Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Novadnieku kalendārs 2016

Ievērojami cilvēki Jelgavā. Kalendārs 2016


Kalendārā iekļauti pazīstamākie Jelgavas un Jelgavas apkārtnes novadu cilvēki,  kuriem 2016.gadā aprit apaļas 5 un 10 gadu jubilejas (50 gadi, 55, 60, 65 utt.)

 

 

 

Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris

_______________________________________________________________________________________________


 

Briedis Rūdolfs (1926. Jelgavā – 1994.) Mākslinieks, gleznotājs. Mācījies Hercoga Jēkaba ģimnāzijā (1939 -1942), mācības pārtraucis mātes nāves dēļ un sācis strādāt par zīmētāju Jelgavas litogrāfijā. 1944 - 1945 darba dienestā Vācijā, 1945 - 1946 filtrācijas nometnē. 1962 -1992 mākslinieks noformētājs Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. No 1956 darbojies Zīmēšanas un gleznošanas pulciņā, vēlāk Jelgavas pilsētas tautas gleznošanas studijā, kur apguvis profesionālās iemaņas glezniecībā.


Delakruā (De la Croix) Aleksandrs (1816. – 1891.12.11.) - muižnieks, ierēdnis, cenzors. Dzimis ierēdņa ģimenē. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, studējis Sanktpēterburgas universitātē (beidzis 1838). Tulks Kurzemes civilgubernatora kancelejā. 1846 pārcelts uz Kurzemes Domēņu valdi. 1849 cenzējis Jelgavā iznākošos laikrakstus, arī "Latviešu Avīzes". Zināmi arī viņa cenzēti iespieddarbi latviešu valodā, kas iznākuši 1848 un 1849, kā arī nozīmīgā rakstu krājuma "Pasaule.." 1. laidiena atkārtotais izdevums 1856, jaunlatviešu studentu iecerētā apgāda manuskripti 1857-1861 (to skaitā J. Alunāna " Sēta, daba un pasaule" 1-4). 1852 iecelts par Tērbatas atsevišķo cenzoru, no 1857 līdztekus iekšzemes iespieddarbiem izskatījis no ārvalstīm ienākošo literatūru. 1872 24.08. iecelts par cenzoru Rīgā. 1872-1891 ārzemju cenzors Rīgā, 1875 Rīgas cenzūras komitejas priekšsēdētājs.


Diterihs Teodors (1811. - 1892.) Mediķis, ārsts, medicīnisku darbu autors. Jelgavas Vecmāšu skolas vadītājs.


Grīnblats Jānis (1906. - 1974.22.09.) Ņujorkā. Agronoms, žurnālists. Jelgavas laikraksta "Zemgale" redaktors.


Šteineks Vilhelms (1681. [?] Vecaucē - 1735. [?] Tukumā). Dzejnieks, mācītājs. Māc. Jelgavas pilsētas skolā. 1711.g.palīgmācītājs Jelgavā. 1732. Jelgavā viņu tiesā par dzejoli, kurā kritizēts hercogs un priviliģēto kārtu patvaļa.


Švīders Kārlis (1876. Vilces pag. Rungās lauksaimn. ģimenē - 1954.13.02. Minhenē). Militārs darbinieks, pulkvedis. Beidzis Jelgavas reālskolu. 1895 kā brīvprātīgais iest. armijā, 1896 - Viļņas junkursk. (beidzis 1898.08.; podprap.); podpor. (1899), por. (1903), štābkapt. (1907), kapt. (1914.05). 1918.20.12 iest. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapt.). 1944 devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Dzīvojis Jenā, vēlāk Augsburgā. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, Lietuvas, Krievijas ordeņi.


Zīdavs (Sydow, Sidaw) Ferdinands Vilhelms (1721. - 1770.19.04. Jelgavā). Mākslinieks, gleznotājs. Gleznojis Kurzemes ģerboņu grāmatu. Mācījies galvenokārt pie sava tēva, portretu gleznotāja Kristiana Zidava (Christian Sidaw, 1682). 1738 darinājis Jelgavas vecās hercoga pils kapeņu attēlojumu un "Kurzemes kapeņu grāmatu".
 

 

Janvāris

Alunāne Elza (1881.06.01. Jelgavā - 1901.23.09. Jelgavā, apbed. Jāņa kapos). Aktrise. Tēvs – aktieris, režisors un dramaturgs Ādolfs Alunāns. Māsa – aktrise Marija Alunāne. Beigusi vācu sieviešu ģimnāziju Jelgavā, 13 gadu vecumā sākusi piedalīties tēva vadītajās trupas izrādēs. Tulkojusi R. Hercoga lugu ‘’Jaunības tiesības’’ (teātrī 1901).


Bandēns Gunārs (1946.17.01. Lietuvā, Jonišķu raj.) Kinooperators, kinorežisors. Mācījies Jelgavas 2.vidusskolā, beidzis Jelgavas vakarskolu (1970).


Berģis Jānis (1861.13.01. Zvārdes pag. Striķu Aizkaļņos - 1900.28.02. Jelgavā, apbed. Zanderu kapos). Tulkotājs, bibliogrāfs. Beidzis Jelgavas reālskolu. Piedalījies Jelgavas Latviešu biedrības teātra izrādēs.


Berzinskis Evalds (Ēvalds) (1891.24.01. Jelgavas apr. Lielvircavā. - 1968.04.06. Rīgā). Mūziķis, čellists, pedagogs, profesors, čella spēles skolas izveidotājs Latvijā. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (beidzis 1910), studējis Pēterburgas universitātē, beidzis Maskavas universitātes Fizikas-matemātikas fakultāti (1916) Maskavas konservatorijas čella klasi (1918). No 1920 Latvijā, Nacionālās operas (1920-1921) , Liepājas operas (1922-1925), Rīgas radiofona mūziķis (1926-1928). Kopā ar A.Norīti un V.Ilsteru koncertējis Austrālijā (1928-1929), papildinājis meistarību Parīzē. Nacionālās operas orķestra koncertmeistars (1929-1956), solists un kamermūziķis Radio trio (1945-1948), Konservatorijas kvartetā (1945-1958). Kopš 1944 vadījis Latvijas Valsts konservatorijas čella klasi, profesors (1959). Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1956). Apbalvots ar Padomju Savienības Darba Sarkanā karoga ordeni un ordeni Goda Zīme.


Birkerts Pēteris (1881.15.01. Franksesavas pag., vēlākā Jaunsvirlaukas pag. Jaunbitēnos - 1956.18.02. Jūrmalā, apbed. Lielupes kapos). Folklorists, literatūrzinātnieks. Antona Birkerta brālis. LSDSP biedrs, aktīvi darbojies Jelgavas organizācijā.


Felkerzāms Vilhelms Hamilkars (Wilhelm Hamilcar von Fölkersahm) (1811.06.01. Jelgavā - 1856.19.05. Rīgā). Politiķis, sabiedrisks darbinieks, reformators.


Hūns (Huhn) Kristiāns (1716.14.01. Lielzalvē - 1784.13.12. Jelgavā). Vācu taut. luterāņu mācītājs, grāmatu izdošanas organizētājs. 1751-1759 mācītājs Vircavā. Kopš 1760 Jelgavas vācu draudzes mācītājs un Kurzemes un Zemgales superintendents.


Kaltigina Anna (1971. 25.01. Jelgavas raj. Elejā). Gleznotāja, tekstilmāksliniece, pedagoģe. Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Rokdarbu nodaļā (1986-1990), Latvijas universitātē (1991-1995), Latvijas Lauksaimniecības universitātē (1995-1997), iegūts maģistra grāds pedagoģijā. Vizuālās mākslas skolotāja Jelgavas 1.vidusskolā (1990-1991), Līvbērzes vidusskolā (2008-2009), pirmsskolas izglītības iestādēs (1995-1998, 2000-2004, 2009-2010), māksliniece Jelgavas pilsētas kinodirekcijā (1997-1998), māksliniece noformētāja SIA "Laimdota" (2005-2006). Kopš 2007 vada lietišķās mākslas nodarbības pieaugušajiem "Radošajā darbnīcā" Jelgavā un Dobeles novadā. Izstādēs piedalās no 1994. Jelgavas mākslinieku savienības biedre kopš 2009.


Kovaļevska Olga (ps. Madamiņa) (1866.16.01. Lielsesavas pag. - 1949.02.09. Maskavā). Žurnāliste, rev. kustības dalībniece.


Murāns Nikolajs (1906.03.01. Nautrēnu pag. Rogovkā - 1975.02.05. Jelgavā, apbed. Jelgavas Baložu kapos). Rakstnieks. Pēc 2.pasaules kara ilgus gadus strādāja par grāmatvedi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā.


Ore Ringolds (1931.13.01. Jelgavā - 1968.07.06.). Rīgā Mūziķis, komponists, diriģents, pedagogs. Mācījies Jelgavas mūzikas vidusskolā (1946 - 1949), Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā (1949-1952), Latvijas Valsts konservatorijā (1952-1957). Rīgas Estrādes orķestra (REO) vadītājs un diriģents (1957 -1959). Radio un televīzijas vieglās un estrādes mūzikas orķestra vadītājs un diriģents Rīgas skaņuplašu fabrikas "Melodija" mākslinieciskais vadītājs (no 1959) Latvijas radio skaņu režisors. Mūzikas teorijas pasniedzējs Latvijas Valsts konservatorijā (no 1962).


Rezons (Raison) Frīdrihs (Frīdrichs) Vilhelms Kārlis Maksimiliāns (1726.13.01. Veimārā, Vācijā. - 1791.20.11. Jelgavā). Franču hugenotu izcelsmes Kurzemes un Zemgales hercogistes administrators, padomnieks un diplomāts. 1762 – hercoga Ernsta Johana Bīrona kabineta sekretārs, 1762 – 84 pārzināja hercogistes metāla naudas un medaļu kalšanu, 1770 – 95 hercoga Pētera galvenā uzticības persona un kancelejas padomnieks, vairākkārt bijis diplomātiskās misijās Krievijā un Vācijā. Pēc viņa ieteikuma hercogs Pēteris 1772.19. VII paziņoja savu lēmumu par Academia Petrina dibināšanu. Viņš 1773 Anglijā un Augsburgā, Vācijā, iegādājās akadēmijai dārgus astronomijas un fizikas instrumentus, 1775 uzrakstija A dibināšanas aktu, kas tai deva juriģisko pamatojumu, bet par A zin. Programmas izveidotāju pieaicināja Šveicē dzim. Berlīnes akadēmiķi Johannu Georgu Zulceru (Sulzer). 


Sviris Pēteris (īst.v. Pēteris Blūmfelds)
(1891.30.01. Jaunsvirlaukas pag. - 1943.12. PSRS). Dzejnieks, žurnālists.


Šāberts Kārlis (1886.20.01. Elejas pagastā - 1957.03.07.Jūrmalā). Militārs darbinieks, pulkvedis. Beidzis Jelgavas reālskolu (1905). 1907 kā brīvprātīgais iest. armijā, 12. Tūļas kājn. pulkā, Kazaņas junkursk. (beidzis 1909; podpor.); dienējis 102. kājn. pulkā. Por. (1912), štābkapt.(1916VI), kapt.(1916VIII), apakšpulkv.(1917.03.). No 1915.03. rotas komandieris, no 1916 VI - batalj. komandieris. Piedalījies kaujās Rietumu un Dienvidrietumu frontē, divas reizes ievainots. 1917 Odesas kara apg. štāba evakuācijas nod. priekšnieks, 1918.03. atvaļināts, dzīv. Odesā. 1918.07.Novočerkaskā iest. Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā. Rotas komandieris, batalj. komandieris, pulka komandieris, pulkvedis (1918 IX). 1918.08.ievainots; gandrīz gadu ārstējies. 1920.05. atvaļināts,  atgriezies Latvijā. No 1920.14.07. Latvijas armijā (pulkv.-leitn.), pulkv. (1929). 1935.04. atvaļināts, dzīvojis Elejas pag. Pumpuros. 1948-1949 ieslodzījumā par valsts nodevu neizpildīšanu. 1950. gados bijis zirgkopis, palīgstrādn. Slokas celulozes un papīra kombinātā.


Vītols Egils (1961. 02. 01. Kuldīgas rajona Skrundā - 2010.10. 05.). Rīgā. Mākslinieks, grafiķis, plakātists, datordizainers. Mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā (1976-1980), 1986 beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, diplomdarbs «Politisko plakātu sērija" (vadītājs Jānis Reinbergs). Mākslinieks noformētājs Liepājas galantērijas kombinātā, tēlotājmākslas skolotājs Sprīdīšu pamatskolā Tērvetē, Lielplatones internātskolā un Jelgavas Mākslas skolā (1986-1990), datormākslinieks laikrakstā «Zemgales Avīze" (1990-1995), mākslinieks sietspiedes firmā "Alcedo" (1990-1995), datormākslinieks firmā "KvadraPak" (1995-1997), SIA Jelgavas tipogrāfija" (1997-2006), dizaina grafiķis reklāmas aģentūrā "Leo Burnett Riga" (2006-2009). Sabiedriskās organizācijas ,,Suņa sirds" dibinātājs un valdes loceklis. Mākslas un izglītības projekta «Starptautiskā Vasaras akadēmija Latvijā" rīkotājs un grafikas darba grupu vadītājs (1996 -2000). Piedalījies Vides aizsardzības kluba «Arkādija" darbā, vadījis grafikas darbnīcu. Jelgavā dzīvojis 1981 - 2001.


Februāris


Amols Gustavs Klāvs (1891.05.02. Rīgas apr. Babītes pag. - 1955.20.11. ASV, Milvoki, apbed.turpat). Aktieris, režisors. Jelgavas Latviešu teātrī (1928-1932). No 1932 Ziemeļlatvijas teātrī Valmierā. No 1944 trimdā.


Balodis Jānis (1881.20.02. Valkas apriņķa Trikātas pag. "Vēžniekos" - 1965.08.08. Saulkrastos, apbed. Meža kapos Rīgā). Militārs darbinieks, politiķis. Ģenerālis, Latvijas Nacionālās armijas virspavēlnieks (1919.16.10.-1920.11.08.), Latvijas Republikas kara ministrs (1931-1940). Ar Satversmes sapulces 1921. 20. 04. lēmumu J.Balodim piešķirts dzimtīpašums Līvbērzes Upesmuižā (Jelgavas apr.). J.Baloža iela Līvbērzē (no 1991).


Cukurs Reinis (1866.04.02. Cēsu apr. Vecpiebalgā - 1946.). Mazsalacā. Pedagogs, aktīvs sabiedrisks darbinieks. Jelgavas Skolotāju semināra (no 1923 institūts) dibinātājs, direktors, vicedirektors. Piedalījies Jelgavas Tautas koservatorijas dibināšanā. Zemgales Kultūras veicināšanas biedrības vadītājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.


Dziesma Fricis (īst.v. Fricis Forstmanis) (1906. 11. 02. Rīgā). Rakstnieks. 1938 – 1939 strādājis laikrakstā “Zemgales Balss” Jelgavā.


Freimanis Aivars (1936.08.02. Jelgavā). Kinorežisors, scenārists, rakstnieks. Latvijas Kinematogrāfijas savienības biedrs no 1964. gada. Latvijas Rakstnieku savienības biedrs. Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts.


Geikins Ārijs (1936.14.02. Rīgā, kristīts Jelgavā - 2008.10. 02. Rīgā). Dramaturgs, režisors, aktieris, rakstnieks. Mācījies Jelgavas 1.septiņgadīgajā skolā, Jelgavas 1.vidusskolā, vakarskolā (1955). Māte Irēne Jandāls, tēvs Antons Geikins (nelatviskotais uzvārds Heikings). Dramaturgu ģildē (kopš 1999), Rakstnieku savienībā (kopš 1985), Teātra darbinieku savienībā (kopš 1976). Apbalvojumi: 2004- prēmija apgāda "Annele" vēsturisko romānu konkursā par darbu "Vēstījums par lībiešu kuningu Kaupo"; 1996, 1997 - veicināšanas prēmija un  žūrijas atzinības balva žurnāla "Karogs" un R.Gerkena romānu konkursā par romāniem "Riharda Buša pirmā sezona"; "Tad jums taps atvērts..."; 1994 - galvenā balva laikraksta "Literatūra un Māksla" stāstu konkursā par noveli "Nepazīstamā"; 1994 - veicināšanas prēmija Žurnāla "Karogs" un R.Gerkena romānu konkursā par romānu "Jukuma Zeltiņa ceļojums uz centru"; 1970-1980 Kultūras ministrijas veicināšanas prēmijas par vairākām lugām. Publicētās grāmatas: „Vēstījums par lībiešu kuningu Kaupo" (vēsturisks romāns, 2003), ,,Tēvoča Rambuljē zirgu tirgotava" (stāstu krājums, 1999); "Rēgi miglā" (lugu krājums, 1998), "Riharda Buša pirmā sezona" (romāns, 1998), "Slepkavība Saulstariņos" (kriminālromāns-mistērija, 1988). - "Ogles sirds" (lugu krājums).


Gulbe Lolita (dz. Roze) (1931.12.02. Jelgavā). Dzejniece.


Īgenberga Elga (1921.10.02. Jelgavā - 2003.28.11.). Mūziķe, komponiste, pianiste. Beigusi Jelgavas 2.ģimnāziju, Latvijas Valsts konservatorijas klavieru klasi (1949). Jelgavas teātra mūzikas daļas vadītāja (teātris pirmajos pēckara gados darbojās televīzijas studijas telpās). Kopš 1947 Latvijas radio rīta vingrošanas pārraides notika E.Īgenbergas improvizētās mūzikas pavadījumā. Koncertmeistare konservatorijā (1949-1959), sadarbojusies ar vairākiem vokālajiem ansambļiem, izpildītājmāksliniekiem. Daudzu tautā populāru dziesmu autore (Rīgas bulvāri, Vecais tilts, Mātei), komponējusi opereti "Annele" (J.Osmaņa librets, 1964), dziesmas bērniem, TV uzvedumiem, koriem u.c.


Jankovskis Jānis (1876.06.02. Panevēžas apriņķī (Lietuva) - 1925.06.12. Rīgā). Ārsts, ķirurgs, profesors. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā. Latvijas Sarkanā Krusta dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs (protokols parakstīts 1918.20.11. Tērbatas ielā 52, Rīgā). Viņa vadībā (1918-1925) Sarkanais Krusts kļuva par spēcīgu, labi izveidotu organizāciju ar iestādēm visā Latvijā.


Kokalis Augusts (īst.v. Augusts Neilands) (1881.10.02. Bauskas apr. Īslīces pag. Ģēļos - 1939.12.01. Jelgavā, apbed. Nikolaja kapos). Aktieris, režisors, žurnālists, tulkotājs. Skatuves gaitas sācis 1897 Jelgavas Latviešu biedrības teātrī, 1898 pārgājis uz Ā. Alunāna trupu. Atgriezies Jelgavas Latviešu biedrības teātrī (1901). Darbojies laikrakstā “Zemgalietis” u.c., bijis laikraksta “Jaunais Zemgalietis” redaktors un redakcijas loceklis (1925-1934). Pirmā publikācija – dzejolis “Sapņi” laikraksta “Latviešu Avīzes” lit. pielikumā 1902.16.07.


Lakše-Laksmanis Jānis (1851.17.02. Sesavas Mālkrogā - 1885.29.04. Rīgā, apbed. Rundāles Sudmaļu kapos). Mākslinieks. Mācījies Jelgavas reālskolā.


Merca Vita
(1951.23.02. Rīgā). Māksliniece, gleznotāja, pedagoģe. Mācījusies J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1963-1970), Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1971-1977), diplomdarbs ,,Pēc darba" (vadītājs Eduards Kalniņš), aspirantūrā pie Eduarda Kalniņa PSRS Mākslas akadēmijas jaunrades darbnīcā Rīgā (1980-1983). 2003 ieguvusi maģistra grādu. Pedagoģe Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (1977-1981), J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1982-1999), docente Latvijas Kristīgās akadēmijas Bībeles mākslas nodaļā (1999-2003), asociētā profesore Baltijas Starptautiskās akadēmijas Dizaina nodaļā (2003-2006). Izstādēs piedalās kopš 1977. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1982. Dzīvojusi Jelgavā ( 1985 – 1996).


Niedra Andrievs (1871.08.02. Tirzas pag. Dauškānos - 1942.25.09. Rīgā, apbed. Meža kapos). Rakstnieks. Beidzis Jelgavas ģimnāziju 1889.


Rapa Alfrēds (1896.22.02.Tērvetes pag. - 1943.). Militārs darbinieks, veterinārārsts, pulkvedis-leitnants. Dzimis lauksaimn. ģimenē. Beidzis Jelgavas ģimnāziju. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.


Skruzītis Mikus (Miķelis) (1861.07.02. Neretas pag. Starānos - 1905.10.02. Neretā). Literāts, etnogrāfs. Beidzis Jelgavas reālskolu. Strād. žurnālu Austrums un Tēvija red. Jelgavā 1892 – 1895. 


Šāberts (Schabert) Ernests Dāvids
(1796.17.02. Jelgavā - 1853.24.02. Jelgavā). Mākslinieks, zīmētājs, litogrāfs, miniatūru gleznotājs. Pēc filozofijas studijām apmetās uz dzīvi Jelgavā. Zīmēšanas skolotājs Jelgavas ģimnāzijā (Z.G.Kitnera slimības laikā, 1823). Jelgavā nodibinājis litogrāfijas darbnīcu (1829), kas vēlāk pārveidota par dagerotipijas ateljē. Nodarbojies ar miniatūru glezniecību. Litografējis daudzus portretus pēc Ēksa un Dēringa zīmējumiem. 


Zakranovičs Jānis
(1836.21.02. Misas muižā - 1908.15.10. Bērzmuižā). Žurnālists, literāts. Māc.Jelgavas ģimnāzijā (1851-1854). "Latviešu Avīžu" redaktors (1870-1879). 


Zīverts Ansis
(1936.19.02. Balvos - 2007. 23.06. Jelgavā). Inženieris hidrotehniķis, habilitētais inženierzinātņu doktors (1993), ievērojams pedagoģiskā un zinātniskā darba organizators, profesors (1998), Valsts emeritētais zinātnieks (2002). Mācījies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (1959). Direktora vietnieks zinātniskajā darbā Latvijas Hidrotehnikas un meliorācijas zinātniskās pētniecības institūtā Jelgavā (1967-1971). No 1991 strādājis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Hidromeliorācijas un Zemes ierīcības fakultātes Hidrotehnisko būvju katedrā. Darbi: 125 publicēti pētniecības darbi, 3 monogrāfijas, 5 mācību metodiskie darbi, publikācijas starptautiski citējamos izdevumos un starptautisku konferenču materiālos; 250 šķirkļu autors izdevumā Latvijas PSR Mazā enciklopēdija un enciklopēdijā Latvijas daba. Vairāku promocijas padomju loceklis, pētniecības darbu eksperts, darbojās vārdnīcas EnDic 2004 sastādīšanā. Aktīvs Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis.. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2002).

 


 

Marts


Aivars Eduards (īst. vārdā Aivars Eipurs) (1956.13.03. Rīgas raj. Pabažu Ainavās). Dzejnieks. Rakstnieku savienībā kopš 1992. Dzīvo un strādā Jelgavā. Alkoholterapeits Jelgavas narkoloģijas slimnīcā (1993-1998). Dzejoļu krājumi: Dejas (1991), Jā (1996), Ainava kliedz (1996), Vasaras sniegs (1999), Es pagāju (2001), Jauns medus (2006), Sāras mīlestība (2008), Minimas jeb vienā istabā ar Antonu Vēbernu (2008).


Alunāns Pēteris (1821.14.03. Saukā - 1903.07.08. Jelgavā). Žurnālists, sabiedrisks darbinieks. Rosīgi darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā, krājis tautas garamantas. Nikolaja Alunāna tēvs.


Bīlenšteins (Bielenstein) Augusts Johans Gotfrīds (1826.04.03. Jelgavā - 1907.06.07. Jelgavā, apbed. Dobeles kapos). Teologs, valodnieks, folklorists, etnogrāfs, mācītājs. Mācījies Šulpfortas ģimnāzijā Halles apg. (Vācijā), Tērbatas universitātē Teoloģijas fak. (1846-1850). Mācītājs Jaunaucē (1852), Dobelē (1867). Kēnigsbergas universitātes goda doktors (1883), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1890), Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs (1893), Tērbatas universitātes goda doktors (1902). Latviešu literārās (draugu) biedrības priekšsēdētājs (1864-1895), uzturēja biedrībā zinātnisko garu, piesaistīja ievērojamus ārzemju zinātniekus; stingrs baltvācisko tradīciju aizstāvis, jaunlatviešu pretinieks. Laikraksta "Latviešu Avīzes" izdevējs un redaktors (1867-1903, ar pārtrauk.), Latviešu literārās biedrības priekšnieks (1864–1895). Pētījis indoeiropiešu valodu gramatiku, etnolingvistiku, toponīmiku, lingvistisko arheoloģiju. Mūža pēdējos gadus dzīvojis Jelgavā.


Birzvalks Juris (1926.05.03. Jelgavā - 1995.04.07. Rīgā, apbedīts Cēsu pils.kapos). Tulkotājs, dzejnieks. Beidzis Hercoga Pētera ģimnāziju Jelgavā (1944.).


Duburs Jēkabs (Āriņš Jēkabs) (1866.27.03. Vircavas pag. Kančos - 1916.17.06. Somijā, pārapbed. Rīgā, Lielajos kapos). Aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs.


Ēkss (Oechs) Jozefs Dominiks (1776.19.03. Virtenbergā, Vācijā - 1836.13.02. Jelgavā). Mākslinieks, gleznotājs. No 1804 dzīv.Jelgavā, zīmēšanas skolotājs Jelgavas ģimnāzijā (1824-1836).


Eliass Kristaps (1886.30.03. Platones pag. Zīlēnos - 1963.04.01. Rīgā, apbed. Platonē). Mākslas zinātnieks, publicists.


Grīnbergs Māris (1971. 31. 03. Dobelē). Mākslinieks, metāldizainers, fotogrāfs. Mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metāldizaina nodaļā (1986-1990), Latvijas Mākslas akadēmijas Metāldizaina nodaļā (1993-1996). Metāldizainers modes salonā ,,Beāte"(1990-1995), salonos ,,Čiris" un ,,Jāņa sēta"(1995-2000), dizainers SIA ,,Citro dizaina grupa" (kopš 2000), fotogrāfijas un datorgrafikas pedagogs Jelgavas Mākslas skolā (kopš 2004), animāciju fotogrāfs un operators SIA ,,Kalvestudija" (kopš 2008). 2009 atvēris savu fotostudiju. Veidojis ielas kafejnīcas dizainu viesnīcai ,,Rolands", "Air Baltie" biroja dizainu lidostā ,,Rīga" (abi 2002), dekoratīvo āra pulksteni A/S ,,Balta" (2003), TV šova «Dziesmu duelis" studijas dizainu (2004), metāla paviljonu Latvijas ekspozīcijai «Runājošie akmeņi" Parīzē, Strasbūrā, Bordo un Lionā, Francijā (2005), veidojis firmas stilu un interjerus solāriju studijām "Double sun" un "Adrenalinetan" (2006, 2007, 2010), bijis mākslinieks un operators vairākos reklāmklipos (2008, 2009). Izstādēs piedalās no 1990. Saņēmis vienu no galvenajām godalgām "Microsoft Latvia" fotokonkursā ,,lnovācijas" (2005) un LU radio ,,NABA" fotokonkursā ,,7x7" (2009).


Kalmane Māra (dz. Bartkevica, prec. Mūrniece) (1931.19.03. Maltā). Rakstniece, skolotāja, bibliotēku darbiniece. Māc. Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā. Skolotāja Kalnciemā.


Kozlovskis Eižens Oto Viktors (1891.30.03. Jelgavā - pēc 1948). Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. Dzimis tirgotāja ģimenē, 1910 beidzis Rīgas pilsētas reālskolu. No 1912 armijā, 1918.05. atvaļināts, dzīv. Rīgā, vēlāk Rēvelē, 1920.01. atgriezies Latvijā. No 1920.8.02 Latvijas armijā (virsleitn.); kapt. (1921), pulkv.-leitn. (1928). 1939.04. atvaļināts sakarā ar maks. vecuma sasniegšanu. Vācu okupācijas laikā 1943 mobilizēts latv. leģionā. Pēc 2. pasaules kara bēgļu gaitās Vācijā, 1948 no Zārštetes nometnes izceļojis uz Angliju. Turpmākais liktenis nav zināms. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, vairākiem Krievijas ordeņiem.


Lapiņš Alvis (1946.02.03. Jelgavas apr. Sesavas pag.). Kinoscenārists. Kinematogrāfistu savienībā kopš 1980.gada. Filmogrāfija: 2004 - Ūdensbumba resnajam runcim 1997 - 2001 - TV videofilma "Palīgā" 1993 - Ziemassvētku Jampadracis 1992 - Pa baltā furgona pēdām 1992 - Cilpā (2 sērijas) 1991 - Mērnieku laiki (3 sērijas) 1990 - Vecā jūrnieka ligzda (6 sērijas) 1988 - Svešais 1987 - Aija (2 sērijas) 1986 - Saulessvece 1985 - Emīla nedarbi 1983 - Mirāža 1982 - Mana ģimene 1980 - Ja nebūtu šī skuķa 1979 - Tās dullās Paulīnes dēļ 1979 - Nepabeigtās vakariņas (2 sērijas) 1977 - Tāpēc, ka esmu Aivars Līdaks 1977 - Pieskāriens Apbalvojumi: 1985 - "Emīla nedarbi", - Lielais Kristaps (Gada labākā filma); 1986 - "Saulessvece", - Lielais Kristaps (Gada labākā filma); Ziemassvētku Jampadracis - filma ieguva galvenās balvas: 1994 - Maskavā 1993 - Virtsburgā 1993 – Frankfurtē.


Līvzemnieks Viktors (īst.v. Viktors Liuzemnieks) (1936.02.03. Rīgā - 28.03.2015.). Dzejnieks, rakstnieks. Beidzis Jelgavas pedagoģisko skolu 1955. Pirmā dzejas grāmata Cilvēks, kuru gaida (1965). Viens no pirmajiem Latvijā atsāka rakstīt brīvajā vārsmā. Iznāca vēl seši krājumi (1967–1997). Rakstnieka Andreja Upīša muzeja pārzinis Skrīveros (1962–1965).


Luters (Luther) Gotfrīds Benjamīns (1766.14.03. Šveidnicā (Vācijā) - 1818.07.(19.)03. Liepājā). Vācu taut. pedagogs, cenzors. 1804-1814 Kurzemes guberņas skolu direktors. 1806-1814 Jelgavas ģimnāzijas direktors. 1810, 1812 un 1813 cenzējis Jelgavas izdevumus latviešu valodā.


Pantēniuss (Pantenius) Vilhelms Kristians (arī Vilhelms Kristians Pantēnijs vai Pantenijs; Panteniuss) (1806.07.03. Zaļenieku mācītājmuižā - 1849.20.07. Jelgavā, apbedīts Baložu kapos). Literāts, teologs, mācītājs, žurnālists. Dzimis Zaļās muižas mācītāja Johana Kristiana Panteniusa ģimenē, pamatizglītību guvis mājās, studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1826-1829). Pirmā darba vieta bijusi Salgales pagastā, no 1835 palīgmācītājs, no 1837 mācītājs latviešu draudzē Sv.Annas baznīcā Jelgavā (līdz 1849). Mācītāja sprediķi ir ļoti populāri, dzīvi un interesanti, viņš daudz runā par pasaulīgām lietām. Mācītāja uzgaidāmā istaba vienmēr ir ļaužu pārpildīta, cilvēki lūdz viņam palīdzību vai padomu kā garīgās, tā laicīgās lietās. Panteniuss vienmēr palīdz gan ar naudu, gan ar produktiem, gan ar padomu. Daudz labu darbu viņš veicis Jelgavā lielo plūdu laikā (1837), bada gados (1845-1847), holēras epidēmijas laikā (1848). 1849 vasarā, sniedzot svēto vakarēdienu tīfa slimniekam, saslimst un mirst. Dibinājis Baložu kapus, pateicīgā draudze viņam tur uzcēla lielu piemiņas krustu. Laikr. "Latviešu Avīzes" redaktors (1835- 1849), tur publicējis arī savus dzejoļus, stāstus, tulkojumus un rakstus. 1837 Jelgavā dibinājis Latviešu lasīšanas biedrību, tā ir viena no pirmajām zināmajām latviešu bibliotēkām. Rūpējies par 6 skolu atvēršanu savā draudzē - Klīves muižā, Ozolmuižā, Valgundē, Tetelmindē, Svētē un Kroņvircavā, sagatavojis tām skolotājus. Aktīvi darbojies Latviešu lit. (draugu) biedrībā, no 1839 tās Kurzemes nod. direktors. Dēls Teodors Hermanis Pantēniuss (1843-1915), ievērojams vācu rakstnieks un redaktors.


Priednieks Voldemārs (1931.03.03.) Arhitekts. Strādājis būvorganizācijās Gulbenē, Rēzeknē un Jelgavā (1957 – 1963). No 1963. g. strādājis Jelgavas pilsētas izpildkomitejā Arhitektūras plānošanas nod. vad., Jelgavas pilsētas galvenais arhitekts (1964 – 1987). Izstrādājis projektus kafejnīcām “Rīga”, “Jaunība”, “Dzirkstele”, “Mednieku bārs” (1964 – 1967) un alus paviljonam “Rīga” (1972) Jelgavā; Elektrotīklu administratīvās ēkas interjeram Jelgavā (1964); vairākām individ.dzīvoj. un dārza mājām Jelgavā (1973 – 1989).


Rēdmanis Tālis (1961.07.03. Cēsīs, audzis Raunā). Mācītājs, ordinēts 1991.21.07. Studējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē un LELB Lutera akadēmijā. Jelgavas Sv.Annas draudzes mācītājs 1996-2009.23.09., 2000-2009 kalpojis arī Kalnciema-Klīves draudzē. 2000-2006 vadījis kristīgo portālu «Zvans». No 2009 latviešu draudzes mācītājs Berlīnē.


Rozentāls Janis (1866.18.03. Saldus pag. Bebros - 1917.08.01. Somijā, pārapbed. Rīgā, Meža kapos). Mākslinieks, gleznotājs. Altārglezna ‘’Kristus un samariete’’ (1900 gleznota Saldus baznīcai) novietota Sv. Annas baznīcā Jelgavā (1947).


Spertāle Marga Eleonora (1901.26.03. Kēnigsbergā, Vācijā - 1986.26.05. Rīgā). Kostīmu māksliniece. Strādājusi par teātra kostīmu mākslinieci Jelgavas teātrī (1924-1953).


Stunda Anna (1896.06.03. Jelgavā - 1986.08.11. Kalamazū, ASV, apbed. Riversaidas kapsētā). Literāte. Dzimusi lieltirgotāja, bankas direktora Dāvida Stundas un Jelgavas Latviešu biedrības teātra aktrises Annas Sārtones - Stundas ģimenē. Bērnībā kopā ar māsu Alīsi spēlējusi bērnu lomas Jelgavas teātrī.


Šīmanis (Schiemann) Pauls (1876.17.(19.).03. Jelgavā - 1944.23.06. Rīgā). Žurnālists, sabiedrisks darbinieks, politiķis. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā.


Šlaus Vilhelms (Schlau Wilhelm) (1886.11.03. Salacgrīvā. - 1978.16.03. Bādhomburgā, Vācijā). Izglītības un muzeju darbinieks. Uzaudzis Jelgavā. Kopš 1912 skolotājs Jelgavā. Jelgavas vācu ģimnāzijas direktors(1920 -1939). 

 

Šmēdiņa Brigita (dzimusi Koškina) (1941.02.03. Ventspilī). Māksliniece, keramiķe. Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (1964). Keramiķe ražošanas apvienībā „Latvijas keramika” Jelgavas iecirknī (1964-1969). Pēc tam pievērsusies radošajam darbam kombinātā „Māksla” un ražošanas apvienībā „Daiļrade”. Izstādēs piedalās kopš 1965. Latvijas Mākslinieku savienības biedre (no 1971).


Vanags Gustavs (1891.10.03. Sniķeres Rungās - 1965.08.05. Rīgā). Zinātnieks, ķīmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, profesors, daudzu zinātnisku darbu autors. Mācījies Jelgavas Pētera akadēmijā.

 


 

Aprīlis


Bakūzis Pēteris (1941.17.04. Jelgavā). Ķīmiķis, organiskās ķīmijas zinātņu doktors, profesors.


Birkerts Antons (1876.03.04. Franksesavas, vēlākā Jaunsvirlaukas pag. Jaunbitēnos - 1971.07.01. Jūrmalā, apbed. Lielupes kapos). Rakstnieks, literatūrzinātnieks. Pētera Birkerta brālis. Māc. Jelgavas pilsētas Aleksandra skolā 1888 - 1892.

Jansons Kārlis (1896.23.04. Nītaurē - 1986.16.07. Cēsīs). Tēlnieks. Pieminekļa Jelgavas Atbrīvotājiem (Lāčplēsis) un J. Čakstes pieminekļa (1930) Jelgavā autors. Pieminekli Jelgavas Atbrīvotājiem 1992 atjaunojis viņa dēls Andrejs Jansons.


Lūsis Jānis Augusts (arī Lūsis–Lūse) (1876.27.04. Jelgavā - 1943.11. Rīgā, apbed. Meža kapos). Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs.


Salenieks-Neimanis Heinrihs (1886.10.04. Grobiņā - 1951.22.11.Stokholmā). Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. Beidzis Jelgavas reālskolu. Bankas ierēdnis Pēterburgā, 1914.07. mobilizēts armijā, podpor. (1915.12.). 1919 pavasarī pēc Sarkanās armijas padzīšanas darbvedis rekvizīcijas komisijā Jelgavā. No 1919.15.09. Latvijas armijā (virsleitn.); kapt. (1920.04.), pulkv.-leitn. (1929). 1938.10. atvaļināts, 1944 devies bēgļu gaitās uz Vāciju, no 1948 Zviedrijā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni, Beļģijas, Krievijas ordeņiem.


Suta Romans (1896.28.04. Cēsu apr. Dzērbenes pag. - 1944.14.07. Tbilisi, Gruzijā). Mākslinieks, gleznotājs, grafiķis, dizainers, interjerists, scenogrāfs, pedagogs. 1936. iekārtojis Lauksaimniecības izstādi Jelgavā. Bijis viesscenogrāfs Jelgavas teātrī. Darinājis dekorācijas un kostīmu metus uzvedumam ‘’Princese Turandota’’ Jelgavas Latviešu teātrī (1926).

 


Maijs

Cīrulis Aleksandrs (1886.04.05. Jelgavas apriņķa Bērzmuižas pagastā - 1969.18.07. Rīgā, apbedīts Jelgavā). Mākslinieks, arhitekts, gleznotājs, grafiķis. 

Dambergs Valdemārs (Voldemārs) (1886.23.05. Pēterburgas gub. Družnoseljes muižā - 1960.12.07. Kopenhāgenā Dānijā). Rakstnieks, pedagogs. No 1906 ģimene dzīvo Līvbērzes Abomenēs. Mācījies Jelgavas reālskolā (1899-1905), Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nod. (1905-1906), Tērbatas unversitātes Klasiskās filoloģijas nod. (1916). Hercoga Pētera ģimnāzijas (1935 - 1936) un Jelgavas ģimnāzijas direktors (1936 - 1939). Jelgavas teātra dramaturgs (1936 - 1944). No 1944 emigrācijā, no 1945 Dānijā, latviešu ģimnāzijas direktors (1945-1951), vadījis izdevumu "Dānijas Latviešu Ziņas" (no 1957). 

Dargevics Augusts Jānis (1896.24.05. Ukru pagastā - 1988.16.01.) Mediķis, ārsts, ķirurgs. Beidzis Jelgavas ģimnāziju. Ārsts Jelgavā, 1924 Sarkanā Krusta slimnīcā, 1926-1937 arī Jelgavas dzelzceļa mezgla vecākais ārsts. 1931 kļuva par Jelgavas slimnīcas ķirurģiskās nodaļas vadītāju, 1937-1944 (ar pārtraukumu 1940-1941) arī slimnīcas direktors. Jelgavas domes priekšsēdētājs (1928). Jelgavas teātra direktors (1924 –1941). No 1944 trimdā. Austrijā 1944 bija asistents Zalcburgas slimnīcā, 1945-1949 Vācijā (Bavārijā) UNRRA un IRO Minhenes slimnīcas ķirurģiskās nodaļas vadītājs. 1949 līgums ar ASV flotes ārstu komandieri par darbu Guamas salā, kur ieradās 1950. Pēc 3 gadu līguma izbeigšanās kopā ar Dr. E.Falku uzsāka privātpraksi. No 1960 Denverā (ASV, Kolorādo), pēc tam pavadījis Guamā vēl 4 g. ASV bijis Latviešu ārstu un zobārstu apvienības līdzdibinātājs, ilggadējs valdes loceklis un goda biedrs, Denveras latviešu kluba priekšnieks.


Glāznieks Osvalds (arī Osvalds Glazunovs) (1891.05.05. Jelgavas apr. Sesavas pag. - 1947.16.03. ieslodzījumā PSRS). Aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs. Pamatizglītību ieguvis Jelgavā. Jelgavas teātrī 1942/1943 - aktieris, režisors un mākslinieciskais vadītājs.


Grasmanis Laimdonis (1916.12.05. Krievijā - 1970.02.11. Rīgā). Mākslinieks, gleznotājs, scenogrāfs. Mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (1933 - 1937), Latvijas Mākslas akadēmijas Figurālās glezniecības meistardarbnīcā (1937 - 1942). Latvijas Drāmas teātra (tag. Nacionālā teātra) galvenais mākslinieks (1944 -1955 un 1960), no 1957 mākslinieks inscenētājs Rīgas kinostudijā. Gleznojis daudzu aktieru portretus. Izstādēs piedalījies kopš 1937. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1945, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs no 1962.


Kļimovs Jevgeņijs (arī Eiženijs Kļimovs) (1901.08.05. Jelgavā - 1990.29.12. Kanādā). Grafiķis, gleznotājs. Pirmā pasaules kara laikā mācījies Novočerkaskas mākslas skolas Arhitektūras nodaļā un Donas Politehniskajā institūtā Novočerkaskā. 1929.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Jāņa Roberta Tilberga vadīto Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Rīgas Latgales priekšpilsēta". Bijis Rīgas pilsētas mākslas muzeja krievu mākslas nodaļas vadītājs un direktora vietnieks (1941-1943). Izbraucis uz Prāgu, kur strādāja par ikonu restauratoru Kondakova institūtā. 1949 izceļojis uz Kanādu, kur publicēja rakstus par krievu mākslu, rīkojis izstādes un konferences par mākslu.


Laube Indriķis (arī Heinrihs, Laubes Indriķis) (1841.05. Durbē - 1889.04.10. Rīgā). Rakstnieks, literatūrkritiķis. No 1969 mājskolotājs Jelgavā. Strād. laikr. Baltijas Vēstnesis, J.Šablovska izdevniecībā Jelgavā.


Strēle Sandra (dzimusi Micāne) (1961.11.05. Jelgavā). Ādas apdares māksliniece, pedagoģe. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (1981), Igaunijas Mākslas institūta Ādas mākslinieciskās apdares nodaļu Tallinā (1989), diplomdarbs – ādas tērpu grupa „Gadalaiki” (vadītāja Ella Summataveta). Kopā ar Gintu Strēli 1992 dibinājusi Jaunpiebalgas Bērnu mākslas skolu, ir tās pedagoģe. Māksliniece inscenētāja Dziesmu svētku koncertos. Nodarbojusies ar videomākslu. Izstādēs piedalās kopš 1988. Personālizstādes kopā ar Gintu Strēli Rīgā (1990, 1992, 1996, 1999, 2000, 2001), Valmierā (1993), Bostonā, ASV (1993), Ņujorkā, ASV (1994), Ventspilī (2009).

 

Jūnijs

Bergmanis Alfrēds Eduards (1886.19.06. Salgales pag. Kanneniekos lauksaimn. ģimenē - 1968.28.03.Oldenburgā, apbed. Rīgā, II Meža kapos). Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. 1904 kā brīvprātīgais iestājies armijā, mācījies Kazaņas junkursk. (1905-1908; podpor.); Por. (1911). Latvijā atgriezies 1918.08., dzīv. pie vecākiem Emburgas apkārtnē. 1918.12. beidzis mērn. kursus Jelgavā. No 1918.06.12. policijas iecirkņa priekšnieks Jelgavā. No 1919.05.05. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virs-leitn.); Kapt. (1920 III), pulkv.-leitn. (1924). 1927.08. atvaļināts pēc paša vēlēšanās. 1940 atbrīvots no amata. No 1942 Bauskas apr. miertiesnesis. 1944 devies bēgļu gaitās uz Vāciju.


Dambis Pauls (1936.30.06. Rīgā). Mūziķis, komponists, diriģents, ērģelnieks. Mācījies Jelgavas Mūzikas vidusskolā (1954-1957). Jelgavas Sv.Annas baznīcas ērģelnieks (1952), Jelgavas Kultūras nama mākslinieciskais vadītājs.


Ērglis Rihards (1881.27.06. Mazzalves pag. Rocēnos - 1950.18.01. Rīgā, apbed. Meža kapos). Beidzis Jelgavas ģimnāziju (1900). Rakstnieks, vēsturnieks, vēsturisku romānu autors.


Gaiķis Eduards (1881.16.06. Jaunsvirlaukas muižā - 1961.29.03. Rīgā, apbedīts Pleskodāles kapos). Fotogrāfs, fotomākslinieks. No 1896 ģimene dzīvo Rīgā.  Strādājis par grāmatvedi dažādās darba vietās Rīgā, Jelgavā, Liepājā. Vadījis Jelgavas fotogrāfu biedrību. Darbojies kā foto līdzstrādnieks vairākos izdevumos. Nozīm. izstādes Jelgavā (1927) u. c. Latvijā un ārvalstīs.

Laukirbe Alfrēds (1901.25.06. Jēkabpilī - 1993. Berlīnē, Vācijā). Arhitekts. Pēc viņa projekta uzcelta viesnīca Jelgavā.


Leimane Ņina (1921.08.06. Tukumā - 1999.09.01. Valmierā, apbed. Dīvala kapos). Aktrise. Beigusi Jelgavas ģimnāziju (1938). Angažēta Jelgavas Drāmas teātrī (1946).


Ļucis Ēvalds (1881.1.06. Liepājas apriņķa Vaiņodes pagasta Nārķu Mārtiņu mājās. - 1944..30.11. Jelgavā, apbed. Tērvetes kapsētā). Pedagogs, bibliotekārs. No 1923.11. Jelgavas Skolotāju institūta paraugpamatskolas skolotājs, no 1936.1.08. - pārzinis un matemātikas skolotājs. 1925-1944 Jelgavas pilsētas bibliotēkas pārzinis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1931.16.11).


Mazvērsītis Janis (arī Jānis Mazvērsīts) (1866.06.06. Vecauces pag. Ēvaržu mājās - 1943.28.12. Jelgavā, apbed. Baložu kapos). Agronoms, lauksaimnieks, lauksaimniecības vēsturnieks. Mācījies Jelgavas reālskolā (1878-1885). Pēc ģimnāzijas beigšanas dienējis Jelgavas garnizonā. (1911-1936) Jelgavas Lauksaimniecības skolas direktors (1911-1936).


Skujenieks Marģers (1886. 22.06. Rīgā - 1941.12.07. PSRS). Valsts un sabiedriskais darbinieks, politiķis, publicists. Mācījies reālskolās Rīgā un Jelgavā. Latvijas Ministru prezidents (1926–1928; 1931-1933), Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents (1934-1938), Tautas padomes loceklis, Latvijas Satversmes sapulces un visu četru pirmskara Saeimu deputāts. Pēc padomju okupācijas deportēts uz PSRS un nošauts (1941).
Tēvs Vensku Edvarts (Eduards Skujenieks), māte Luize Skujeniece, māsa Biruta Skujeniece.


Štolcs Hugo (1886.15.06. Kurzemē, Kalvenes pagastā skolotāja ģimenē - 1942.[25.]12. Sibīrijā). Pedagogs, sabiedrisks darbinieks, Jelgavas pilsētas galva (mērs). Beidzis Baltijas Skolotāju semināru Kuldīgā, iegūstot mājskolotāja tiesības matemātikā un vēsturē (1906.12.02.). Skolotājs Kalvenes pagasta skolā (1906-1907), Briņķu pagasta Nīkrāces 2 klašu ministrijas skolā (1907 - 1912), Valsts Jelgavas zēnu pirmmācības skolā (1912 - 1918). Beidzis Aleksandra kara skolu Maskavā (1916). Piedalījies karā līdz 1918.24.01., Ņižņij-Voločkā nodibinājis latviešu bēgļu komiteju un vadījis latviešu bēgļu bērnu skolu. 1918.g.septembrī atgriezies Jelgavā un strādājis Jelgavas I pilsētas Annas pirmmācības skolā (1918-1919.jūn.). 1919.[18.] dec. – 1920. 5.okt. brīvprātīgais Latvijas armijā. Skolotājs Jelgavas pilsētas Annas 6 klašu pamatskolā un Jelgavas ģimnāzijā (1920-1929). 1929.g. 29.aprīlī ievēlēts par Jelgavas pilsētas galvu. 1929.7.maijs -1938.g.1.septembris - Jelgavas pilsētas galva. Pēc tam akciju sabiedrības „Dzirnavnieks” Jelgavas dzirnavu pārvaldnieks. Darbojies Briņķu bibliotēkas biedrībā, Jelgavas Izglītības biedrībā, Jelgavas latviešu biedrības valdes loceklis (sekretārs). Jelgavas skautu vadonis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, IV šķiras virsnieks, Nr.866 (1929).


Voitkus Arturs (1911.01.06. Liepājā - 1991.15.01. Otavā, Kanādā). Literāts, rakstnieks, publicists, mācītājs. Beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju (1929), Latvijas Universitātes Teoloģijas fak. (1935). Bijis mācītājs Jelgavā, Zaļeniekos. Darbi: 14 romāni, 4 stāstu un noveļu krājumi, lugas, sprediķu krājums. Romānā Ceļi tāli, ceļi tuvi (Bruklinā, 1970) attēlota autora jaunības dienu Jelgava. Dzīvesbiedre Margarita Voitkus, meita Maruta.


Zikmane Lolita (1941.04.06. Rīgā). Māksliniece, grafiķe, gleznotāja. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļu (1959), Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1965), diplomdarbs oforta tehnikā «Gadalaiki" (vadītājs Arturs Apinis). Zīmēšanas skolotāja Jelgavas Mākslas skolā (1997-1999). Izstādēs piedalās kopš 1962. Apbalvojumi - diploms l Tallinas grafikas triennālē (1968), otra galvenā prēmija IV Tallinas grafikas triennālē (1977), viena no 10 prēmijām VI starptautiskajā grafikas triennālē ,,lnterpressgrafika-80" Berlīnē, VDR (1980), viena no trim galvenajām prēmijām l Baltijas republiku grāmatu mākslas triennālē "Viļņa-81" (1981), otra galvenā prēmija l Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (1983). Apbalvota ar Latvijas Mākslinieku savienības diplomu un balvu par 1979. gada labāko jaunrades sasniegumu (1979). Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1970. Jelgavas mākslinieku biedrības biedre kopš 2009. Jelgavā dzīvo kopš 1966. gada.


Jūlijs


Andreika Fricis (1891.27.07. Elejas Uskurēnos - 1968.09. Sietlā, ASV). Ārsts, slimnīcu direktors. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, studējis Pēterburgas Kara akadēmijā un Tērbatas universitātē. Saldus slimnīcas direktors, Alūksnes un apkārtnes pašvaldību sadarbes apvienības slimnīcas direktors, ārsts, ķirurgs. Apbalvots ar Atzinības Krustu (1938. 16.11.).


Čakste Konstantīns Jēkabs Marģers (1901.26.07. - 1945.21.02. Štuthofā). Jurists, politisks darbinieks, profesors. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, Rīgas pilsētas II vidusskolā, Latvijas Universitātē (1920-1925). Latvijas Centrālās padomes izveidotājs un priekšsēdētājs, pretestības kustības dalībnieks II pasaules kara laikā. Miris Štuthofas vācu koncentrācijas nometnē.


Greste Jānis (1876.05.07. Smiltenes pag. - 1951.02.02. Rīgā, apbed. Raiņa kapos). Skolotājs, muzeju darbinieks, literāts. Skolotājs Jelgavā 1922 – 1934.


Jēkabsone Jelena (dzimusi Bogdanoviča) (1976. 26. 07. Jelgavā). Tekstilmāksliniece. Mācījusies Jelgavas Mākslas skolā (1987-1991), Rīgas Amatniecības vidusskolā (1992-1997) Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā (1997-2005), maģistra darbs «Pieskāriens" (vadītāja Aija Baumane). Pedagoģe Jelgavas 4. vidusskolā (1998-1999), Jelgavas Mākslas skolā (kopš 2006). Izstādēs piedalās no 2000. Kopš 2003 Latvijas tekstilmākslas asociācijas, kopš 2009 Jelgavas mākslinieku biedrības biedre.


Juškevičs Jānis (1886.14.07. Rīgā – 1961.). Rakstnieks, vēsturnieks. Vēst. Darbi: Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē (1931), Kurzemes hercogi un viņu laikmets (1935).


Lancmanis Imants (1941.29.07. Rīgā). Mākslas zinātnieks, vēsturnieks, publicists, gleznotājs, kultūras darbinieks. Darbi grāmatās: Jelgavas pils (1979, 1986, 2006), Mežotnes pils (1983), Rundāles pils (1981, 1994), Kaucmindes pils (1999), Iecavas muiža (2001), Garozas muiža. Lambārtes pils (2001) un daudzi citi.


Laže Jānis (1886.07. Lubānas pag. - 1969. Latvijā). Inženieris tehnologs. Jelgavas Cukurfabrikas celtniecības organizators un direktors 1920 – 1946.


Lencs (Lenz) Vilhelms (Wilhelm) (1906.24.07. Cēsīs - 1976.10.09. Lībekā, Vācijā). Baltvācu vēsturnieks. Vācu ģimnāzijas skolotājs Jelgavā.


Straumanis Alfreds (1921.22.07. Maskavā - 2011.20.05. ASV). Teātra zinātnieks, aktieris, režisors, tulkotājs, daudzu rakstu autors, rakstnieks, Dr.drāma (vienīgais pasaulē!), docētājs Dienvidilinojas universitātē. Mācījies Jelgavas Skolotāju institūta paraugpamatskolā 1928 - 1934, beidzis Jelgavas 2.ģimnāziju (1940). Aktieris Jelgavas teātrī 1940 - 1943. Pirmais raksts publicēts Jelgavas laikr. "Zemgales Balss" (1939.23.03.).

 

Augusts


Braunšveigs (Braunschweig) Johanness Daniels (1786.26.08. Jelgavā - 1857.24.12. (1858.05.01.) Valmierā). Vācu taut. pedagogs, cenzors. 1802-1804 mācījies Jelgavas ģimnāzijā. 1816-1837 Kurzemes guberņas skolu direktors. 1817-1839 Jelgavas ģimnāzijas virsskolotājs. Pēc tam dzīvojis Rīgā, Jelgavā, Valmierā. 1817-1827, arī 1836 kā skolu direktors cenzējis nelielus Jelgavas izdevumus latviešu valodā.


Buldinskis Paulis (1921.22.08. Jelgavas apr. Līvbērzes pagasta Čūkšļos - 2009.24.04. Jelgavā). Mākslinieks, gleznotājs. Mācījies Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā (1941 – 1942). Beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, diplomdarbs "Daugava" (1954, vad. Eduards Kalniņš). Dekorators Valsts leļļu teātrī, mākslinieks noformētājs Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, Jelgavas pionieru nama zīmēšanas studijas vadītājs, Jelgavas 4. vidusskolas zīmēšanas pedagogs (1977 – 1979). Izstādēs piedalās kopš 1954.gada. Personālizstāde Jelgavā (1982). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1964.gada.


Kokars Imants (1921.16.08. Gulbenē - 2011.24.11. Rīgā). Mūziķis, pedagogs, izcils diriģents, Dziesmu svētku virsdiriģents, koru vadītājs. Mācījies Cēsu Skolotāju institūtā, Cēsu Tautas konservatorijā, Jelgavas Skolotāju institūtā. Vadījis Jelgavas skolotāju kori.


Plātess Ernsts Arnolds (Plates) (1821.13.08. Jelgavā - 1887.17.08. Rīgā, apbed. Lielajos kapos). Grāmatizdevējs. 1836 māceklis Stefenhāgena izdevniecībā Jelgavā.


Šmēdiņš Egons (1926.09.08. Naudītē - 2007.23.01. Jelgavā). Mākslinieks, keramiķis. Mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Mākslinieciskās metālkalšanas nodaļā (1948-1952). Ģipša formu modelētājs, keramiķis virpotājs, laboratorijas vadītājs, galvenais mākslinieks ražošanas apvienības „Latvijas keramika” Jelgavas iecirknī (15 gadi). Pēc tam pievērsies radošajam darbam ražošanas apvienībā „Daiļrade”. Kopā ar J.Eiduku un I.Pormani strādājis pie „Latvijas balzama” pudeļu masas izstrādes. Izstādēs piedalījies no 1956. Personālizstādes kopā ar Brigitu Šmēdiņu Jelgavā (1976), Līvbērzē (1977), Rīgā (1976, 1978). Tautas Daiļamata meistars (1969).


Zemgals Gustavs (1871.12.08. Jelgavas apr. Džūkstes pag. - 1939.06.01. Rīgā, apbedīts Meža kapos). Valsts un sabiedrisks darbinieks, otrais Latvijas Valsts prezidents (1927-1930). Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1926) un I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ķēdi (1929).

 


Septembris


Bēzeke (Beseke) Johans Melhiors Gotlībs (1746.26.09. Magdeburgas apkaimē - 1802.08.10. Jelgavā). Jurists, filozofs, dabaszinātnieks, vēsturnieks, pedagogs. Jelgavas Pētera akadēmijas (Academia Petrina) pirmais rektors (1775 - 1802), profesors. Studējis Frankfurtē pie Oderas, aizstāvējis divas disertācijas, iegūstot tiesību maģistra, vēlāk doktora zinātnisko grādu (1772). Jurisprudences profesors Jelgavas Pētera akadēmijā (no 1774).


Brigaders Jānis (1856.12.09. Kalnamuižas, vēlēkā Tērvetes pag. Baļļās - 1936.27.02. Rīgā, apbedīts 1.Meža kapos). Izdevējs, aktieris. A. Brigaderes brālis. Mācījies Jelgavas reālskolā (1873-1876).


Kalsons Romualds (1936.07.09. Rīgā). Mūziķis, komponists. Bērnību pavadījis Jelgavā, pēc II pasaules kara ģimene pārceļas uz Rīgu.


Kūmiņa Alma (prec. Ozoliņa) Romualds (1906.08.09. Lietuvā - 1971.22.06. ASV, Fondulakā, apbed. Turpat). Aktrise, režisore, skatuves kustību konsultante, dejotāja. Jelgavas Latviešu teātrī (1927-1944), iestudējusi dejas operešu uzvedumiem, mācījusi ritmo plastiku Jelgavas teātra studijā, viņas audzēkne bijusi arī Elza Podniece (prec. Radziņa).


Lapa Mārtiņš (arī Lapas Mārtiņš) Romualds (1846.30.09. Valkas apr. Jaunkārķu pag. Vecumos - 1909.21.04. Rīgā, apbed. Torņakalna kapos). Dzejnieks, tulkotājs, žurnālists. No 1874 - 1876 dzīvo Jelgavā, strādā H.Alunāna grāmatnīcā un laikrakstā Baltijas Zemkopis. 

 

Linde Alfrēds Romualds (1891.07.09. Jēkabmiestā ierēdņa ģimenē- 1984.10.06.Leksingtonā, Kentuki pavalstī, ASV). Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. Beidzis Jelgavas reālskolu (1910), studējis lauksaimniecību RPI (1910-1914), mācījies Konstantīna karaskolā Kijevā (1914-1915.02.; prap.); Podpor. (1916.03.), por. (1916.10.), štābkapt. (1917.03.). 1920.04. atvaļināts. No 1920.14.07. Latvijas armijā (kapt.); pulkv.-leitn. (1925). 1944 bēgļu gaitās Vācijā, lektors Baltijas Universitātē (līdz 1949), vēlāk tiesību padomnieks Rietumu sabiedroto iestādēs. No 1950 trimdā Austrālijā, no 1962 ASV. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, Krievijas ordeņi.


Pārstrauts Jānis (1851.10.09. Bauskas pag. Dirdes pag. - 1929.04.04. Jelgavā). Mācītājs, literāts. Māc. Jelgavas Annas baznīcas skolā 1861 – 1964, reālskolā 1864 –1868, ģimnāzijā 1869 - 1872.


Platais Māris (1936.04.09.Jelgavā). Mākslinieks, grafiķis, pedagogs. 1944 kopā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju, 1949 – uz Bostonu, ASV. Beidzis Bostonas Mākslas muzeja Mākslas skolu, Taftsa univ. (1965). „Dennison Manufacturing Company” reklāmas nod. mākslinieks (1965-1980), vienlaikus Bostonas Mākslas skolas pedagogs. Izstādēs piedalās kopš 1965, sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes Masačūsetas, Menas un Rodailendas galerijās. Bostonas Mākslinieku ģildes, Konkordas mākslinieku asociācijas, Fremingemas mākslinieku ģildes biedrs.


Roga Uldis (1941.28.09. Dobeles raj. Bukaišu pag. Ceriņos). Gleznotājs, pedagogs. 1966 apsolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas dekoratīvās noformēšanas nodaļu. Strādā akvareļa un pasteļa tehnikā. 1966–1977 Jelgavas pilsētas kultūras nama mākslinieciskais noformētājs. No 1977 vada zīmēšanas studiju Jelgavā. Darinājis dekorācijas Ā.Alunāna Jelgavas tautas teātra izrādēm. Izstādēs piedalās kopš 1973.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1986. 2008 saņēmis Jelgavas pilsētas augstāko apbalvojumu "Goda zīme". Gleznojis Zemgales ainavas, senās Jelgavas motīvus. Personālizstādes Jelgavā (1991, 2001).


Straume Jānis (1861.28.09. Druvienas pag. Ķempos - 1929.19.11. Rīgā, apbed. Meža kapos). Mūzikas kritiķis, publicists, diriģents, komponists. Vadījis Jelgavas Dziedāšanas biedrības vīru kori "Lira" 1888 - 1914, darbojies laikraksta "Tēvija" redakcijā.


Tilings Roberts fon (1806.18.09. Bauskā - 1872.13.03. Jelgavā). Ārsts, medicīnas doktors. Bauskas mācītāja Nikolausa Tilinga (1769-1823) dēls. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā 1817-1823. Dibinājis slimnīcu Bauskā 1936, Bauskas apriņķa ārsts 1828-1833, 1837-1847. Ārsts Jelgavā 1859-1872.


Zuters Uldis (1941.07.09. Rīgas raj. Mālpils pag. Cepīšos). Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs. Beidzis J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (1960), Latvijas Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu ar diplomdarbu "Keramiķi" (1969, vadītājs Eduards Kalniņš). Zīmēšanas skolotājs Jelgavas 3. vidusskolā (1971 – 1973), mākslinieks noformētājs Jelgavā (1969 – 1995). Jelgavas Mākslas skolas pasniedzējs (no 1995), mākslinieks, datordizainers Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (no 1998). Izstādēs piedalās kopš 1970. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1991. Jelgavā dzīvo no 1965. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1991. Kopš 2009 Jelgavas mākslinieku biedrības biedrs.


Oktobris


Amenda Kārlis Ferdinands (1771.04.10. Lipaiķos, Kurzemē - 1836.18.13. Talsos). Mācītājs, tuvs Ludviga van Bēthovena draugs. Mācījies Jelgavas pilsētas latīņu skolā, Jelgavas ģimnāzijā, studējis teoloģiju un mūziku Jēnā. Talsu mācītājs, iecirkņa prāvests. Tēvs Lipaiķu draudzes mācītājs Kristians Amenda. Kopš mazotnes mīlējis mūziku un līdztekus mācībām Jelgavas ģimnāzijā talantu izkopis pie Jelgavas kapelmeistara Beihtnera. Tolaik pirms patstāvīgas karjeras sākšanas bija pieņemts iepazīt pasauli. 21 gada vecumā viņš devies uz Jēnu studēt teoloģiju, apceļojis Franciju un Šveici, līdz 1798.gadā nonācis muzikālo tradīciju pilsētā Vīnē. Pateicoties vijoļspēles prasmei, kļūst par Mocarta bērnu skolotāju, taču jau 1799.gada oktobrī caur Prāgu, Rostoku un Lībeku atgriežas Latvijā. 1799-1801 strādājis par skolotāju Virbu muižā; uz šejieni adresētas vairākas Bēthovena vēstules. 1802.gadā ordinēts par Talsu luterāņu draudzes mācītāju, dievkalpojumus notur gan vācu, gan latviešu valodā. 1821 kļūst par Kandavas iecirkņa prāvestu, 1830 - par konsistorijas padomnieku.


Biezbārdis Dāvis (1861.31.10. Jēkabnieku pag. Vidzemniekos - pēc 1941.14.06., izsūtījumā Krasnojarskas nov. Partizanskas rajonā). Aktīvs sabiedrisks darbinieks, biedrību dibinātājs un vadītājs. Beidzis Zaļās draudzes skolu (Zaļeniekos). Jēkabnieku (agrāk Ūziņu) piensaimnieku sabiedrības dibinātājs, valdes priekšsēdētājs (1925. - 1941.14.06.), Zaļās draudzes baznīcas atjaunotājs, Zaļās draudzes priekšnieks (1930-1941). Ūziņu kapu biedrības priekšnieks (1939-1941). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Atzinības krusta ordeni. Dāvja Biezbārža vadībā tika iestādīts Ūziņu parks (1927). 1941. gada 14. jūnijā izsūtīts, miris izsūtījumā.


Brigadere Anna (1861.01.10. Kalnamuižas, vēlākā Tērvetes pag. Baļļās, Jelgavas apriņķī - 1933.25.06. Tērvetē, apbed. Rīgā Meža kapos). Rakstniece, dzejniece, dramaturģe. Mācījusies Kalnamuižas un Auces pagastskolā (1871-1875). Pēc tēva nāves kopā ar māti pārcēlusies uz Jelgavu (1874) pie māsas Līzes, vēlāk uz Ventspili, ap 1880 uz Rīgu. Pirmā publikācija stāsts "Slimnīcā" (sacer.1893, publ. 1896). Brigaderes iela Jelgavā (no 1958).


Konrādijs Morics Vilhelms (Moritz Conradi) (1821.21.10. Salgalē - 1904.27.05. Jelgavā). Teologs, mācītājs. Māc. Jelgavas ģimnāzijā (1835-1840), dzīv. pansijā pie mācītāja Pantēnija. No 1850 Jelgavas Sv. Annas draudzes mācītājs, spilgtu, asprātīgu sprediķu autors. 1855-1870 kalpojis arī Kalnciema draudzē.


Liberts Arvīds (1881.30.10.Glūdas pagasta Lībiešos - 1954.03.12. Dublinā). Militārs darbinieks, pulkvedis. Mācījies Jelgavas pilsētas skolā. 1900 kā brīvprātīgais iest. armijā, beidzis Viļņas junkurskolu (1905.04.; podpor.); por. (1908), štābkapt. (1912), kapt. (1915). No 1913 rotas komandieris. 1915.02. pie Grodnas cietokšņa kritis vācu gūstā, 1918.12. atgriezies Latvijā. No 1918.08.12. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapt.);  1919.13.01. atvaļināts, devies uz Vāciju, lai iestātos Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā, kara apstākļu dēļ palicis Austrumprūsijā. Atgriezies Latvijā un 1919.10.06. atkal iest. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos; Pulkv.-leitn. (1919 XII), pulkv. (1923). 1924.08. atvaļ. pēc paša vēlēšanās, dzīv. Ropažu pag. Stīpniekos. No 1944 bēgļu gaitās Vācijā, vēlāk trimdā Īrijā.


Melnbārde Ilga (Sīle) (1921.06.10. Zaļenieku pag. - 2001.16.06.) Tulkotāja, literāte, pedagoģe. Mācījusies Zaļenieku pamatskolā (1934), Zaļenieku valsts ģimāzijā, Jelgavas 2.valsts ģimnāzijā (1939), Latvijas Valsts universitātes angļu valodas un literatūras nodaļā (1946). Rakstnieku savienības biedre (1967).


Saliņš Zigurds (1931.23.10. Rīgā). Valsts emeritētais zinātnieks, inženierzinātņu doktors (1992), profesors, LLMZA (1992), Ņujorkas ZA loceklis (1997). Mācījies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Meža fakultātē (1955). LLU vec. laborants, asistents, vec. pasniedzējs, docents, profesors, katedras vad. (1954-2002).

Sīlis Jūlijs 1891.11.10. (Ērģemes pag. - 1957.04.10. Rīgā, apbed. Ērģemes kapos). Pedagogs, rakstnieks. Skolotājs Jelgavā. 

 

Stepka Undīne (dz. Bijeika) (1936.11.10. Jelgavā). Māksliniece, keramiķe. Mācījusies Jelgavas 2. vidusskolā (līdz 1955. g.), Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļā (1955-1959), Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļā (1959-1965), diplomdarbs "Suvenīri rūpnieciskai ražošanai" (vad. Georgs Kruglovs). Strādājusi par mākslinieci ražošanas apvienībā ‘’Latvijas keramika’’ Jelgavā (1965 – 1999). Izstādēs piedalās no 1967.gada. Personālizstādes Olainē (1984), Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1988, kopā ar Sarmīti Zuteri), Talsos (1990), Ventspilī (1991). Kopš 1987 Dizaineru savienības biedre, kopš 2009 Jelgavas mākslinieku savienības biedre.


Šleiters Imants (1906.08.10. Jelgavā. - 1942.27.09. Kopilā, Krievijā). Lidotājs, virsleitnants.


Vējš Jēkabs (1871.24.10. Saldus pag. Kūgurītēs - 1948.29.07. Saldū, apbedīts Čāpātāju kapos). Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. Beidzis Jelgavas reālsk. (1891) un iest. armijā, māc. Maskavas junkursk. (1892-1894, podpor.), por. (1897), štābkapt. (1902), kapt. (1905.08.), apakšpulkv. (1913), 1918 atvaļināts, 21.12. iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (pulkv.-leitn.), 1923.10. atvaļ. pēc paša vēlēšanās, dzīv. Rīgā, pēc 2. pasaules kara Cieceres pag.


Zandbergs Fricis Nikolajs (1891.27.10. Jelgavā - 1960.04.04. Liepājā, apbedīts Centrālajos kapos). Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants, ārsts. Beidzis Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti (1917), mob. armijā, 1922.05.atvaļināts, atgriezies Latvijā. Latvijas armijā no 1922.11., ārsts virsleitn., kapt. (1926), pulkvedis-leitnants (1930), no 1939 vec. ordinators Jelgavas Kara slimnīcā. 1940.11. atvaļ., no 1946 Liepājas slimnīcas ķirurģiskās nodaļas vad. un galv. ķirurgs. Latvijas PSR Nopelniem bagātais ārsts (1955). Vairākkārt ievēlēts Liepājas pilsētas darbaļaužu deputātu pad. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis.

 


 

Novembris


Auziņš Jānis (1861.01.11. - 1927.14.07.) Militārs darbinieks, ārsts pulkvedis. Dz. 1. nov. Mež-muižas pag. Pūķos lauksaimn. ģimenē. Beidzis Jelgavas elementārsk. un Jelgavas ģimnāziju.


Kalniņa-Grīnberga Rasa (1936.23.11. Dobelē). Māksliniece, tēlniece. 1956 beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļu. 1956-1957 mācījusies Igaunijas mākslas institūtā, 1962 beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu "Pavasaris" (vadītājs Kārlis Zemdega). Izstādēs piedalās kopš 1960. Personālizstāde Dobelē (1984). Jelgavā dzīvo no 1963. Darinājusi pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem Stacijas parkā (1984, arhitekts J. Kazlovskis), kas Latvijas neatkarības gados demontēts. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1967. Jelgavas mākslinieku biedrības biedre kopš 2009.gada.


Lencmanis Jānis (1881.29.11. Naudītes pag. - 1939.07.03.) Rev. kustības dalībnieks. Viens no pirmajiem strādnieku sociāldemokrātisko pulciņu organizētājiem Jelgavā. Strādājis Krāmera fabrikā Jelgavā 1894. J.Lencmaņa iela Jelgavā (līdz 1995).


Sprancis Kārlis (1891.13.11. Kalnciema pag.- 1943.07.10.) Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. Beidzis Jelgavas pilsētas skolu. 1910 kā brīvprātīgais iest. armijā, mācījies Viļņas karaskolā (1912-1914; podpor.); por. (1916.10.), štābkapt. (1917.04.), 1918.04., aug. mob. Pad. Latvijas strēlnieku pulkā; 1921.07. dezertējis, atgriezies Latvijā. No 1921.10. Latvijas armijā (kapt.); pulkv.-leitn. (1925). 1929 beidzis virsn. kursus. 1935.03. atvaļ., dzīv. Kalnciema pag. Dambjos. 


Straubergs Jānis (1886.24.11. Džūkstes pag. Lielstraģos - 1952.29.04. Rīgā, apbed. Meža kapos). Matemātiķis, vēsturnieks, grāmatniecības vēstures pētnieks. Kārļa Strauberga brālis. 1908 kā eksterns beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju. Lektors Jelgavas Valsts ped.institūtā.


Vīgners Leonīds (1906.09.11. Maskavā - 2001.23.12. Rīgā). Mūziķis, diriģents, pedagogs, komponists. Diriģents Mītavas (Jelgavas) filharmonijā 1930-1940, Jelgavas simfoniskā orķestra diriģents 1930-1934.

 



 

Decembris


Bumbērs Valdis (1891.23.12. Lielsesavā. - 1974.03.01. Silverspringsā, Merilandē, ASV). Politisks un sabiedrisks darbinieks, arodnieks, apgāda vadītājs. 1907 pieslējās soc. dem. kustībai, 1908 apcietināts un ievietots uz 10 mēn. Jelgavas cietumā.


Bursijs (Bursy) Kārlis (1791.07.12. Blīdenē - 1870.25.09. Jelgavā). Ārsts, medicīnas zinātņu doktors (1815), medicīnisku darbu autors, dzejnieks, komponists. Tēvs Ernsts Daniels Bursijs, mācītājs Kurzemē. No 1830 Jelgavā, Jelgavas Vecmāšu skolas vadītājs. Darbi: Māju dakters jeb Jaunā veselības grāmata (1859), Sarunāšana viena daktera ar vienu moderu par govju baķēm (1851), raksti par medicīnas, filozofijas, poētikas, mūzikas u.c. jaut.


Cinis Boriss (1906.29.12. Līvbērzes pag. - 1937.06.07. Spānijā). Revolucionārs, publicists. Spānijas kara dalībnieks.


Dzenis Ilmārs (1931. 05.12.) Būvinženieris, mūziķis, dziesminieks, dziedātājs, leģendārā mūzikas ansambļa «Čikāgas piecīši» dalībnieks. Dzimis Daugavpilī, skolotāju ģimenē. Vēlāk ģimene pārceļas uz Jelgavu, no kurienes 2.pasaules kara laikā Ilmārs ar māti devās bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam uz ASV. Kā mūziķis uzstājies neskaitāmos koncertos visos kontinentos, kur vien mīt latvieši, viņa balss iemūžināta gandrīz 20 albumos. 1961 iesaistījies Alberta Legzdiņa dibinātajā grupā «Čikāgas piecīši», 11 gadu laikā tika izdotas 6 skaņuplates, notikuši neskaitāmi koncerti trimdas latviešu publikai. Latvijā, kur tās nebija nopērkamas, radinieku sūtītās plates tika kopētas magnetafona lentēs, un ieraksti ceļoja no rokas rokā. Izdoti 12 soloalbumi, pēdējais «Lai dzīvo trešā jaunība» (2004). Apbalvots ar «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu 2010» par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.


Fītinghofs–Šēls (Vietinghoff gen. Scheel) Gothards (Gotthard Hermann Reinhold) (1801.07.(19.)12. Lielbērzē - 1878.19.(31.)10. Jelgavā). Muižnieks, administrators, cenzors. 1826-1840 Dobeles un Jelgavas pilskungu tiesu asesors. 1834-1840 Kurzemes Konsistorijas loceklis.1849-1858 virspilskungs Jelgavā. 1858-1878 Kurzemes virshoftiesā. 1861-1878 Kurzemes Provinces nuzeja direktors.


Hausmanis Viktors (1931.06.12. Jelgavā). Literatūras un teātra zinātnieks, filoloģijas zinātņu doktors (1972), habilitētais filol. doktors (1992), Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis un īstenais loceklis(1989). Dzimis Zaļenieku pastnieka ģimenē, dzīvoja Zaļenieku Baznīckrogā. Skolas gaitas sācis Zaļenieku pagastskolā, vēlāk vecāki pārcēlās uz Jelgavu. Beidzis Jelgavas Pedagoģisko skolu, Latvijas Valsts pedagoģisko institūtu (1954). Rakstnieku savienības (1965), Teātra darbinieku savienības biedrs (1959). Latviešu literatūras vēstures (3 sēj., 1998-2001) zinātniskais vad., Latviešu trimdas dramaturģijas un teātra pētnieks.


Klucis Oto (1891.27.12. Jaungulbenes pag. Jaunzemos - 1970.11.04. Rīgā, apbed. Brāļu kapos). Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. 1912 beidzis Jelgavas zemkopības skolu. Bijis lopkopības instruktors. 1914 VII Valkas apr. mob. armijā. 1915 XII beidzis Gatčinas prap. sk. (prap.); dienējis Latv. strēln. rezerves batalj., no 1916. g. maija 3. Kurzemes latv. strēln. batalj. (vēlākajā pulkā). Podpor. (1917), por. (1917 III), štābkapt. (1917 VII). No 1917 II rotas k-ris. 1918 Petrogradā atvaļināts. 1919 agronoms Alūksnē. No 1919.18. VII Latvijas armijā (leitn.). Pulkv.-leitn. (1934). 1940 III atvaļ. pēc paša vēlēšanās. Dzīv. Jaungulbenes pag. Jaunzemos. Apbalvojumi: Latvijas Lāčplēša Kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis, Krievijas ordeņi.


Kviesis Alberts (1881.22.12. Jelgavas apr., Tērvetē, Kalnamuižas pag. - 1944.09.08. Rīgā, apbed.Meža kapos). Jurists, sabiedrisks un valsts darbinieks, Latvijas Valsts prezidents. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1894 - 1902), Tērbatas Universitātes Tieslietu fakultātē (1902-1907). Pēc studiju beigām atgriezies Jelgavā, sākot advokāta darbu, aktīvi darbojes sabiedriskajā dzīvē. 34 gadu vecumā Jelgavas latviešu biedrības priekšnieka vietas izpildītājs un Sarkanā Krusta Jelgavas latviešu komitejas loceklis. I Pasaules kara bēgļu gaitās Tērbatā. Kad vācu karaspēks okupēja Vidzemi un Igauniju, atgriezās Jelgavā, turpināja zvērināta advokāta praksi. Darbojies Latvijas Tautas padomē, Tautas padomes priekšsēdētāja biedrs kopā ar Ernestu Baueru. Latvijas valdībai atkāpjoties no Rīgas, Kviesis devās tai līdzi uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju. No 1919. 23. 07. Tiesu palātas loceklis, no 1923.26.03. Tiesu palātas priekšsēdētājs. Satversmes sapulces un pirmo triju Latvijas Saeimu deputāts, Iekšlietu ministrs (1921.15.06.- 1923.27.01.), Saeimas priekšsēdētāja biedrs (1926), viens no aktīvākajiem Zemnieku savienības biedriem, kuram bija liela loma arī agrārreformas izstrādāšanā. Latvijas Republikas prezidents (1930, 1933 ievēlēts atkārtoti).


Leimane Mārīte (1951.31.12. Madonā). Tekstilmāksliniece. Mācījusies Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās mākslas noformēšanas nodaļā (1967-1971), Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstiliju mākslinieciskās noformēšanas nodaļā (1974-1979), diplomdarbs gobelēns "Senā Rīga" (vadītājs Rūdolfs Heimrāts). Bijusi māksliniece noformētāja konstruktoru birojā CPKBMA, Rīgā (1971-1974), vecākā māksliniece apvienībā "Gossnab", Rīgā (1978-1979), māksliniece Jelgavas kombinātā "Latvijas lini" (1979-1982, "Larelini" 1999-200), Jelgavas Tirdzniecības pārvaldē (1982-1983), Jelgavas Autobusu parkā (1984-1989), Jelgavas pilsētas kultūras namā (1998-2002). Vizuālās mākslas skolotāja Jelgavas 1. ģimnāzijā (2002-2008), pulciņa "Tekstilstudija" vadītāja Jelgavas Bērnu un jaunatnes centrā ‘’Junda’’ (2003-2009), māksliniece noformētāja Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (no 2006). Veidojusi Jelgavas kafejnīcas "Madara" interjera tekstīlijas. Izstādēs piedalās no 1976. Vairāki darbi veltīti Jelgavas vēstures tematikai: ‘’Jelgavas pils’’ (1983), ‘’Senā Jelgava’’ (1990). Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1986, kopš 2004 Latvijas Tekstilasociācijas biedre, Jelgavas mākslinieku biedrības biedre kopš 2009. Jelgavas pašvaldības apbalvojums "Labākais kultūras darbinieks 2008".


Neimanis Oskars (1886.10.12. Piltenē. - 1971.13.09. Nubransvikā, Ņūdžersijā). Militārs darbinieks, pulkvedis, leitnants. 16 g. dienēja 3. Jelgavas kājn. pulkā, nodibināja un vadīja karavīru kori, ar kuru koncertēja radiofonā, komponēja dzismas. 1944. g. bija Jelgavas kara apriņķa priekšnieks.


Repše Einars (1961.09.12. Jelgavā). Inženieris, fiziķis, politiķis, tautsaimniecības darbinieks. Mācījies Rīgas 1.vidusskolā, Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (1979-1986). Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātniskās aparātbūves speciālā konstruktoru biroja inženieris konstruktors (1986-1990). 1988 aktīvi iekļāvies politiskajā darbībā, viens no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibināšanas iniciatoriem (1989), viens no Latvijas Tautas frontes vadītājiem. 1990. gada martā ievēlēts Latvijas Republikas (LR) Augstākajā padomē, Ekonomikas komisijas Banku un finansu apakškomisijas vadītājs un LR Naudas reformas komitejas loceklis (1991-1993). Viņa vadībā izstrādāts likumprojekts "Par Latvijas Banku" un veikta valsts centrālās bankas darbības atjaunošana, Latvijas rubļa laišana apgrozībā (1992), aizstājot PSRS rubli, īstenota naudas reforma, atjaunojot Latvijas Republikas nacionālo valūtu - latu (1993). Latvijas Bankas prezidents (1991-2001), Latvijas Republikas Ministru prezidents (2002.7.11. - 2004.9.03.), finanšu ministrs (2009.03.- 2010.11.).  2001 nodibināja politisko partiju "Jaunais laiks". Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordenis (1997.11.), 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Sārtone Anna (dzim. Veisberga, prec. Stunda) (1856.24.12. Kalnamuižas Villikās - 1944.14.01. Rīgā, Torņakalnā). Aktrise. Agrā jaunībā devusies uz Jelgavu, piedalījusies pirmajās Jelgavas latviešu biedrības teātra izrādēs Ādolfa Alunāna trupā (1879 A.Kocebū komēdija "Juku jukām").

Vulfs Edvards (Eduards; pseid. Puliera Padēls, Odiņš) (1886.16.12. (v.st.4.12.) Platones pag. Ķidraucku Vilkos - 1919.14.01. Rīgā). Literāts, rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs, žurnālists. Dzimis turīga Zemgales saimnieka Dāvida Vulfa mājās, netālu no Lielplatones muižas. Mācījies Platones pagastskolā (1894), Jelgavas reālskolā (1898-1904), Rīgas Politehnikumā (1904). Literārie darbi: stāsti, lugas, dzejoļi, feļetoni. Pirmā publikācija - dzejolis "Dod man savas rokas" žurnālā "Apskats" (1903, 17.nr., ar pseid. Odiņš).

 


Dati Kalendāram iegūti no Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas datu bāzes „Ievērojami cilvēki Jelgavā" (www.jzb.lv )

Būsim pateicīgi par Jūsu atsauksmēm, ierosinājumiem, papildinājumiem!

 

Sast. Dita Leitāne, Dagnija Avota, Jelgavas Zinātniskā bibliotēka,tālr. 63007747
 Dagnija.Avota@jzb.jelgava.lv

21.09.2015

Ievērojami cilvēki Jelgavā. Kalendārs 2016 

Kalendārā iekļauti pazīstamākie Jelgavas un Jelgavas apkārtnes novadu cilvēki,
kuriem 2016.gadā aprit apaļas 5 un 10 gadu jubilejas (50 gadi, 55, 60, 65 utt.)