Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

Novadnieku kalendārs 2015

Ievērojami cilvēki Jelgavā. Kalendārs 2015


Kalendārā iekļauti pazīstamākie Jelgavas un apkārtnes novadu cilvēki, kuriem 2015.gadā aprit apaļas 5 un 10 gadu jubilejas (50 gadi, 55, 60, 65 utt.)

 

 

Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris

 

 

Biders Fridrihs (1810. Trepes muižā - 1894.). Fiziologs, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda akadēmiķis (1884). Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1824-1827), beidzis Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti (1834). Tērbatas universitātes profesors (1836–1869),  Medicīnas fakultātes dekāns (1846–1851 un 1853–1855),  Tērbatas universitātes rektors (1858–1865). Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1857),  akadēmijas goda loceklis (1884). Pētījis gremošanas fizioloģiju, veģetatīvās nervu sistēmas fizioloģiju un histoloģiju, sirds inervāciju. Izveidojis fiziologu skolu. 

 

Edžvorts Henrijs Esekss de Firmonts (Henry Essex Edgeworth; Edgeworth de Firmont). 1745. Īrijā, Longfordā - 1807. 22.05. Jelgavā (Mītavā). Garīdznieks, priesteris, mācītājs, diplomāts, Francijas karaļa Luija XVIII kapelāns Jelgavā. Apbedīts katoļu kapos (tag. Stacijas parks).

 

Elgers Georgs (1585. Valmierā - 1672.30.09. Daugavpilī). Valodnieks, tulkotājs, garīgās dzejas autors. No 1615 bijis katoļu priesteris Rīgā, Cēsīs, Ilūkstē, Jelgavā.

 

Hermanis Voldemārs (1935). Žurnālists, publicists, Latvijas radio un TV komentētājs. Mācījies Jaunsvirlaukas septiņgadīgajā skolā, Vircavas un Svitenes vidusskolā. Strādājis laikraksta Cīņa redakcijā. Grāmatas Mani talismani (Rīga, Jumava, 2010, ISBN 9789984388472) autors, atmiņu stāstos  dokumentējis 20. gadsimta 60.–90. gadus un tajos pieredzēto. Apbalvots ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prestižo Artura Balklava balvu par zinātnes popularizēšanu (2013).

 

Rastrelli Frančesko Bartolomeo (1700.Parīzē - 1771.29.04. Sanktpēterburgā). Arhitekts, baroka arhitektūras meistars. Krievijas cara galma virsarhitekts (1738 – 1763). Darbojies arī Kurzemē, dzīvojis Jelgavā (1735 - 1740, 1764 – 1768). 1716 kopā ar tēvu, tēlnieku Bartolomeo Karlo Rastrelli ieradies Pēterburgā, projektējis un vadījis vairāku piļu celtniecību, 1733-1736 cēlis Ziemas pili Pēterburgā, 1735 Rundāles pils projektēšana, pils celtniecība (1736-1740); Kurzemes hercoga Ernsta Johana rezidences Jelgavas pils celtniecība (1738-1740). 1738 piešķirts oberarhitekta (virsarhitekts) nosaukums, 1740 atgriezies Pēterburgā,  strādājis Maskavā, Kijevā u.c. 1762 cars Pēteris III apbalvojis Rastrelli ar sv. Annas ordeni un piešķīris ģenerālmajora pakāpi. 1764 Kurzemes galma būvju virsintendants, sastādīts apraksts par ēkām, kuras cēlis 1716-1764. 1767 feijerverka mets Rundāles pils parkā par godu Katrīnai II. Pēterburgas Mākslas akadēmijas goda loceklis (1771.09.01.).

 

Janvāris

Dīls Erihs Vilhelms (Erich Wilhelm Diehl) (1890.25.01. (pēc v.st. 13.01.) Daugavpilī - 1952.09.06. Jēnā). Klasiskās filoloģijas doktors, zinātnieks, tulkotājs, pedagogs. Dzimis Vilhelma Jakoba Franca Dīla un Klāras (dzi, Jansena) ģimenē. Studējis Pēterburgas universitātē. Skolotājs Pēterburgā, Tomskas universitātes profesors, Latvijas universitātes doktors. 1922 atgriezies Latvijā, no 1.jūnija strādājis Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā. 1939 ģimene izceļoja no Latvijas.

 

Ērika Lilija (dz. Freimane) (1890.27.01. Rīgā - 1981.24.07. Rīgā, apbed. Meža kapos). Aktrise. 1940./1941. g. sezonā spēlējusi Jelgavas teātrī.

 

Grothuss Teodors Kristians Johans Ditrihs (Grothus) (1785.20.01. Leipcigā - 1822.26.03. Gedučos Lietuvā). Fiziķis, ķīmiķis, viens no elektroķīmijas un fotoķīmijas pamatlicējiem. Aktīvi darbojies Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā, kam novēlējis savu arhīvu, bibliotēku un pārējo īpašumu fizikas un ķīmijas profesūras dibināšanai Jelgavā. T.Grothusa iela Jelgavā (no 1985).

 

Jēgers Benjamiņš (1915.16.01. Jelgavā - 2005.05.05. Hiliardā (Ohaio štats, ASV)). Valodnieks, bibliogrāfs. Beidzis Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Ģermāņu filol. nodaļu, līdztekus studējis baltu filoloģiju. 1944 emigrējis uz Vāciju, kur Getingenes universitātē ieguvis doktora grādu baltu filoloģijā; tur studējis arī sanskritu un somugru valodas. Kopš 1951 dzīvoja ASV. Viesprofesors baltu valodniecībā Lundas universitātē Zviedrijā (1961- 1962). ASV docēja vācu valodu un literatūru Kentuki Centra koledžā (1963-1968), bija ārkārtas profesors Ziemeļilinoisas universitātē (1969-1976), pēc tam turpat vācu valodas un senākās vācu literatūras profesors. Viņa mūža lielais veikums ir Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija 1940-1991 (Bibliography of Latvian Publications Published Outside Latvia) 5 sējumos (1968-1996, "Daugava" Stokholma), 1973 piešķirta Kultūras fonda balva. Sarakstījis un publicējis lielu skaitu ļoti nozīmīgu un izcilu darbu valodniecībā, vecākās latviešu rakstniecības pieminekļu pētniecībā un bibliogrāfijā. Kopā ar prof. V. Šmālstīgu (W.Schmalstieg) pārtulkojis angļu valodā J.Endzelīna “Baltu valodu skaņas un formas” (Comparative Phonology and Morphology of the Baltic Languages; 1971). B.Jēgeram ir vadoša loma arī vecākās latviešu literatūras agrāk nezināmo pieminekļu apzināšanā un jaunatklāšanā Rietumu pasaules arhīvos un bibliotēkās. 1975 atradis un laidis klajā faksimilspiedumā ilgi meklēto J.Reitera 1675 Rīgā izdoto latviešu bībeles tekstu (Eine Ubersetzungsprobe), kā arī viņa sastādīto tēvreižu krājumu 40 valodās “Oratio Dominica XL linguarum”. Rakstu krājumā Ceļi (17) publicējis arī apceri par J.Elgera katoļu dziesmu grāmatu (Braunsbergā 1621). Trimdā izdotās Latvju enciklopēdijas (1962-1982) līdzstrādnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1996), Pasaules brīvo latviešu (PBLA) Tautas balvas laureāts (2000 ).

 

Lanss Ēriks (īst.v. Juris Vīksne) (1940.28.01. Jelgavā). Rakstnieks.

 

Mežezers Valdis (īst.v. Valdis Štelmahers) (1910.24.01. Zaļenieku pag. - 1982.06.06. Šārlotā, Ziemeļkarolīnā (ASV). Literāts, dzejnieks, grāmatizdevējs, teologs, pedagogs. Māc. Tērvetes pamatskolā, hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā, Latvijas Valsts universitātē, beidzis Teoloģijas fak. (1940). Publikāc. Jelgavas laikr. Zemgales Balss. No 1944 emigrācijā, Vācijā pirmā literārā latviešu žurnāla Ceļš red. No 1949 dzīv. ASV. Darbi: Hernhūtiešu poētisms Baltijā (1975), dzejoļu krāj. Gaišā gaita (1946), Trimdas grāmata (1947), kurā daudz dzejoļu par atstāto dzimteni; Sirds ko dziļi iemīlēja (1977, 1980).

 

Rāviņš Andris (1955. 03. 01. Elejā). Inženieris, valsts un sabiedrisks darbinieks, Jelgavas domes priekšsēdētājs. Mācījies Avangarda pamatskolā, Sesavas pamatskolā (1966-1970), Priekuļu Lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē (1975-1980). Jelgavas rajona kolhoza "Avangards" galvenais inženieris, 1989. gada decembrī ievēlēts par Jelgavas rajona tautas deputātu padomes deputātu, 1990. gada janvārī - par deputātu padomes priekšsēdētāju, 1994 ievēlēts atkārtoti. 1995 Valsts Prezidenta padomnieks pašvaldību jautājumos. Latvijas Republikas 6.Saeimas Zemkopības ministrs (līdz 1998. 26.11.) Līdz 1999. 01. Zemkopības ministra padomnieks, no 1999. janv. AS “Latvijas Unibanka” Jelgavas filiāles pārvaldnieks, paralēli pildot Zemkopības ministra padomnieka pienākumus. 2001. gada martā ievēlēts par Jelgavas domes deputātu un pirmajā sēdē apstiprināts par domes priekšsēdētāju. Apbalvots ar Ministra kabineta pateicības rakstu, Zemkopības ministrijas augstāko apbalvojumu Zelta medaļa par centību un Pašvaldību savienības pateicības medaļu, LR Valsts prezidenta atzinības rakstu.


Februāris


Bandrevičs Ansis (1850.6. (18.) 02. Jaunsvirlaukas (agrāk Kulpenieku) pagasta Bandenos - 1935.19.09. Rīgā, apbed. Meža kapos). Rakstnieks, žurnālists, bibliogrāfs, tautiskās atmodas laika darbinieks. Dzimis saimnieka ģimenē. Beidzis Jelgavas reālskolu. No 1869 ierēdnis, strādājis Rīgā, Liepājā, Maskavā. No 1887 Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ietekmē pievērsies jūrniecības jautājumiem.Jūrniecības preses dibinātājs. Grāmatas par jūrniecību, memuāri. 1886 un 1887 publicējis “Latviešu grāmatu vācelīti”(“Austrumā” turpinājumos) – sarakstus, kas uzskatāmi par latviešu grāmatu reģistrācijas bibliogrāfijas aizsākumu. Apgādājis paša sastādīto “Kurzemes un Vidzemes zēģelkuģu un īpašnieku sarakstu” (1892).

 

Beitlers Vilhelms Gotlībs Dāvids (Beitler Wilhelm Gotlieb David) (1745.14.02. Vācijā - 1811.24.09. Jelgavā). Matemātiķis, astronoms, Pētera akadēmijas (Academia Petrina) profesors (1774 - 1811). Jelgavas observatorijas dibinātājs Sastādījis un izdevis kalendārus Jelgavā, arī latviskos.

Birznieks Voldemārs (1925.22.02. Rudbāržu pagastā). Mežsaimniecības darbinieks, novadpētnieks, sabiedrisks darbinieks, aktīvs dabas un kultūras pieminekļu sakopšanas organizators, Ložmetējkalna vēsturisko vietu atjaunotājs. Mācījies Oskara Kalpaka skolā (1940), Kazdangas lauksaimniecības skolā. 1941 vasarā sāka strādāt par mērnieka izpalīgu, 1941.14.06. Birznieku ģimenei sākās moku un ciešanu ceļš uz Sibīriju. Izsūtījuma gados strādājis kolhozā, meža darbos, šoferis, automehāniķis. No 1959 Latvijā, Jelgavā un Ozolniekos, strādājis meliorācijā, dziedājis korī "Zemgale". 1968 ar ģenerāļa Peniķa latviešu strēlnieku vēstures grāmatu rokā kopā ar domubiedru grupu Tīreļpurvā, Ziemassvētku kauju vietās sāka latviešu strēlnieku kapu kopšanu. Kopš 1973 notika neoficiālas talkas, 1974 ievēlēts rajona Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības valdē. Nebaidīdamies 1970.- 1980.gados organizējis ekskursijas, piemiņas akmens uzstādīšanu Ložmetējkalnā (1977). Neatlaidīgi un pārliecinoši pierādījis Ziemassvētku kauju īpašo nozīmi. V. Birzniekam palīdzēja viņa domubiedri – Imants Ziedonis ar "džageriem" (dižkoku atbrīvošanas grupa), vēstures skolotāji Odisejs Kostanda ar skolēnu grupu "Vēstures strops" , Andris Tomašūns, L. Vītols, M.Šmits u.c. Ložmetējkalnā apkārtnē uzstādīti piemiņas akmeņi, norādes, dabā un taksācijas kartēs iezīmēti vairāki desmiti vaļņu un grāvju, nocietinājumi, zemnīcas. "Mangaļu" mājās (Valgundes pag.) izveidots Ziemassvētku kauju muzejs. 1996. aprīlī kā pirmais Jelgavas novadā un meža sardzes rindās apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Diderihs Heinrihs Eduards Vilhelms Fortunatus (Dīderikss, Diederichs, Diederich Heinrich Eduard Wilhelm Fortunatus) (1840.27.02. Jelgavā - 1914.01.02. Jelgavā). Vēsturnieks, pedagogs, bibliofils, bibliotekārs. Dzimis Kurzemes valdes padomnieka ģimenē. 1853-1857 mācījies Jelgavas guberņas ģimnāzijā, 1858-1862 studējis filoloģiju Tērbatas, 1866 vēsturi Getingenes universitātē. 1863-1865 palīgskolotājs Tērbatas ģimnāzijā. 1867-1877 virsskolotājs Jelgavas guberņas ģimnāzijā. Rakstījis vācu valodā par Baltijas vēsturi, piemēram, "Garlieb Merkel als Bekämpfer der Leibeigenschaft und seine Vorgänger" (Baltische Monatsschrift 1870), "Herzog Jacobs von Kurland Kolonien an der Westküste von Afrika" (1890), arī par Jelgavas grāmattirgotāju F. Besthornu (Mitauische Zeitung 1904, Nr.12), polemizējis ar J. Krodznieku (Rigache Zeitung 1887). Sastādījis G. Manteifeļa publikāciju bibliogrāfiju (1906). 1872-1883 viens no Baltijas Vēstures un senatnes biedrības direktoriem, 1893-1914 Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības sekretārs un bibliotekārs, Kurzemes Provinces muzeja konservators, 1907-1914 Latviešu literārās biedrības bibliotēkas pārzinis. Personisko bibliotēku 1911 pārdevis Kurzemes bruņniecībai. Šīs bibliotēkas vēstures un beletristikas sadaļas atspoguļo katalogs rokrakstā (glabājas LNB RX111, 1, 1.).

 

Ģinters Voldemārs (arī Ginters) (1895.24.02. Jelgavā - 1977.01.01. Zviedrijā, Upsalā). Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. Dzimis amatnieka ģimenē. 1914 beidzis Jelgavas reālskolu. Vācu okupācijas laikā no 1941. g. vasaras Aizputes apriņķa priekšnieks, no novembra Jelgavas apriņķa priekšnieks. No 1943. g. okt. 319. kārtības dienesta bataljona komandieris. Pulkvedis (1944). 1944 III atvaļināts. No 1945 V ar sievu trimdā Zviedrijā. Apbalvojumi: a) Latvijas TZo V šk., Vo IV šk.,; b) Krievijas Sv. Šo III (š) šk., Sv. Ao (š) šk.; c) latviešu DVnz.

 

Lipke Žanis (īstajā vārdā Jānis) (1900. 01. 02. Jelgavā - 1987.14.05. Rīgā).  Strādnieks, Otrā Pasaules kara laikā, riskējot ar savu dzīvību, glābis ieslodzītos ebrejus.  Dienējis Latvijas armijas Daugavpils artilērijas pulkā (1919-1920). 1934 nopirka māju Ķīpsalā, Balasta dambī. Kad Latvijā ienāca vācu karaspēks, Lipke sāka strādāt par strādnieku Sarkanajos spīķeros, kur radās iespēja palīdzēt ebrejiem. Tie tika izvietoti dažādās slēptuvēs Rīgā un Dobeles apkaimē. No 400 - 450 ebrejiem, kurus izglāba Latvijas iedzīvotāji, Lipke kopā ar sievu Johannu, draugiem un paziņām nosargāja apmēram 55 ebreju dzīvības. Pēc kara padomju iestādes ar aizdomām skatījās uz Lipkes darbību un to noklusēja, jo nebija skaidri viņa rīcības motīvi, Lipke vairākkārt tika saukts uz VDK. Piešķirts Izraēlas valsts apbalvojums Pasaules taisnīgais. 1989 Meža kapos uzstādīts piemineklis, 1990 Šmerļa kapos – piemiņas akmens abiem ar sievu Johannu (autore tēlniece L.Novožeņeca). Iela Rīgā, piemiņas plāksne, memoriāls Ķīpsalā (atklāts 2013. 30.07.), dokumentālā filma "Žanis un citi" (2000, režisors Rodrigo Rikards).

Rozītis Jūlijs (1880.25.02. Rencēnos – 1952). Mūzikas pedagogs, metodiķis, kordiriģents, komponists. Mūzikas skolotājs Jelgavas 2.ģimnāzijā (1921), Jelgavas Skolotāju institūtā (1925-1930).

 

Stepermaņu Krustiņš (īst.v. Kristaps Krustiņš Stepermanis) (1860.10.02. Kroņvircavas (vēlākais Vircavas) pag. Stepēnos - 1941.25.05. Rīgā, apbed. Meža kapos). Rakstnieks, grāmatizdevējs, sab. darbinieks. Māc. Jelgavas reālskolā. Strād. par rakstvedi pie Vircavas mežziņa.

 

Postažs Pēteris (1940.24.02. Jelgavā). Mākslinieks, gleznotājs.

 

Zvagulis Arvīds (1920.11.02. Novgorodā). Mūziķis, vijolnieks, diriģents. Mācījies vidusskolā Jelgavā, Latvijas konservatorijā A.Norīša vijoļspēles klasē. Spēlējis Drāmas teātra orķestrī, Radio simfoniskajā orķestrī, Latvijas Operas un baleta teātra orķestrī (1946-1975). Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1956).

 

Marts


Aspazija (Johanna Emilija Lizete jeb Elza Pliekšāne, dzim. Rozenberga) (1865.16.03. Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta Daukšās - 1943.05.11. Rīgā, apbed. Raiņa kapos). Dzejniece, dramaturģe, sabiedriska darbiniece. Dzimusi Zaļenieku pagasta saimnieka ģimenē, mācījusies Zaļenieku pagastskolā, Jelgavas Dorotejas meiteņu skolā, Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā (1874-1884). Pēc neveiksmīgām laulībām, kam sekoja māju zaudēšana, kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Jelgavu, strādājusi par mājskolotāju; Rīgas Latviešu teātrī (1893-1895), iesaistījusies jaunstrāvnieku darbībā. 1897 apprecējusies ar dzejnieku Raini (Jāni Pliekšānu). Pēc Raiņa apcietināšanas un izsūtīšanas laiku pa laikam dzīvojusi pie viņa Pleskavā un Slobodskā, kā arī Rīgā, kur strādājusi laikrakstā “Dienas Lapa”, abi kopīgi tulkojuši J.V. Gētes darbus. Pēc 1905. gada revolūcijas devušies trimdā uz Šveici, Kastanjolā,  Latvijā atgriezušies 1920. Satversmes sapulces locekle. Pēc Raiņa nāves piedalījusies viņa atstāto manuskriptu izdošanā. Apbalvota ar Atzinības krustu (1938) un Tēvzemes balvu (1939). Aspazijas iela Jelgavā (no 1958). 1996 Aspazijas pēdējā dzīvesvietā Dubultos atvērts muzejs, 1985 nodibināta Aspazijas literārā prēmija. 2004 veiktajā aptaujā par 100 visu laiku ievērojamākajām Latvijas personībām Aspazija tika ierindota 20. vietā. Aspazijas iela Jelgavā (no 1958).

 

Bauga Anna (1905.13.03. Blīdenes pag. - 1991.16.01. Rīgā, apbed. Meža kapos). Tulkotāja. Beigusi Jelgavas Skolotāju institūtu (1927). Tulkojusi no angļu, vācu, čehu valodām. Nozīmīgākie tulkojumi – J.Hašeka, K.Čapeka, Dž. Londona, Dž. Golsvērtija, V.Skota, T.Hārdija, A.K.Doila darbi.

 

Ķullītis Jēkabs (1890.23.03. Kalnciema pagasta Virkņos - 1957. 11.10. Ņujorkā). Teologs, mācītājs, prāvests, pedagogs. Mācījies Kalnciema pagastskolā, Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā (beidzis 1910 ar uzslavu), Tērbatas unviersitātes Teoloģijas fakultātē (beidzis 1917). Mājskolotājs, mācītāja amata kandidāts Raunas draudzē, 1918 atgriezies Zemgalē. 1920.01.01. ordinēts par garīdznieku - vikāru. No 1919 garnizona mācītājs, no 1920 Jelgavas Sv.Annas baznīcas mācītājs. Jelgavas klasiskās ģimnāzijas ticības mācības skolotājs, pasniedzējs Jelgavas Skolotāju institūtā. No 1920.15.08. strādājis arī Kalnciema baznīcā. Jelgavas kurlmēmo skolas skolotāju biedrības priekšsēdētājs, Jelgavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes loceklis, korporācijas "Lettonija" filistrs. No 1944 kopā ar sievu Leontīni (dzim. Blūmele) emigrācijā Vācijā, no 1951 Ņujorkā, darbojies Ņujorkas latviešu Evaņģēliski luteriskajā draudzē. Apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Māteru Juris (pseidonīms Teodors Rolands, 1845.11.03. Cildu pag. - 1885.04.02. Jelgavā, apbed. Jāņa kapos). Rakstnieks, žurnālists, publicists. Skrundas pagasta tiesas skrīvera palīgs (1862), tiesas skrīveris Diždzeldas pag., Rudbāržos, ierēdnis Kuldīgā, Kandavā, Piltenē. Kurzemes gubernators P.Lilienfelds 1873 iecēla J.Māteru par guberņas tipogrāfijas pārzini, savas privātās bibliotēkas pārzini un tekstu korektoru, ar dzīvesvietu Jelgavas pilī. Tulkojis Krievijas likumus vācu un latviešu val. (no 1872), nozīmīgi paplašinot tieslietu terminoloģiju latviešu valodā. Ar P.Lilienfelda atbalstu nodibināja nedēļas laikrakstu Baltijas Zemkopis (1875-1879 izdevējs, līdz 1880 red., Jelgavā). Izdeva un vadīja pirmo juridisko laikrakstu latviešu valodā Tiesu Vēstnesis (1880 – 1884). Publicistiskos rakstos aizstāvējis jaunlatviešu idejas, cīnījās par tautas labklājību un ekonomisko nostiprināšanos, bija viens no pirmajiem nacionālās zemniecības ideologiem. Romānu Sadzīves viļņi (1879), Kopoti raksti (1 –4, 1924). J.Mātera iela (1924 – 1950, no 1990; agrāk Kannulējēju iela, padomju laikā A.Upīša iela), piemiņas akmens (1995) Jelgavā, Alunāna parkā (bij. Jāņa kapi). Arī Aizputē, Aucē, Kuldīgā un Piltenē ir Jura Mātera ielas, viņa vārdā nosaukta Kazdangas Māteru Jura pamatskola. 1935 Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas apkaimē Valsts Prezidents Alberts Kviesis atklāja T. Zaļkalna veidotu Māteru Jura pieminekli.

 

Mediņš Jēkabs (1885.22.03. Rīgā - 1971.29.02. Rīgā). Komponists, pedagogs, viens no redzamākajiem Dziesmu svētku organizatoriem un diriģentiem. Jelgavas Tautas konservatorijas direktors (1921 - 1941), Jelgavas Skolotāju institūta pedagogs, aktīvs atskaņotājmākslinieks un diriģents Jelgavas filharmonijas simfoniskajā orķestrī. Latvijas Valsts konservatorijas direktora vietnieks un direktors (1948-1951). Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1960, apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni (1965).

 

Meldere – Dzērve Ija (īst. v. Jesija Dzērve, arī Džesija Dzērve, dz. Frēliha) (1915.17.03. Glūdas pag. - 1982.11.05. Rīgā, apbed. Raiņa kapos). Rakstniece, tulkotāja.

 

Stērste Elza (prec. Liekna - Virza) (1885.18.03. Vecpiebalgas Nautrēnos - 1976.19.04. Rīgā, apbed. Meža kapos).

Dzejniece, prozaiķe, dramaturģe, tulkotāja. Andreja Stērstes meita. Edvarta Virzas sieva. Mācījusies Augstākajā meiteņu skolā Jelgavā. Strādājusi par skolotāju mūzikas skolā Jelgavā (1913 – 1915).

 

Tālberga Zelma (1900.13.03. Jelgavas apriņķa Šķibes pag. Lejaspluņģos - 1972.22.06. Rīgā, apbed. 1. Meža kapos). Māksliniece, grafiķe. Mācījusies Kleinberga privātģimnāzijā Jelgavā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Riharda Zariņa vadīto Grafikas meistardarbnīcu ar diplomdarbu oforta tehnikā "Lauku podniecība" (1933). Izstādēs piedalās no 1932. Latvijas Mākslas akadēmijas studenšu biedrības "Veidola" un Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrības biedre, no 1945 Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Atveidojusi daudzveidīgas Latvijas ainavas un pilsētainavas, vairākkārt pievērsusies Jelgavas un Zemgales tēmai, piem., “Katoļu iela Jelgavā”.

 

Ziemeļniece Aija (dz. Anstarte) (1955.24.03. Jelgavā). Arhitekte. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ainavu arhitektūras un būvniecības katedras docētāja (kopš 1992), profesore (kopš 2000). Nozīm. darbi: teritoriālā attīstības plānojuma izstrāde Jelgavai, daudzstāvu dzīvojamās ēkas rekonstrukcija Jelgavā, Katoļu ielā (1986), Jelgavas, Valdekas pils fasāžu un iekštelpu renovācija (2000 – 2002), ainavu dārzu izveide Jelgavā (2002). Projektējusi savrupmājas Jelgavā, Jelgavas raj. u.c. vietās Latvijā.

 

Aprīlis


   

Anstrats Pauls (arī Paulis) (1925. 20.04. Jaunsvirlaukas pag. - 2009. 21.05.Čikāgā, ASV). Rakstnieks, pedagogs, filozofijas doktors. 1943 beidzis hercoga Pētera ģimnāziju Jelgavā. Pasniedzējs Čikāgas universitātē (1964-1990). Grāmatas „Civilizācijas vēsture” autors.

 

Arājs - Bērce Augusts (1890.01.04. Bramberģes Bajāros (tag. Glūdas pag.) - 1921.11.06. Rīgā). Revolucionārs, rakstnieks. Māc. Svētes pagastskolā. 1905 -1907 darbojies Jelgavā. Iela Jelgavā (līdz 1991), piemineklis Jelgavā, Mātera ielā 30 (līdz 1992).

 

Bētiņš Jānis (1830.29.04. Bērzmuižā - 1912.18.05. Rīgā). Diriģents, ērģelnieks, pedagogs. 1848 Jelgavā mācījies pie ērģelnieka un mūzikas teorētiķa Rūdolfa Hosteļa (1820-1889).

 

Blumberga Rita (dzim. Krancs) (1925.18.04. Jelgavā - 2008.20.05.Rīgā). Tekstilmāksliniece, scenogrāfe, teātra kostīmu māksliniece. Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1941-1946), Latvijas Mākslas akadēmijas Teātra glezniecības nodaļā (1946-1952). Latvijas Mākslinieku savienības biedre (1971). Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre. No 1953 piedalījusies izstādēs Latvijā un ārzemēs: Itālijā, Zviedrijā, Francijā, Krievijā, Polijā, Dānijā un Vācijā; personālizstādes 1974, 1978, 1979, 1986.

 

Djačenko Mārīte (dzimusi Varslavāne) (1945.18.04. Jelgavas apriņķa Bites ciema Upmaļos). Māksliniece, keramiķe. Bijusi keramiķe Jelgavā, ražošanas apvienībā ‘’Latvijas keramika’’ (1965 – 1968), koloriste Jelgavas linu fabrikā (1968-1971), keramiķe ražošanas apvienībā "Daiļrade" (1972-1991). Izstādēs piedalās no 1972.gada. Personālizstādes kopā ar Aleksandru Djačenko Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1975, 1982, 2010), Rīgā (1986), Šauļos (2010, kopā ar Aleksandru Djačenko un Edvīnu Kalnenieku). Piedalījusies Jelgavas rajona kultūras nama un Jelgavas 1. vidusskolai interjera mākslinieciskajā izveidē (1979, kopā ar Aleksandru Djačenko). Jelgavas mākslinieku biedrības biedre (no 2009).

 

Rapa Jānis (1885.17.04. Kalnamuižas pag. Ķipos - 1941.30.05. Rīgā, apbed. Meža kapos). Grāmatizdevējs. Beidzis Jelgavas reālskolu.

 

Vesmanis Fridrihs (Fridrichs) (1875.15.04. Rundāles pagasta Kraukļos - 1941.07.12. Usoļlagā, Molotovas apgabalā (Soļikamska, PSRS)). Jurists, valstsvīrs, Jelgavas pilsētas galva, Latvijas Republikas pirmās Saeimas priekšsēdētājs. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, Tērbatas universitātē, beidzis Pēterburgas Universitātes Juridisko fakultāti (1909). Pēterburgā piedalījies studentu nemieros, 1898 emigrējis uz Londonu, 1903 nelegāli atgriezies Latvijā, apcietināts, izsūtīts nometinājumā Šauļos. Sociāldemokrātu preses izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis (1905 - 1906). Darbojies preses izdevumos, bijis advokāts Jelgavā un Petrogradā (1909 – 1918). Tautas padomes loceklis (1919, jūlijs-augusts), Satversmes sapulces loceklis no LSDSP (1920 – 1922). Jelgavas pilsētas vadību F.Vesmanis uzņēmās tūlīt pēc bermontiešu padzīšanas. 1920.gada 26.marta Jelgavas domes sēdē ierosinājis pilsētas brīvlasītavas un bibliotēkas dibināšanu. Latvijas Republikas pirmās Saeimas deputāts (1922 - 1925), Saeimas priekšsēdētājs līdz 1925.g. 13.martam.. 28. Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Lielbritānijā (1925 – 1932), no 1932 Senāta (Augstākās tiesas) loceklis, pensionējies 1937. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926. 16. 11.). Apcietināts 1941.g. 14.jūnijā, lēmuma pamatojums: „bijis sociāldemokrātu galēji labējā novirziena līderis; Saeimas priekšsēdētājs; sūtnis Anglijā; saņēmis pensiju no fašistiskās valdības”. Aizvests uz Soļikamskas soda nometnēm.


Maijs


Bēlendorfs Kazimirs Ulrihs (Casimir Ulrich Boehlendorff). (1775.16.05. Jelgavā - 1825.10.04. Mērsragā). Dzejnieks, literāts, G. Merķeļa laikabiedrs. Mācījies tieslietas Pētera akadēmijā Jelgavā (Academia Petrina, Mitau, 1793), studējis Jēnā Vācijā, mājskolotājs  Šveicē (1797). Uzrakstījis plašāku sacerējumu par revolūciju Šveicē (Geschichte der helvetischen Revolution, 1802), kas publicēts vairākos atkārtotos izdevumos. Vēlāk  Drēzdenē, Brēmenē, Berlīnē u.c. vietās Vācijā, gan studēdams, gan draudzēdamies ar daudziem tā laika spožākiem rakstniekiem, intelektuāļiem. Nozīmīga ir viņa pazīšanās, sarakste ar vienu no ievērojamākiem vācu dzejniekiem un filozofiem Helderlīnu (Friedrich Hölderlin, 1770-1843). Pēc atgriešanās (1803) brīžiem strādāja par mājskolotāju Rīgā un Ropažos. Bēlendorfa rakstus – vēstules, dzejas, recenzijas un sacerējumus par vēsturi – trīs lielos sējumos Frīdera Šelhāzes (Frieder Schellhase) rediģējumā izdeva Vācijā: Werke (Fankfurt am Main: Stroemfield, 2000). Bēlendorfs neapšaubāmi labi prata latviešu valodu. Dažas viņa dzejas publicētas Latviešu Avīzēs.

 

Dermanis Vilis (1875.28.05. Bukaišu muižā - 1938.2. vai 3.02. Butovas poligonā, Krievijā, turpat apbedīts). Revolucionārs un literatūrkritiķis. Mācījies Aleksandra pilsētas skolā Jelgavā (1892-1893).

 

Ginters Alfrēds (1910.29.05. Jelgavas apriņķa Kalnciema pagasta Umulās (Umuļos) - 2000.02.07. Lundā, Zviedrijā). Arhitekts. Dzimis ķieģeļrūpnieka, sabiedriskā darbinieka Alfrēda Gintera (1881-1950) ģimenē. Brālis Jānis Ginters un sieva Laura Gintere - arhitekti, brālis Raimonds Ginters - gleznotājs, ārsts. No 1946 dzīvojis Zviedrijā.

 

Gustavs Pēteris (1890.17.05. Tērvetes Mazjukšās - 1949.29.09. izsūtījumā Sibīrijā). Pedagogs. Beidzis Jelgavas reālskolu. Jelgavas Lauksaimniecības vidusskolas skolotājs, vakarskolas direktors, mazpulku organizācijas vadītājs hercoga Pētera ģimnāzijā; ķīmijas mācību grāmatu autors.

 

Kociņš Fricis (1895.10.05. Jelgavā - 1941.28.07. Maskavā, Lubjankas cietumā). Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants, valsts darbinieks, diplomāts. Beidzis Jelgavas reālskolu (1914), Kara Akadēmijas kursus (1928), studējis Latvijas Universitātē (1921-1926). 1914 iestājies Maskavas Komercinstitūtā, 1916 mobilizēts Krievijas armijā. 1919 lielinieku varas laikā ierēdnis statistikas nod. Jelgavā. No 1919.4.04. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, virsleitnants, dienējis 1.Jelgavas rotā, no 1921 Galvenajā štābā, pulkvedis-leitnants (1929), no 1932 kara aģents Lietuvā. 1936.11. atvaļināts pēc paša vēlēšanās. Dienestā Ārlietu ministrijā, Latvijas pēdējais sūtnis PSRS (1939.12-1940.02.09.). 1940.19.09. apcietināts. 1941.07.07 piespriests nāvessods nošaujot, kas izpildīts 1941.28.07. Maskavā, Lubjankas cietumā. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, Lāčplēša Kara ordenis, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Zviedrijas apbalvojumi.

 

Laube Eižens (1880.25.05.Rīgā - 1967.21.07.Portlendā ASV). Arhitekts. 1927-1939, atjaunojot Jelgavas pili, pēc E.Laubes projekta pilij piebūvēts R korpuss.

 

Pauļuks Kārlis Vilhelms (1870.24.05. Lielsesavas pagasta Gavēņos - 1945.21.01. Bauskas pag., apbed. Meža kapos Jelgavā). Izcils jurists, politiķis, valsts darbinieks, piedalījies Latvijas valsts veidošanā. Mācījies Svitenes pagastskolā, Jelgavas reālskolā, Jelgavas ģimnāzijā (beidzis 1889). Studējis Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē (1890 - 1894). Zvērināta advokāta Jāņa Čakstes palīgs, no 1904 zvērināts advokāts Jelgavā, mācītāja Jāņa Reinharda vadītās draudzes priekšnieks. Viens no Latviešu Zemnieku savienības dibinātājiem (1917), Latviešu Pagaidu nacionālās padomes loceklis, tās priekšsēdētāja biedrs (no 01.1918.). Piedalījies delegācijās sarunām ar padomju Krieviju. Latvijas Republikas tieslietu ministrs (1919 – 1920), I-IV Saeimas deputāts, III un IV Saeimas prezidija loceklis, Latvijas bankas juriskonsults, Latvijas Tirdzniecības kameras loceklis. Viens no Latvijas Centrālās padomes 1944. gada memoranda parakstītājiem. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Prauls Kārlis (1895.02.05. Lielstraupes pagasta Gaujaskrogā - 1941.30.01. Rīgā, pārapbedīts Meža kapos. Ģenerālis, Aizsargu organizācijas priekšnieks. Jelgavas 3.kājnieku pulkā (1919, 1922, 1940). 1940.30.07 atvaļināts, dzīv. Vecsvirlaukas pag. Praulos. Apcietināts 1940.19.09., nošauts 1941.30.01. Piemiņas plāksne Jelgavā, Romas ielā 21, atklāta 1994.6.08.

 

Spulle-Meiere Ivanda (1970.26.05. Jelgavā). Keramiķe, stikla māksliniece. Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā (1991-1995), P. Martinsona meistardarbnīcā (1995-1997), diplomdarbs - apgleznoti porcelāna ziedu trauki un grafiski zīmējumi autortehnikā, iegūts mākslas maģistra grāds. Keramiķe ražošanas apvienībā ,,Latvijas keramika" (1989-1992), keramikas un stikla, un porcelāna apgleznošanas pedagoģe bērnu un jauniešu centrā ,,Junda" (1992-1998), lektore Latvijas Lauksaimniecības universitātes Uztura un mājturības katedrā (1998-2000), LLU Izglītības un mājsaimniecības institūtā (kopš 2000), pedagoģe Dobeles Mākslas skolā (kopš 1998). Izstādēs piedalās no 1990. Nozīmīgākās personālizstādes Edsbyne, Zviedrijā (1997), Bērnu un jauniešu centrā Junda" (1998, 2001), Dobeles novadpētniecības muzejā (2000), galerijā ,,Laipa", Valmierā (2003), galerijā ,,Klints", Liepājā (2003, kopā ar Sanitu Mickus), modes namā ,,Tēma", Jelgavā (2006), J. Čakstes muzejā ,,Auči" (2007), Valmieras novadpētniecības muzejā (2007, kopā ar Initu Reimandovu), Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (2007, 2010). Kopš 2000 Latvijas Mākslinieku savienības biedre, kopš 2009 Jelgavas mākslinieku biedrības biedre. 2002 apbalvota ar Jelgavas domes Pateicības rakstu, LLU Atzinības rakstu.

 

Vidbergs Sigismunds (1890.10.05. Jelgavā. - 1970.31.01. Ņujorkā). Mākslinieks, gleznotājs, grafiķis.

 

Zariņš Marģeris (1910.24.05. Jaunpiebalgā - 1993.27.02. Rīgā). Mūziķis, komponists, rakstnieks. Mācījies Jelgavas Skolotāju institūtā (1925-1928).

 

Zīverts Kārlis (1895.15.05. Ozolnieku pag. Meiju muižā - 1972.10.01. ASV). Militārs darbinieks, pulkvedis-Ieitnants. Beidzis Jelgavas reālskolu (1915), sācis studēt mehāniku RPI, vēlāk iestājies Sergija artilērijas skolā Odesā (beidzis 1915 XIII; prap.). No 1916 V virsn., podpor. (1916 X). por. (1917 IX), 1917 XI bater. komandieris, 1918 atvaļināts. Dzīvojis Petrogradā, no augusta - Rīgā, studējis Baltijas Tehniskajā augstskolā. 1919 II mobilizēts Sarkanajā armijā, 22.05 Rīgā dezertējis. 1919.17.12 iestājies Latvijas armijā. Beidzis artilērijas virsn. kursus (1923 un 1928). Kapteinis (1923), pulkvedis-leitnanats (1934). 1941  izceļojis uz Vāciju, II pasaules kara laikā virsnieks vācu pretgaisa aizsardzības daļās. No 1944 pasīvās gaisa aizsardzības priekšnieks Latvijā, pārzinājis latviešu zenītartilērijas izpalīgu apmācību. No 1944 Vācijā, no 1950 trimdā ASV. Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, Krievijas Sv. Šo III (š) šk., Sv. Ao IV šķ.

 

Jūnijs

Bārda Paulīna (dzim. Puskalne) (1890.08 06. Jelgavā - 1983.07.10. Rīgā, apbed. Umurgas kapos). Dzejniece.

 

Grīnberga Ludmila (1955. 01.06. Jelgavā). Māksliniece, gleznotāja, pedagoģe. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1980), diplomdarbs "Diplomandi" (vadītāji Edgars Iltners un Boriss Bērziņš). Jelgavas Komunālo uzņēmumu un labiekārtošanas kombināta māksliniece noformētāja (1980-1981), pedagoģe Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agroekoloģijas un ainavu arhitektūras katedrā, Vircavas estētikas skolas direktore (1995-1996); pedagoģe Rīgas privātajā profesionālajā vidusskolā „Nimfa 2000”; pasniedzēja Jelgavas Pieaugušo izglītības centrā (2006-2010). Izstādēs piedalās kopš 1982 gada. Personālizstādes Jelgavā (1998, 2000, 2005, 2010), Rīgā, galerijā „Jāņa sēta” (1989, kopā ar Vilni Heinrihsonu, Vitāliju Kovaļovu), Daugavpilī (1990), Liepājā (1996), Lietuvā, Šauļos (1990), Uzbekijas Mākslas akadēmijas Mūsdienu mākslas centrā Taškentā (2002), Kandavā (2003), Rīgā, Sv.Pētera baznīcā (2008) .Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1989.gada. Saņēmusi Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras "Kultūra" apbalvojumu "Labākais kultūras darbinieks 2004".

 

Kalderovskis Roberts Kārlis (1910.06.06. Šauļos, Lietuvā - 1989.). Teologs, mācītājs (ordinēts Alūksnes baznīcā 1935.22.09. Kalpojis par Jēkaba Ķullīša adjunktu Jelgavas Sv.Annas draudzē un Kalnciema-Klīves draudzē (1935-1939). Mācītājs Lielauces ev.-lut. draudzē (1939.15.12.-1944), Vecauces draudzē (1945-1967), Slokas draudzē (1967-1989).

 

Krūmiņš Didzis (1975.19.06. Jelgavā). Stikla mākslinieks, gleznotājs. Mācījies Rīgas Lietišķās mākslas koledžas Metāla dizaina nodaļā (1992-1994) un Stikla dizaina nodaļā (1994-1999), Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla dizaina nodaļā (1999-2005), diplomdarbs stiklā "Zīmes" (vadītāja Ingūna Audere). Zīmēšanas un gleznošanas pasniedzējs pansionātā ‘’Zemgale’’ (2001 – 2002), Stikla dizaina darbnīcas vadītājs Jelgavas Bērnu un jauniešu centrā ‘’Junda’’ (2002- 2004). Izstādēs piedalās no 1996. Piedalījies Stikla mākslas simpozijos Latvijā, Somijā (2001), Holandē (2002). Vispasaules Stikla mākslas asociācijas biedrs (no 2002). Jelgavas mākslinieku izstādēs piedalās no 1999.

 

Landaus Indulis (1940.05.06. Limbažu rajonā Skultes pag. Stubos). Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs. Beidzis J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (1958), Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1966 )ar diplomdarbu "Karjerā" (vadītājs Eduards Kalniņš). Strādājis kombinātā "Māksla" (1970-1985). Pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā (1974-1979), Jelgavas Mākslas skolā (no 2003). Darbojies monumentālajā glezniecībā, ilustrējis grāmatas. Izstādēs piedalās kopš 1971. Personālizstāde Rīgā (1983), J.Čakstes muzejā „Auči” (2010). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1979, Mākslinieku savienības Jelgavas organizācijas biedrs (no 1980). Kopš 1980 dzīvo Jelgavā. Saņēmis Jelgavas pašvaldības aģentūras "Kultūra" apbalvojumu "Labākais kultūras darbinieks 2007".

 

Lapiņš Jānis (1885.25.06. Veselavas pag. Pintuļos - 1941.11.11. Rīgā, apbed. Meža kapos). Literāts, publicists, rakstnieks, pedagogs. Jelgavas ģimnāzijas direktors (1919-1932). Strādājis Jelgavas laikrakstos Zemgalietis 1919 - 1921 un Jaunais Zemgalietis 1923 - 1930.

 

Straubergs Kārlis (1890.14.06. Džūkstes pag. Lielstraģos - 1962.10.08. Stokholmā Zviedrijā, pārapbed. Džūkstes kapos). Dzejnieks, tulkotājs, zinātnieks. Jāņa Strauberga brālis. Māc. Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā (1901 – 1903), Jelgavas ģimnāzijā (1903 – 1909).


 

Jūlijs

Eihvalds Kārlis Eduards (Eichwald) (1795.04.07.Jelgavā - 1876.10.11.Sanktpēterburgā). Zinātnieks, zooloģijas profesors, dabaszinātņu vēstures pētnieks. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1811 – 1814).

 

Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (Friedrich II Kasimir Kettler ) (1650.06.07. Jelgavā (Mitau) - 1698.22.01.). Ketleru dinastijas Kurzemes un Zemgales hercogs no 1682. Hercoga Jēkaba un viņa sievas Brandenburgas princeses Luīzes Šarlotes dēls. Otrā Ziemeļu kara laikā kopā ar ģimeni  atradās zviedru gūstā (1658-1660). Vācijā studēja tieslietas, apmeklēja vairāku valdnieku galmus. Karadienestā Holandes armijā (1673). 1675.05.10. Hāgā apprecējās ar Nasavas-Zīgenes princesi Sofiju Amāliju un atgriezās dzimtenē. Pēc tēva nāves 31 gada vecumā kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu un enerģiski ķērās pie valsts lietām. 1684 hercoga grāmatiespiedējs Georgs Radeckis Jelgavā sāka iespiest pirmās grāmatas latviešu valodā. Frīdrihs Kazimirs galma dzīvi izveidoja atbilstoši tā laika Rietumeiropas paraugiem, pievērsa lielu uzmanību savas galvaspilsētas labiekārtošanai, 1688. gadā Sv. Trīsvienības baznīcai tika uzcelts zvanu tornis. 1693 tika nobruģēts Jelgavas tirgus laukums. Tomēr Frīdriha Kazimira valdīšanas laikā hercogvalsts tirdzniecība un rūpniecība pagrima un 1693 angļiem tika pārdota Tobāgo kolonija. 1696 Frīdrihs Kazimirs ieplānoja jaunas rezidences celtniecību Jelgavas centrā, ko vēlāk piemēroja hercogienes atraitnes Annas vajadzībām un 1775 pārbūvēja par Akadēmisko ģimnāziju Academia Petrina.

 

Hāzners Vilis (1905.23.07. Vircavas pagasta Ērslakos - 1989.12.05. ASV). Militārs, politisks, sabiedrisks darbinieks, majors, lauksaimnieks, publicists, rakstnieks. Mācījies Vircavas pamatskolā, Jelgavas Aleksandra skolā, Jelgavas Lauksaimniecības vidusskolā (1919-1923). Dzīv. Jelgavā (1914, no 1919). 1939.12. - 1940.09. Latvijas armijas štāba darbinieks, 1940.12. - 1941.05. Cukura rūpniecības tresta darbinieks, 1941.05. – 1941.22.06. Fabriku rūpn. apmācības skolu fiziskās un milit. audzināšanas inspektors, pēc tam čekas apcietinājumā, partizānu atbrīvots 28.06. ; 1.-7.08. pašaizsardzības vienībā, 1941.10.08. - 1942.10. Rīgas kārtības dienestā. 1942.10. Abrenes apriņķa priekšnieks un kārtības dienesta majors. No 1943.05. Latviešu leģionā, 1944.03. pulka I bat. komandieris Veļikajas frontē. 1944.08. 32.p. komandieris, smagi ievainots Immenheimas kaujā. 1945.01. par kaujas nopelniem apbalvots ar Dzelzs krusta 1. un 2. šķ., uzņemts vācu armijas karavīru goda sarakstā. Pēc kara sabiedroto gūstā Vācijā un Beļģijā. 1947-1951 vadījis Vācijas Invalidu pārskološanas centru Klaustālē, Cellerfeldā un Eversburgā. Aktīvi darbojies Daugavas Vanagu (DV) centrālajā valdē, LNP un LCP, skautu organizācijas darbā. Augustdorfas nometnē (1951-1956). No 1953 kā latviešu karavīru pārstāvis Brīvās Eiropas kom., Kom. Latvijas brīvībai (sāk. Eiropā, 1956-1972 ASV), no 1956 tās priekšsēdētājs, aktīvs arī ACEN darbā līdz 1972. Bijis DV ASV pr. (1962-1969), DV pr. (1970-1972), ALA viceprezidents (1958-1960).
Darbi: publikācijas periodikā, red. DV organizācijas vēsturi Laiks, telpa, ļaudis (3 sēj. 1974-1977), red. Latviešu karavīrs Otrā pasaules kara laikā VI sēj. (1978), Daugavas Vanagu Mēnešraksta redaktors (1951-1976). Biogrāfiska atmiņu grām. Varmācības torņi (1977).

 

Klaperis Ivars (1945.18.07. Drēzdenē, Vācijā). Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1980) ar diplomdarbu "Spēlēju, dancoju" (vadītājs Indulis Zariņš). Mākslinieks, vēlāk Mākslas nodaļas vadītājs Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1981-1983), kopš 1984 Jelgavas pilsētas Tautas gleznošanas studijas vadītājs, Jelgavas Mākslas skolas pedagogs (1995-2000, 2004-2009). Izstādēs piedalās kopš 1981. Nozīmīgākās personālizstādes Beļavā un Alūksnē (1988, kopā ar Ilzi Vanagu), Rīgā (1991, 2007), Jelgavā (2001, 2005) Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1995. Jelgavā dzīvo no 1970. Saņēmis Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras "Kultūra" apbalvojumu "Labākais kultūras darbinieks 2003", Jelgavas domes Pateicības rakstu (2005, 2006).

 

Jurķelis Eduards Valdemārs (1910.22.07. Platones Miežeļos - 1978.06.03. Rīgā, apbed. Meža kapos). Mākslinieks, gleznotājs, pedagogs Jelgavā, Rīgā. 1927-1931 mācījies Jelgavas ģimnāzijā, 1930-1931 R.Sutas studijā, 1931-1938 Latvijas Mākslas akadēmijas V.Purvīša vadītajā dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā, kuru beidzis ar diplomdarbu "Jelgava". 1938 -1940 strādājis par skolotāju Jelgavas ebreju vidusskolā, 1940 -1944 Jelgavas 3.nepilnajā vidusskolā. 1935-1938 vadījis savu studiju Jelgavā. 1938-1943 Zemgales mākslas muzeja direktors. Pēc kara, 1945-1946 strādājis Kultūras ministrijas mācību iestāžu nodaļā un par pedagogu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. No 1947.gada vadījis Arodbiedrību centrālā kulturās nama Tautas tēlotājas mākslas studiju. Izstādēs piedalījies kopš 1930.gada. 1932-1935 viens no Latvijas Mākslas akadēmijas audzēkņu vienotnes "Zaļā zeme" dibinātājiem un aktīvākajiem izstāžu organizatoriem. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1946.gada, akvareļgeznotāju apakšekcijas priekšsēdētājs.

 

Kalniņa Anda (dzimusi Rubene) (1960. 30. 07. Jelgavā). Māksliniece, gleznotāja, pedagoģe. Mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Pedagoģijas nodaļā (1978-1981), Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā (1982-1990), diplomdarbs ,,Klusā daba" (vadītāja Īra Rozentāle). Skolotāja Garozas astoņgadīgajā skolā (1981 -1985), audzinātāja bērnudārzā ,,Rotaļa" (1985-1987), metodiķe Jelgavas Tautas izglītības nodaļā (1987-1988), pedagoģe Jelgavas Mākslas skolā (1989-1999), kopš 2002 māksliniece Jelgavas pašvaldības aģentūrā «Kultūra". Kopš 2009 Jelgavas pilsētas Tautas gleznošanas studijas vadītāja. Izstādēs piedalās no 2009. Kopš 2009 Jelgavas Mākslinieku biedrības biedre.

 

Zēbergs Juris (1965.16.07.Jelgavā). Mākslinieks, fotogrāfs. Mācījies Rīgas 2. medicīnas skolā, feldšera specialitātē (1979-1982), Rīgas 34. profesionāli tehniskajā skolā, fotogrāfa specialitātē (1982-1983). Fotokorespondents laikrakstā „Jelgavas Ziņotājs" (1989-1990), Latvijas Lauksaimniecības universitātes izdevniecības daļā (1990-1992), saimniecības daļas vadītājs individuālajā uzņēmumā ,,Zemgale" (1992- 1994), fotokorespondents SIA ,,A-Z" (1995-1998), Jelgavas Bērnu un jaunatnes centra Junda" datorgrafikas un foto studijas skolotājs (1998- 2008), SIA „J. Zēberga meistardarbnīca" direktors (2001-2010), kopš 2008 SIA "W & D" izpilddirektors. Izstādēs piedalās no 1997. Personālizstādes Jelgavā (1998, 1999, 2000), Rīgā (1999), Dobelē (2001), Šauļos, Lietuvā (1999), Liepājā, Naudītē, Ozolniekos. Starptautiskā foto festivāla «Meistarība. Fantāzija. Sadarbība" Igaunijā laureāts (2002). 2001 iegūts Latvijas Amatniecības kameras fotogrāfa amata meistara diploms. Foto kluba ,,Rīga" biedrs, Latvijas Fotogrāfu biedrības dibinātājs un biedrs, Latvijas Foto mākslas savienības mūža biedrs. 2002 piešķirts Starptautiskās Foto mākslas federācijas (FIAP) starptautiskā foto mākslinieka (A.FIAP) nosaukums. Kopš 2010 Jelgavas mākslinieku biedrības biedrs.

 

Zikmane – Lazdiņa Ritma (dz. Zikmane) (1945.24.07. Talsu raj. Pastendes Vanagos). Māksliniece, grafiķe, pedagoģe. Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (1959-1964), Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (1966-1972), diplomdarbs - ofortu cikls «Kurzemes vasara" (vadītājs Arturs Apinis). Bijusi zīmēšanas un rasēšanas skolotāja Suntažu internātskolā (1964-1965), skatlogu dekoratore Rīgas Maskavas rajona pārtikas tirdzniecības pārvaldē (1965-1966), māksliniece Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcā (1972-1974), Vissavienības zinātniskās ražošanas apvienībā polimēru materiālu pielietošanai meliorācijā un ūdenssaimniecībā Jelgavā (1974 - 1976), Jelgavas pastā (1976-1977), zīmēšanas pasniedzēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1977-1980), zīmēšanas skolotāja Spāres pamatskolā (1981-1995), skolotāja Talsu Mākslas skolā (1995-1997, kopš 2010), direktore (1997-2004). Izstādēs piedalās no 1972. Personālizstādes Madonā (1981), Jūrmalā (1986), Šauļos (1987), Kuldīgā (1987, kopā ar Lolitu Zikmani), Šlokenbekā (1990, kopā ar Gunu Zvaigznīti), Pastendē (1995), Talsos (1995), Rīgas galerijā (1996), Bramsnē, Dānijā (1999), Jelgavas Mākslas skolā (2002), Aizkraukles muzejā ,,Kalna ziedi" (2003), Tukuma muzejā (2004), galerijā «Mūrnieks", Rīgā (2006), Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas galerijā (2009). Latvijas Mākslinieku savienībā kopš 1975. Dzīvojusi Jelgavā (1973 – 1981).


 

Augusts


Braunšveigs (Braunschweig) Johans Jūlijs Hugo (1825.10.08. Jelgavā - 1898.23.11. Rīgā, apbedīts Asaru kapos Rīgas Jūrmalā). Vācu tautības mācītājs, publicists un izdevējs. Studējis Tērbatā teoloģiju, bijis mācītāja palīgs Embūtē, mājskolotājs Dundagā (ap 1850), mācītājs-diakons Valmierā, no 1864 avīžnieks Rīgā, no 1870 mācītājs Slokā. Sākot ar 1866, Braunšveigs rediģē un izdod laikrakstu „Draugs un Biedrs”. Braunšveigs bijis ideāls avīžnieks, blakus Pantenijam un Vatsonam. Viņš vēlējies «latviešu tautu līdz pat pēdīgam kalpiņam par priecīgu uzcelt uz avīžu lasīšanu un avīžu ņemšanu» Viņš cildinājis lasīt prasmi, grāmatas, skolas, runājis, par laicīgām lietām, par dabu un technikas mašīnām, gribēdams atsvabināt cilvēka darbaspēku. Šim laikrakstam dots līdz kā pielikums vienreiz mēnesi "Bērnu Pastinieks", kas bijis pirmais bērnu žurnāls latviešu valodā. „Draugā un Biedrā” savas rakstnieka gaitas uzsācis Kronvalda Atis, te visdzīvāk darbojies E. Dinsbergs, līdzdarbojies arī Kaudzītes Matīss u. c. Braunšveigs līdzdarbojies, kā ari izdevis vācu laikrakstus un tanīs ievietojis starp citiem rakstus, kuros prasījis zemnieku apstākļu un baznīcas reformas.

 

Grīns Aleksandrs (īst. vārdā Jēkabs Grīns) (1895.15.08. Biržu pagasta Ziedos - 1941.25.12. Astrahaņā, PSRS). Rakstnieks. Jāņa Grīna brālis. 1919.g. martā mobilizēts Padomju Latvijas armijā, oktobrī no tās pārbēdzis uz J. Baloža brigādes Jelgavas rotu.Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsture attēlota romānos Nameja gredzens (1932), Tobago (1934), Trīs vanagi (1935), Zemes atjaunotāji (1939).

 

Alunāns Indriķis (Heinrihs) Remperts Anšs (1835.18.08. Jaunkalsnavā - 1904.27.12. Jelgavā). Pirmais latviešu profesionālais grāmatizdevējs, izdevniecības, grāmatveikala un lasāmbibliotēkas īpašnieks Jelgavā, žurnālists. Jura Alunāna brālis. Mācījies Jelgavas reālskolā (1846-1848), Jelgavas ģimnāzijā (1848-1856). Strādājis Bramberģes pagastā par rakstvedi (1867-1873). 1873 atvēris grāmatveikalu Jelgavā. No 1892 spiestuves īpašnieks Jelgavā.

 

Beika Dāvids (1885.18.08. Zaļenieku pag. Anutelēs - 1946.06.02. Komi APSR). Revolucionārs, literāts, publicists, partiju un sabiedrisks darbinieks. Beidzis Dobeles pagastskolu, pašmācības ceļā nokārtojis tautskolotāja eksāmenus Nikolaja ģimnāzijā Rīgā. Palīgskolotājs Dobelē (1903-1905). 1903 iesaistījies sociāldemokrātu kustībā, aktīvs 1905.gada revolūcijas dalībnieks. 1920., 1930.gados dažādos komunistiskās partijas un valsts amatos PSRS. Piedalījies Internacionālās brigādes cīņās Spānijā (1936-1937). Arestēts 1938.22.06., notiesāts uz 20 gadiem ieslodzījumā, reabilitēts pēc nāves. Pirmā publikācija - raksts Bostonas laikr. Strādnieks (1910.19.04.), memuāri Mažabrāļu gads (1937, 1956).

 

Baušķenieks Auseklis (1910.25.08. Jelgavā - 2007. 13. 01. Rīgā). Mākslinieks, gleznotājs.

 

Skujeniece Nellija (1955.25.08. Ukrainā). Māksliniece, tēlniece, pedagoģe. Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (1980-1986), diplomdarbs - piemineklis 1905. gada revolūcijā kritušajiem Valdemārpilī (vadītājs Alberts Terpilovskis). Kopš 1996 Jelgavas Mākslas skolas pedagoģe. Izstādēs Latvijā un ārzemēs piedalās no 1984. Personālizstāde galerijā ,,Suņa taka", Jelgavā (2010, kopā ar l. Vilks). Piedalījusies K. Barona pieminekļa metu konkursā (1984), 17. gs. Jelgavas vēsturisko vārtu piemiņas zīmju konkursā (2009). Latvijas Mākslinieku savienības Jauno mākslinieku apvienības biedre, kopš 1987 Jelgavas mākslinieku organizācijas biedre, kopš 2008 Latvijas Mākslinieku savienības biedre, kopš 1999 Medaļu kluba biedre, kopš 2008 Tēlnieku centra biedre, kopš 2010 FIDEM (International Medal Federation). 2009 saņēmusi Jelgavas pašvaldības aģentūras ,,Kultūra" apbalvojumu "Labākais kultūras darbinieks 2008".

 

Hāmanis Johans Georgs (Hamann) (1730.27.08.Kēnigsbergā - 1788.21.06.Minsterē). Zinātnieks, filozofs, domātājs. Mācījies Kēnigsbergas universitātē (1746). Bijis mājskolotājs ģenerāļa fon Vitena muižā Zaļeniekos (Zaļā muiža), advokāta un Kurzemes hercoga galma padomnieka Kristofa Antona Totīna (1721-1790) sekretārs Jelgavā (1765-1767). Piedalījies pirmās Kurzemes hercogistes avīzes "Mitauische Nachrichten" veidošanā (Jelgavā).

 

Septembris


Andersons Pauls (1925.14.09. Cesvainē - 1999.15.02. Jelgavā, apbed. Rīgā, 1.Meža kapos). Valsts emeritētais zinātnieks (1998), bioloģijas zinātņu doktors (1992), Dr. habil. agr. (1997), profesors. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Ķīmijas katedras asistents (1953-1964), vec. pasniedzējs (1964-1972), docents, profesors (1972).

 

Bergmanis Fricis (1860.06.09. Vārmē - 1898.24.04. Rīgā, apbed. Smārdē). Žurnālists, rakstnieks. Advokāts Jelgavā.

 

Bērziņš Ludis (Ludvigs Ernests Bērziņš) (1870.14.09. Džūkstes pag. Pēternieku Rīpelēs - 1965.24.05. Denverā ASV). Literatūrzinātnieks, pedagogs, folklorists, dzejnieks. Kā eksterns beidzis Jelgavas ģimnāziju (1891). Jelgavas klasiskās ģimnāzijas goda biedrs (1925).

 

Emse-Grīnberga Ilze (1970. 09.09. Limbažos). Māksliniece, keramiķe. Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (1985 – 1989), Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā un Pētera Martinsona meistardarbnīcā (1990 – 1997), diplomdarbs ,,Totēmi" (vadītājs Pēteris Martinsons), Humbolta Universitātes Keramikas un grafikas nodaļā (1995 -1996, Kalifornija, ASV), 2006 Latvijas Mākslas akadēmijā iegūts humanitāro zinātņu maģistra grāds. Piedalījusies starptautiskajos porcelāna un keramikas simpozijos Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā. 1995 saņēmusi L.R.Pricket fonda stipendiju (ASV) studijām Humbolta universitātē (Kalifornija, ASV), 2004 Baltijas SLEIPNIRS stipendiju personālizstādei Zviedrijā. Žurnāla ,,Mans Mazulis" mākslinieciskā redaktore (1994-1995), skatlogu māksliniece firmā "LOreal Latvia" (1997-1998), majolikas un terakotas podiņu krāšņu restauratore SIA ,,Krāšņuguns" (2001-2006), kopš 2003 animācijas māksliniece animācijas filmās un reklāmās. Kopš 2004 pedagoģe Jelgavas Mākslas skolā. Idejas autore un māksliniece plastilīna animācijas filmām (filmu režisors N. Skapāns, JPS) «Raganas poga" (2005), «Burvīga diena" (2010). Bijusi animācijas māksliniece "Eurovision Latvia" (2003), lielformāta keramikas vides objekta «Totēmi" autore Latvijas Vides aizsardzības ministrijā (1997), Rīgas kafejnīcas-konditorejas ,,Rozīnīte" (Rīgā, Vīlandes ielā) koncepcijas, korporatīvā stila un interjera izstrādes un sienu apgleznojuma autore (2006), māksliniece Anitas Emses grāmatai ,,Dzejolīši"(2010). Izstādēs piedalās kopš 1989. Personālizstādes galerijā «Jāņa sēta", Rīgā (1996), galerijā ,,Čiris", Rīgā (1997), Ainažu Jūrskolas muzejā (2000), Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (2000, 2009), Salacgrīvas novadpētniecības muzejā (2003), galerijā "TegelSten", Jerfallā, Zviedrijā (2004), Madonas mākslas un novadpētniecības muzejā (2004, kopā ar Māri Grīnbergu), Rīgas Porcelāna muzejā (2008). Jauno mākslinieku apvienības biedre (1996 – 2000), kopš 2000 Latvijas Mākslinieku savienības biedre, kopš 2004 galerijas "TegelSten" (Zviedrija) biedre.

 

Gāle Rita (prec. Uibo) (1925.30.09. Rīgā).   Dzejniece. Māc. Jelgavas ģimnāzijā, Jelgavas Skolotāju institūtā.

 

Grēviņš Valdis (1895.26.09. Zaļenieku pag. Mazbaņos - 1968.07.04. Rīgā, apbed. Meža kapos). Beidzis Jelgavas reālskolu. Dzejnieks, tulkotājs.

 

Hartknohs (Hartknoch) Johans Fridrihs (1740.08.09. Goldapā (Austrumprūsijā) - 1789.01.04. Rīgā). Vācu taut. grāmatizdevējs un tirgotājs. Kantera filiāles vadītājs Jelgavā (1762). Sava apgāda grāmatu iespiešanu pasūtināja arī J.F.Stefenhāgena tipogrāfijā Jelgavā.

 

Kačevska Ilze ( dz. Reine) (1945.15.09. Jelgavā). Tulkotāja. Beigusi Jelgavas 2. vidusskolu (1964).

 

Krūze Kārlis Vilhelms (Cruse Karl Wilhelm) (1765.25.09. Karaļaučos, Prūsijā - 1834.22.03. Jelgavā). Zinātnieks, Jelgavas ģimnāzijas profesors, mācītājs, vēsturnieks. Kopš 1799 Jelgavas Academia Petrina profesors, 1801-1802 arī prorektors. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības sekretārs (1815-1817).

 

Rainis Jānis (Pliekšāns) (1865.11.09. Dunavas pag. Varslavānos - 1929.12.09. Majoros, apbed. Rīgā). Literāts, dzejnieks, sabiedrisks darbinieks. Advokāts Jelgavā (1891). 1894.31.07. piedalījies Zaļenieku biedrības nama atklāšanā. Raiņa piemineklis, Raiņa parks, Raiņa iela Jelgavā (1929 – 1941, no 1944).

 

Šablovskis (Schablowsky) Johans Fridrihs (1840. 15.09. - 1918. 05.11. Jelgavā, apbedīts Jāņa kapos). Grāmatu iesējējs, apgādātājs, izdevējs, veikala un maksas bibliotēkas īpašnieks Jelgavā. Sāka strādāt kā iesējējs. Iekārtoja latviešu grāmatu veikalu Katoļu ielā 9. Vācu okupācijas laikā 1915 grāmatveikala krājums tika iznīcināts, nosūtot grāmatas uz kara gūstekņu nometnēm. No 1866 līdz Pirmā Pasaules kara sākumam apgādājis ap 200 grāmatas, pārsvarā lubu literatūru. Ievērojama daļa grāmatu iznāca sērijās "Šis un tas", "Stāstītājs", "Tautas bibliotēka". Komerciālos nolūkos rūpējas par izdevumu ārējo apdari. Vairāku "Tautas bibliotēkas" grāmatu vākus zīmējis M. Bušs^. Grāmatu apdari veidojis arī K. Kronvalds. E. Dinsberga^ portretu viņa grāmatā "Rīmes" (1872) darinājis G. Lange. Š. izdeva arī latviešu grāmatniecībā pirmos saīsinātos ievērojamu ārzemju autoru darbu tulkojumus (Dž. F. Kupera "Meža zvēru mednieks" (1887), T. Main-Rīda "Galvas ādu mednieki"(1883) u. c.). 1869 sāka izdot "Teātera lugu krājumu" (iznāca 20 burtnīcas), apgādāja Ā. Alunāna un T. Alunāna lugas, Berģu Jāņa^ sastādīto grāmattirdzniecības bibliogrāfisko rādītāju "Latviešu rakstniecības rādītājs" (1–2, 1893–1899)

 

Vecrumba Marija (1885.07.08. Rīgā. - 1919.21.03. Jelgavā, apbed. Rīgā, Torņakalna kapos). Ārste, ievērojama sieviešu emancipācijas kustības dalībniece. Mācījusies Lomonosova sieviešu ģimnāzijā (tag.ēka Rīgā, Raiņa bulv.29), studējusi medicīnu Šveicē, beigusi Bernes universitāti (1911). Pirmā sieviete ārste Jelgavā. 1919.31.01. iecelta par Jelgavas apriņķa strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas tautas veselības nodaļas vadītāju (ēka Lielaja ielā 38, nav saglabājusies). Apcietināta, sniedzot palīdzību ievainotajiem, 1919.21.03.nošauta.


Oktobris


Barons Krišjānis (1835.31.10. Struteles pag. - 1923.08.04. Rīgā). Folklorists, literāts, publicists, viens no ievērojamākajiem jaunlatviešu darbiniekiem. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1852–1855), strādājis ģimnāzijas bibliotēkā. K.Barona iela Jelgavā (no 1924).

 

Bendrupe Mirdza (1910.23.10. Līvbērzē - 1995.30.07.). Rīgā Dzejniece, rakstniece, tulkotāja. Mācījusies Jelgavā.

 

Jākobsons Jūlijs  (1925.30.10. Rīgā). Valsts emeritētais zinātnieks. Bioloģijas zinātņu doktors, LZA Dr. hon . c. biol. (1992). Darbavietas: Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Mikrobioloģijas institūts (1951-1986), LLA pasniedzējs (1953-1956).

 

Kavals Jānis Arvīds (1905.23.10. Jelgavas apr. Mežmuižas (tag.Augstkalnes) pagastā - 1945.21.05. Astrahaņas nometnē Staļingradas apg.). Sportists, smagatlēts, cīkstonis. Pārstāvējis I.Jelgavas Sporta biedrību, Latvijas meistars vidējā svarā 1931., 1932.,1934., 1935.g. Apbalvots ar L.S.O.A. goda zīmi "Par nopelniem" (1933). Strādājis Latvijas policijā. Apcietināts 1940.10.dec. "par piedalīšanos sarkanās armijas sagaidītāju piekaušanā". Brālis Augusts Kavals - pazīstams soļotājs Jelgavā.

 

Ketlers Jēkabs fon (Jakob von Kettler, Herzog von Kurland und Semigallia, hercogs Jēkabs) (1610.28.10.Kuldīgā - 1681.31.12. Jelgavā). Ketleru dinastijas Kurzemes un Zemgales hercogs (valdīja 1642.16.08. - 1682.10.01.), hercoga Vilhelma Ketlera dēls. Kopš 1612 dzīvoja Kēnigsbergā un Berlīnē. 12 gadu vecumā uzsāka mācības Rostokas universitātē, bet pēc gada - Leipcigas universitātē, Amsterdamā studēja kuģu būvniecību, Leidenē – tautsaimniecību un ģeogrāfiju. 1633 Polijas karalis beidzot atzina Jēkabu par troņmantinieku. 1638 kļuva par pavaldoni, 1639.16.02. Viļņā Jēkabs saņēma no Žečpospoļitas karaļa Vladislava investitūras diplomu un svinīgā ceremonijā Viļņas pilī nodeva karalim uzticības zvērestu, bet reāli kļuva par vienpersoniskus valdnieku pēc tēvoča nāves 1642.16.08. Turpināja tēva iesākto saimniecisko politiku: muižās uzlaboja lauksaimniecību, attīstīja rūpniecību (manufaktūras), tirdzniecību un kuģubūvi. Tika noslēgti tirdzniecības līgumi ar Dāniju, Franciju un Venēciju (1643), Portugāli (1648), Holandi (1653), Angliju (1654), Spāniju (1656) un daudzām citām zemēm. 1651 Jēkabs nopirka no Gambijas valdnieka Kumbo Sv. Andreja salu Gambijas upas grīvā, bet kad to atņēma holandieši, bet tiem briti, 1654 kā kompensāciju no angļu grāfa Vorvika saņēma Tobago salu Karību jūrā. Izvērsa aktīvu ārpolitisko darbību. 1656 no Sv. Romas impērijas ķeizara Ferdinanda III saņēma impērijas firsta predikātu "Gaišība" (vc. Durchlaucht). 1658 oktobrī  Zviedrijas armija iebruka Kurzemē, sagūstot hercogu ar visu ģimeni. 1658.–1660. gados hercogs bija zviedru gūstā. Hercoga izveidoto saimniecību pilnīgi sagrāva Krievijas–Polijas–Zviedrijas karš (1653–1667).

 

Kliene Elija (Kliene Elizabete) (1895.06.10. Jēkabnieku pag. Rāvājos - 1978.24.07. Rīgā, apbed. Meža kapos). Literāte, tulkotāja. Mācījusies Ūziņu pagastskolā. E.K.Kleinberģes ģimnāzijā Jelgavā, Krēgeres ģimnāzijā Rīgā (1916), dzīvojusi Somijā (1917-1922). Zviedrijas Tirdzniecības kameras korespondente Rīgā. Rakstnieku savienības biedre (1955).

 

Kuri - Beri (īst.v. Arvīds Valdmanis) (1890.01.10. Jelgavas apr. Auru pag. Lejasčimās - 1942.11.04. Rīgā, apbed. Raiņa kapos). Literāts, feļetonists, agronoms. Zemkopības ministrijas izglītības nozares pārzinis. No 1934 Zaļenieku Mājturības skolas skolotājs. Izdevis skolas literāro žurnālu "Pūrs", rakstījis komēdijas Zaļenieku amatierteātra uzvedumiem.

 

Lūsēns Jānis (1905.23.10. Liepājā - 2001.06.06. Jelgavā, apbed. Liepājas Centrālajos kapos).  Aktieris, režisors. Pārcēlies uz dzīvi Jelgavā (1958), vadījis Jelgavas Kultūras nama dramatisko kolektīvu. Piedalījies Jelgavas tautas teātra izrādēs.

 

Pelše Roberts (1880.15.10. Elejas pag. Māckaišos - 1955.19.06. Rīgā, apbed. Raiņa kapos). Literatūras un mākslas zinātnieks. Mācījies Elejas pagastskolā, Jelgavas pilsētas skolā (1891-1896). Strādājis pagasta valdē Zaļeniekos un Lielsesavā (1897 – 1900).

 

Vensku Edvards (īst.v. Eduards Skujenieks) (1855.21.10. Kroņa Sodu, vēlākā Lielsesavas pag. Ķirkuču Venskos. - 1897.25.05. Rīgā). Literāts, dzejnieks, žurnālists, tulkotājs. Mācījies Jelgavas Annas baznīcas skolā, Jelgavas reālskolā (1870-1872), Jelgavas ģimnāzijā 1873, Kuldīgas ģimnāzijā (1874-1878), studējis tieslietas Pēterburgas universitātē (1879-1884). Pirmā publikācija stāsts "Pārskatīšanās" laikr. Baltijas Vēstnesis (1872.26.01.). Dzejoļu krāj. Dziesmu pavasaris (1882, 1893) veltījis savai līgavai, vēlāk sievai Luīzei Skujeniecei. Krāj. Jaunas dzejas (1893), Pastarīte (1897), Raksti (1929).

 

Zīslaks Eduards (Sieslack) (1850.29.10. Jelgavā - 188.01.10. Jelgavā). Grāmatizdevējs. Beidzis Jelgavas reālskolu 1867. Māceklis guberņas tipogrāfijā Jelgavā (1867-1870). Savu izdevn. un tipogrāfiju Jelgavā atvēris 1875.

 

Zulcers Johans Georgs (Johann Georg Sulzer) (1720.16.10.– 1779.27.02. Berlīnē). Zinātnieks, filozofs, estēts un pedagogs. Jelgavas Pētera akadēmijas (Academia Petrina) līdzdibinātājs, veidojis tās darbības plānu, rūpējies par pirmo mācībspēku piesaistīšanu akadēmijai, aicināts par mācību iestādes rektoru. Vairāku Vācijas mācību iestāžu un Berlīnes Zinātņu akadēmijas reorganizācijas projektu autors.

 

Novembris


Ansons Eduards (1880.24.11. Jelgavas apr. Vircavas Mazreikuļos - 1928.23.08.). Agronoms, Latvijas Universitātes docents. Māc. Jelgavas reālskolā. Latvijas Lauks. ekon.sabiedrības kultūrtehniskā biroja vadītājs. Strādājis laikrakstos "Zemkopis", "Latvijas Vēstnesis" u.c.

 

Apsītis-Apse Augusts (1895.21.12. Rozēnu pag. Ķilās - 1947.03.01. Vorkutā). Militārs darbinieks, pulkvedis. Bataljona komandieris 3.Jelgavas kājnieku pulkā (1919, 1925, 1934). 1940.10. atvaļināts, dzīvojis Zaļenieku pagastā un darbojies nacionālajā pagrīdē. 1941 vasarā vadījis partizānu grupu, kas 24.VI Zaļenieku pag. uzsākusi bruņotu cīnu pret Sarkano armiju. 1941.30.VI-29.VII bijis Zemgales apgabala pašaizsardzības priekšnieks. No 1941 VII Jelgavas tirdzniecības uzņēmuma administrators un saimniecības daļas vadītājs, no 1942 II direktors. 1945.13.V Kurzemē apcietināts, miris Vorkutas soda nometnēs. Apbalvojumi:  Lāčplēša Kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis u.c.

 

Cimermanis (Zimmermann) Fridrihs Vilhelms Dāvids (1805.19.11. Kandavā - 1848.04.08.). Mācītājs, teologs. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1821-1825), studējis teoloģiju Tērbatā (1825-1828). Jelgavā izturējis konsistorijas eksāmenu (1838-1839). No 1840.21.07. adjunkts, no 1843 mācītājs Tērvetē. Miris no holēras.

 

Darkēviča Nellija (1940.24.11. Mogiļevā, Baltkrievijā). Māksliniece, grafiķe, gleznotāja. 1966.gadā beigusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu ar diplomdarbu - ilustrācijām V.Šiškova romānam "Drūmupe" (vadītājs Pēteris Upītis).Kopā ar vīru Gunti Strupuli 1969.gadā ieradusies Jelgavā. Blakus klusajām dabām, portretiem un sadzīves žanram šajā dzīves periodā kā eļļas, tā akvareļa tehnikā radušies darbi ar Jelgavas tēmu - gan pilsētas ainavas, gan tās iedzīvotāju portreti, gan arī, izmantojot vecas atklātnes un fotogrāfijas, senā Jelgava. 1979.gadā pārcēlusies uz dzīvi Rīgā. Ilgus gadus bijusi saistīta ar Jelgavas mākslinieku grupu un tās sabiedriskajām aktivitātēm. Izstādēs piedalās kopš 1962, Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1970. Personālizstāde Rīgā (1979), Jelgavā (2010).

 

Jākobsons Gunārs (1935.12.11. Jaunsvirlaukas pag.). Žurnālists, radio darbinieks, diktors, leģendārais sporta komentētājs. Dzimis Jaunsvirlaukā, veikalnieka Žaņa un viņa sievas Uļjanas ģimenē. Mācījies Jaunsvirlaukas septiņgadīgajā skolā (beidzis 1949), Jelgavas 1.vidusskolā (1953), Latvijas Univesritātē (1959). Darbs: ārštata korespondents Jelgavas laikrakstā Zemgales Komunists (1952 – 1954), Rīgas Kultūras un atpūta parka diktors un tehniķis (1954). No 1954. gada 4. jūlija – Latvijas Radio. Sāka kā reportieris, sporta komentētājs, diktors, 1965 - 1982 vadīja populāro raidījumu «Mikrofons», strādājis vadošos amatos mākslas, kultūrizglītojošo un sporta raidījumu redakcijās, arī televīzijā. Iedibinājis gadskārtējo estrādes dziesmu aptauju. Veidojis vairāk nekā 5000 reportāžu no sporta sacensībām, strādājis 13 olimpiskajās spēlēs un vairāk nekā 30 pasaules čempionātos hokejā. Apbalvojumi: Latvijas PSR Nopelniem bagātais Kultūras darbinieks (1985), Triju Zvaigžņu ordenis (2010), vairākkārtējs Latvijas Radio un Televīzijas padomes gada balvas laureāts, Latvijas Olimpiskās komitejas gada balva par mūža ieguldījumu sportā (2010), Starptautiskās hokeja federācijas un Starptautiskās sporta žurnālistu asociācijas balva, Cicerona balva, Latvijas radio tēva Lintera prēmija u.c.

 

Kaupēns Ansis Alberts (Kaupens) (1895.02.11. Jelgavas apr. - 1927.06.05. Svētes pag. Ērmaņu priedēs, apbed.vieta nav zināma). Laupītājs, noziedznieks, iemantojis lielu popularitāti tautā. Dzimis kalpu Jāņa un Anlīzes ģimenē "Balcer-Streņģu" mājās. Par viņa dzimšanu izdarīts ieraksts Zaļās ev.lut.draudzes baznīcas grāmatā. Drīz  ģimene pārcēlās uz Svētes pagasta "Pogulaukiem". 21 gada vecumā mobilizēts cariskās Krievijas armijā. 1919 atgriezās Latvijā, 17.12. ieskaitīts 11. Dobeles (toreiz Grobiņas) kājinieku pulkā, no armijas dezertēja un slapstījās pa Jelgavas apkārtnes mežiem. 1920. 29.01. uz Jelgavas – Līvbērzes ceļa Kaupēns izdarīja savu pirmo bruņoto uzbrukumu Džūkstes pagasta Lielrūteņu māju saimniekam Fricim Osim, laupījums bija divdesmit latu. Pēdējo laupīšanu Kaupēns izdarījis 1926.29.05. Pēc aresta Jelgavas cietumā rakstījis dzejoļus, pārdomas par savu dzīvi – cietuma memuārus. 1927. 27.03. Jelgavā Virsnieku klubā (tolaik Veismaņa ielā) sākās tiesas prāva, par 39 noziegumiem Ansim Kaupēnam un Voldemāram Piebalgam piesprieda augstāko soda mēru – nāvessodu pakarot. Spriedums izpildīts 1927.06.05. Svētes pag. Ērmaņu priedēs.

 

Ketlers Ferdinands (Ferdinand Kettler) (1655.02.11. Jelgavā - 1737.04.05. Dancigā). Ketleru dinastijas Kurzemes un Zemgales hercogs (1711–1737). Hercoga Jēkaba Ketlera dēls.

 

Rozenauers Nikolajs (1890.26.11. Svētē - 1970.21.03. Kukvilē, Tenesijā, ASV). Civilinženieris, profesors, inženierzinātņu doktors (Dr.ing., 1934). Beidzis Pēterburgas ceļu inženieru institūtu (1915). Latvijas Universitātes asistents (1922-1925), privātdocents (1925), docents (1928), profesors (1931-1944). No 1944 trimdā. Mācībspēks Sidnejā, Ņusautvelsas tehniskajā universitātē Austrālijā (1949-1963), ASV. Starptautiski atzīta autoritāte, publicētas 8 mācību grāmatas, 52 zinātniski raksti.

 

Tīlmanis Osvalds (1900.08.11. Jelgavas raj. Šķibes pag. Jēģeros - 1980.21.05. Rīgā). Arhitekts, pedagogs. Piedalījies Jelgavas centra apbūves projekta izstrādāšanā 1950. gados.


 

Decembris


Bīrons Ernsts Johans (Ernst Johan Biron) (1690.3.12. Kalnciemā - 1771.28.12., apbedīts hercogu kapenēs Jelgavā). Kurzemes un Zemgales hercogs (1737 – 1769). Pētera Bīrona tēvs. Krievijas imperatores Annas Joanovnas favorīts. Uzcēlis greznas pilis Rundālē un Jelgavā (1738-1771), arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli. Rundāles pils, viens no Latvijas izcilākajiem baroka un rokoko mākslas pieminekļiem, celta laikā no 1736. līdz 1740. gadam kā hercoga vasaras rezidence.

 

Ģinters Augusts (1885.02.12. Kalnciema pag. Umuļos (Umulās) - 1944. 20.08. Kalnciema pag.). Bibliogrāfs, literāts. Mācījies Jelgavas reālskolā (1899-1904), Odesas tehnikumā (1904-1905), studējis tautsaimniecību Berlīnē (1906-1911). Jelgavas laikr. “Mūsu Domas” redaktors (1913). Nozīmīgākais devums - Latvijas periodikā iespiesto rakstu sistemātiskais rādītājs (1763-1922) "Latviešu zinātne un literatūra".

 

Gross Alfrēds (1905.13.12. Vircavā – 1983.). Teologs, mācītājs (ordinēts 1939.15.11.). Otrā pasaules kara laikā kalpojis par prāvesta Jēkaba Ķullīša adjunktu Sv.Annas draudzē Jelgavā. 1944-1983 – mācītājs Sv.Vienības draudzē, kuras mājvieta ir Sv.Jāņa baznīcā Jelgavā. Vairākus gadus paralēli tam kalpojis Kalnciema – Klīves baznīcā un draudzē. 1945. gadā precējies ar jelgavnieci Helēnu Jekševicu. Ģimenē izaudzināti divi bērni. Miris 1983. gadā, pēdējo dievkalpojumu vadījis tā gada pūpolsvētdienā.

 

Jansons Jānis (1895.30.12. Lielvircavas pag. Vecplatones muižā - 1977.04.11. Rīgā). Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants. Dzimis Vecplatones muižas pārvaldn. ģimenē. 1915 beidzis Jelgavas reālskolu. 1918 II atvaļināts, dzīvojis pie vecākiem Jelgavas tuvumā. No 1919.12.VI Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (leitnants), dienējis 2.Jelgavas brīvprātīgo rotā. Apbalvots ar Latvijas Viestura ordeni.

 

Kovaļevska Margarita (1910.07.12. Liepājā - 1999.06.07.). Gleznotāja, rakstniece. Mācījusies Jelgavas 2.valsts ģimnāzijā. Pāvila Klāna māsa.

 

Krustiņsone Emīlija (1890.28.12. Liepkalna-Ozolu pag. - 1981.30.03. Rīgā). Partijas un padomju darbiniece, revolucionāre. Jelgavā no 1944, ilggadēja Jelgavas Valsts Zinātniskās bibliotēkas direktore (1946 - 1957). Komunistiskās partijas biedre no 1910, Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece, apbalvota ar Oktobra Revolūcijas ordeni, diviem Darba Sarkanā Karoga ordeņiem, ordeni "Goda Zīme".

 

Kuncīte - Balgalve Olga (1910.30.12. Jelgavā - 1982.25.02. Ārensburgā Vācijā).  Gleznotāja.

 

Valdemārs Krišjānis (1825.02.12. Ārlavas pag. - 1891.07.12. Maskavā, apbed. Rīgā). Tautsaimnieks, publicists, sabiedrisks un politisks darbinieks, latviešu jūrniecības pamatlicējs. 1845 strādājis par skrīvera palīgu Jelgavā un Rundālē.

 

Dati Kalendāram iegūti no Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas datu bāzes „Ievērojami cilvēki Jelgavā"

Būsim pateicīgi par Jūsu atsauksmēm, ierosinājumiem, papildinājumiem!

 

Sast. Dagnija Avota, Kadija Līkanse, Jelgavas Zinātniskā bibliotēka,tālr. 63007747
Dagnija.Avota@jzb.jelgava.lv