Ievērojami cilvēki Jelgavā

 

 

Mehāniķis, konstruktors, viens no pirmajiem akadēmiski izglītotajiem latviešiem, pirmais latviešu izcelsmes zinātniski tehniskās inteliģences pārstāvis, unikāla personība Latvijas aviācijas vēsturē.  Dzimis Blankenfeldes muižas dzimtcilvēku Ērmaņa un Līzes ģimenē. Muižā valdīja Krievijas sūtnis Kurzemes un Zemgales hercogistē Ernsts Butlers, kurš, pārdodot Blankenfeldi, deva Bīnemanim brīvlaišanu un ierādīja viņam dzīvesvietu Jelgavā. Mācījies Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas skolā (Latīņu skola). Talants un labās sekmes ļāva viņam kļūt par vienu no pirmajiem Hercoga Pētera dibinātās Academia Petrina studentiem (imatrikulēts ar kārtas numuru 2). Beidzis Jelgavas Pētera akadēmiju (1778), mācījies Londonā (1779 - 1780). Strādājis par profesora V.Beitlera (1745 – 1811) palīgu Jelgavas Pētera akadēmijā, konstruējis unikālus astronomijas instrumentus, globusus, mašīnu modeļus Pētera akadēmijai.

E.Bīnemaņa izgatavotā aerostata pirmā publiskā demonstrēšana notika Jelgavā 1785. gada 26. jūnijā. "Mitauische Zeitung" (Jelgavas Avīze, vācu val.): tas bijis divdesmit Parīzes collu (apmēram 54 cm) diametrā ar uzrakstu "Vivat P. et D.! Et Mitavia missus sum die XXVI to mensis Junii MDCCLXXXV" (Lai dzīvo Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris Bīrons un viņa sieva hercogiene Doroteja! No Jelgavas esmu palaists 1785. gada 26.jūnijā). Nākamais balons tika palaists 1785. gada oktobrī, un tā diametrs jau bija apmēram divi metri. Tā paša gada 7. oktobrī  "Mitauische Zeitung" rakstīja, ka J.E.Bīnemanis ir izgatavojis vairākus gaisa balonus, turklāt viens no tiem pēc publikas vēlēšanās esot sevišķi liels. Pats lielākais no izgatavotajiem baloniem tika palaists 1786. gada 26. jūnijā un bija 5,2 m diametrā. Politiskie notikumi noveda viņu Krievijā (no 1795) kur strādāja dažādus darbus un pievērsās tehniskās literatūras tulkošanai.

Informācijas avoti:

1. Stradiņš, J un Strods, H. Jelgavas Pētera akadēmija. Rīga, 1976.

2. Stradiņš J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. 287 lpp.

3. http://www.altius.lv/lv/latvija_toreiz.htm (skatīts 27.03.2020.)

4. http://www.jelgavasbiblioteka.lv/piedavajam/jaunumi/ernests-johans-binemanis/ (skatīts 27.03.2020.)