rotā. Pulkv.-leitn. (1919.07.). 1922.10. atvaļ. Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ.; Krievijas Sv. Šo III šk., Sv. Ao III šk.

 

Pūcīšu Ģederts (Ģederts Eilenbergs, Eulenbergs) (1847.(17.)30.07. Kroņvircavas Pūčos – 1919.03.06. Jelgavā, apbed. Vecsvirlaukas pag Vimbu kapos). Grāmatizdevējs, žurnālists, sabiedrisks darbinieks, grāmatu veikala un maksas bibliotēkas īpašnieks. Dzimis lauksaimnieka ģimenē. Mācījies Vircavas pagasta Mādžas skolā, beidzis Jelgavas ģimnāziju, studējis medicīnu Leipcigas un Jēnas universitātēs. Medicīnas zinātņu doktors (1879). Iedzimtas sirdskaites dēļ nav varējis nodarboties ar ārsta praksi, tādēļ pārdevis lauku mājas un nopircis Kristapa Buša grāmatu veikalu Rīgā (1880). Profesionālajā izdevējdarbībā no 1880. g. Grāmatu iespiešanai izmantojis dažādas Jelgavas un Rīgas spiestuves. Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisijas priekšsēdis (1881–1882), nodibinājis Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kasi (1883), darbojies atturības biedrībā „Auseklis”. 19. gs. 90. gados pārcēlies uz Jelgavu, dzīvojis Aleksandra prospektā 7 (tagad Zemgales prospekts). Jelgavas Latviešu biedrības teātra komisijas priekšsēdis (1910–1912), vadījis Jelgavas savstarpīgo kredītbiedrību. Gadu gaitā kļuvis par bagātu namīpašnieku, fabrikantu un finansistu. Darbojies presē, jau studiju gados bijis „Baltijas Zemkopja” korespondents, viens no laikraksta „Dienas Lapa” dibinātājiem un izdevējiem. Publicējis rakstus par medicīnu, lauksaimniecību, stāstu tulkojumus, satīriskus dzejoļus un anekdotes.

 

Šīmans Teodors Heinrihs Kristiāns (Schiemann Theodor Heinrich Christian) (1847.05.07. Grobiņā. – 1921.26.01. Berlīnē). Vēsturnieks. No 1872. līdz 1873. g. arhivārs Kurz. hercogistes arhīvā Jelgavā.

 

Štrauss Osvalds (1927.08.07. Kalnciema „Melderos”, tag.Valgundes pag. - 2014.25.12.). Horeogrāfs, pedagogs, Deju svētku virsvadītājs. Dzimis mežsarga Kaspara  un Alvīnes Štrausu ģimenē. Mācījies Kalnciema pamatskolā, Valsts Bulduru Dārzkopības un biškopības skolā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (agronoma specialitāte), Latvijas Lauksaimniecības universitātē (pedagoģijas maģistra grāds 1997). Bulduru Dārzkopības tehnikuma (vēlāk vidusskolas) praktiskās apmācības daļas vadītājs (1968–1982). Asistents VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā (1957), Deju svētku asistents (1965), II Latvijas skolu jaunatnes Deju svētku asistents (1967), Deju svētku virsvadītājs (1972–1995), inscenējis 19 tautiskās dejas 20 000 dejotājiem. Latvijas skolu jaunatnes Deju svētku Goda virsvadītājs, deju kolektīvu virsvadītājs daudzos reģionālajos deju svētkos Smiltenē, Kandavā, Saldū un Višķos, zonālo deju svētku virsvadītājs Stučkā, Kuldīgā un Ventspilī, Baltijas republiku studentu deju svētku „Gaudeamus VIII” virsvadītājs. Pirmo horeogrāfiju izveidojis 1967. g. – deju „Rotaļnieks”. Vairāku deju kolektīvu vadītājs Rīgā, Jūrmalā, Kuldīgā, Smiltenē u.c. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Zīverts Kārlis Alfrēds (1897.28.07. Emburgas pag. – 1943.27.02. Krievijā, apbed. Rīgā, Brāļu kapos).
Militārs darbinieks, pulkvežleitnants. Beidzis Jelgavas reālskolu. 1915.08. mobilizēts armijā, 1916.05. beidzis Tiflisas karask. (prap.); podpor. (1917.03.). No 1917.05 virsn., no aug. Latviešu strēlnieku rezerves pulkā, 1918.07.02. atvaļināts. Dzīvojis Zaļenieku pagasta Vācelēs. 1919.29.11. iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitn.); dienējis 1. Jelgavas brīvprātīgo rotā, Cēsu batalj., no aug. 3. Jelgavas kājnieku pulkā, no okt. rotas komandieris, kapt. (1920.03.), pulkvežleitnants (1928). Beidzis virsnieku kursus (1922 un 1930). No 1926. g. Liepājas pilsētas komandants, no 1929. g. rotas komandieris 3. Jelgavas kājn. pulkā. 1940. atvaļināts. No 1942.08. Burtnieku kārtības dienesta bataljona komandieris. Nošauts sadzīviskā strīdā ceļā uz Dņepropetrovsku. Apbalvojumi: Latvijas Lāčplēša Kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis.

 

Augusts

 

Deglavs Augusts (pseidonīmi Saimniekdēls, Deverots) (1862.09.08. Jelgavas apr. Šķibes pag. Vīgantos – 1922.03.04. Rīgā, apbed. Meža kapos). Rakstnieks, žurnālists. Darbi: „Zeltenīte” (periodikā 1896., grāmatā 1909.), Jaunā pasaule (1–3, 1897–1899), vēsturisks romāns „Rīga” (1–2, 1912–21). Izdoti Kopoti raksti (1–7, 1926–1935).

 

Domkins Andrejs (1957.31.08. Jelgavā). Kokrūpniecības speciālists. Beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultāti (1980; kokapstrādes inženieris tehnologs). Mg. sc. ing. (1993). Asociētais profesors (kopš 2002. gada). Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors (2000–2004). Kopš 2004. gada SIA „Meža koksnes prod. Pētniecības un attīstības institūta” direktors. Līdztekus kopš 1997. gada Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas padomes priekšsēdētājs. Žurnāla „Baltijas koks” galvenais redaktors (2000–2003). Pētījumi par koksnes produktu attīstību. Zemkopības ministrijas Meža nozares gada balva par ieguldījumu jauno speciālistu sagatavošanā (2005).

 

Gubiņa Indra (dz. Bencone) (1927.08.08. Līvbērzes pag.). Rakstniece, dzejniece. Mācījusies Jelgavas Skolotāju institūtā. No 1944. g. emigrācijā Kanādā. Nozīmīgākie romāni „Zelta ieleja” (1959), „Gandrīz karaliene” (1965), „Raksts putekļos” (1970), „Iztiksim bez mēness” (1976), „Uz akmeņa stāvēdams” (1986), „Dzilnas dziesma” (1990). Dzejoļu krājumi „Paskaties kļavā” (1974, kopā ar G. Janovski), „Vai ilgi vēl?” (1989, kopā ar G. Janovski), „Dīvaina spēle” (1999).

 

Kraukliņš Kārlis Konstantīns (Kraukling, Krauklihn) (1792.28.08. Bauskā – 1873.12.04. Drēzdenē, apbed. Trīsvienības kapos). Literāts, izdevējs, kultūras darbinieks. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1809–1813). Dzimis Bauskas birģermeistara, tirgotāja, namīpašnieka ģimenē. Piedalījies J. F. Rekes Baltijas literātu leksikona kārtošanā. 1823. g. G. Manceļa sprediķu grāmatā publicēta viņa zīmētā J. F. Stefenhāgena ģīmetne (vēlāk bieži reproducēta). No 1818. g. Vācijā, Drēzdenē. Karaliskās bibliotēkas sekretārs (no 1833. g.), vēstures muzeja direktors (1839–1868).

 

Kreišmane Ella (1912.31.08. Jelgavā). Rakstniece.

 

Pauls Ludvigs (arī Ludis Pauls) (1872.11.08. Jēkabnieku pag. Dakšās – ?). Tulkotājs. Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, darbojies jaunstrāvnieku pulciņā. Tulkojis un izplatījis nelegālo literatūru. Laikraksta „Dienas Lapa” un tā pielikumos publicēti Paula tulkojumi (ar parakstu – dis): A.Hjellana rom. „Sniegs” (1894) un „Inde” (ar nos. „Nāves zāles”, 1895), I. Potapenko, D. Grigoroviča u.c. autoru stāsti. 1895–1897 studējis Tērbatā veterināro medicīnu. 1897. g. emigrējis uz Šveici, kur izdevis divas marksistiskas ievirzes brošūras sērijā „Strādnieku bibliotēka”. Beidzis Bernes universitāti, ieguvis doktora grādu, strādājis Bāzelē ārstniecisko vielu fabrikas izmēģinājumu nodaļā. Par tālāko dzīves posmu ziņu trūkst.

 

Skujāns Rainis (1922. 06. 08. Ilūkstes apriņķa Rubeņu pagasta Aizkalnos – 2011. 17. 02. Jelgavā, apbed. Rīgā, Ulbrokas kapos). Profesors (1977), Latvijas valsts emeritētais zinātnieks (2006), agronomijas zinātņu doktors (1992), Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbinieks (1948–1999). Absolvējis LLA Agronomijas fakultāti (1948).

 

Šulcs Rūdolfs (1807.17.08. Birzgales pag. – 1866.08.08. Jelgavā). Literāts, žurnālists. Konrāda Šulca dēls. Māc. Jelgavas ģimnāzijā (1823–1826). Jelgavas latviešu draudzes mācītājs 1849. Laikraksta „Latviešu Avīzes” red. (1849–1866). Vērsies pret latviešu nacionālās pašapziņas centieniem, tautskolu izveidi, pret laikr. „Pēterburgas Avīzes”.

 

Valtere Astrīda (1947.29.08. Bauskas apr. Vecumnieku pag.). Mākslas zinātniece. Beigusi Jelgavas 2. vidusskolu (1965). Strādājusi Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā par bibliogrāfi (1966–1984). Jelgavas literātu apvienības biedre (1967–1997), vadīt., jauno literātu konsultante. Jelgavas Ā. Alunāna Tautas teātra aktrise (līdz 1987. g.). Organizējusi Dzejas dienas pasākumus Jelgavā un apkārtnē (1973–1977). Publicējusi esejas, miniatūras, aprakstus un dzeju Jelgavas laikr. „Darba Uzvara”.

 

Vilde Pēteris Ernsts (Wilde) (1732.24.08. Pomerānijā (tag. Ščecinas vojevodiste Polijā) – 1785.17.12. Peltsamā (Igaunijā). Ārsts, aptiekārs, publicists, progresīvu zināšanu, ideju paudējs un izplatītājs. Mācījies Kēnigsbergas Fridriha skolā (Collegium Fridericanum), studējis Kēnigsbergas Universitātē, Hallē. Jelgavā izdevis nedēļas laikrakstu Der Landarzt (Lauku Ārsts), 1765. g., iznākuši 52 numuri. Jelgavā izdots apjomīgākais P.Vildes darbs ārstniecībā Der praktische Landarzt (1773–1774, Praktizējošais lauku ārsts). Izdevis pirmo latviešu periodisko izdevumu „Latviešu Ārste” (1768–1769).

Septembris

Bullis Jēkabs (1852.03.09. Kauņas gub. – 1887.08.10.). Ārsts, literāts. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā. Ārsts Jelgavā. Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks 1884–1887. Laikraksta „Tēvija” redaktors 1888–1887.

 

Dinne Jānis (1897.12.09. Dzērves pag. Grābstu Zundos – 1938.11.08.Rīgā, apbed. Brāļu kapos). Militārs darbinieks, pulkvežleitnants. 1915. g. beidzis Jelgavas reālskolu. 1915. g. jūnijā mobilizēts armijā, Prap. (1916 X; par kaujas nopelniem), podpor. (1917 IV). 1918 II atvaļ. Dzīv. Krievijā, no jūn. - vecāku mājās Aizputes apr. No 1919.19.11 Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitn.); dienējis 1. Jelgavas brīvprātīgo rotā, 2. Cēsu batalj., 2. Ventspils kājn. pulkā, Kapt. (1919X1), pulkv.-leitn. (1935). 1922 atvaļ. Dzīv. Dzērves pag., nodarbojies ar zemkopību. 1925 iesk. Vidzemes artil. pulkā.  Apbedīts Rīgā.

 

Eliass Ģederts (1887.23.09. Platones pag. Zīlēnos – 1975.29.01. Rīgā, apbed. Platonē, Strupdeguņu kapos).
Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs. Dzimis Jāņa Eliasa (1851–1937) un Karlīnes Veilandes (1866–1956) ģimenē. Mācījies Platones pamatskolā (1894), Jelgavas ģimnāzijā (1896) Jelgavas reālskolā (1989), Briseles Karaliskajā mākslas akadēmijā (1908–1913). Brāļi Kristaps Eliass (1886–1963), Juris Eliass (1891–1974), māsa Anna Maija Eliase, prec. Cielēna (1889–1988). Darbojies dažādos žanros un glezniecības tehnikās. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1936), Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1962), profesors (1938). Pastāvīga Ģederta Eliasa darbu ekspozīcija atrodas Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, kas nosaukts Ģ. Eliasa vārdā. Piemineklis Akadēmijas ielā 10 (pie muzeja ēkas), atklāts 1987.

 

Iesmiņa-Mihelsone Lizete (dz. Fecera, pseidonīms Skaidrīte) (1872.23.09. Jelgavas apr. Lielbērzē – 1934.03.07. Rīgā, apbed. Meža kapos). Aktrise, dziedātāja. Beigusi Jelgavas elementārskolu, mācījusies meiteņu skolā. 15 g. vecumā sākusi dziedāt Jelgavas baznīcas korī, no 1887. g. Jelgavas Latviešu biedrības teātrī, pēc tam Rīgas Latviešu biedrības teātrī. Viena no pirmajām dziedātājām, kas piedalījās skaņuplašu ierakstos (no 1903).

 

Jasens Kazimirs (Jasenas) (1867.18.09. Velžu ciemā (tag. Pasvales raj.) Lietuvā – 1950.15.11. Liepājā). Teologs, mākslas vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks. Māc. Jelgavas klasiskajā ģimn. 1877–1884. Uzcēlis 3 katoļu baznīcas Latvijā, arī Jelgavā. Jelgavas Romas katoļu baznīcas prāvests, monsinjors, hercoga Pētera ģimnāzijas skolotājs, Jelgavas Lietuviešu biedrības priekšsēdētājs.

 

Lejiņš Atis (1942.28.09. Jelgavā). Vēsturnieks, politisks un sabiedrisks darbinieks.

 

Meškone Silvija (1942.18.09. Jelgavā). Māksliniece, gleznotāja. Mācījusies Jelgavas 2. vidusskolā, Jelgavas Mūzikas skolā. 1969. g.  beigusi Lietuvas Mākslas institūtu Viļņā ar diplomdarbu „Airētāji” (vadītājs Jozs Švažs). Māksliniece Lietuvas tirdzniecības palātā (1969–1971). Vadījusi Jelgavas tautas gleznošanas studiju (1971–1973), zīmēšanas pulciņu Jelgavas pionieru namā (1975–1976 ). Vizuālās mākslas un kultūras vēstures skolotāja Kalnciema vidusskolā (1996–1998). Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes Tēlotājas mākslas katedras lektore (1998–2001), katedras vadītāja (2002–2004), Tēlotājas mākslas katedras vadītāja (2004–2007), docente profesionālajā studiju programmā (2001–2007). Izstādēs piedalās no 1969. gada. Darinājusi dekorācijas Ā. Alunāna Jelgavas Tautas teātra izrādēm. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1973. gada.

 

Mežroze Ansis (līdz 1940 Ansis Rozenvalds) (1892.19.09.Valgundes pag. – 1960.01.03.). Militārs darbinieks, jūrnieks, komandkapteinis. 1914. g. beidzis Mangaļu tālbraucēju jūrskolu, oktobrī Jelgavā mobilizēts kara flotē. Praporščiks (1916.06.). No 1916.06. virsnieks. 1918.04. atvaļ., dzīvojis Maskavā, 1918.07. mobilizēts Sarkanajā armijā; Latviešu strēlnieku padomju divīzijas artilērijas diviziona saimniecības priekšnieks, vēlāk satiksmes aģents. 1919. g. atgriezies Latvijā, brīvprātīgi iest. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos. 16. Jelgavas aizsargu pulka Ozolnieku nod. priekšnieks (1922–1925). No 1927. g. palīgkuģa „Varonis” komandieris. No 1932. g. karakuģa „Virsaitis” komandiera palīgs, no 1940.07. komandieris. Septembrī pārsk. PSRS Baltijas flotē. 1941.12. „Virsaitis” uzdūrās mīnai un nogrima. 1942.09. iesk. 201. latv. strēln. divīzijā Gorohovecas nometnē. Strādājis kuģniecībā, dzīv. Jelgavas apkārtnē.

 

Ramans Ģederts (1927.08.09. Jelgavā – 1999.22.07.). Mūziķis, komponists, pedagogs. Mācījies Daugavpils mūzikas skolā, Mežotnes Lauksaimniecības vidusskolā, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā (1947–1950), Latvijas Valsts konservatorijā (1950–1955). Pedagogs Latvijas Valsts koservatorijā (no 1973. g.), Latvijas Radio un TV skaņu režisors (1955–1968), Komponistu savienības valdes priekšsēdētājs (1968–1984). Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1969).

 

Ramiņš Eduards (1897.25.09. Šķibes pag. Krāmeros – 1942.30.06. nošauts Krievijā, Krasnojarskas nov. Noriļskā). Militārs darbinieks, pulkvežleitnants, padomju represiju upuris.  1914. g. beidzis Jelgavas tirdzniecības skolu. 1916.g. maijā Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā. Beidzis Gatčinas praporščiku skolu. 1918. g. februārī atvaļināts. 1919. g. 29. apr. Jelgavā iest. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (leitn.). No 1919. g. maija dienējis 1. Neatkarības batalj. Virsleitn. (1920.03.), kapt.-leitn. (1933). kapt. (1934), pulkv.-leitn. (1940.07.). No 1922. g. vada komandieris 3. Jelgavas kājn. pulkā. Bijis pasniedzējs Kara sk., no 1940. g. jūl. nod. priekšnieks. 1941.14.06. apcietināts, izvests uz Noriļskas soda nometnēm. Piespriests nāvessods, kas izpildīts 1942. g. Apbalvojumi: Latvijas TZo V šķ., Vo IV (š) šķ.

 

Skaistlauks Voldemārs Johans (līdz 1940 I Voldemārs Johans Šēnfelds) (1892.06.09. Kalnciemā, tag. Valgundes pag. – 1972.09.10. Ludvigsburgā, Vācijā). Militārs darbinieks, ģenerālis, literāts. Beidzis Jelgavas reālskolu (1909), studējis Rīgas Politehniskajā institūtā (1910). 1919.18.02. kā brīvprātīgais iestājies Latvijas armijā, piedalījies Brīvības cīņās. Žurnāla „Artilērijas Apskats” redaktors (1922–1925 un 1928–1932), dzejoļu krājuma „Tālas ugunis” (1924) autors. No 1943. g. dienējis latviešu leģionā (pulkv.), 1944.12. slimības dēļ evakuēts uz Prāgu. 1945–1946 nometnē Vācijā. Rosīgi piedalījies trimdas sabiedriskajā dzīvē, turpinājis rakstīt dzeju. Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas, Krievijas, Vācijas apbalvojumi.

 

Sproģis Jūlijs (1887.25.09. Jelgavā – 1972.09.06. Rīgā). Mūziķis, vijolnieks, komponists. Padomju laikā J. Sproģis bija ideoloģiski aizdomīgs un palika izslēgts no pētnieciskā un mācību darba, arī no Latvijas PSR Komponistu Savienības. Darbi: Jāņu dziesmu melodijas (1941) ir pirmā monogrāfija, kas veltīta vienam atsevišķam latviešu tautas mūzikas žanram. Senie mūzikas instrumenti un darba un godu dziesmu melodijas Latvijā (Rīga: Latvju grāmata, 1943).

 

Ulmanis Kārlis (1877.04.09. Jelgavas apriņķa Bērzes pagasta Pikšās – 1942.20.09. Krasnovodskā, Turkmēnijā, PSRS). Valsts un sabiedrisks darbinieks, tautsaimnieks, Latvijas valsts dibinātājs un atjaunotājs. Latvijas Valsts prezidents (1934–1940). Latvijas Republikas Ministru prezidents. Mācījies Bērzes pagastskolā (1886–1889), Aleksandra pilsētas skolā Jelgavā (1889), beidzis Jelgavas pilsētas valsts reālskolu (1895–1896). Sarīkoja pirmos piensaimniecības kursus Bērzē (1902). Vadījis piensaimniecības uzņēmumus Rīgā un Liepājā. Laikrakstu „Zemkopis” un „Mājas Viesis” līdzstrādnieks. Studējis lauksaimniecību Cīrihes Politehniskā institūta lauksaimniecības fakultātē (1902, Šveicē), Leipcigas lauksaimniecības institūtā Vācijā (1903–1905). Ierosināja piensaimnieku sabiedrību dibināšanu un no studijām brīvajā laikā (1904) nodibināja pirmās lauksaimniecības pārraudzības biedrības (Vidzemē) un lasīja lekcijas dažādos kursos. 1905.–1907. gada revolūcijas laikā K. Ulmanis publicēja rakstus periodikā, prasot izveidot latviskas skolas, 1905. gada decembrī apcietināts un ieslodzīts Pleskavas cietumā. 1907. g. izbraucis uz ASV, mācījies Nebraskas lauksaimniecības skolā, Nebraskas Universitātes Linkolnas lauksaimniecības industriālajā koledžā Linkolnā (ASV, agronoma grāds), vēlāk šī institūta lektors. 1913. gada atgriezās Latvijā, žurnāla „Zeme” redaktors (1914–1916). 1918. g. 17. novembrī piedalījās Tautas Padomes sastādīšanā, 18. novembrī piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas aktā un Tautas Padomes sēdē ievēlēts par Pagaidu valdības Ministru prezidentu. Kauju laikā pret Bermonta karaspēku 1919. gada oktobrī brīvprātīgi iestājies Studentu bataljonā un, neraugoties uz 14. oktobrī gūto ievainojumu, ar savu nostāju veicinājis kaujas spēju saglabāšanu kritiskos apstākļos, par ko apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. Satversmes sapulces (1920 –1922) loceklis un visu četru valsts starpkaru neatkarības perioda Saeimu deputāts. Konstitucionālā ceļā Ulmanis ieņēma Ministru prezidenta amatu, ārlietu ministra, kara ministra, apgādības ministra, zemkopības ministra. No 1923. gada Latvijas zemnieku bankas valdes priekšsēdētājs, direktors, no 1925. gada decembra arī Valsts zemes bankas padomes loceklis, žurnāla „Baltijas Lauksaimnieks” (1918), laikraksta „Brīvā Zeme” pielikuma „Zemes Spēks” redaktors (1921–1938), daudz rakstījis par lauksaimniecības un politiskajiem jautājumiem. Aktīvi darbojies arī Latvijas ārpolitikā. Pēc PSRS valdības iniciatīvas 1940. gada 22. jūlijā PSRS drošības iestādes K. Ulmani administratīvā kārtā deportēja uz PSRS. Miris Krasnovodskas cietuma slimnīcā 1942. gada 20. septembrī.

 

Urbāns Oļģerts Egons (1922.27.09. Jaunsvirlaukas pag. Kaķos – 1977.01.02. Rīgā, apbed. Meža kapos). Mākslinieks, gleznotājs, akvarelists, pedagogs. Beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmiju. Izstādēs piedalījies no 1950. g., personālizstādes Rīgā (1967, kopā ar L. Kupci), Jūrmalā (kopā ar Margaritu Urbāni), piemiņas izstāde Staļģenē (1979). J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas pedagogs (1949–1956), Latvijas PSR Mākslas fonda valdes priekšsēdētājs (1960–1972).

 

Vaidere Inese (1952. 03.09. Jelgavā). Politiķe, ekonomiste, ekonomikas zinātņu doktore, profesore, pedagoģe. Mācījusies Jelgavas 4. vidusskolā, Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, aspirantūrā (1978–1982), ekonomikas zinātņu kandidātes grāds, doktora grāds (1992); asociētā profesore (1999), profesore (2003). Eiropas Parlamenta deputāte (no 2004. gada).  Rīgas domes deputāte, domes priekšsēdētāja vietniece (2001–2002), Saeimas deputāte (2002–2004). Latvijas Republikas Valsts prezidentes padomniece (1999–2000), Vides valsts ministre (1998–1999). Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īstenā locekle (kopš 2012. gada), Eiropas Parlamenta žurnāla „Parliament Magazine" izdevēju padomes locekle (kopš 2005. gada), ASV un Eiropas Valsts likumdošanas līderu akadēmijas (SLLF) Eiropas valdes locekle (kopš 2002. g.). Latvijas Ekonomikas attīstības foruma prezidente (kopš 1998. g.). Ukrainas prezidenta Trešās pakāpes ordenis „Par nopelniem", piešķirts 2008. gada decembrī.

 

Veismanis Jānis (pseidonīms Pavasaru Jānis) (1867.30.09. Struteles pag. Mazpavasaros – 1913.04.04. Jelgavā, turpat apbedīts). Dzejnieks, mācītājs, rakstnieks, žurnālists. Mācījies Struteles pagastskolā (1884–1887), Jelgavas ģimnāzijā, studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1888–1894). Mācītājs Jelgavas latviešu draudzē (kopš 1895. g.). Laikraksta „Latviešu Avīzes” (1896–1908) un „Jaunās Latviešu Avīzes” (1909–1913) izdevējs un redaktors (1909–1913), mēnešraksta „Vērotājs” izdevējs un redaktors (1903–1905), Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks. Darbi: dzejoļu krājums „Ziedoņa sapņi" (1893), „Latviešu rakstniecības vēsture līdz brīvlaišanas laikam” (1893). Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcēs (1896–1898) sniedzis bibliogrāfiski kritiskus pārskatus par iepriekšējā gada lugu izdevumiem (pēdējais publicēts „Baltijas Vēstnesī”).

 

Vējš Vilnis (ps. Ansis Strautiņš, dr. Veiss) (1967.06.09. Jelgavā). Mākslinieks, scenogrāfs, gleznotājs.

Oktobris

 

Biķis Jānis (1897.25.10. Alūksnes apr. Mālupes pag. Tarvās – 1962.08. Rīgā). Profesors, tehnisko zinātņu doktors. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā organizējis un vadījis Mērniecības katedru (1939).

 

Eglītis Andrejs (1912.21.10. Ļaudonas pag. Siliešos – 2006.23.02. Rīgā). Dzejnieks, Latvijas patriots. Mācījies Ļaudonas pamatskolā (1922–1928), Rīgas pils. tehnikumā (1929–1935). Dzīvojis netālu no Abgunstes skolas (1932–1934), viņa nākamās sievas Veras Vidzirkstes tēva mājas bija Zaļenieku „Akmeņdzirnavas”.

 

Gune Vija (īst.v. Guna Mikāne) (1937.18.10. Rīgā – 2004.10.02. Rīgā). Tēlniece, literāte, dzejniece. Beigusi Jelgavas pedagoģisko skolu (1956). Mācījusies Latvijas Valsts mākslas Akadēmijas tēlniecības nodaļā (1957–1963). Strādājusi par skolotāju Rīgas 47. un 4.vidusskolā (1956–1971), Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (1964–1969), izdevniecībā „Zinātne” (1969–1971), Rīgas Pionieru pils Tēlniecības studijā (1975–1982). Mākslinieku savienības biedre (no 1973. g.), Starptautiskās medaļu mākslas federācijas (FIDEM) biedre (no 1992. g.). Viju un viņas māsu pēc Otrā pasaules kara audzinājuši mātes vecāki Lizete un Zamuels Sproģi, vēlāk tēva māsa, Jelgavas skolotāja Elza Millere. Vijas Gunes vectēva un mātes dzimtene ir Zaļenieku pagastā, te Vija Gune pavadījusi sava mūža divdesmit vasaras (1944–1964) un bieži ciemojusies pie radiem Zaļenieku (Ūziņos) „Putrēnos”, Lagzdiņu ģimenē.

 

Rumba Alberts (1892.15.10. Lielvircavas pag. Skursteņmuižā muižas pārvaldn. ģimenē – 1962.10.07.Rīgā, apbedīts Ziepniekkalna kapos). Militārs darbinieks, pulkvežleitnants. Beidzis Jelgavas reālskolu, stud. Pēterburgas Politehniskajā institūtā, Konstantīna artilērijas skolā Petrogradā (1914.12. – 1915.08.; prap.); podpor. (1916.03.). Kapt. (1923), pulkv.-leitn. (1934). Sportists ātrslidotājs. Latvijas izlases sastāvā piedalījies 1924. g. un 1928. g. ziemas olimpiskajās spēlēs. Latvijas Ziemas sporta savienības priekšsēdētājs, ASK valdes loc. 1936. g. Fiziskās kultūras un sporta komitejas ģenerālsekretārs. 1940 atvaļināts. 1941.07. Rīgā organizējis radiofona u.c. iestāžu apsardzību. Vācu okupācijas laikā Fiziskās kultūras un sporta komitejas vadītāja v.i. No 1942. g. ASK priekšsēdētājs, Rīgas pilsētas ugunsdzēsības nod. priekšnieks (1941–1944). LPSR Fiziskās kultūras un sporta instruktors (1944–1946), sporta biedrības „Darba rezerves” treneris (1946–1949), dzīv. Ropažos. 1949.25.03. izsūtīts uz Amūras apg., vēlāk nometinājumā Kazahijā, 1955.11. atbrīvots un atgriezies Latvijā. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis, Vācijas Olimpiskā ord. I šk.

 

Skujeniece Luize (dzim. Alunāne) (1857.11.10. Sesavas pag. Lielsesavas muižā – 1934.22.07. Rīgā). Teātra kritiķe, tulkotāja. Ādolfa un Nikolaja Alunānu māsa, Vensku Edvarta sieva. Māc. Dorotejas skolā Jelgavā.

 

Strēlerte Veronika (Rudīte Strēlerte, prec. Švābe, no 1947. prec. Johansone) (1912.10.10. Dobelē – 1995.06.05., apbedīta Dobeles kapos). Dzejniece, atdzejotāja. Mācījusies Jelgavas 4. pamatskolā, Jelgavas 2. valsts ģimnāzijā, beigusi Latvijas Universitātes Romāņu filoloģijas nodaļu (1941). Emigrācjā Zviedrijā (no 1945). Latviešu grāmatu apgāda „Daugava” korektore un tulkotāja. Lasījusi lekcijas par latviešu valodu un literatūru Stokholmas universitātē. Sastādījusi latviešu jaunākās dzejas antoloģiju „Likteņi” (1942), mīlas dzejas antoloģiju „Paradīzes meklētāji” (1964) un vairākas dzejas izlases. Nozīmīgākie tulkojumi: E. T. A. Hofmaņa „Runča Mura dzīves uzskati” (1942), Voltēra „Kandids” (1949), G. Flobēra „Bovarī kundze” (1951), A. Dimā „Trīs musketieri” (1953), J. V. Gētes dzeja. Saņēmusi Kultūras fonda balvu (1946, 1961, 1982), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (1992).

 

Šalkonis (Kristaps Dīriķis) (1882.23.10. Svētes pag. Stūrīšos – 1957.24.07. Kratovā, apbed. Maskavas Novodevičjes kapos). Dzejnieks, revolucionārs, politisks, sabiedrisks darbinieks. Beidzis Svētes pagastskolu. Kantorists Jelgavā (1901). Piedalījies 1905. g. revolūcijas notikumos Svētē un Jelgavā, 1907. g. arestēts, 1908. g. atbrīvots. Grāmatvedis Rīgā (1910–1915), strādnieku kultūras biedrības vadītājs, darbojies rakstnieku un žurnālistu biedrībā Ideja. No 1915. līdz 1918. g. boļševiku partijas darbā Vitebskā, 1918–1930 atbildīgos VK(b)P amatos Krievijā.

Novembris

 

Ardenss Edgars (īst.v. Eduards Gulbis) (1887.25.11. Tumes pag. Jaunmoku Rotkaļos – 1977.05.01. ASV Čikāgā). Rakstnieks. Strādājis par skolotāju Jelgavā.

 

Avots Eduards (1907.20.11. latv. kolonijā pie Vitebskas, Krievijā – 1984.09. ASV, Mičiganas štatā). Pedagogs un jaunatnes darbinieks. Beidzis Jelgavas Skolotāju institūtu (1928). Bijis skolotājs Elejā un skolas pārzinis Jelgavas 5. pamatskolā. Kopā ar K. Ansonu sakārtojis Jelgavas skolotāju institūta vēstures materiālus grāmatai „Gaismas pils viesi” (1978).

 

Ezernieks Gunārs (1932.02.11. Rīgā). Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs. Mācījies J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1948–1956), 1962. g. beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu „Vagonu būvētāji” (vadītājs Eduards Kalniņš). Speciālo priekšmetu skolotājs J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1962–1965), mākslinieks žurnālā „Zvaigzne” (1969–1994). 1972. g. pārcēlies uz dzīvi Jelgavā, bijis pilsētas Mākslinieku organizācijas atbildīgais sekretārs un valdes loceklis. Vizuālās mākslas skolotājs Vircavas (1994–1998) un Kalnciema vidusskolā (1998–2003), vienlaikus mākslinieks Latvijas Valsts arhīvā (1995–1998). Pedagogs Jelgavas Mākslas skolā (2003–2009). Izstādēs piedalās kopš 1958. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1973. gada. Jelgavas mākslinieku biedrības biedrs kopš 2010. g. 2002. g. piešķirts Jelgavas pašvaldības Kultūras padomes gada apbalvojums „Labākais kultūras darbinieks 2002”, 2007. g. Jelgavas pilsētas augstākais apbalvojums „Goda zīme”. Savos darbos portretējis pilsētas iedzīvotājus un iemūžinājis Jelgavu visos gadalaikos, tās tuvāko un tālāko apkārtni. 

 

Grīnberga Ilizane (1962.16.11. Dobelē). Māksliniece, ādas izstrādājumu dizainere, grāmatu dizainere, pedagoģe. Mācījusies Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolas Ādas mākslinieciskās apdares nodaļā (1977–1981), Igaunijas Mākslas institūta Ādas mākslinieciskās apdares nodaļā Tallinā (1981–1986), diplomdarbs figurālā grupa „Jūras akmeņi” (vadītāja Aino Lehis). Māksliniece dizaina un drukas apgādā „Puse” (1993–1997, 1999, 2002), pedagoģe Jelgavas Mākslas skolā (1994–1996, 2006–2009). Kopš 2003. gada Ādas izstrādājumu dizaina izglītības programmas vadītāja Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1994. gada. Ādas mākslinieciskās apdares un grāmatsēsēju asiciācijas dibinātāja un vadītāja (kopš 2004. gada).

 

Korfs Johans Albrehts (1697.30.11. Reņģē – 1766.07.04. Dānijā, Kopenhāgenā). Zinātnieks, vēsturnieks, diplomāts, Ierēdnis, masons, ministrs, muižnieks, sūtnis. Pēterburgas Zinātņu akadēmijas prezidents 1734–1740. Bijis hercogienes Annas galminieks Jelgavā.

 

Lauks Ādolfs (arī Ādolfs Lauke) (1892.10.11. Džūkstes pag. Krimūnās – 1944.10.10. Kurzemē). Jurists, aktīvs sabiedrisks darbinieks Jelgavā. Beidzis Jelgavas reālskolu (1911). No 1918.12 Jelgavas apgabaltiesas izmeklēšanas tiesnesis, no 1919 XII Jelgavas apgabaltiesas prokurora biedrs. 1921.04. iecelts par Jelgavas apgabaltiesas locekli. 1922. g. apstiprināts par tiesnesi (1924. g. atbrīvots pēc paša vēlēšanās). No 1924.5.11. zvērināts advokāts Jelgavā. 1921–1940 vienlaikus bijis sabiedrisko zinību skolotājs Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā (Jelgavas valsts 1. vidusskolā) un reālģimnāzijā (Jelgavas valsts 2. vidusskolā), 1925–1929 arī Jelgavas Izglītības biedrības pieaugušo ģimnāzijā. No 1930. g. Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētāja biedrs, no 1939. g. priekšsēdētājs. 1941.13.08. pagaidām ieskaitīts advokatūras sastāvā, bijis zvērināts advokāts Jelgavā. No 1941.11. Jelgavas pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Manteifelis (Manteifels, Manteuffel) Gustavs (1832.18.11. Dricēnu pag. – 1916.07.12. Bonifacovā, apbed. Dricēnu baznīcas dārzā). Vēsturnieks, literāts, etnogrāfs, folklorists, publicists, izdevējs, sabiedrisks darbinieks. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (beidzis 1852. g.), studējis Tērbatas Unversitātē (1852–1856).

 

Rūmane-Ķeniņa Anna (pseid. Aina Rasmer) (1877.13.11. Jelgavā – 1950.09.11. Rīgā, apbed. Lielajos kapos).
Kultūras un sabiedriskā darbiniece, diplomāte, rakstniece, žurnāliste. Mācījusies Jelgavas meiteņu ģimnāzijā (Hohere Tochterschule). Studējusi pedagoģiju un psiholoģiju Ženēvas Universitātē (1913). 1914.30.09. rakstījusi vēstuli franču rakstniekam Romēnam Rolānam par latviešu tautas likteni, vēstuli publicējuši lielākie Šveices laikraksti. Manifestu „Apdraudētā tauta” publicējis Jornal de Geneve 1917.13.11. 1912 dibinājusi Alliance Francaise, vēlāk „Franču – latvju sadarbības komiteja”. 1900. gadā nodibināja privātu meiteņu skolu Rīgā, vēlāk pārveidoja to par ģimnāziju un līdz 1912. g. bija tās direktore. Baltijas lietu referente Francijas Ārlietu ministrijas preses nodaļā, Latvijas Ārlietu ministrijas preses biroja vadītāja Parīzē. 1944. gadā izbrauca uz Vāciju, smagi saslima un atgriezās dzimtenē.

 

Stumbris Mārcis (1942.10.11. Rīgā – 2014.25.02. Jelgavā). Mākslinieks, gleznotājs. Mācījies J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1954–1961), 1970.g. beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu „Svētki kolhozā” (vadītājs Eduards Kalniņš). Mākslinieks Daugavpils Labierīcību kombinātā (1970–1974). No 1978. gada dzīvo un strādā Jelgavā. No 1996. g. izstāžu iekārtotājs, fotogrāfs Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Jelgavas pilsētas Tautas deputātu padomes deputāts (1981–1987). Izstādēs piedalās kopš 1969. g. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1973. g. Daugavpils mākslinieku organizācijas valdes sekretārs (1970–1978).  Apbalvots ar Jelgavas pilsētas domes Pateicības rakstu (2008).

 

Stunda Ansis (1892.20.11. Jelgavas apriņķa Vircavas pag. – 1976.26.06. Rīgā, apbed. Baldones Bernestu kapos). Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs. Beidzis tirdzniecības skolu Jelgavā (1910). Dekorators Jelgavas teātrī, kalpotājs fabrikā „Krāmers un dēli” (1911–1913) Jelgavā.

 

Veibele Late (prec. Jakovļeva) (1877.19.11. Elejas pag. – 1949.25.07. Rīgā, apbedīta Meža kapos). Mediķe, pirmā akadēmiski izglītotā latviešu zobārste. Mācījusies Jelgavas sieviešu ģimnāzijā (1893–1896), Pēterburgas Zobārtsniecības institūtā (1897–1901). Pēc Raiņa ierosmes veikusi daiļliteratūras tulkojumus no krievu, vācu, franču valodas, publ. „Dienas Lapā”. No 1920. g. Rīgā.

 

Viļumsons Pēteris (1872. 17.11. Vilces pagastā – 1939.03.10., apbedīts Meža kapos Rīgā). Amatnieks, audējs, konstruktors. Ap 1900. g. Jelgavā atvēris aušanas kursus. Pirmo austuvi ierīkojis Latgalē, vēlāk pārcēlies uz Jelgavu, bet pasaules kara laikā uz Omsku un Maskavu. Pēc atgriešanās Rīgā atvēris mākslas aušanas kursus, kurus ar lielu neatlaidību vadījis līdz nāvei.

 

Zīferss (Siefers) Teodors Alfrēds Edmunds Nikolajs (1892.03.11.Saukas pag. Mežsargmuižā mežziņa ģimenē – 1945.01.Vācijā). Militārs darbinieks, pulkvežleitnants. Beidzis Jelgavas vācu ģimnāziju (1912), studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē. 1914.07. mobilizēts armijā, virsn., podpor. (1916), por. (1917.08.), 1917.12. atvaļināts, dzīv. Hļebnikovā pie Maskavas, no aug. Latvijā, Saukā. 1919.07.07 Jēkabmiestā mobilizēts Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitn.), kapt. (1920.02.), pulkvežleitnants (1924). Beidzis artilērijas virsn. kursus (1922 un 1933). 1935.12. atvaļināts pēc paša vēlēšanās, dzīv. Saukas pag. Runtiņsilā. 1939.12. kopā ar ģimeni izceļojis uz Vāciju, mobilizēts Vācijas armijā, kritis frontē pie Vārtas upes. Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis, Lietuvas Njm; Krievijas Sv. Šo II un III šk., Sv. Ao III šk.

 

Decembris

 

Bergmanis Vilis (1892.10.12. Jelgavas raj. Zaļeniekos – 1976.21.01. Rīgā, apbed. Meža kapos). Teātra darbinieks, aktieris. Brālis A. Bergmanis. Sieva Mirdza Šmithene. Aktiera darbību sācis Rīgas Apollo teātrī (1907), Liepājas Latviešu teātrī (1908–1909), pēc tam dažādos Latvijas teātros. 1921. g. devās uz Krieviju. 1949. g. atgriezās Rīgā, strādājis teātru administrācijā. 1954. g. Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks. Apbalvots ar Padomju Savienības ordeni Goda Zīme.

 

Bikše Kārlis (Pikše) (1887.09.12. Liepājā – 1955.11.02. Sidnejā Austrālijā). Arhitekts. Mācījies  Kazaņas Mākslas skolas Arhitektūras nodaļā (1906–1909), Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1909–1916), Pēterburgas Kara inženieru skolā (1917). Piedalījies Brīvības cīņās. Būvtehniķis Jelgavas apriņķa valdē (1922–1923), Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes asistents E. Štālberga darbnīcā(1923–1936), Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks (1936–1940 un 1941–1944), ārkārtas profesors. Skolotājs Rīgas Valsts tehnikumā (1926–1931). Ievērojamākie darbi: Liepājas atbrīvošanas cīņu piemineklis Ziemeļu kapos (1925), skolas Liepājā u.c., slimo kasu nams (5.poliklīnika) Rīgā Lāčplēša ielā. Piedalījies Liepājas, Jelgavas, Krustpils cukurfabriku projektēšanā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1944. g. Vācijā, 1949. g. izceļoja uz Austrāliju.

 

Briedis Jānis Jēkabs (1892.13.12. Jelgavā, Sieramuižā – 1941.12.06.Vjatkas soda nometnē). Militārs darbinieks, pulkvežleitnants. Beidzis pagastsk. Aizdzirē, Kandavas pilsētas sk. 1914. g. mob. armijā, kareivis, jefreitors, jaun. apakšvirsn.Prap., podpor., por. , štābkapt. (1917.05.). 1920.06. atgriezies Latvijā. Armijas virspavēln. štāba (no 1921 Galv. štāba, no 1929 Armijas štāba) Organizācijas daļas (vēlākās Organizācijas-mobilizācijas daļas) nod. priekšnieks. Pulkv.-leitn. (1927). 1940.10. atvaļināts. Apcietināts un 1941 pārsūtīts uz Vjatkas soda nometnēm, kur 1942. g. 12. jūn. izpildīts nāvessods. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, Lāčplēša Kara ordenis, Viestura ordenis, Čehoslovakijas, Lietuvas, Krievijas apbalvojumi. Studentu korporācijas "Tervetia" filistrs-dibinātājs.

 

Grasis Teodors (1907.18.12. Jelgavā – 1968.02.09. Minhenē, Vācijā). Skolotājs un literāts. Beidzis Jelgavas skolotāju institūtu, bijis skolotājs Šķibes pamatskolā. No 1944. gada dzīvo Vācijā.

 

Kauliņš Atis (pseidonīms Bindu Atis) (1867.06.12. Gaujienas pag. – 1944. Jelgavā). Komponists, diriģents, mūzikas pedagogs. Jelgavas Sv. Annas baznīcas ērģelnieks (no 1898), mūzikas skolotājs Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā, Dārtas pamatskolā, Zemkopības skolā, Skaņu mākslas skolā, Dziedāšanas biedrības kora „Lira” diriģents. Pirmā latviešu mūzikas žurnāla „Mūzikas Druva” redaktors (1906–1909).

 

Kovaļevskis Jēkabs (ps. Kundziņš) (1862.09.12. Lielvircavas pag. – 1943.11.11. Maskavā). Revolucionārs, sabiedrisks darbinieks, žurnālists. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā.

 

Locmers Meikuls (1927.08.12. Kārsavas Nautrēnu „Dekteros” – 2001.05.07.). Valsts emeritētais zinātnieks (1998), inženieris, profesors (1978). Darbavietas Jelgavā: Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Zemes ierīcības katedras asistents (1955–1959), vec. pasniedzējs (1960), docents (1964), katedras vad. (1967), profesors (1978.04.09).

 

Rubis Kārlis (1902.25.12. Cēsu apr. Drabešos – 1990.02.08. Rīgā). Arhitekts. Pēc viņa projekta uzcelta Jelgavas slimnīca (1936).

 

Rudzītis Eduards (1882.03.12. Priekuļu pag.). Žurnālists. Jelgavas laikraksta „Zemgales Balss” redakcijas loceklis un redaktors (ar pārtrauk.), 1925-1938. Laikr. “Zemgales Svētdiena” redaktors un izdevējs (1930-1931), “Dobeles Balss” redaktors un izdevējs (1930-1934), “Jaunā Tukuma Balss” redaktors un izdevējs.

 

Spertāls Arvīds Miervaldis (1897.14.12. Jelgavas apr. Lielvircavas pag. Žagatās – 1961.06.09. Rīgā, apbed. Meža kapos). Mākslinieks, scenogrāfs, gleznotājs. Mācījies Jelgavas Klasiskajā ģimnāzijā (līdz 1915. g.), zīmēšanu un gleznošanu mācījies pie Petra Kalpoka Jelgavā, Konrāda Ubāna Rīgā. No 1921. g. līdz 1924 g. mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā. Skatuves dekorators Jelgavas teātrī (1924–1940., 1941–1944), direktors (1944–1945), galvenais mākslinieks (1946–1953). Tagadējā Latvijas Nacionālā teātra galvenais mākslinieks (1954–1960), Latvijas Mākslas akadēmijas teātra glezniecības darbnīcas vadītājs (1945–1961). Izstādēs piedalījies kopš 1926.g. Mūksalas mākslinieku biedrības biedrs (1934–1940), no 1944. g. Latvijas Mākslinieku savienības, 1955. g. Latvijas Teātra biedrības biedrs. Sadegot mājai Jelgavā (1944), daudzi darbi gājuši bojā. 1988. g. Jelgavas rajona kolhozs „Rosme” (tag. Vircavas pag. padome) nodibināja A. M. Spertāla prēmiju.

 

Urnežus Marija (prec. Lamberga) (1907.08.12. Jelgavā. – 2003.). Dzejniece, māksliniece, gleznotāja. Beigusi Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāziju. Strādājusi Jelgavas laikrakstā „Vārds”.

 

Zutere Sarmīte (dz. Freimane) (1937.17.12. Liepājā). Māksliniece, keramiķe. Mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (1952–1957), Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā (1957–1963), diplomdarbs „Tējas servīze“ un dekoratīvs panno „Podnieki“ (vadītājs Georgs Kruglovs). Zīmēšanas un gleznošanas pedagoģe Rīgas Pionieru pilī (1961–1964), Keramikas nodaļas vadītāja Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (1963–1965), māksliniece ražošanas apvienības „Latvijas keramika” eksperimentālajā nodaļā (1965–1993). Izstādēs piedalās no 1958. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1972. gada, no 2009. gada Jelgavas Mākslinieku biedrības biedre.

 

Dati Kalendāram iegūti no Jelgavas pilsētas bibliotēkas datubāzes „Ievērojami cilvēki Jelgavā"

Būsim pateicīgi par Jūsu atsauksmēm, ierosinājumiem, papildinājumiem!

 

 Sast. Baiba Īvāne-Kronberga, Dagnija Avota, Jelgavas pilsētas bibliotēka,tālr. 63007747
www.jelgavasbiblioteka.lv

 

27.09.2016.