Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

LBB ZN semināri un konferences

 

Pasākumu kalendārs

Datums Notikums Vieta
2018. gada 7. novembris LBB Zemgales reģiona bibliotekāru seminārs “Bibliotēkas simts gados” Penkules kultūras namā
2018. gada 29. augusts Zemgales reģiona bibliotekāri pulcējās Lejeniekos Bauskas novada Ceraukstes pagasta “Lejeniekos”
2018. gada 9. maijs Latvijas Bibliotekāru biedrības Zemgales nodaļas reģionālajais seminārs "Inovācijas un radošums sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā." Jelgavas pilsētas bibliotēka
2017. gada 1. novembris Gadskārtējais LBB Zemgales nodaļas reģionālais publisko bibliotēku seminārs Bauskas kultūras centrs
2017. gada 30. augusts LBB Zemgales reģiona bibliotekāru “Vasaras skola” Dobeles novada "Pikšas"
2017. gada 17. maijs Reģionālais seminārs “Bibliotēka un sociālie mediji” Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

2015.gada 4.novembrī

Zemgales reģionālais publisko bibliotēku seminārs

Bauskas kultūras centrā
2015. gada 13. maijs  LBB Zemgales nodaļas konference “Kā veicināt bērnu un jauniešu interesi par bibliotēku?” Jelgavas pilsētas bibliotēka
2014. gada 5. novembris Zemgales reģionālais publisko bibliotēku seminārs Bauskas kultūras centrs

2013.gada 13.novembrī

Zemgales reģionālais publisko bibliotēku seminārs Bauskas kultūras centrs
2010. gada 3. novembris Zemgales reģionālais publisko bibliotēku seminārs Bauskas Tautas namā
2006. gads LBB ZN valdes priekšsēdētājas Aelitas Kalniņas atskaites ziņojums pr 2004.-2006. gadā paveikto  
2005. gada 27. aprīlī Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas izglītojošs seminārs "Bibliotekārs - radoša personība virtuālajā laimetā" Jelgavas Zinātniskajā bibliotēka
2005. gada 23. februāris LBB Zemgales nodaļas Aelitas Kalniņas ziņojums LBB 8. kongresā  
2004. gada 28. aprīlī LBB ZN seminārs "Bērni un lasītprieks", 12. saiets Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā
2002. gada 23. oktobris ZNBB 11. saiets, valdes un priekšsēdētāja vēlēšanas Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā
2002. gada 30. janvāris LBB Zemgales nodaļas vadītājas Ingas Buholcas pārskata ziņojums Latvijas Bibliotekāru kongresā  
2001. gada 19.-20. jūnijs Zemgales novada bibliotekāru biedrības vasaras radošā nometne Bauskas nov., Ceraukstes pag., "Lejniekos"
2001. gada 1. februāris LBB ZN priekšsēdētājas ziņojums LBB gadskārtējai konferencei  
2000. gada 26. aprīlis LBB Zemgales novada organizācijai 10 gadi  
2000. gada 26. aprīlis ZNBB 10. saiets un konkurss Zemgales Pūce 2000 Ozolnieki
2000. gada 23. februāris LBB ZN priekšsēdētājas ziņojums LBB gadskārtējai konferencei  
1999. gada 17. augusts Zemgales novada bibliotekāru biedrības ekskursija Vidzeme
1999. gada 28. janvāris LBB Zemgales nodaļas priekšsēdētājas Ingas Buholcas pārskata ziņojums Latvijas Bibliotekāru kongresā  
1998. gada 2. decembris ZNBB 9. saiets un konkurss Pūce 1998 Bauska
1998. gada 22.-23. maijs Radošā darba nometne Tērvetē Ķipos
1997. gada 23. aprīlis ZNBB 8. saiets un konkurss Pūce 1997 Ozolniekos
1997. gada jūlijs ZNBB biedru ekskursija Liepāja-Jūrkalne-Kuldīga
1996. gada 26. janvāris Zemgales novada Bibliotekāru biedrības izdevums "Saieta Avīze" par ZNBB piecu gadu laikā paveikto  
1996. gada 26. janvāris ZNBB bibliotekāru 7. saiets Jelgava
1995. gada 10. - 14. augusts ZNBB organizēta ekskursija pa Vidzemi Vidzeme
1995. gada 31. marts Zemgales novada bibliotekāru biedrības 6. saiets Jelgavas Centrālā Zinātniskā bibliotēka
1993. gada 24. februāris ZNBB bibliotekāru 4. saiets  
1991. gada 19. novembris ZNBB bibliotekāru 3. saiets Vecauces pils
1990. gada 5. decembris

Zemgales novada bibliotekāru biedrības 1. saiets

Programmā: fragmenti no M. Zīverts lugas "Kāds, kura nav" - Spīdolas skolas teātra iestudējumā. Par novadnieku Mārtiņu Zīvertu sarunu vada filoloģijas zinātņu doktors Viktors Hausmanis. Sarunas pie tējas tases mijās ar Raita Krūmiņas dziedātajām dziesmām un ilggadējo darbinieku godināšanu.

 
1990. gada 1.-6. septembris ZNBB biedru ekskursija uz Sopotu, Gdaņsku, Gdiņu, Mirjskas publisko bibliotēku Polija
1990. gada 25. aprīlis Dibināta Zemgales novada Bibliotekāru biedrība (ZNBB) Zemgales

LBB Zemgales reģiona bibliotekāru seminārs "Bibliotēkas simts gados"

2018. gada 7.­ novembrī Penkules kultūras namā notika Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Zemgales reģiona bibliotekāru seminārs “Bibliotēkas simts gados”, kuru ar Dobeles novada pašvaldības, LBB un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu rīkoja LBB Zemgales nodaļa un Dobeles novada Centrālā bibliotēka (DNCB).


 

Semināru atklāja viesmīlīgais kultūras nama saimnieks Normunds Smiltnieks. Uzrunās klātesošos sveica Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, Dobeles novada Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Māra Krūmiņa, DNCB direktore Lana Augule un LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone. Pēc oficiālajām uzrunām muzikālu sveicienu visiem klātesošajiem veltīja muzikālā apvienība “Māsas Legzdiņas”.

Pirmo lekciju “Latvijas vietvārdi un bibliotekāru līdzdalība to vākšanā” vadīja Sanda Rapa, LU Latviešu valodas institūta pētniece, direktores vietniece. Lekcijā tika stāstīts par Latvijas vietvārdu vienreizīgumu, savdabību un skaistumu. Pēc vēstures datiem, vietvārdu vākšanā agrāk lielu ieguldījumu ir devuši daudzi bibliotekāri. Lektore mudināja semināra dalībniekus būt aktīviem – iesaistīties vietvārdu vākšanā, glabāšanā un popularizēšanā.

Seminārā ar lekciju “Mainīgais bibliotekāra tēls” uzstājās novadniece, dzejniece, publiciste un žurnāliste Inese Zandere. Lekcijā viņa runāja par bibliotekāra lomu vēsturiski mainīgajā situācijā – kā bagātību glabātāju, iznīcinātāju, slēpēju, atklājēju un izplatītāju. I. Zandere lika pievērst uzmanību tam, ka līdzi laikam mainās gan cilvēku priekšstati un stereotipi par bibliotekāriem, gan viņu attiecības un komunikācija ar sabiedrību, gan vizuālais tēls.

Pasākuma turpinājumā ar iespaidīgu prezentāciju uzstājās Dr.arch.h.c., KM eksperts, RISEBA augstskolas Arhitektūras programmas direktors Jānis Dripe. Semināra dalībniekiem bija iespēja iepazīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas īpašos arhitekta Gunāra Birkerta radītos arhitektūras knifus, kuri bibliotēkas apmeklētājam rada interesantas ilūzijas. Lektors prezentācijā parādīja un pastāstīja arī par citām arhitekta G. Birkerta projektētajām bibliotēkām, kas atrodas ASV, kā arī deva ieskatu par citām ievērojamu arhitektu radītajām unikālajām bibliotēkām pasaulē.

Kā pēdējā seminārā uzstājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra galvenā speciāliste, LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone, kas dalījās gūtajos iespaidos no IFLA 84. ģenerālkonferences Kualampurā, Malaizijā. Kā konferences odziņa bijusi bibliotekāru modes skate, tāpēc arī M. Jēkabsone savu uzstāšanos beidza ar aicinājumu visus klātesošos piedalīties modes skatē turpat uz Penkules kultūras nama skatuves. Drosmīgākās un atsaucīgākās bibliotekāres ļāvās aicinājumam un demonstrēja savu tērpu.

Pēc latviskajām pusdienām, ikvienam bija iespēja apskatīt pie Penkules kultūras nama esošo “runājošo akmeni “, kas uzstādīts piemiņai represētajiem pagasta iedzīvotājiem. Uz pieminekļa ir attēlots sainītis, kādu izsūtījumā uz Sibīriju līdzi paņēmusi pagasta nabagmājas iemītniece un pieejot pie akmens, atskan Penkules iedzīvotāja zinātņu doktora Astrīda Freimaņa balss. Labai un radošai idejai, bibliotekāriem bija iespēja arī izcept katram savu mīklas rullīti uz ugunskura, kurš tika uztīts uz lazdas kociņa.

Fotogalerija: DNCB “Facebook” lapā un LBB “Facebook” lapā.

 

Atpakaļ uz tabulu. 

 

Zemgales reģiona bibliotekāri pulcējas Lejeniekos

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu 2018. gada 29. augustā norisinājās kārtējā Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Zemgales nodaļas “Vasaras skola”, kuru šogad organizēja Bauskas Centrālā bibliotēka. Zemgales reģiona bibliotekāri pulcējās Viļa Plūdoņa muzejā Bauskas novada Ceraukstes pagasta “Lejeniekos”. Šoreiz bibliotēku nozares speciālisti tika aicināti ievērot pasākuma dreskodu – īsa vai gara, puķaina vai vienkrāsaina kleita.

Ierodoties slavenā latviešu dzejnieka V. Plūdoņa dzimtajās mājās, Vasaras skolas dalībnieki izvilka piespraudītes ar dažādu krāsu rozītēm.

Pēc reģistrācijas visi pulcējās uz pasākuma oficiālo atklāšanu, kuru iesāka Bauskas Centrālās bibliotēkas direktora vietas izpildītāja Māra Kuļikauska. Turpinājumā bibliotekārus uzrunāja V. Plūdoņa muzeja vadītāja Elīna Kūla-Braže, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks un LBB Zemgales nodaļas priekšsēdētāja Lāsma Zariņa.

 

 

Pēc oficiālajām uzrunām un laba vēlējumiem, Lejenieku atjaunotajā ratnīcā bibliotekārus gaidīja pārsteigums – saruna par dzīvi “Aktiermeistarība ienāk bibliotēkā” ar Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Indru Burkovsku.

Dienas turpinājumā visas Vasaras skolas dalībnieces sadalījās piecās grupās, kuras visas dienas garumā kopā baudīja dažādas aktivitātes. Grupas tika izlozētas dalībnieku reģistrācijas laikā, kad bibliotekāri ieguva piespraudītes ar – baltu, rozā, violetu, dzeltenu vai oranžu ziedu.

Grupām tika sagatavotas piecas dažādas aktivitātes – improvizācijas teātris, kura ietvaros bibliotekāres pārbaudīja savas zināšanas par dzejnieka V. Plūdoņa daiļradi un aktiermeistarību, attēlojot to kā mēmo šovu. Tāpat dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar GUSTO kosmētiku, kas tiek ražota no dabiskām izejvielām un kur netiek izmantoti tradicionālie konservanti. Bibliotekāri tika iepazīstināti ar muzejpedagoģisko programmu “Lejenieki”, kuras ietvaros aplūkoja V. Plūdoņa dzimtās mājas, kā arī iepazinās ar dzejnieka literāro mantojumu. Papildus izglītojošiem pasākumiem, dalībnieki nodevās radošajām aktivitātēm – Mūsas upes krastā ģitāras un ukuleles mūzikas pavadījumā izdziedāja populāras latviešu dziesmas, kā arī iesaistījās radošajā darbnīcā “Augusta ziedi Lejenieku pļavās”, kur katra bibliotekāre veidoja matu rotas no dzīvajiem ziediem.

Pēc grupu aktivitātēm, bibliotekāres tika aicinātas baudīt Dairas Jātnieces gatavoto pupu zupu un svaigi cepto maizīti.

Lai dienu noslēgtu uz pozitīvas nots, bibliotekāriem bija iespēja iemācīties raitus dejas soļus un izkustēties dažādu tautu mūzikas ritmos. Katrs Vasaras skolas dalībnieks noslēgumā saņēma vienu pupu maisu jeb daļiņu no Garās pupas, kas šogad kalpoja kā pasākuma simbols.

Paldies ikvienam Zemgales reģiona bibliotekāram, kas ieradās Lejeniekos un krāšņoja dzejnieka V. Plūdoņa iemītās takas ar savu smaidu, prieku un radošo garu!

Fotogrāfijas (Flickr)

 

Atpakaļ uz tabulu.

 

LBB Zemgales nodaļas reģionālais seminārs "Inovācijas un radošums sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā"

 

9.maijā Jelgavas pilsētas bibliotēkā notika ilgi gaidītā bibliotekāru satikšanās   Latvijas Bibliotekāru biedrības Zemgales nodaļas reģionālajā seminārā "Inovācijas un radošums sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā."

Mums Zemgalē ir brīnišķīgi bibliotekāri, kuri ir domājuši, fantazējuši, plānojuši un realizējuši visfantastiskākās idejas.

Semināra laikā suminājām  balvas  “Gada bibliotekārs Zemgalē 2018” nominantes un, protams, balvas ieguvēju. Šī gada balva – Asnates Zuteres brīnišķīgais mākslas darbs - tika pasniegta tikpat brīnišķīgai, ja ne vēl vairāk, bibliotēkas vadītājai Intai Srazdiņai no Jelgavas novada Sesavas pagasta bibliotēkas par augstu novērtējumu darbā ar bērniem un jauniešiem.  

Lepojamies ar mūsu nominantēm Gada bibliotekārs Zemgalē 2018

  • Agritu Hatkēviču, Bauskas novada Vecsaules pagasta Vecsaules bibliotēkas vadītāju
  • Guntu Savicku, Jelgavas pilsētas bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecāko bibliotekāri
  • Anitu Švedu, Rundāles novada Bērsteles bibliotēkas vadītāju
  • Marutu Pūpolu, Dobeles novada Penkules bibliotēkas vadītāju
  • Ingu Buholcu, Ozolnieku novada Centrālā bibliotēkas vecāko bibliotekāri
  • Intu Strazdiņu, Jelgavas novada Sesavas pagasta bibliotēkas vadītāju

  


Pateicamies muzikālā pārsteiguma sniedzējiem – talantīgiem jauniešiem no  Jelgavas 4.vidusskolas.   Pateicamies mūsu ciemiņiem – Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētājai Mārai Jēkabsonei un Jelgavas  pilsētas domes priekšsēdētāja vietniecei Ritai Vectirānei par uzmundrinošiem, darbaprieka un enerģiju raisošiem vārdiem.

Pateicamies mūsu visfantastiskākajiem lektoriem un ļoti radošiem cilvēkiem: Dr. sc. ing. Ilgai Gedrovicai un  Ligitai Smildziņai. Iedvesmojoši un pārsteidzoši! Ilga Gedrovica mūs pārsteidza ar pavisam netradicionālu skatījumu uz veselīgas pārtikas produktu izstrādi. Latvijas zinātnieki noteikti strādā pasaules līmenī, tik iedvesmojoši un reizē vienkārši pasniegti jautājumi un risinājumi pārtikas nozarē! Paldies ILGA GEDROVICA!

Tikpat aizraujošu meistarklasi nodemonstrēja un bibliotekārus iesaistīja radošās un dzīvespriecīgās etīdēs Ligita Smildziņa. Dzīvojām, smējāmies, līdzdomājām, aizdomājāmies. Tika atraisīts mūsu radošums un prasmes pamanīt to, ko līdz šim nebijām manījušas. Paldies LIGITA SMILDZIŅA!

Pasākumu vadīja un možu garu uzturēja Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktore Lāsma Zariņa un Dobeles novada Centrālās bibliotēkas direktore Lana Augule.

Mūžīgais un pārdomu vērtais jautājums:

Kas ir labāk – būt par raibu taureni un redzēt pasauli pelēku, vai būt pelēkam akmenim un redzēt pasauli krāsās?  (I.Ziedonis)

Katram mums ir sava atbilde un tā vienmēr būs pareiza!

 

      

 

Atpakaļ uz tabulu.


Bauskā norisinājās gadskārtējais LBB Zemgales nodaļas reģionālais publisko bibliotēku seminārs

Trešdien, 2017. gada 1. novembrī, Bauskas Kultūras centrā pulcējās Bauskas, Jelgavas, Dobeles un Aizkraukles reģionu publisko bibliotēku speciālisti, lai piedalītos Zemgales reģionālajā publisko bibliotēku seminārā un izzinātu bibliotēku nozares aktuālākos jaunumus.

 

    

 

Četru stundu garo semināru atklāja ar Bauskas novada Domes priekšsēdētāja Raita Ābelnieka un Bauskas Centrālās bibliotēkas direktores Baibas Tormanes uzrunas. Muzikālu apsveikumu sniedza Bauskas Mūzikas skolas audzēkņi. Semināru sāka Jelgavas pilsētas bibliotēkas speciālistes par Virtuālas andragoģijas mācību vides bibliotekāriem apguves iespējām tālmācības ceļā. Semināru turpināja projektu un uzņēmējdarbības eksperte Inga Uvarova, kura iepazīstināja ar Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu “Biznesa bibliotēku potenciāla attīstība uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās”, ko realizē Bauskas novada bibliotēkas un skolas un Pasvales rajona bibliotēka un skolas. Tālāk sekoja ieskats no IFLA (Starptautiskā bibliotēku asociācijas un institūcijas federācija) 83. ģenerālkonferences Vrocslavā (Polijā), kurā piedalījās Jelgavas pilsētas direktore Lāsma Zariņa, vecākā bibliotekāre Viktorija Agafonova un LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre Māra Jēkabsone. Ieskatu par IFLA satelītkonferenci Viļņā sniedza Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja Baiba Īvāne-Kronberga. LNB Bibliogrāfijas institūta direktores vietniece Ilona Dukure sniedza nozīmīgu izklāstu par jauninājumiem Nacionālās analītikas datubāzē, kuru aktīvi izmanto bibliotēkas darbinieki un apmeklētāji. Atšķirīgāku informāciju par bibliotekāra darbu sniedza Latvijas Neredzīgo bibliotēkas direktore Andra Jākobsone, kura raksturoja Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pakalpojumu piedāvājumu un darba ikdienu. Semināra noslēgumā LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre Māra Jēkabsone semināra dalībniekiem lūdza izteikt viedokļus par to, kā uzlabot Latvijas Bibliotēkāru biedrības darbu un sniedza izklāstu par to kāpēc ir vērts būt bibliotekāru biedrības biedram.

 

Pēc semināra dalībnieki tika aicināti domu apmaiņā pie kafijas tases.

Semināra programma

Māras Jēkabsones prezentācija "Kāpēc ir vērts būt bibliotekāru biedrības biedram?"

Ilonas Dukures prezentācija "Jauninājumi Nacionālās analītikas datubāzes veidošanā"

 

Atpakaļ uz tabulu


LBB Zemgales reģiona bibliotekāru “Vasaras skola” 2017. gada

30. augustā Dobeles novada “Pikšās”

2017. gada 30. augusta saulainajā trešdienā Kārļa Ulmaņa dzimtajās mājās “Pikšās” notika LBB Zemgales reģiona (Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Auces, Tērvetes novada) bibliotekāru  “Vasaras skola”, kuru šogad pirmo reizi rīkoja Dobeles novada Centrālā bibliotēka (DNCB). Pasākums sākās ar dalībnieku reģistrēšanos un rīta kafijas vai tējas baudīšanu, kuru dalībnieku cienastam dāvināja SIA “Dream”.


    

Pasākuma fotogrāfijas iespējams aplūkot ŠEIT. 

 

Pēc rīta kafijas visi pulcējās uz pasākuma svinīgo atklāšanu, kurā ievadrunu teica DNCB direktore Lana Augule, Dobeles novada Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Māra Krūmiņa un Dobeles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Safranovičs, novēlot bibliotekāriem aktīvi un sparīgi piedalīties radošajās un sportiskajās aktivitātēs, smelties iedvesmu un enerģiju savam ikdienas darbam, sagaidot jauno sezonu, kā arī, izmantot izdevību un iepazīties ar “Pikšām” – vietu, kas ir Dobeles novada lepnums. Turpinājumā pasākuma dalībnieki varēja baudīt Penkules kultūras nama kapelas “Luste” muzikālo sveicienu, kas tik ļoti iederējās “Pikšu” burvīgajā lauku ainavā. Koncerts noslēdzās ar mugurdanci, kas pulcēja “Vasaras skolas” dalībniekus raitā dejas solī un bija labs sākums turpmākajām aktivitātēm.

 

Pie reģistrācijas bibliotekāri izvēlējās dalībnieka kartīti sarkanā, zilā, zaļā vai dzeltenā krāsā, kas nozīmēja, ka pasākumā būs jādarbojas komandās. DNCB direktore Lana Augule izstāstīja par turpmāko uzdevumu izpildi, kas notiks pa stacijām. Šādas stacijas kopumā bija četras – 1) Piespraudes izgatavošana, 2) Dzejnieces Ineses Zanderes “Biki Buku” stacija, 3) Zāļu tēju stacija, 4) Ekskursija pa “Pikšām”. Katras stacijas apmeklēšanai komanda drīkstēja izmantot 20 min, pēc kurām atskanēja svilpes signāls un komandai bija jādodas tālāk.

 

Pirmajā stacijā pasākuma dalībnieki varēja paši izgatavot savu nozīmīti, parādot savu mākslinieka talantu. Kad zīmējums bija gatavs, bibliotekāres Vita Eglīte un Janīna Safranoviča ar DNCB piederošo nozīmīšu izgatavošanas aparātu izgatavoja piespraudi.

Otrajā stacijā dzejniece Inese Zandere un DNCB darbinieces Brigita Baumane un Zigrīda Kleģere lika izspēlēt dažādas spēles ar bērnu dzejolīšiem, grāmatiņām un pat pašiem pagatavot mazo grāmatiņu – “Biki – buku”. Šajā stacijā piedzīvoto bibliotekāri varēs izmantot turpmāk savā darbā, strādājot ar bērniem.

 

Trešajā stacijā pasākuma dalībniekus sagaidīja smaidīgās bibliotekāres Gundega Strazda un Sveta Kovrigina, iepazīstinot ar dažādām zāļu tējām, kuras varēja ne tikai apskatīt, bet arī glītā lina maisiņā sakombinēt savu tējas maisījumu. Šīm tējām pievienotā vērtība ir tā, ka tās ir audzētas un ievāktas DNCB bibliotēkas meiteņu Kristīnes Ževņenko, Gundegas Srazdas, Rasas Loginas dārzos. Šo staciju varēja nosaukt arī par muzikālo staciju – komandu dalībnieces kopā ar Gundegu pat dziedāja dziesmas.

Ceturto staciju vadīja DNCB metodiķe Rasa Logina, kas šoreiz bija iejutusies gida lomā un raitā solī katru komandu iepazīstināja ar “Pikšām”. Daudzi no pasākuma dalībniekiem šeit viesojās pirmo reizi un ar apbrīnu jūsmoja par šo skaisto vietu, kas vēsturē ir bijusi kā paraugsaimniecība, pēc tam piedzīvojusi grūtus laikus – padomju laikā tikusi nopostīta, bet mūsdienās atjaunota, cenšoties pēc iespējas parādīt kā izskatījās saimniecība laikā, kad tur dzīvoja Kārļa Ulmaņa ģimene. Tādēļ arī šim pasākumam “Vasaras skolai” šī vieta bija vispiemērotākā Dobeles novadā. Liels paldies Gunāram Ulmanim un Ilgai Ķipsnei par viesmīlīgo bibliotekāru uzņemšanu un lielo atsaucību.

 

Kad komandas bija paviesojušās visās stacijās, tālāk sākās sportiskākas aktivitātes, kuras nodrošināja SIA “Lustes”. Bibliotekāres piedalījās šautriņu mešanas sacensībās, izskrēja jautrības stafetes un pagatavoja abstraktās mākslas glezniņas marmorēšanas tehnikā, kas izraisīja lielu interesi visām dalībniecēm. Aija labprāt dalījās ar informāciju, pastāstot, kur ko var iegādāties un, kādas ir aptuvenās cenas. Bibliotekāres mērojās spēkiem arī “Erudīcijas stafetē” atbildot uz dažādiem āķīgiem jautājumiem par Latviju.

 

Pēc aktīvi pavadītas dienas bibliotekārus sagaidīja uz ugunskura kūpošs sadraudzības zupas katls.

Diena, kas bija aktivitātēm un pozitīvām emocijām pārbagāta tuvojās beigām. Kolēģi, kuri katru dienu sazinās tikai pa telefonu vai internetā, varēja tikties klātienē, kopā izsmieties, izrunāties un iegūt daudz labu ideju savam ikdienas darbam. Pasākuma noslēgumā katrs pasākuma dalībnieks saņēma dāvaniņas no lieldraugiem “Dobeles dzirnavnieka” un SIA “Baltic Candlles”.

Esam gandarīti par jauko pasākumu, kurš tapa ar Dobeles novada pašvaldības, SIA “Dream”, “Dobeles dzirnavnieka”, SIA “Baltic Candlles”, SIA “Lustes”, muzeja “Pikšas” un DNCB radošās komandas atbalstu.

 

Atpakaļ uz tabulu

 

Godina Zemgales reģiona labākos bibliotekārus

2017. gada 17. maijā reģionālā semināra “Bibliotēka un sociālie mediji” ietvaros Latvijas Bibliotekāru biedrības Zemgales nodaļa pirmo reizi pasniedza balvu “Gada bibliotekārs Zemgalē 2017”, kuras mērķis ir izteikt atzinību Latvijas Bibliotekāru biedrības biedriem, izceļot vispārliecinošāko, aktīvāko un sekmīgāko bibliotekāru devumu, kas spēj iedvesmot citus bibliotekārus un bibliotekāru sabiedrību kopumā. Balvai tika izvirzīti pieci nominanti:

  • Viktoriju Agafonovu (Jelgavas pilsētas bibliotēka);
  • Daigu Jakušu (Vecumnieku novada Skaistkalnes bibliotēka);
  • Māru Ziemeli (Jelgavas novada Platones pagasta Lielvircavas bibliotēka);
  • Aelitu Ramani (Pilsrundāles bibliotēka);
  • Klāru Meņģeli (Dobeles novada Centrālā bibliotēka).

Mākslinieces Asnates Zuteres veidoto stikla balvu saņēma Dobeles novada Centrālās bibliotēkas Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja Klāra Meņģele, bet pārējos nominantus sveica, pasniedzot Atzinības rakstu.

 

Balvas “Gada bibliotekārs Zemgalē 2017” nominanti. Foto: Austris Auziņš, Jelgavas Vēstnesis.

 

Mākslinieces Asnates Zuteres veidotā stikla balva “Gada bibliotekārs Zemgalē 2017”. Foto: Jelgavas pilsētas bibliotēka.

Atpakaļ uz tabulu

LBB Zemgales nodaļas konference “Kā veicināt bērnu un jauniešu interesi par bibliotēku?”

LBB Zemgales nodaļas organizētajā konferencē “Kā veicināt bērnu un jauniešu interesi par bibliotēku?”, kas 2015. gada 13. maijā notika Jelgavas pilsētas bibliotēkā, piedalījās vairāk kā 70 bibliotekāri, kuru ikdiena saistīta ar darbu ar bērniem un jauniešiem.

Uzrunājot konferences dalībniekus, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš dalījās savās pārdomās par bibliotēku lomu bērnu un jauiešu radošuma attīstībā: “Jaunieši ir līdzvērtīgi un spējīgi darboties; mums tikai jārada interese. Ar rīkojumiem to nevar panākt, bet gan ar to, ka mēs raisām jauniešos radošumu un vēlmi izzināt; mums jāiemāca izzināt daudz dziļāk un jāattīsta prasmes meklēt un uzzināt. Bibliotēkām šeit ir ļoti būtiska loma, jo tās ir svarīga izglītības, prasmju un interešu attīstības sastāvdaļa.”

LBB Zemgales nodaļas vadītāja Līga Strazdiņa: “Visi runā par gaismas laikmetu. Gaisma ir izglītība. Ja gudrību pilnvērtīgi nevar saņemt ģimenē, iegūt skolā, tad to var atrast bibliotēkās. Rakstītā vārda krājums Latvijā ir neizmērojama bagātība un atslēga ir bibliotekāra rokās. Saulītē iecelt katra bērna sirsniņu, kas kāro atrast un izzināt – tas ir mūsu uzdevums.”

 

    

 

Konferences pirmajā daļā LNB Mācību centra mācību koordinētāja Vita Juraga un LNB Uzziņu un informācijas centra Informācijas pakalpojumu sektora galvenā bibliogrāfe Iveta Krūmiņa klātesošos iepazīstināja ar bērnu un jauniešu vajadzību izzināšanas un interaktīvas iesaistīšanas metodēm. Ar pārskatu par Starptautiskās Bibliotēku asociāciju federācijas (IFLA) Bērnu un jauniešu sekcijas aktivitātēm un pasaules bibliotēku labo praksi darbā ar bērniem semināra dalībniekus uzrunāja LBB priekšsēdētāja Kristīne Pabērza.

Konferences otrajā daļā notika Zemgales un Kurzemes bibliotēku darba pieredzes apmaiņa. Ar pieredzi dalījās:

  • Skrundas bērnu bibliotēkas vadītāja Inga Zalgaucka,
  • Bauskas bērnu bibliotēkas vadītāja Sarmīte Freimane,
  • Dobeles novada centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Brigita Baumane,
  • Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktore Lāsma Zariņa.

Konferences prezentācijas pieejamas Jelgavas pilsētas bibliotēkas mājas lapā: http://www.jzb.lv/bibliotekariem/latvijas-bibliotekaru-biedribas/konferences-prezentacijas/

 

Atpakaļ uz tabulu

Zemgales reģionālais publisko bibliotēku seminārs

2015.gada 4.novembrī

Bauskas Kultūras centrā, Kalna ielā 18

 

Programma

 

9.00 - 10.00              Reģistrācija, rīta kafija.

10.00                        Semināra atklāšana

                                    Bauskas novada Domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks

                                    Bauskas CB direktore Baiba Tormane

10.10-10.30              Mūzikas skola 

10.30-11.20             Bibliotēka - vietējās kopienas sociālo aktivitāšu un   komunikācijas

                                 centrs

  • Bauskas novads- Brunavas bibliotēkas vadītāja Ilze Kursiša
  • Dobeles novads- Bikstu bibliotēka vadītāja Baiba Šīmane
  • Pļaviņu novads- Klintaines bibliotēkas vadītāja Alita Kluša
  • Iecavas novads- Zorģu bibliotēkas vadītāja Aina Ezergaile
  • Jaunjelgavas novads- Staburaga bibliotēkas vadītāja Iveta Ločmele
  • Jelgavas novads- Sesavas bibliotēkas vadītāja Inta Strazdiņa

11.20 – 12.00           Pasaules bibliotekāru kongress - 2015                                

   Rīgas Centrālās bibliotēkas direktores vietniece Doloresa Veilande

12.00 - 12.30            Daudzveidīgas izvēles iespējas bibliotekāru profesionālajā pilnveidē

                                 un tālākizglītībā  

                                    LNB Mācību centra vadītāja Dženija Dzirkale- Maļavkina                    

12.30 -13.20             Informācijas drošība bibliotēkā

                                    Fizisko datu aizsardzības speciāliste Agnese Boboviča                        

13.20 - 13.25            Latvijas Bibliotekāru biedrības Zemgales nodaļas aktualitātes

                                    Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas direktora vietniece Dzintra Punga

13.30 -14.00            Ideju tirgus

14.00                       Sarunas un domu apmaiņa pie kafijas tases.

 

Atpakaļ uz tabulu

Zemgales reģionālais publisko bibliotēku seminārs

2014. gada 5. novembrī Bauskas Kultūras centrā notika Zemgales reģionālais publisko bibliotēku seminārs.

Semināra dalībniekus uzrunāja Bauskas novada Domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks un Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane.

Seminārā ar savu pieredzi un aktualitātēm dalījās Jelgavas, Dobeles, Ogres, Aizkraukles un Bauskas reģionu bibliotēkas.

LBB valdes priekšsēdētāja Kristīne Pabērza semināra dalībniekus uzrunāja ar prezentāciju “Publiskās bibliotēkas šodien un rīt: pasaulē un Latvijā”.

 

Semināra programma

 

 

Atpakaļ uz tabulu

Zemgales reģionālais publisko bibliotēku seminārs

Bauskas Kultūras centrā

2013. gada 13. novembrī

 

Programma

9.30                          Reģistrācija, rīta kafija.

10.00                        Semināra atklāšana

                                    Bauskas novada Domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks

                                    Bauskas CB direktore Baiba Tormane

10.05-10.25              Bibliotēku darba kvalitātes vērtējums Bauskas, Iecavas, Vecumnieku

                                 novadu bibliotēkās

   Kultūras ministrijas Bibliotēku un arhīvu nodaļas vecākā referente

   Vanda Bērziņa

10.25-11.00              Novadu bibliotēku radošās inovācijas pakalpojumu darbā

  • Jelgavas reģions
  • Dobeles reģions
  • Ogres reģions
  • Aizkraukles reģions
  • Bauskas reģions

11.00-11.15              Paveiktais projektā „Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku pārrobežu

                                 sadarbības tīkla izveidošana”

   Bauskas novada administrācijas Attīstības un plānošanas nodaļas

   vecākā speciāliste Egija Stapkēviča

11.15-11.30              VVBIS aktualitātes

                                    „Kultūras informācijas sistēmu centrs” VVBIS projekta vadītājs Aldis  

                                   Liepa

11.30-12.25              Ceļā uz jauno Latvijas Nacionālo bibliotēku

LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne

LNB Komunikāciju un mārketinga nodaļas vadītāja Signe Valtiņa

LNB Pakalpojumu departamenta direktore Anda Lamaša

12.25-12.40              Bibliotēku attīstības institūta prioritātes 2014.gadā un turpmākajos

                                 gados                              

                                    LNB Bibliotēku attīstības institūta direktors Andris Eglājs

12.40-13.05              Bibliotēku specializācija pakalpojumu ieviešanā bērniem un

                                 jauniešiem: starptautiskā un nacionālā perspektīva

                                    LNB Bērnu literatūras centra vadītāja, Latvijas Bibliotekāru biedrības                                  priekšsēdētāja Silvija Tretjakova

13.05-13.15              Latvijas Bibliotekāru biedrības Zemgales nodaļas aktualitātes

                                    LBB Zemgales nodaļas valdes priekšsēdētāja Līga Strazdiņa

13.15-14.00              Sarunas un domu apmaiņa pie kafijas tases.

_____________________________________________________________________________

 

14.00   Tematiskā pēcpusdienā „Ar saknēm un sirdi Bauskas novadā” tiksimies ar novadnieku aktieri Uldi Dumpi

 

Atpakaļ uz tabulu


Zemgales reģionālais publisko bibliotēku seminārs

Bauskas Tautas namā, Kalna ielā 18

2010. gada 2. novembrī

 

Programma

 

9.30       Reģistrācija, rīta kafija
10.00      

Semināra atklāšana

  • Bauskas novada Domes priekšsēdētājs Valdis Veips
  • Bauskas CB direktore Baiba Tormane
10.05-10.30      

Zemgales novadu bibliotēku aktualitātes

  • Jelgavas Zinātniskā bibliotēka
  • Bauskas Centrālā bibliotēka
  • Dobeles Centrālā bibliotēka
  • Ogres Centrālā bibliotēka
  • Aizkraukles pilsētas bibliotēka
10.30-11.00      

Brīva piekļuve zināšanām: IFLA's kongresa Gēteborgā vadlīnijas

Latvijas Bibliotekāru Biedrības prezidente Silvija Tretjakova

11.00-11.30      

Biblioteku attīstības pamatnostāgnes 2011.-2015. gadam

Latvijas Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs Jānijs Turlajs

11.30-12.00      

VVBIS attīstības vīzija

V/A "Kultūras informācijas sistēmas" VVBIS projekta direktors Aldis Liepa

12.00-12.30      

Bibliotēku mārketings

LNB rīkotājdirektore Dzintra Mukāne

12.30-13.00      

Pārskats par Latvijas Bibliotekāru biedrības Zemgales nodaļas darbu un jaunas valdes vēlēšanas

LBB Zemgales nodaļas vadītāja Aelita Ramane

13.00-13.30      

"Bez pagātnes nav nākotnes": ieskats Bauskas CB pieredzē projekta "Zudusī Latvija" īstenošanā

Bauskas CB galvenā bibliogrāfe Laimdota Ozoliņa

13.30      

Sarunas un domu apmaiņa pie kafijas tases

 

Atpakaļ uz tabulu


LBB ZN valdes priekšsēdētājas Aelitas Kalniņas ziņojums

par paveikto no 2004. - 2006. gada pavasarim

 

2004. gada 17. martā Jūs uzticējāt man pildīt valdes priekšsēdētājas pienākumus. Tas bija laiks, kad es tik ilgus gadus strādājot bibliotēkā, un kādreiz vēlējusies kļūt par šī pienākuma veicēju, jau biju nomierinājusies, jo visām ilgām taču reiz pienāk gals... Tas arī bija brīdis, kad Zemgales nodaļas Bibliotekāru biedrības darbs bija apstājies varbūt, lai atvilktu elpu, vai gaidīja citus darītājus. Darītājus ievēlējāt un mēs, valde, godprātīgi veicām savus pienākumus, apzinoties to, ka mēs esam profesionālas organizācijas sastāvā ar saviem mērķiem un uzdevumiem.

 

Ieskats vēsturē

 

Zemgales nodaļa dibināta 1990. gada 25. martā un izsenis bijusi darbīga, tradīcijām bagāta visu šo gadu garumā. Daudz kas mainījies pa šiem 16 gadiem un, jo īpaši tas, ka bibliotekāru saime gājusi līdzi laikam, mācoties, pilnveidojoties un sadarbojoties. Pārlasot iepriekšējo gadu atskaites, mani pārņēma patīkamas atmiņas par Zemgales Pūci, par Saieta avīzi, par Dīcošo odu, par Plūdoņa muzeja zaķēniem un lauka zupu, par to, kā esam pratuši sanākt, lai bagātinātos, izklaidētos un vienkārši pabūtu kopā. Biedrības pamatkodols nav daudz mainījies, bet tam ir pievienojušies tie, kuri savas darba gaitas uzsākuši bibliotēkās un, kuri labprāt dalās savā pieredzē un idejās. Biedrības mērķis nav biedru kvantitāte, bet gan katra indivīda apzināta nepieciešamība atrasties, būt profesionālā biedrībā un saņemt profesionāli-izglītojošu informāciju. Zemgales nodaļas Bibliotekāru biedrība bijusi aktīva arī algu jautājumu risināšanā un Bibliotēku likuma izstrādē. Biedrībai bijuši arī ļoti grūti „būt vai nebūt" laiki, taču tie ir laimīgi pārdzīvoti un biedrība, manuprāt, sekmīgi darbojas joprojām.

 

Atskaites periods no 2004.-2006.g.

 

Atskaites periodā no 2004. gada 17. marta līdz š.g. 12. aprīlim biedrības darbu organizēja jūsu vēlēta valde, kuras sastāvā bija : Aelita Kalniņa, Dzintra Punga, Anda Bulle, Kristīne Hveckoviča, Gunita Švintecka, Valentīna Tarvide, Brigita Krauze, Ingrīda Krieķe, Lilita Belova, Ilga Straume, Maija Šmite. Divu gadu laikā padarīts sekojošais:

Izstrādāti un noorganizēti 4 semināri - projekti — „Bērni un lasītprieks", „Radoša pieeja bibliotēkas krājuma veidošanai", „Bibliotekārs-radoša personība virtuālajā laikmetā" un „ Bibliotēka-mēdiju krātuve jeb kā uzlabot informatīvo pakalpojumu kvalitāti", kurus finansiāli atbalstīja KKF;

Ekskursija visiem kopā uz Tukuma pusi un katrs rajons uz Ventspils gaismas pili brauca lūkoties;

Sakopšanas talka pavasarī;

6 valdes sēdes;

Nolasīti 2 ziņojumi LBB ikgadējās konferencēs;

Pārstāvētas Zemgales nodaļas intereses LBB valdes sēdēs;

1 e-pārvaldes akcija, kad izmantojām elektronisko pastu kā saziņas līdzekli, lai operatīvāk risinātu dažādus jautājumus.

1 labs ierosinājums 2005. gadā - Biedru naudu 50% atmaksa atpakaļ rajoniem, lai izlietotu ekskursijām utt.

 

Vai tas ir daudz vai maz? Par to jāspriež jums visiem, tāpēc, lūdzu, aizpildiet mūsu izdalītās anketas, kurās izsakiet patiešām savas patiesās domas, vēlmes, jo savu darbu organizējam balstoties uz jūsu ieteikumiem.

Jums iesaku rūpīgi izvērtēt mūsu darbu, apdomāt jaunās valdes kandidātus, jo 2 gadi nav ilgs laiks, lai paveiktu grandiozas lietas, bet pietiekošs, lai gūtu jaunu pieredzi pasākumu organizēšanā, projektu izstrādē un, lai prastu savienot savu tiešo darbu ar sabiedrisko pienākumu veikšanu.

Nobeigumā, vēlos aicināt savu komandu priekšā, lai pateiktos par mūsu kopējo darbu, bet jo īpaši, Dzintrai Pungai, kas man bija lielisks atbalsts visus šos gadus. Paldies Zinātniskās bibliotēkas direktorei, jo mums netika liegta pulcēšanās vieta un tiem ZB kolēģiem, kuri darīja visus mazos darbinus.

 

Aelita Kalniņa

Atpakaļ uz tabulu


"Bibliotekārs - radoša personība virtuālajā laikmetā"

Tāda ir Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Zemgales nodaļas, kam šogad aprit 15 gadu, 14. saieta semināra tēma.

Seminārs notiks 27. aprīlī Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā pulksten 10. Uz to ieradīsies bibliotekāri no Jelgavas, Dobeles un Bauskas.

Semināra mērķis - rosināt bibliotekārus radošāk pievērsties bibliotekāro pakalpojumu uzlabošanai un sevis pilnveidei. Referāturs lasīs Daina Reinfelde no JPIC ("Radošums - veiksmīgas darbības garants"), Baiba Sporāne no LU ("Bibliotekāra personība mūsdienās" un Lita Hofmane no LNB ("Radošs bibliotekārs datorlaikmetā"). Noslēgumā paredzēta diskusija.

Aprīlis ir spodrības mēnesis, to izsludinājuši arī bibliotekāri. No 18. aprīļa līdz 16. maijam katrā rajonā atsevišķi bibliotēkas izvērtēs sakopjamās teritorijas un vienosies kopējā darbā. Jelgavas pilsētas un rajona bibliotekāri dosies palīgā Kalna Būriņu saimniekam, lai sakoptu viņa skaisto sētu, kurā laipni gaidīts ikviens. 

LBB Zemgales nodaļas valde novēl katram lasītājam savu bibliotēku, radošu un profesionālu bibliotekāru un lielāku pašvaldību atbalstu literatūras iegādei! 

Raksts no laikraksta "Zemgales ziņas", 2005. gada 23. aprīļa numura

Atpakaļ uz tabulu

 

LBB Zemgales nodaļas vadītājas Aelitas Kalniņas ziņojums LBB 8. kongresā

2005. gada 23. februārī

 

Zemgales nodaļai šogad apritēs 15. gadskārta un visu šo gadu laikā biedrības darbs balstījies uz enerģiskiem bibliotekāriem, kuri spējuši apvienot un iedvesmot bibliotekārus no Jelgavas, Bauskas un Dobeles. Mēs necīnāmies par kvantitāti, bet cenšamies radīt patiesu vēlmi atrasties profesionālās biedrības pulkā.

 

ZN darbs 2004. gadā 

Patlaban nodaļas sastāvā ir 84 bibliotekāri - no Bauskas - 40, Jelgavas - 34 un no Dobeles -10. Gada laikā spējām atgūt savu biedru uzticību, piedāvājot izglītojošus seminārus, lekcijas, ekskursijas un informācija par biedrības aktivitātēm tika ievietota Jeigavas Zinātniskās bibliotēkas mājas lapā.

 

Semināri: 

Pirmais seminārs "Bērni un lasītprieks" (28.04.2004.) sniedza brīnišķīgu baudījumu gan tiem, kas strādā ar bērniem, gan pārējiem, jo Aijas Kalves erudīti-kolorītais stāstījums par bērnu literatūru; Solvitas Mētras-Ozoliņas sniegtais ieskats brīnumpasaku noslēpumos paliks atmiņā uz ilgu laiku.

Otrais seminārs "Radoša pieeja bibliotēkas krājuma veidošanai" (22.09.2004.) deva jaunu mazliet reakcionāru skatījumu uz mūsu bibliotēku krājumiem un tas nāca visai savlaicīgi, jo piemēram, Jelgavā filiāibibliotēkās sākās retrospektīvā kataloģizācija.

 

Ekskursijas: 

Jau kuro gadu pārliecināmies, ka ekskursijā objektīvu iemeslu dēļ visiem nodaļas biedriem kopā izdodas aizbraukt tikai vienreiz. Un pērn bijām Tukuma pusē, kad apciemojām Tukuma pilsētas bibliotēku un daudzas citas tās puses ievērojamas vietas, kā arī neizpalika pikniks jūras malā. Tādi izbraucieni ļoti saliedē un dod iespēju kolēģiem dalīties pieredzē, apmainīties idejām un tīri cilvēcīgi nostiprina draudzīgas attiecības.

Tādi pasākumi tika organizēti Zemgales nodaļā 2004. gadā, bet katrā rajonā atsevišķi bibliotekārajā darbā notiek daudzas, interesantas lietas.

Bauskā — gatavojoties bibliotēku akreditācijai, organizēja konkursu "Labākā rajona bibliotēka" un nominēja lecavas bērnu bibliotēku. Jāteic, ka Bauskā šāda veida konkursi tiek organizēti ļoti mērķtiecīgi un pārdomāti. Tāpat Bauskas rajons dodas regulāros pieredzes apmaiņas braucienos un aizvadītajā gadā bijuši pie Rīgas, Preiļu rajona, Pasvāles un Igaunijas kolēģiem.

Jelgavā  — aktīvi strādājām pie projektiem un pērn lielu uzmanību pievērsām bibliotekāru tālākizglītībai, jo īpaši pagastu bibliotekāriem, kuros parādījusies vēlme mācīties. Tika izstrādāts Tālākizglītības projekts Jelgavas rajona un pagastu bibliotekāriem, kuru atbalstīja VKKF. Rezultātā vairāk kā 20 bibliotekāriem tika dota iespēja ar minimāliem līdzekļiem gūt jaunas zināšanas sev ierastā vidē. Jelgavas rajonā nenotiek intensīva automatizācija, jo no 33 pagastu bibliotēkām tikai 7 ir interneta pieslēgums, bet tas netraucē vienai pagasta bibliotēkai kļūt par informācijas centru savā pagastā.

 

Bibliotekāros noris pozitīva tendence — savas vērtības apzināšanās, jo daudzās pašvaldībās savu bibliotekāru darbu novērtē, atzīst un sniedz nepieciešamo atbalstu — paplašina telpas, lai ierīkotu jaunas lasītavas, palielina finansējumu literatūras iegādei un atbalsta bibliotekāra tālākizglītību.

Tas iedvesmo pārējos un kolēģi saprot, cik nozīmīgs ir viņu darbs.

Dobelē  — kolēģi ļoti daudz un intensīvi strādā pie dažādiem projektiem, pirmkārt, lai Centrālā bibliotēka beidzot iegūtu jaunas, atbilstošas telpas un šis projekts stājas spēkā jau ar 1 .aprīli. Tāpat VVBIS projekta ietvaros uzsākta bibliotēkas automatizācija, iegādāta ALISE un lēni, bet pakāpeniski norit interneta pieslēgumu izveidošana pagastu bibliotēkās.

Dobeles rajonā darbojas radoši bibliotekāri un pateicoties viņiem, par mūsu biedrības darbu tiek informēti un iesaistīti arī citi kolēģi.

 

Nezinu, vai bibliotekāru biedrība var ko globāli ietekmēt — palielināt algas, pieprasīt eiroremontu vai jaunas telpas kādai bibliotēkai, taču zinu, ka profesionāls padoms un atbalsts vienmēr tiks saņemts.

Paldies Jums! Un visiem mums novēlu nestāvēt kautrīgi malā, bet izteikties, iebilst, dot padomus, jo tikai kopā mēs varam problēmu padarīt par izaicinājumu.

 

Aelita Kalniņa

Atpakaļ uz tabulu

 

LBB Zemgales nodaļas seminārs "Bērni un lasītprieks", 12. saiets

2004. gada 28. aprīlī

Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā, Akadēmijas ielā 26

 

10.30-11.30    

Pārskats par 2003. gadā izdoto latviešu literatūru bērniem. 

Aija Kalve, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas docētāja

11.30-12.30    

Kur slēpjas brīnumpasakas spēki? Kā to iegūt? Ko ar to darīt?

Solvita Mētra - Ozoliņa, Mag. Psych., LU psiholoģijas doktorante

12.30-13.00    

Kafijas pauze

13.00-14.00    

Darbs ar bērniem Latvijas bibliotēkās

Silvija Tretjakova, LNB Bērnu literatūras centra vadītāja

14.00-15.00    

Bibliotēku iespējas darbā ar bērniem un jauniešiem. Pieredze.

Anda Bulle, Bauskas bērnu bibliotēka

Gunda Akermane, Dobeles bērnu bibliotēka

Kristīne Hveckoviča, Jaunbērzes pagasta bibliotēka

Irīna Ķuse, Jelgavas bērnu bibliotēka "Zinītis"

     

 

      J. Rozes apgāda grāmatu galds

 

Atpakaļ uz tabulu


LBB Zemgales nodaļas 11. saiets

Raksts iegūts no 2002. gada laikraksta "Latviešu avīzes" 10. numura

Aizvadītās nedēļas nogalē Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā 11. reizi notika Zemgales bibliotekāru salidojums. Bibliotekāri tikā, lai pārspriestu kopīgās problēmas, dalītos pieredzē par savu maz apmaksāto, bet sabiedrībai ļoti vajadzīgo darbu. Salidojumu organizēja Latvijas bibliotekāru biedrības Zemgales nodaļa, Ozolnieku pagasta bibliotēka un Jelgavas Zinātniskā bibliotēka. Piedalījās Bauskas un Dobeles rajonu centrālās bibliotēkas. 

 

Kas attālina no informētas sabiedrības?

 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas attīstības institūta direktore, Latvijas bibliotekāru biedrības prezidente Anna Mauliņa pozitīvi novērtēja Jelgavas un rajona bibliotēku darbu. Viņa atzīmēja, ka visas 34 Zemgales publiskās bibliotēkas strādā ar pilnu atdevi. Ne katrs novads var lepoties ar tik augsti kvalificētiem darbiniekiem informatīvo pakalpojumu sfērā, jo gandrīz vai katram otrajam bibliotekāram ir augstākā izglītība, kas nodrošina augstu lasītāju apkalpošanas līmeni.

Sevišķus panākumus, pēc A. Mauliņas vārdiem, ir sasniegusi Jelgavas Zinātniskā bibliotēka. Tomēr, līdz ar panākumiem, ir arī problēmas.

Latvijas bibliotēkām visaktuālākā problēma ir maksas pakalpojumi un jaunu grāmatu iegāde. Piemēram, 1989. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka katru dienu nopirka ap 500 grāmatu, bet 1995. – tikai 45. Straujais grāmatu iepirkšanas samazinājums liecināja par krīzi. Bet lasītāji, par laimi, bibliotēkas nepameta un šī, it kā bezizejas situācija ar laiku izzuda. Pamazām valstī nodibinājās lasītāju klubi, pakāpeniski tika ieviesti maksas pakalpojumi, tāpēc bibliotēkas izdzīvoja.

Bet tieši maksas pakalpojumi, pēc A. Mauliņas domām, ir lielākās briesmas, kas draud mūs attālināt no informētas sabiedrības. Kā zināms, maksa par interneta lietošanu bibliotēkās vēl ir pietiekoši augsta. Latvijā tā ir no divdesmit santīmiem līdz divarpus latiem stundā. Igaunijā, piemēram, šo pakalpojumu iedzīvotāji saņem bez maksas, visus izdevumus sedz valsts.

Jautājums par interneta trūkumu Latvijas bibliotēkās, tiek izskatīts pat starptautiski. Privātajos salonos par vienu internetā pavadīto stundu jāmaksā 50-60 santīmu, bet bibliotēkās šis pakalpojums izmaksā daudz dārgāk. Bibliotēkas atrodas pašvaldību pārziņā, bet tās ir spiestas noteikt izcenojumus pēc starptautiskām interneta pakalpojumu sniedzēju cenām.

Pēc A. Mauliņas domām, tas ir absolūti nepareizi, jo gandrīz visā pasaulē šie pakalpojumi bibliotēku apmeklētājiem ir ļoti lēni vai vispār bezmaksas. Augstā interneta lietošanas cena Latvijas iedzīvotājiem ir nopietns šķēslis nepieciešamās informācijas ieguvei. No tā izriet, ka ieejot ES, Latvijas iedzīvotājiem būs grūtāk konkurēt darba tirgū.

Turklāt Latvija tādēļ zaudē iespēju piedalīties vairākās starptautiskās programmās. Viens no planētas bagātākajiem cilvēkiem Bils Geitss radījis privāto Bibliotēku atbalsta fondu. Šogad 1 miljonu dolāru no šī fonda ieguva kāda Kolumbijas pilsēta, kur par šo naudu tika datorizētas visas šīs pilsētas bibliotēkas. Jāatzīmē, ka viens no noteikumiem, lai piedalītos Bila Geitsa fonda naudas līdzekļu ieguvē, ir bezmaksas pakalpojumi bibliotēkās pretendenta valstī.

Acīmredzot nāksies izdarīt izmaiņas Bibliotēku likumā, jo “galvenajiem pakalpojumiem”, pie kuriem pieder arī internets, jābūt bezmaksas. Nevajag aizmirst arī to, ka bibliotēkas funkcioonē no nodokļu maksātāju naudas.

Diemžēl valsts finansējums bibliotēkām ir pārāk mazs. Iepriekšējos gados tas bija pastāvīgs – 26000 latu gadā. 2002. gadā, palīdzot Kultūrkapitāla fondam, tika iegūti 100000 lati, Uztrauc tas, ka nākamgad grāmatām tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN), proti, no 1. janvāra grāmatas kļūs dārgākas par 11 – 12 procentiem, bet periodiskie izdevumi – par deviņiem procentiem.

Kā atzīmēja A. Mauliņa, daudz kas būs atkarīgs no jaunās valdības – “Jaunā laika” (gan ar, gan bez pēdiņām), kā arī no jaunā kultūras ministra. Ir cerība, ka arī vietējās pašvaldības pārskatīs savu politiku attiecībā uz bibliotēku finansēšanu.

 

Jāuzsāk bibliotēku akreditācija

 

Kā uzskata Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas direktore Aija Nadziņa, pašlaik pati aktuālākā problēma ir bibliotēku vadītāju apmācība un bibliotēku akreditācijas procesa uzsākšana. Pēc tās katra bibliotēka iegūtu noteiktu statusu. JZB, piemēram, pretendē uz Zemgales reģionālās bibliotēkas statusu, kas noteikts ar likumu un ar atbilstošu valsts finansējumu.

JZB un tās trīs filiālēs – “Miezītes bibliotēka”, “Pārlielupe” un bērnu bibliotēka “Zinītis” strādā 41 bibliotēku speciālists. Viņu vidējā darba alga (ieskaitot tehniskos darbiniekus) ir 104 lati.

Diemžēl, pašvaldība Zinātniskajai bibliotēkai var sniegt visai ierobežotu palīdzību. Jelgavā siltumapgāde un parādu apmaksa vēl joprojām ir vissāpīgākās problēmas, tās skar arī bibliotēku.

Pašlaik Jelgavā grāmatu un periodikas iegādei ir atvēlēti 13 santīmi uz vienu iedzīvotāju gadā, t.i. intelektuālajām vajadzībām iedzīvotājiem ir iedalīti ļoti maz līdzekļu. 2002. gada sākumā jelgavniekiem grāmatu iegādei bija iedalīti 9505 lati, bet daļu no šīs naudas bija jānovirza bibliotēku uzturēšanai. Tādēļ, no oktobra līdz gada beigām neviena Jelgavas bibliotēka nevarēs iegādāties nevienu grāmatu. Atliek cerēt uz jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri ir izdoti un drīz stāsies spēkā. Noteikumi paredz normatīvus, pēc kuriem “minimālā apgāde ar grāmatām un periodiku pieaugs līdz 30 santīmiem uz vienu pašvaldības iedzīvotāju”. Ieviest šos noteikumus reālajā dzīvē nebūs vienkārši.

 

Visu laiku pārkārtoties

 

“Desmit gadi bibliotekāriem pagājuši, lai nemitīgi pārkārtotos”, - savā uzrunā atzīst Jelgavas rajona kultūras inspektore Dzintra Zimaiša. Viņa atzīmēja arī neatslābstošo kultūras lomu mūsdienu sabiedrībā un atgādināja, ka bibliotekāriem vienmēr jātiecas būt konkurētspējīgiem sabiedrisko pakalpojumu tirgū. “Reformu laiks vēl nav beidzies, tās vēl joprojām mūs skar. Kopš datorizācijas ieviešanas bibliotēkās, mēs priecājamies par katru jaunu datoru, katru interneta pieslēgumu, bet par svarīgāko faktoru paliek zināšanas, nemitīgi centieni apgūt jauno”.

Par vienu no kvalificēta bibliotēkas kolektīva svarīgāko darbu ir kļuvusi prasme sastādīt projektus. Šādu “plānu” algoritmus salidojuma dalībniekiem izklāstīja Latvijas Naiconālās bibliotēkas pētnieciskās nodaļas darbiniece Daiga Raļļa. Viņa iepazīstināja arī ar dažādu finansu “donoru” – starptautisko privāto un kooperatīvo fondu klasifikāciju un noteikumiem. D. Raļļa brīdināja projektu sastādītājus no iespējamām kļūdām un atgādināja par to, ka nauda, kas nav izmantota pilnībā un noteiktajā laikā, jāatdod donoram, kā arī izskaidroja PVN atgriešanās mehānismu starptautiskā projekta iesniedzējam.

Interesanti atzīmē, ka ES vidēji tiek atbalstīts katrs devītais bibliotēku izstrādātais projekts, Latvijā – katrs piektais. Jelgavā un rajonā šobrīd realizējas 16 dažādi projekti. Tas ir labs rezultāts, bet jāatgādina par to, ka projektu veidošana ir labprātīgs pasākums un netiek atmaksāts materiāli. Anglijā, piemēram, projektu izstrādātāji saņem tā saucamo “priekšprojektu” naudu, kas stimulē bibliotēku darbiniekus ieviest projektus, un tātad arī pilnveidot sabiedrisko bibliotēku darbību.

Salidojuma noslēgumā tika uzklausīta Latvijas bibliotekāru biedrības Zemgales nodaļas vadības atskaite un pārvēlēta tās priekšsēdētāja. Par tās līderi tika ievēlēta Dobeles centrālās bibliotēkas direktore Loreta Klaipa.

 

Atpakaļ uz tabulu

 

LBB Zemgales nodaļas vadītājas Ingas Buholcas pārskata ziņojums

2002. gada 30. janvārī


Latvijas Bibliotekāru Biedrības Zemgales nodaļa pastāv jau 11 gadus un apvieno 85 bibliotekārus no Bauskas, Dobeles un Jelgavas pilsētām un rajoniem. Jāatzīst, ka vismazākais biedru skaits ir Dobelē, un te nu "akmens būtu jāmet" rajona galvenās bibliotēkas vadības dārziņā, kas ar savu nostāju nav veicinājusi bibliotekāru ieinteresētību profesionālās organizācijas dalībā. Aizvadīto gadu lielākais pasākums mūsu nodaļā bija 10. saiets un konkurss "Zemgales Pūce 2000", tādējādi atzīmējot Zemgales reģionālās nodaļas 10 gadu pastāvēšanu. Ir grūti runāt par bibliotekāru biedrības problēmām neskarot pašu bibliotēku problēmas. Tās ir cieši saistītas. Tādēļ gan mūsu nodaļas, gan LBB organizētie pasākumi ir vērsti uz to problēmaspektu loku, kas pastāv Latvijas un Zemgales bibliotekārajā sabiedrībā. Mūsu bibliotēkās ienāk automatizācija. Vēl pirms dažiem gadiem dators pagasta bibliotēkā bija tāls sapnis, bet nu tā ir realitāte, bet pēc dažiem gadiem — jau ikdiena. Bauskas un Jelgavas rajonā no 1997. gada uzsākta bibliotekāro procesu automatizācija un izveidots visu rajona Tautas bibliotēku elektroniskais kopkatalogs, kurā dati ievadīti no 1998. gada un šis darbs tiek turpināts. Jelgavas rajonā par pašvaldības līdzekliem ir automatizēta tikai viena - Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenes bibliotēka, Ozolnieku pagasta bibliotēka apgādāta ar datortehniku un interneta pieslēgumu, vairākās (3) bibliotēkās iegādātas kopējamās iekārtas. Dobeles rajonā elektroniskais kopkatalogs netiek veidots, jo rajona centrālajā bibliotēkā ir tikai 3 datori, IIS ALISE principā netiek izmantota. Divos Dobeles rajona pagastos Aizstrautnieku un Penkules —ar Sorosa fonda atbalstu ierīkoti SIPP.

Sorosa fonda Latvija atbalstītā projekta rezultātā Bauskas Centrālā bibliotēka 2000. gadā ieguva pastāvīgo Interneta pieslēgumu. Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu Bauskas Centrālā bibliotēka 2001. gadā ir iesākusi veidot novadpētniecības datubāzes elektroniskās versijas. 2001. gadā īslīces pagasta 1. bibliotēkā, arī Sorosa fonda Latvija atbalstītais projekts, tika atvērts SIPP. Bauskas bērnu un Iecavas bērnu bibliotēkas strādā ar IIS ALISE. Par rajona līdzekļiem šajā gadā Bauskas rajonā tiks realizēts Interneta pastāvīgā pieslēguma projekta I posms, kurā ietvertas arī pagastu bibliotēkas.

Pagastu bibliotēku automatizācija šobrīd Latvijā ir kļuvusi par ļoti aktuālu problēmu. Nebūs daudz tādu pašvaldību, kas atļausies atteikties no jauno grāmatu un preses izdevumu iegādes par labu datortehnikai, interneta un bibliotēku programmatūrai, kas sastāda 1/3 vai pat pusi no bibliotēkas gada kopbudžeta. Par šo problēmu tika runāts LBB rīkotajā vasaras seminārā "Jaunie laiki bibliotēkās: zināšanas un dzīves kvalitāte" Gulbenes rajona Stāmerienā, kur Ozolnieku pagasta bibliotēkas vadītāja I.Krieķe uzstājās ar referātu "Pagastu bibliotēku automatizācija — sabiedrības informācijas garants".

Par bibliotēku automatizāciju Zemgalē un Vidusdaugavas reģionā tiks runāts satelītkonferencē, kas 27. februāri notiks Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā, kurā aktīvi piedalīsies arī ZNBB biedri.

Līdz ar jauno tehnoloģiju ienākšanu bibliotēkās, darba pienākumi bibliotēkās nesamazinās, tie tiek atviegloti, taču tradicionālais darbs ar fondu un lasītājiem paliek. Līdz ar to viena un pat divu darbinieku bibliotēkā veicamo darbu kļūst arvien vairāk. Mazāk laika atliek novadpētniecībai, dažādu kartotēku veidošanai. Tomēr gribētos uzsvērt, ka bibliotēkas uzdevums ir tās lasītāju intereses, vēlmes un vajadzības un to apmierināšana, izmantojot gan tradicionālos, gan modernos informācijas avotus.

Jelgavas rajonā aizvadītais gads bijis nozīmīgs ar juridisko dokumentu sakārtošanu bibliotēkās. Bibliotēkas vairāk sevi apzinās kā patstāvīgas iestādes, tām ir sava loma un noteikta vieta pagasta vai pilsētas infrastruktūrā. Lielākā daļa bibliotēku jūt vietējās pašvaldības ieinteresētību un atbalstu, jo pēdējos gados piešķirti vairāk līdzekļu grāmatu un preses iegādei, ērtāku un mājīgāku telpu izveidei un darbinieku tālākizglītībai. Te jāuzteic Iecavas (6 bibliotēkas), Vecumnieku (4 bibliotēkas), Codes, īslīces Bauskas rajona pagastu pašvaldības. Ozolnieku, Elejas, Kalnciema, Līvbērzes pagastu pašvaldības Jelgavas rajonā. Bibliotēkas aktīvi strādājušas bibliotēku fonda un bibliogrāfiskā uzziņu aparāta pilnveidošanā, latvisko tradīciju izzināšanā un kopšanā, kultūrvēsturiskā mantojuma apgūšanā un lietotāju pieprasījuma maksimālā apmierināšanā. Nosacīti visas pagastu bibliotēkas var iedalīt trīs grupās: pie pirmās grupas pieder lielas stabilas bibliotēkas ar izglītotiem kadriem, labu materiālo bāzi, telpām; otrā grupa ir neliela apjoma bibliotēkas ar vienu darbinieku; trešo grupu sastāda bibliotēkas, kurās ir vāji kadri, vāja materiālā bāze.

Īpaši jāatzīmē aizvadītā gada lielākais darbs daudzās novada pagastu bibliotēkās grāmatu fonda inventarizācija un reklasifikācija. Par ko tika runāts Zemgales nodaļas organizētajā vasaras radošā darba nometnē Bauskas raj. Ceraukstes pagasta "Lejeniekos". Nometnes laikā bibliotekāri apsprieda aktuālus darba jautājumus (novadpētniecība, darbs ar bērniem, maksas pakalpojumi, automatizācija), kā arī atpūtās - sagaidīja vasaras saulgriežus, pina vainagus, apdziedāja "Lejenieku" mājas un laukus. Tas arī ir LBB Zemgales nodaļas organizēto pasākumu galvenais uzdevums pulcināt kopā bibliotekārus, lai nepiespiestos apstākļos pārrunātu savas problēmas, dalītos savos priekos un bēdās.

Aizvadīto gadu lielākais pasākums mūsu nodaļā bija 10. saiets un konkurss "Zemgales Pūce 2000", tādejādi atzīmējot Zemgales reģionālās nodaļas 10 gadu pastāvēšanu.

2001. gadā piedalījāmies vairākos LBB (Latvijas Bibliotekāru biedrības) pasākumos- I. Buholca - LBB gadskārtējā konferencē 1.februārī, Sēlijas novada bibliotekāru biedrības konferencē "Kāds tu būsi, nākotnes lasītāj?" 19. aprīlī Aizkrauklē. Atsaucību guvušas novadpētniecības sekcijas rīkotās novadpētniecības konferences. Pati ar sajūsmu atceros Bibliogāfijas sekcijas organizēto braucienu pa Nīderlandes bibliotēkām. Bauskas Centrālas bibliotēkas direktore atzīmē, ka no 2002. gada janvāra abas pilsētas bibliotēkas pārgājušas pilsētas Domes pārziņā, kas domājams, kaut daļēji atrisinās daudzās sasāpējušās problēmas. Viena no galvenajām ir telpu jautājums, jo bibliotēka atrodas 3. stāvā, līdz ar to apgrūtinot iespēju noklūt tur cilvēkiem ar kustību traucējumiem un vecāka gada gājuma cilvēkiem. Domājams, ka bibliotēku telpu jautājums ir aktuāls daudziem rajoniem, tādēļ nepieciešams rast risinājumu valstiskā līmenī. Runājot par telpām, Jelgavas rajonā iepriekšējais gads bijis veiksmīgs , jo trīs bibliotēkas Kalnciema pilsētas pieaugušo un bēmu, kā arī Vilces pagasta Ķīves bibliotēkas ieguvušas jaunas telpas, kas remontētas un rekonstruētas par pašvaldības līdzekļiem. Dobeles rajonā aizvadītajā gadā divas pagasta bibliotēkas ir apvienotas, Dobeles pagasta bibliotēkā atvērta jauna lasītava.

Noslēgumā man gribētos cerēt, ka situācija pilsētu un pagastu bibliotēkās uzlabojas, kaut arī tas nenotiek tik ātri kā mums to gribētos. Bieži nāks izlīdzēties ar bibliotekāra entuziasmu, jo pašvaldību piešķirtie līdzekļi bibliotēku fondu papildināšanai ir nepietiekoši, bet lasītāju vēlmes, kā jau zināms, pieaug ar katru dienu.

Bet daudz kas jau ir pašu bibliotekāru rokās. Nav noslēpums, ka tur, kur ir aktīvākie bibliotekāri , ir arī saprotošākās pašvaldības un līdz ar to arī labākās bibliotēkas.

 

Atpakaļ uz tabulu

 

LBB Zemgales nodaļas bibliotekāru vasaras radošā nometne "Lejeniekos"

UZRUNA 

LBB Zemgales novada Bibliotekāru biedrības 

vasaras radošā darba nometnē 

Bauskas rajona Ceraukstes pagasta "Lejeniekos" 

 

LBB ZN vienpadsmit pastāvēšanas gadu laikā šī ir ceturtā vasaras radošā darba nometne. 1991. un 1992. gadā vasaras nometnes "Pie dīcošā oda" organizēja Jelgavas pilsētas un rajona bibliotekāri, bet kā šo pasākumu sirdi un dvēseli visi atceras Zaļenieku bibliotekāri Aritu Liepiņu. Viņa bija šo nometņu idejas autore. 1998. gadā Zemgales bibliotekāri satikās Tērvetē Jāņa Rapas mājās "Ķipos". Par šīs nometnes organizēšanu mums jāpateicas Dainai Ozolai no Dobeles.

"Šodien mēs esam satikušies ceturtajā vasaras radošā darba nometnē, šeit Vila Plūdoņa dzimtajās mājās "Lejeniekos", par kuram pats dzejnieks teicis:

"Te manas būtības dziļakās saknes tveras..."

Prieks redzēt šeit drosmīgos bibliotekārus, kas nenobijās no sliktiem laika apstākļiem. Tas arī ir bijis un būs šādu pasākumu galvenais uzdevums — pulcināt kopā bibliotekārus, lai nepiespiestos apstāklos pārrunātu savas problēmas, dalītos savos priekos un bēdās.

Jā, man gribas uzsvērt , arī priekos! Jo , lai ari bieži vien mums liekas, ka darba ir daudz, naudas maz, tomēr paskatoties apkārt, redzam, ka situācija kaut vai maziem solīšiem, bet uzlabojas. Mūsu bibliotēkās ienāk automatizācija. Vēl pirms dažiem gadiem dators pagasta bibliotēkā bija tāls sapnis, bet nu tā ir realitāte, bet pēc dažiem gadiem — jau ikdiena. Līdz ar jauno tehnoloģiju ienākšanu bibliotēkās darba pienākumi bibliotēkās nesamazinās, tie tiek atviegloti, taču tradicionālais darbs ar fondu un lasītājiem paliek. Līdz ar to viena un pat divu darbinieku bibliotēkā veicamo darbu kļūst arvien vairāk. Mazāk laika atliek novadpētniecībai, dažādu kartotēku veidošanai. Tomēr gribētos uzsvērt, ka bibliotēkas uzdevums ir tās lasītāju intereses, vēlmes un vajadzibas un to apmierināšana izmantojot gan tradicionālos, gan modernos informācijas avotus. Par mums visiem aktuālām tēmām diskusijas norisināsies mazliet vēlāk, tādēļ es aicinu visus kolēģus būt aktīviem, piedalīties diskusijās.

Novēlu veiksmīgas šīs divas dienas. Jauku laiku, labu garastāvokli!

Gribu nobeigt ar I.Kalnāres dzejoli:

"Vij vainagu no zelta skarām,

Vij vainagu no jāņuzālēm garām-iss Jāņu laiks.

Starp birzīm pļavām meklē taku,

Un izsmel pasauli kā, prieka aku-Īss Jāņu laiks..."

 

Zemgales novada bibliotekāru biedrības vasaras radošā nometne

2001. gada 19.-20. jūnijam

V. Plūdoņa dzimtajās mājās "Lejeniekos"

Bauskas rajonā

 

Dienas kārtība

 

19. jūnijs    
10.30-11.00    Ierašanās Ceraukstes pagasta "Lejeniekos"
11.00-12.30   Dalībnieku iepazīšanās un nometnes ierīkošana
12.30-13.30  

Nometnes atklāšana

  • Silvija Liniņa, LBB priekšsēdētāja
  • Inga Buholca, LBB ZN vadītāja
13.00-14.00  

Pusdienu zupa

14.00-17.00  

Nodarbības:

  1. Novadpētniecības darba nozīmīgākie virzieni publiskās bibliotēkās. (Pieredzē dalās Gunta Romanovska (Cēsu RCB), Ingrīda Krieķe (Ozolnieku bibliotēka), Laimdota Ozoliņa (Bauskas RCB))
  2. Lasīšanas seminārs. Silvija Tretjakova, Bērnu literatūras centrs
  3. Sabiedriskā Interneta pieejas punkta galvenie darba aspekti (Ērika Pelcere (Bauskas RCB), Aina Pika (Bauskas rajo., Īslīces pag., 1. bibliotēka)
  4. Problēmas un risinājumi reklasifikācijas darba jomā. Inga Buholca, Ozolnieku bibliotēka
17.00-18.00  

Tematiskā pēcpusdiena:

  • izstāde - "kad papardei uzzied sidraba zieda, redz rūķīšus griežamies dejā" V. Plūdonis
  • skaļā lasīšana
  • dzīvās bildes
  • dzejas montāža
  • tikšanās ar Plūdoni u.t.t., radošās nomentes dalībnieku izpildījumā
19.00  

Sagaidīsim Līgo nakti

  • vainagu pīšana
  • istabas pušķošana
  • aplīgošana
  • Jāņu rituāli
  • alus, siers, pīrāgi
  • peldēšanās Mūmelē
20. jūnijs  

 

03.29.   Saullēkta sagaidīšana
9.00   Brokastis
9.30-11.30   Viļa Plūdoņa memoriālā muzeja apskate, iepazīšanās ar dzejnieka iemīļotajām takām un atdusas vietu.
11.30-14.00   Ciemošanās kolekcionāra dzejnieka Rūdolfa Saulāja mājās
14.00   Atvadas līdz nākošai vasarai, nu jau Pokaiņu mežā

 

Atpakaļ uz tabulu

 

LBB Zemgales nodaļas priekšsēdētājas ziņojums

LBB gadskārtējai konferencei 01.02.2001.

 

Aizvadītā gada ievērojamākais notikums LBB ZN bija 10. Saiets un konkurss "Pūce 2000", kas notika 26. aprīlī Ozolniekos.

Pasākuma pirmā daļa tika veltīta 10 gadu atcerei kopš dibināta LBB pirmā reģionālā nodaļa - Zemgalē. Atmiņās dalījās ZN dibinātāja Inta Brantevica, atceroties savu darbību bibliotekāru biedrībā kā jauku laiku. Dzidra Šmita LNB direktore, dalījās pārdomās par Latvijas bibliotekāru spēju kontaktēties gan ar lasītājiem, gan savā starpā. Ārzemēs tā jau ir problēma.

Saietā tika ievēlēta LBB ZN valde un revīzijas komisija 11 cilvēku sastāvā.

10. saieta otrā daļā norisinājās erudītu konkurss. Konkursā startēja 9 novada bibliotekāres, kuras vērtēja 5 žūrijas komisijas locekļi. Titulu "Zemgales Pūce-2000" un galveno balvu - firmas "Averoja" dāvāto ceļojumu uz Prāgu ieguva Daina Ozola no Dobeles Centrālās bibliotēkas.

Ņemot vērā finansiālo situāciju un ģeogrāfisko novietojumu jau otro gadu neesam varējuši aizbraukt kopīgā ekskursijā. Tāpēc izmantojam iespēju mazākā sastāvā aizbraukt katrs rajons atsevišķi. Tā aizvadītajā gadā Jelgavas rajona bibliotekāri apmeklēja Valmieras un Limbažu rajonu un pilsētu bibliotēkas. 

2001. gadā plānota vasaras radošā darba nometne Bauskas rajonā V.Plūdoņa dzimtajās mājās "Lejeniekos" maijā. Nometnes laikā bibliotekāriem būs iespēja satikties ar novada kolēģiem, kā arī turpinot Tērvetē aizsākto tradīciju, sarīkot diskusijas par bibliotekāriem aktuālajām tēmām.

Kā katru gadu, arī 2001. gadā Zemgales bibliotekāri atbalstīt LBB organizētos pasākumus.

 

I.Buholca

Atpakaļ uz tabulu

 

LBB Zemgales novada organizācijai 10 gadi

Raksts iegūts no laikraksta "Saieta Avīze" 2000. gada 26. aprīļa numura

Ir apritējuši 10 gadi, kopš darbojas Latvijas Bibliotekāru biedrības Zemgales novada organizācija. 1990. gada 25. aprīlis ir tās dibināšanas diena. Kas pa šo laiku paveikts?

 

Latvijas Bibliotekāru biedrība: integrācija un sadarbība

 

Integrācija. Šis modernais vārds skan ļoti daudzās jomās. Ar to saprot kādas sabiedrības daļas apvienošanu, gan iekļaušanos kādā vienotā veselumā kopīgu mērķu īstenošanai. Parasti tas ir divpusējs process, kas vieno uz kopēju vērtību bāzes. Mēs integrējamies un mūs integrē. 

Ja šādā aspektā aplūkojam sabiedriskas organizācijas darbību, tad integrācija ir noteicošais faktors tās sekmīgai darbībai. 

Atsevišķu sabiedrības locekļu brīvprātīga apvienošanās sabiedriskā organizācijā, darbošanās tās struktūras vienota mērķa sasniegšanai: LBB tas īstenojas novadu nodaļās, sekcijās un diskusiju grupās. 

Pirms desmit gadiem Zemgales bibliotekāri nodibināja pirmo LBB nodaļu. Šodien jau četru Latvijas novadu bibliotekāri ir apvienojušies reģionālajās nodaļās: Zemgales, Vidzemes, Sēlijas un Latgales. Reģionālās nodaļas rosina novada bibliotekāru aktivitātes, sekmē plašāku ieinteresētību un dalību novada problēmu risināšanā un sakaru nostiprināšanā, garantē, ka LBB darbība nonāk līdz katrai novada bibliotēkai, īpaši pagastu bibliotekāriem. 

Novadu nodaļas rīko bibliotekāru saietus, kur apspriež aktuālus darba jautājumus, dalās pieredzē, iesaistās novada organizēto pasākumu norisēs, rīko ekskursijas - pieredzes apmaiņas gan uz rajonu bibliotēkām, gan ārpus tām, gan arī uz kaimiņvalstīm. 

Zemgales nodaļas vadītāja Inga Buholca pārskatā par 1999. gadu atzīmē, ka bibliotekāru sabiedrisko atsaucību ietekmē gan finansiālās grūtības, gan profesionālās darbības apjoma pieaugums. Zemgalieši šogad svinēs savas nodaļas 10. gadadienu un paredzējuši šim notikumam īpašu saietu. Tāpat arī nolēmuši aktivizēt bibliotēkas latviešu grāmatas 475. gadadienas pasākumiem. 

Vidzemes nodaļas (priekšsēdētāja Gunta Romanovska) pirmais saiets notika Valmierā, kur bibliotekāri dalījās pieredzē par bērnu darbu. Otrā saieta daudzpusīgajā programmā bija iekļauta Valgas bibliotēkas, Jērcēnu pagasta un Trikātas pamatskolas bibliotēku pieredzes iepazīšana. 

Sēlijas nodaļa (priekšsēdētāja Inga Grīnberga) par galveno uzdevumu izvirza saliedēt Aizkraukles, Ogres, Daugavpils, Jēkabpils rajonu un Līvānu pilsētas bibliotekārus, sekmēt Sēlijas kā vienota, kultūrvēsturiska novada apzināšanu, atdzīvināšanu un popularizēšanu. Paredz atsaukties uz Latvijas Zinātņu akadēmijas nodibinātās Sēlijas asociācijas izvirzītajiem uzdevumiemL apkopot visu iespējamo informāciju par Sēliju un sēļiem, organizēt Sēlijas lietām veltītas konferences u.tml.

Latgales novada bibliotekāri (vadītāja Inta Kušnere) kā galveno izvirza profesionālās kvalifikācijas uzlabošanu novadā. 

Bez profesionālajām lietām novada nodaļu darbībā nozīmīga ir kopības sajūta, saskarsme - kontakti starp cilvēkiem ne tikai profesionālā, bet bieži vien arī neformālā gaisotnē - laukā, pļavā, pie ugunskura. Jāpiekrīt Vidzemes nodaļas priekšsēdētājas vārdiem, ka "Šīs tikšanās ir gaidītas un dod priecīgus brīžus it visiem."

Latvijas bibliotēku sistēma ir izvērsta un diferencēta. Zinātniskās un publiskās, pieaugušo un bērnu, akadēmisko un skolu bibliotēkas īsteno bieži vien kopīgus un specifiskus, atšķirīgus uzdevumus. Atbilstoša tam ir arī bibliotēku darbinieku specializācija. Tātad ļoti dažādi, ar atšķirīgu prifesionālo bagāžu ir bibliotēku speciālisti, kuru integrācija un sadarbība spilgti izpaužas LBB sekciju darbā. 

Pašlaik LBB ir septiņas sekcijas, kurās darbojas zinātnisko un tautas bibliotēku spaciālisti. Sekcijas sekmē bibliotēku darba prakses un teorijas attīstību, izpēti, novitāšu ieviešanu, bieži vien sniedz unikālu informāciju par specialitātes jautājumiem bibliotekārajai sabiedrībai, tāpat tuvina saskarzinātņu atziņu (praktisko un teorētisko) apguvi, piesaista interesentus - grāmatzinātniekus, rakstniekus, literatūras vēsturtniekus un kritiķus, filozofus, vēsturniekus u.c.

Pārskatot sekciju darbu 1999. gadā, paveras patiešām daudzpusīga aina:

  • Bērnu un skolu bibliotēku sekciju vada Silvija Tretjakova,
  • Bibliotgrāfijas sekciju vada Baiba Mūze,
  • Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekciju vada Jana Dreimane,
  • Bibliotekārā darba pētniecības un attīstības sekciju vada Anna Mauliņa,
  • Novadpētniecības sekciju vada Inta Sallinene,
  • Profesionālās izglītības sekciju vada Iveta Gudakovska,
  • Tautas bibliotēku automatizācijas sekciju vada Dzintra Justa. 

Bibliotēkas nosaka kvalitāti, jo valsts pamatresursu - intelektuālo potenciālu - lielā mērā nosaka un rada bibliotēkas. Vai tās būs apdraudētas, vai Latviju pārpludinās jaunlaiku barbari?

Neapšaubāmi, mūsdienās dominē praktisks skatījums uz dzīvi, kas bremzē gara un kultūras attīstību. Jau tagad ir jādomā par sabiedrības garīgo atveseļošanu, bet tas ir grūts, sarežģīts un dārgs process. Un te roku jāpieliek ikvienam bibliotēku speciālistam un sabiedriskai profesionālai organizācijai. Bibliotekāriem par godu jāsaka - ieejot bibliotēkā neatradīsim tikai lētas, izkladei domātas grāmatas. Neskatoties uz līdzekļu trūkumu, bibliotēkas cenšas veidot pilnvērtīgu fondu - atbilstošu to vietai informācijas sabiedrībā. Pretstatā gribu minēt Latvijas TV. Ir vakari, kad visi TV kanāli piedāvā tikai cietsirdību, varmācību, nepieņemami lētu humoru, t.s. masu kultūras esenci. 

Dzirdam un bieži lasām - kā nodrošināt kultūras un nacionālo identitāti, ieejot Eiropas Savienībā? Ar pareizu, sabalansētu izglītību, kurā mijas pasaules zinātnes atziņas ar nezūdošām nācijas vēstures un nacionālās kultūras vērtībām, ar stabilu kultūras iestāžu, t.sk. bibliotēku sistēmu, kas savā darbībā krāj, glabā un izplata informāciju ne tikai savai tautai, bet rāda valsts nacionālo tēlu pārējām valstīm. 

Silvija Liniņa

Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja

Atpakaļ uz tabulu

 

LBB Zemgales nodaļas 10. saiets

Pasākumu organizē:

  • LBB ZN valde
  • Ozolnieku tautas nams
  • Ozolnieku pagasta bibliotēka
  • Zaļenieku pagasta bibliotēka
  • Cenu pagasta Vainu bibliotēka

 

9.00-10.00

Dalībnieku reģistrācija

Grāmatu apgāds "Zvaigzne ABC", "Jumava", "Annele"

Kafija

10.00-11.00

Saieta atklāšana

M. Ainārs - Ozolnieku pagasta padomes priekšsēdētājs

I. Buholca - LBB ZN priekšsēdētāja

Viesu uzrunas

11.00-12.00

LBB ZN nolikuma apstiprināšana. Valdes vēlēšanas

12.00-12.30

Kafijas pauze

12.30-14.30

LBB ZN konkurss "Zemgales Pūce 2000"

Apbalvošana

Noslēgums

 

"Pasākuma pirmā daļa tika veltīta 10 gadu atcerei kopš dibināta LBB pirmā reģionālā nodaļa - Zemgalē. Atmiņās dalījās ZN dibinātāja Inta Brantevica, atceroties savu darbību bibliotekāru biedrībā kā jauku laiku. Dzidra Šmita LNB direktore, dalījās pārdomās par Latvijas bibliotekāru spēju kontaktēties gan ar lasītājiem, gan savā starpā. Ārzemēs tā jau ir problēma.

Saietā tika ievēlēta LBB ZN valde un revīzijas komisija 11 cilvēku sastāvā.

10. saieta otrā daļā norisinājās erudītu konkurss. Konkursā startēja 9 novada bibliotekāres, kuras vērtēja 5 žūrijas komisijas locekļi. Titulu "Zemgales Pūce-2000" un galveno balvu - firmas "Averoja" dāvāto ceļojumu uz Prāgu ieguva Daina Ozola no Dobeles Centrālās bibliotēkas."

I. Buholca

Atpakaļ uz tabulu


LBB Zemgales nodaļas priekšsēdētājas ziņojums

LBB gadskārtējai konferencei 23.02.2000.

 

Ir pagājis gads kopš LBB 6. kongresa. Tas liek atskatīties uz notikumiem arī Zemgales novada bibliotekāru sabiedrībā. Pagājušais gads mūsu novada organizācijai nav bijis viegls. Par to liecina fakts, ka mūsu organizācijā aizvadītajā gadā nav notikuši lieli pasākumi. Arī plānotajā divu dienu ekskursijā pa Vidzemes novadu no trīs rajonu bibliotekāriem braucienā devās tikai jelgavnieki. Ekskursijas laikā viesojāmies Madonas, Gulbenes un Cēsu rajonu Galvenajās bibliotēkās, apskatījām Cesvaines, Stāmerienas un Cēsu pilis. Brauciena laikā bibliotekāri varēja gūt radošas idejas bibliotekārajam darbam, kā arī veldzēt dvēseli, baudot Vidzemes kultūras vērtības.

Zemgales bibliotekāru atsaucību ietekmējušas gan finansiālas grūtības, gan nemitīgais tiešo darba pienākumu pieaugums bibliotēkās. Bet sabiedriskie pienākumi, kā zināms, prasa kā laiku, tā enerģiju. Varbūt vainojams radošu ideju trūkums, kas noved pie atziņas, ka desmitajā organizācijas darbības gadā kādu ieinteresēt jau ir daudz grūtāk nekā sākumā. 

Tomēr, lai cik grūti pašiem neklātos, Zemgales novada bibliotekāri ir pateicīgi par iespēju piedalīties LBB organizētajos pasākumos. Lielu atsaucību guva 6 Latvijas bibliotekāru un 2. pagastu bibliotekāru kongress. Sesavas pagasta bibliotekāre Aija Valontīna guvusi interesantas atziņas vasaras seminārā "Bibliotēku vadība".

LBB Zemgales nodaļa dibināta 1990. gada 25. aprīlī, tas nozīmē, ka šajā pavasarī atzīmēsim 10. gadskārtu. Iecerēts aprīļa beigās organizēt 10. saietu. Kopā sanākot, atcerēsimies to laiku, kad mūsu organizācija veidojās, spilgtākos notikumus aizvadītajā laikā, sumināsim tos, kas stāvēja pie mūsu biedrības šūpuļa. 

Kā jau gandrīz katru vasaru, arī šogad esam iecerējuši apciemot citu rajonu bibliotēkas. 

2000. gads ir atzīmēts kā Grāmatas gads. Arī mūsu novadā notiks dažādi pasākumi, kas veltīti latviešu grāmatniecības vēsturei. Martā tiks atzīmēta novadnieces Aspazijas 135. dzimšanas diena.

 

Inga Buholca

Atpakaļ uz tabulu


Zemgales novada bibliotekāru biedrības ekskursija

1999. gada 17. augusta rītā mēs, Zemgales novada bibliotekāru biedrības biedri devāmies divu dienu ekskursijā pa Vidzemi. Mūsu mērķis bija iepazīties ar Madonu, Cesvaini, Gulbeni, Cēsīm, pabūt dažādās bibliotēkās un apraudzīt kolēģes citā novadā.

Sākumā iepazināmies ar Madonas bibliotēku. Tad devāmies uz Cesvaini, kur apskatījām 1884. gadā no kaltiem akmeņiem celto barona Vulfa medību pili.

Gulbenes bibliotēkā mūs sagaidīja kolēģi, kuru darba apstākļi ir gluži vai apskaužami: jaunas, glīti iekārtotas telpas, aprīkotas ar modernu tehniku. Gulbenieši mūs viesmīlīgi pacienāja ar kafiju, pārrunājām dažādus darba jautājumus.

Liela piedzīvojums bija no Gulbenes tālāk braukt ar šaursliežu bānītī. Nokļuvām Stāmerienē, kur apskatījām pagasta bibliotēku un Stāmerienes pili. Pēdējais šīs pils īpašnieks bija itālietis Džuzepe di Lampeduza (1896-1957) - pasaulē pazīstamā romāna "Gepards" autors. Trīsdesmitajos gados dažas vasaras un arī ziemas Lampeduza dzīvojis šajā pilī.

Vakaram tumstot, atgriezāmies Gulbenē, kur veiksmīgi pārnakšņojām. No rīta iepazināmies ar pilsētu un devāmies tālāk uz Cēsīm. Pa ceļam apskatījām Velēnu baznīcu, Ērgļu klintis, apmeklējām Cēsu pili un bibliotēku. Bibliotēkā mūs mīļi sagaidīja Vidzemes novada biedrības vadītāja Gunta Romanovska. 

Pēc bagātīgā redzējuma, uzkrājuši daudzus brīnišķīgus iepaidus, devāmies atceļā uz mājām. 

Es gribu vēl kādreiz doties biedrības organizētajos ceļojumos, jo Inga ar Ingrīdu prot ļoti labi visu noorganizēt: sarunājot transportu, apzvanot un izzinot iespējas kaut ko skatīt un kādā konkrētā vietā pārnakšķot. Tikai nepieciešama braucēju atsaucība, kas bieži vien kādu lavīnveida apstākļu dēļ izpaliek, sagādājot organizatorēm dziļu vilšanos. 

Es šodien gribu teikt lielu paldies, abām Ozolnieku meitenēm, par nesavtīgām rūpēm. 

Dace Rače

Jelgavas rajona Elejas pagasta bibliotekāre

Atpakaļ uz tabulu

 

LBB Zemgales nodaļas priekšsēdētājas Ingas Buholcas pārskata ziņojums

1999. gada 28. janvārī

 

Latvijas Bibliotekāru biedrības Zemgales nodaļa pastāv jau 9 gadus. Tās galvenais uzdevums ir bijis un būs vienot un saliedēt triju rajonu — Bauskas, Dobeles un Jelgavas bibliotekārus. Sākotnējā iecere bija vienot dažādu resoru un iestāžu bibliotēku darbiniekus, taču dzīve diktē savus noteikumus, un patreiz Zemgales novada Bibliotekāru biedrību veido 85 pagastu un rajona centrālo bibliotēku darbinieki. Skaitlis nav liels, bet tie ir cilvēki, kas patiesi grib darboties, satikties, apmainīties idejām.

Par labu tradīciju kļuvuši ikgadējie saieti, kopumā tādi bijuši jau deviņi. Šajos pasākumos tāpat kā LBB kongresos un konferencēs biedri sanāk kopā, lai pārrunātu aktuālas problēmas, atskatītos uz padarīto un pārlūkotu vēl darāmo. Par jauku tradīciju kļuvis konkurss, kurā tiek noskaidrots erudītākais bibliotekārs novadā. Notikuši divi šādi konkursi — "Pūce — 97" Ozolniekos un "Pūce — 98" Bauskā.

 1995. gadā, sadarbībā ar LU, Bibliotēkzinātnes un informācijas katedru, 61 bibliotekārs apmeklēja kvalifikācijas celšanas kursus Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā.

Otra jauka tradīcija ir ekskursijas un pieredzes apmaiņas braucieni. Vairākkārt pabūts Kurzemes pusē, arī Vidzemē. 1990. un 1992. gadā bija iespēja paviesoties Lietuvas un Polijas bibliotēkās. Ekskursiju laikā ne tikai atpūsties, bet arī gūt pieredzi maršruta ietvaros pieejamās bibliotēkās. Iespēja atpūsties kopā ar ģimenēm pie dabas , iepazīties ar interesantām un skaistām vietām Zemgalē — tādu iespēju devušas vasaras nometnes. Par tām jāpateicas Dobeles rajona un Zaļenieku pagasta bibliotekārēm. Pagājušā gada maijā šāda nometnes notika Tērvetē, viesojāmies "Ķipos", kur A. Štosa, būdama kultūras entuziaste, iepazīstināja ar J.Rapas dzīvesstāstu, izvadāja pa A.Brigaderes dzimtajām vietām.

Katrs pasākums ir aizsākums kādai jaunai tradīcijai. Tā Tērvetē radošā darba nometnes laikā noorganizējām diskusijas interešu grupām. Bibliotekāru ieinteresētība un atsaucība bija liela, vienīgais mīnuss — laika trūkums.

Lai cik radošas idejas dzimtu mūsu novada organizācijā, neiztikt bez LBB atbalsta.

Esam patiesi priecīgi, ka pagājušā gadā nodibināta Vidzemes bibliotekāru biedrība. Pateicoties LBB uzaicinājumam, bijusi iespēja piedalīties lielos, pat starptautiska mēroga pasākumos. Pirmkārt šeit minami LBB kongresi un konferences. Lauku bibliotekāri arvien vēl atceras "Pagastu bibliotēku kongresu" Jūrmalā pirms diviem gadiem. Pagājušā gadā saņēmām uzaicinājumu piedalīties vasaras nometnē "Jaunie laiki bibliotēkā", kas notika Tērvetē. Rudens pusē — starptautiskā konferencē "Vārda brīvība. Cenzūra — Bibliotēkas". Piedalīšanās minētajos pasākumos pagastu bibliotēkām ļauj uzzināt par bibliotēku darba aktualitātēm, kultūras norisēm Latvijā un pasaulē.

Tā kā mūsu nodaļas centrs atrodas Jelgavas rajonā, tad par veiksmi uzskatāma atsāktā sadarbība ar Jelgavas rajona Kultūras centru. Tādā veidā Zemgales bibliotekāri gūst idejisku un finansiālu atbalstu dažādu pasākumu organizēšanā.

1999. gadā iecerēts atzīmēt novadnieces Aīdas Niedras 100. gadu jubileju un veco grāmatu svētkus Dobelē.

Iespēju redzēt kā darbojas dažādas sabiedriskas organizācijas Latvijā dod sadarbība ar NVC centru. Pagājušā gadā izveidots atbalsta centrs Zemgalē.

Ir sācies jauns gads, ar jaunām iecerēm tuvākai un tālākai nākotnei., tāpēc jau tagad sākam domāt par kārtējo, nu jau 10. saietu, par ekskursiju, lai iepazītu kolēģus Vidzemes pusē. Atliek tikai vēlēties bibliotekāru atsaucību, tad arī ieceres realizēsies.

 

Inga Buholca

Atpakaļ uz tabulu

 

Zemgales novada Bibliotekāru biedrības 9. saiets

Uzruna Zemgales novada Bibliotekāru biedrības 9. saieta dalībniekiem 1998. gada 2. decembrī Bauskā

 

Sveicu Zemgales novada bibliotekārus un viesus 9. saietā Bauskā! Visu saieta dalībnieku vārdā pateicos Maijai Šmitei un Baibai Tormanei par šī pasākuma organizēšanu. Sveicam ilggadīgo Bauskas RCB direktori Leontīni Zariņu.

Īsumā informēšu par ZNBB aktualitātēm 1998. gadā un iecerēm nākošajā gadā. Šajā gadā notikušas 2 valdes sēdes - Tērvetā un Bauskā. Aprīlī, Bibliotēku nedēļas ietvaros Zemgales bibliotekāri apmeklēja Bibliotēku dienestu, Bērnu literatūras centru un Rīgas pilsētas centrālo bibliotēku. 

Maija mēneša nogalē mēs varējām satikties, iepazīt Tērvetes gleznaino apkārtni un turienes ļaužu viesmīlību, radošā darba vasaras nometnē Tērvetē. 

Pateicoties LBB vairākiem mūsu biedrības biedriem ir bijusi iespēja piedalīties Lielos Latvijas un Starptautiska mēroga pasākumos, piemēram, konferencē par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību, Bibliotekāru vasaras seminārs "Jaunie laiki bibliotēkās", 13.-15. jūlijā, Kalnciema pilsētas bērnu bibliotēkas bibliotekāre piedalījās BLC un Gētes institūta kopīgi rīkotajā seminārā bērnu bibliotēku darbiniekiem. 

Liels gandarījums bija par uzaicinājumu piedalīties konferencē "Vārda brīvība, cenzūra, bibliotēkas", 14.-17.10. Rīgā, kā arī "Kultūrpolitika Latvijā un Eiropas kultūras procesi", 26.,27. novembrī Valmierā. 

Par 1999. gada galveno aktualitāti uzskatu piedalīšanos pagastu bibliotēku kongresā aprīlī un LBB kongresā janvāra beigās.

Mēs, Zemgales bibliotekāri priecājamies par šogad nodibināto Vidzemes bibliotekāru biedrību. Līdz ar šo notikumu esam ieguvuši jaunus draugus un domubiedrus, daži no tiem šodien ir mūsu vidū. 

 

Atpakaļ uz tabulu


Zemgales bibliotekāri iepazīst Tērveti

1998. gada 22.-23. maijā Tērvetes "Ķipos" notika Zemgales novada bibliotekāru radošā darba nometne. Tajā piedalījās 40 Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonu bibliotekār un viesi. 

Tērvetē tika aizvadītas divas interesantas dienas. "Ķipu" saimniece Aija Štosa visus iepazīstināja ar Jāņa Rapas dzimtajām mājām.

Galvenais bija profesionālās diskusijas. Sadalījušās grupās pa pieciem cilvēkiem, pārrunājām dažas, šobrīd aktuālākās problēmas bibliotekāru darbā. Tās ir: sadarbība ar pašvaldībām, grāmatu komplektēšana, darbs ar bērniem, bibliotēku automatizācija, maksas pakalpojumi, kā arī novada bibliotekāru biedrības darbības virzienu un problēmas. 

Pārrunu noslēgumā grupu vadītāji izteica galvenās atziņas.

Nometnes viesu vidū bija arī Vidzemes novada biedrības priekšsēdētāja Gunta Romanovska no Cēsīm. 

Nometnes organizēšanā liels atspaids bija sponsoru un atbalstītāju sniegtā palīdzība. Pasākuma laikā Zemgales bibliotekāri iepazina Dobeles vadošo uzņēmumu produkciju: z/s "Ziedi" garšīgo maizi un kliņģerus, rūpnīcas "Spodrība" ražojumus, a/s "Dobele" sveces, a/s "Dobeles dzirnavnieks" kliju produkciju, Aija un Aivara Prinču spirdzinošo bērzu sulu no privātās kokaudzētavas.

Tika ēsta manteļkrāsnī gatavota skābeņu zupa, klāt piekosta no katra rajona līdzatvestā pati gardākā maize. 

Programmā bija iekļauta ekskursija ar autobusu par Annas Brigaderes autobiogrāfiskajā triloģijā "Dievs. Daba. Darbs" aprakstītajām vietām.

Diez vai daudzi zina, kurās mājās Anna Brigadere dzimusi, kur pirkstiņš pie plīst piešauts un kur lielā medus maize tika sunim atdota. To un vēl daudz ko citu varējām uzzināt no Aija Štosas stāstījuma. 

Piektdienas vakarā, sēžot Cukurkalnā, mūs apņēma rietošās saules stari un Zemgales dzestrie vēji. Mēs klausījāmies pedagoga Andra Vēvera stāstījumu par zemgaļu varonīgajām cīņām. Nakti īpašu omulību sajutām, guļot un baudot spēcīgā lietus grabināšanu pa seno "Ķipu" jumtu. 

Sestdienas rītā viesmīlīgais Jānis Rapa stāstīja par Annu Brigaderi un "Sprīdīšu" muzejmāju. Firmas "Senatne" darbinieks Visvaldis Banziņš izrādīja nesen atklāto vides izziņas centru. Dažam labam "palika mute vaļā" par tik oriģinālu telpas iekārtojumu. 

Pedagoģe Mārīte Būmane ekskursantus pavadīja ceļā uz mazāk zināmām Tērvetes pagasta kultūrvēstures vietām. 

""Vecgaviļu" saimnieka Jāņa Ērkšķa mājās mūs sveicināja 600 gadus vecs ozols. Pabijām arī Vecstēguļu muižā.

Kad piebiedrojāmies tūrisma sezonas atklāšanas svētku gājienam, sākās ilgstošas pavasara lietavas, bet mūsu programma tostarp bija veiksmīgi noslēgusies. 

Daina Ozola

LBB ZN valdes locekle

Atpakaļ uz tabulu


Zemgales novada Bibliotekāru biedrības 8. saiets

1997. gada 23. aprīlī Ozolniekos

Programma

9.30 - 10.30 

Dalībnieku reģistrācija; kafija

Grāmatu tirdzniecība - "Jumava", "Preses nams", "Vaga", "Zvaigzne ABC"

10.30 - 14.40

Saieta atklāšana

M. Ainārs, Ozolnieku pagasta vecākais

J. Turlajs, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas vecākais referents

S. Liniņa, Latvijas Bibliotēkaru biedrības prezidente

10.40 - 12.00

Zemgales novada Bibliotekāru biedrības un Latvijas Bibliotekāru biedrības aktualitātes

I. Brantevica, Zemgales novada Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja

S. Liniņa, Latvijas Bibliotēkaru biedrības prezidente

Izmaiņas valdes locekļu sastāvā

Vada B. Tormane, Bauskas bērnu bibliotēkas vadītāja

12.00 - 12.45

Pusdienu pārtraukums

12.45 - 16.00

Zemgales novada Bibliotekāru biedrības konkurss "Zemgales pūce '97"

Apbalvošana

Noslēgums

Saietā dzied - Ozolnieku bērnu vokālais ansamblis "Puķuzirņi" un vokālā grupa "Popzirņi" - vadītāja Ingūna Kanceviča

 

Atpakaļ uz tabulu

 

Būt vai nebūt ZNBB?

Pagājuši gandrīz jau pieci gadi kopš darbojas ZNBB. Biedrība nonākusi krustcelēs. Kā biedrībai izdzīvot? Kādu ceļu iet? 

 

Pagājuši gandrīz jau pieci gadi kopš darbojas ZNBB (dib. 1990. gada 25. aprīlī). Līdz šim esam bijuši viena no darbīgākajām novada organizācijām. Izevdiojušās savas tradīcijas, iznāk "Saieta Avīze". Noorganizēti 7 saieti. Neaizmirstamas divas vasaras nometnes Abgunstē. Pieredzes apmaiņa Rīgas pilsētas, Talsu, Ventspils, Cēsu rajona un pagastu bibliotēkās. Ar lietviešu sirsnību un profesionālo strādātprasmi sastapāmies Viļņas un Kauņas bibliotēkās. Ekskursijās iepazītas Talsu, Ventspils, Cēsu un Vecpiebalgas kultūrvēsturiskās vietas. Atmiņā paliekoši mirkļi no šīs vasaras ekskursijas - K. Skalbes "Saulrieti", Brāļu Kaudzīšu muzejmāja "Kalna Kaibērni", Raunas Staburags un citas vietas.

Biedrības savas darbības sākumā noorganizēja ekskursiju uz poliju (Sopota, Gdaņska, Gdiņa), apmeklēja Mirjskas publisko bibliotēku. 7 bibliotekāriem bija iespēja piedalīties LBB un zviedru kolēģu noorganizētajā ekskursijā pa Stokholmas lielākajām bibliotēkām.

Esam tikušies ar daudziem Latvijā populāriem un pazīstamiem cilvēkiem.

Noorganizēta tikšanās ar grāmatu izdevējiem "Vaga", "Jumava", "Kontinents", "SOL VITA", "Kabata".

Viena no ZNBB aktivitātēm ir kvalifikācijas celšanas kursu (1994. gada oktobrī - decembrī) organizēšana. Kursu aptaujas anketas rezultāti, ko organizēja LU Filoloģijas fakultātes Bibliotēkzinātnes un informācijas katedras vadītāja B. Sporāne, ievietota "Saieta Avīzē" Nr.4., 1995. gada 31. martā. 

Aktīvi esam iesaistījušies LBB organizētajos pasākumos - starptautiskās konferencēs, kopsemināros, sarīkojumos. Daudzas novada bibliotēkas ar LBB starpniecību atradušas draugus un partnerbibliotēkas Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Islandē un citur pasaulē. 

Protams, visus ZNBB organizētos pasākumus nenosaukt. Tas nav arī mans uzdevums. Bet nekādi nevaru piekrist atsevišķu personu viedoklim, ka biedrība neko labu nav izdarījusi. Ir tāds teiciens "Viegli ir kritizēt un lamāt, ja pats neko nedara". Kāds ir biedrības ieguldījums, lai vērtē tie, kas paši aktīvi iesaistījušies biedrības darbā.

Šoreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz tām samilzušajām problēmām, kas radušās pēdējos gados. Smags laiks ir Latvijā. Krīze ekonomikā, politikā, kultūrā. Tautā izmisums un neticība.

Arī ZNBB nonākusi krustcelēs. Jautājums ir viens - kā biedrībai izdzīvot? Kādu ceļu iet? 

Varbūt likvidācija? Manuprāt, tas būtu visnepārdomātākais lēmums. Visā pasaulē darbojas bibliotekāru biedrības. 

Visiem pasaules bibliotekāriem tās ir vajadzīgas, jo tā ir vienīgā profesionālā organizācija. Pasaulē darbojas bibliotekāru biedrību augstākais vadošais orgāns IFLA, kurai ir koordinējošas un padomdevēju tiesības bibliotekāru darba jautājumos. 

Pārāk bieži pacēlies jautājums, ka biedrība nespēj pildīt statūtu 5.1. punktu: "... aizstāvēt to profesionālās un ekonomiskās tiesības un likumīgās intereses". Šajos jautājumos sabiedriska organizācija, kāda ir mūsu biedrība, maz ko var iespēt. Decentralizācija ir skārusi sāpīgi gandrīz visas bibliotēkas. Brīvību esam atguvuši, bet ar plāniem maciņiem un tukšiem vēderiem. Biedrības nav spējīga paaugstināt bibliotekāru algas, ne bibliotēkas budžetam atvēlētos līdzekļus. Neesam spējuši ietekmēt "pagastvīru" lēmumus bibliotēku likvidācijā un darba apstākļu uzlabošanā. 

Esam ierosinājuši un atbalstījuši LBB 1994. gada 1. februāra kopsapulces rezolūciju. Nosūtījām 1994. gada 27. aprīlī no ZNBB atklātu vēstuli valdībai, ministrijām ar mūsu savāktajiem parakstiem par bibliotēku aizsardzību un bibliotekāru darba apstākļu uzlabošanu. 

Vairākkārt LBB ir piedalījusies darba grupā algu projekta, kultūras darbinieku algu reformu, kā arī bibliotēku likuma izstrādē un pārstrādē. Projektiem būtu jāaizsargā bibliotēkas un bibliotekāri šajā smagajā periodā. Taču pa birokrātiski reglamentētās sistēmas kāpnēm tie virzās lēni. Katrs "apcērp" pa drusciņai no atvieglojumiem bibliotēkām. 

Otrs pārmetums no rajonu direktoru puses mests LBB darbības "lauciņā" par nespēju izveidot Tautas bibliotēku sekciju. Par šīs sekcijas izveidošanu jau runāts LBB 1990. gada 28. marta gada kopsapulcē. Latvijā pēc statistikas datiem ir ap 1000 Tautas bibliotēkām, un cik vēl bibliotekāru. Pēc savas pieredzes gribu piebilst, ka, lai šī sekcija darbotos, tai vajadzīgi līdzekļi, telpas, spēcīga komanda ar līderi priekšgalā. Kas to uzņemsies? Bibliotēku dienests, kurā strādā 2 cilvēki? Varbūt Rīgas pilsētas bibliotēku dienests?

Tādas sekcijas izveides iespējamībai pašlaik es neredzu reālas iespējas, kad tik liels ir budžeta deficīts, tas taču nav reāli! Bet Tautas bibliotēku sekcijas sekmīgi varētu darboties novadu centros. Tas jau varētu būt reāli! 

Vai ZNBB centrs, kas Jelgavas CZB darbojas kopš dibināšanas, turpmāk spēs pastāvēt, ja par visiem pakalpojumiem būs jāmaksā? Otrs kuriozs ir CZB direktores aizliegums biedrības (profesionālās biedrības) jautājumus kārtot darba laikā. 

Secinājums ir viens. Patreiz tiek likti apzināti šķēršļi biedrības pastāvēšanai. Šo jautājumu var apskatīt no divām pusēm. Kas būs ieguvēji, tas tāpat ir skaidrs. Protams, vislielākie zaudētāji būs vidējās kvalifikācijas bibliotekāri, jo tiem vairs nebūs nekādas izredzes pilnveidoties. Ņemot vērā biedrības sarežģīto situāciju, mēģināšu ieskicēt iespējamos virzienus biedrības turpmākajā liktenī: 

  1. Biedrības varētu sadalīties pa rajoniem, izvirzot savus līderus LBB valdē. (Tajā gadījumš LBB statūtos būs jāizdara labojums). Bet šajā dagījumā ārpus biedrības paliek resoru un skolu bibliotekāri.
  2. Darboties LBB kā kolektīvais biedrs... bet, ja biedrs nebūs paralēli iestājies arī kā individuālais biedrs, tad viņam nebūs balss tiesību. Bet ko iegūs bibliotekāri? Šajā gadījumā, ja nebūt izveidota LBB Tautas bibliotēku sekcija, bibliotekāri neko neiegūs. 

Nobeigumā gribētos atgādināt vienu no Z. Mauriņas desmit baušļiem: "Konkrēta māja ātri uzceļama, bet iekpuse nav gatava pērkama, kas to nepārtraukti neveido, tas drīz sabrūk drupās".

Cienījamie bibiliotēku vadītāji! Kadri ir mūsu galvenā bagātība, un ja no viņiem gribam sagaidīt atdevi, tad arī jārūpējas par darbinieku vajadzībām, vēlmēm un noskaņojumu. Esmu centusies sagādāt Jums patīkamus brīžus. Ne vienmēr viss ir izdevies, kā biju iecerējusi. Pateicoties valdes locekļiem un kolēģiem, īpaši A. Liepiņai, S. Pētersonei, D. Avotai un visiem pārējiem, kuri bijuši kopā ar mani gan priekos, gan bēdās. 

Novēlu jaunajai valdei un to priekšsēdētājai(iem) izturību un veiksmi! 

 

Inta Brantevica

ZNBB priekšsēdētāja

Atpakaļ uz tabulu

 

ZNBB bibliotekāru 7. saiets

1996. gada 26. janvārī plkst. 9.30

Dienas kārtība:

  • Reģistrēšanās, kafija, grāmatu galds
  • Atskaites ziņojums
  • Revīzijas komisijas ziņojums
  • Debates, vēlēšanas
  • Kafejnīca

 

  • Vārds viesiem - S. Liniņai, Dz. Šmitei, V. Zanderam.

 

  • Tikšanās ar apgāda "Preses nams" darbiniekiem, literātiem.

 

  • Izstādes:
  1. "Jelgava pastkartēs" - no O. Bonga kolekcijas
  2. Novada biedrība piecos gados
  3. IFLA's 61. konferences materiāli

Atpakaļ uz tabulu

... vidū mīļai Vidzemei.

Pats jaukākais 1995. gada piedzīvojums bija Intas Brantevicas un ZNBB organizētā, labi izplānotā un lieliskiem gidiem nodrošinātā ekskursija pa Vidzemi. 

Apciemojām Gaujas nacionālā parka četrkājainos saimniekus, iepazināmies ar Līgatni, tās parku, Gaujas untumainajiem līkumiem un krastiem šai pusē, apbrīnojām Zvārtas iezi Amatas krastos, no kurienes pāris mūsu kāptnegribētāju tikko varējām saskatīt. Iepazināmies ar Cēsu pilsētu, ordeņa pili, brīnišķīgi veidoto pils parku. 

Bijām Raunā - traģisku notikumu un nostāstu bagātā vietā. Ciema bibliotēkā apskatījām interesantas tematiskās kartotēkas, priecājāmies par jauki iekārtotām telpām. Pagasta priekšsēdētāja - dedzīga bibliotēkas atbalstītāja, zinoša gide par Raunas vēsturi, stāstīja ar tādu sirsnību, ka viens otrs slepus asariņu noslaucīja. 

12 km no Cēsīm liepu aleju ieskaitā Liepas ciemā mūs gaidīja bibliotēkas vadītāja. Tur apskatījām bibliotēku, apbrīnojām, cik labi blakus var sadzīvot dižais Ģēnijs, Dzelzs Fēlikss un Pestīšanas armija...

Liepas ciemā atļāvāmies iziet cauri "Lielajai Ellītei", kas senatnē izmantota kā kulta cieta. Teika stāsta, ka no turienes vedot eja uz Cēsu pili. Mēs jau neriskējām to pārbaudīt, jo tuvojās vakars, bija sācis jau krēslot. Taču paspējām vēl pabūt Liepas ciemas kapos pie Ed. Veidenbauma atdusas vietas.

Interesanti, ka visa ceļojuma laikā visi labie gan bija ar mums: spīdēja saule, kad staigājām, lija varens lietus, kad bijām telpās vai autobusā. 

Bet naktsmājas? Un kur? Ed. Veideunbauma staļaugšā, sienā, bet pirms tam kārtīgas kopējās vakariņas un pēršanās "Kalāču" mājas pirtiņā. Gluži kā pasakā, spoža mēness apgaismojuma un kārtiga suņa apsardze. Netrūka arī īstu naktspiedzīvojumu. 

Tikai no rīta iepazināmies ar "Kalāčiem", apskatījām klētiņu, kurā Veidenbaums sarakstījis daudz dzejoļi, jauki veidoto dārzu un tēlnieka L. Blumberga veidoto pieminekli. 

Mūsu vienprātīgs atzinums, ka nav dzejnieks bijis ne nabadzīgs, ne arī pirmais revolucionārs, kā tas tika mācīts skolā. 

Otrā dienā paspējām pabūt brāļu Kaudzīšu "Kalna Kaibēnos", kur 1929. gadā tika atklāts memoriālais muzejs. Aizraujošas bijas ziņas, ka muzejs neskarts pārdzīvojis kara laikus.

Vēl apskatījām Inešu ciemu, Šerementjeva muižu, Kārļa Skalbes "Saulrietus", Āraišu ezeru un restaurētas 5 latgaļu IX-X gadsimta mītnes. 

Pēc šīs ekskursijas jutos tik bagāta un "spārnota" ka nez vai kāda ārzemju ekskursija manu būtu spējusi vairāk straukt, lai gan gribētos arī to. 

 

S. Krūziņa

Misas b-kas vadītāja

Atpakaļ uz tabulu

 

ZNBB Bibliotekāru biedrības 4. saiets

Intervija iegūta no laikraksta "Saieta Avīze" 1993. gada 24. februāra numura

ZNBB biedru skaits

  • Bauskas rajons - 33
  • Dobeles rajons - 25
  • Jelgavas rajons - 36
  • Jelgavas pilsēta - 25
  • LLU FB - 16

 

Zemgales novada bibliotekāru biedrība - vakar, šodien rīt...

ZNBB priekšsēdētāja Inta Brantevica tikai SAIETA AVĪZEI

 

SA: Zemgales novada bibliotekāru biedrībai aiz muguras ceļa posms trīs gadu garumā. Šajā laikā, atskanējušas dažādas gan biedrības ideju atbalstošas, gan noliedzošas balsis. Vai biedrība attaisnojusi ar to saistītās cerības?

IB: No Latvijas Bibliotekāru biedrības mēs atdalījāmies 1990.g. 25.aprīlī, izveidojot sava novada organizāciju - Bauskas, Dobeles, Jelgavas rajona un pilsētas bibliotekāru biedrību, iesaistot arī resoru un iestāžu bibliotekārus. Viens no galvenajiem uzdevumiem bija biedrības struktūras izveide.Tā ir suverēna, brīvprātīga profesionāla organizācija ar saviem statūtiem, zīmogu, atribūtiku, kas apvieno personas, kuras saistītas ar bibliotekārā darba praksi, teoriju un darba organizāciju, kā arī personas, kas darbojas starpnozarēs. Biedrības sākūmposma uzdevums bija saliedēt triju rajonu bibliotēku darbiniekus un veidot ciešu darbīgu cilvēku grupu. Liekas, ka tas ir izdevies, citādi biedrība būtu vai nu sašķēlusies vai izjukusi kā viena otra cita atjaunotā biedrība. Mūsu rindās šobrīd ir 155 biedri. Domāju,ka šis skaitlis vien jau liecina par biedrības vajadzību.

 

SA: Lūdzu, nedaudz sīkāk par biedrības veikumu.

IB: Tā kā vairāki jau ir sniegti iepriekšējos saietos, rakstos "Nota Bene" un "Saieta Avīzē", tad centīšos ieskicēt novada organizācijā paveikto galvenajos virzienos. Biedrībai ir iedibinātas savas tradīcijas - saieti, vasaras nometnes, ekskursijas, "Saieta Avīze". Ja varam uzskatīt dibināšanas sapulci par pirmo saietu, tad šodien pulcējamies ceturtajam saietam. Trīs notikuši Jelgavā, viens skaistajā Vecauces pilī. Noorganizētas trīs ekskursijas ar bibliotēku apmeklējumiem. Polijā- pabijām Sopotā, Gdaņskā, Gdiņā un Mjirskas bibliotēkā. Ar lietuviešu sirsnību profesionālo strādātprasmi sastapāmies Viļņas un Kauņas bibliotēkā. Viens no pēdējiem un veiksmīgākajiem pasākumiem bija ekskursija pa Talsu un Ventspils novadu. 7 bibliotēku, muzeju, Nogales pils apmeklējums deva kolosāli daudz pārdomu, ieceru ,ieguvām jaunus draugus un atgriezāmies ar jaunām idejām savam darbam. Ar Aritas Liepiņas degsmi un enerģiju, pārējiem līdzdarbojoties, noorganizētas divas vasaras nometnes.

Lai labāk iedziļinātos kolēģu problēmās, biedrības valde piedalījās bibliotēku darbinieku semināros Jelgavas, Dobeles un Bauskas RCB.

Mums ir izdevies izdot savu "Saieta Avizi", kuru pozitīvi novērtēja bibliotekārā sabiedrība.

Pamazām veidojas draudzības sakari ar Zviedrijas, Vācijas, Kanādas un citu valstu tautiešiem ārzemēs, ar bibliotēkām Zviedrijā, Vācijā, Somijā. Esam piedalijušies visās lielākajās starptautiskajās konferencēs, kongresos un semināros, ko organizējusi Latvijas bibliotekāru biedrība. Biedrības veiksmes un neveiksmes lielā mērā atkarīgas no mums pašiem. Ja ir līderis, kas spēj ap sevi pulcēt un aizraut cilvēkus, ja mēs spējam pārvarēt savu garīgo inertumu, tad panākumi neizpaliek.

 

SA: Ar kādām problēmām nācies saskarties?

IB: Sakarā ar to, ka nav pieņemts Likums par bibliotēkām, arī biedrībai nav jurisdiska pamata bibliotēku un bibliotekāru interešu aizstāvībai. Šo haosu vēl padziļina nesakārtotā ekonomika, budžeta deficīts un daudzu pašvaldību neieinteresētība gadiem krāto kultūras vērtību saglabāšanā. Kritiskais finansiālais stāvoklis sarežģī biedrības darbu un iecerēto plānu realizāciju. Biedrības finanses sastāv tikai no biedrunaudas iemaksām, tāpēc esam pateicīgi Jelgavas ZB, Dobeles RCB par finansiālo atbalstu pasākumu organizēšanā.

 

SA: Kādas jūs redzat biedrības attīstības perspektīvas?

IB: Šogad iesniegtās atskaites liecina, ka daudzu resoru un skolu bibliotēku darbinieku profesionāIās zināšanas ir zemā līmenī. Domāju, ka būtu pareizi ,ja biedrība pievērstos profesionālā darba aspektiem. Jaunā kvalitātē varētu darboties Lauksaimniecības universitātes bibliotekāru biedrības biedri, jo pie Latvijas BB veidojas tehnisko un augstskolu bibliotēku sekcija. Ceru, ja mēs turpināsim padziļināt esošos un radīsim jaunus kontaktus ar ārzemju bibliotēkām, tad spēsim pārvarēt nošķirtību no pasaules bibliotekārās sabiedrības ja ne bibliotēku kompjuterizācijā, tad domāšanā noteikti.

 

SA: Nav noslēpums, kādā bēdīgā situācijā Latvijā nonākusi kultūra. Īpaši smagi ekonomiskā krīze skārusi Jelgavas bibliotēkas un bibliotekārus.

IB: Jā, laikam no visām pilsētu zinātniskajām bibliotēkām ,tādas ir 4 Latvijā, mēs esam viskritiskākajā situācijā. Budžeta deficīts pilsētā ir tik liels, ka var tikt slēgtas bibliotēkas. Tā būs katastrofa kā bibliotekāriem, tā Jelgavas iedzīvotājiem. Daudzi cilvēki šodien nevar atļauties ne tikai nopirkt grāmatu, bet arī pasūtīt preses izdevumus un lasa tos bibliotēkā. Jau janvārī lasītāju skaits ir būtiski pieaudzis un turpina palielināties. Jā, smagajā 1920. gadā, kara izpostitajā pilsētā valde atrada līdzekļus — jaunas bibliotēkas ierīkošanai. Vai tiešām mums šodien nepietiks veselā saprāta, lai saglabātu savas kultūras vērtības?

 

SA: Jūsu novēlējumi jaunajai valdei?

IB: Veidojot jauno valdi, vajadzētu iesaistīt darboties gribošus un varošus cilvēkus, kas ar savu degsmi un entuziasmu spētu aizraut arī malā stāvētājus. Nopietni jāpievēršas bibliotēku darbinieku sociālajai aizsardzībai. Un turpināt jau labi aizsāktās un izveidojušās tradīcijas!

 

Paldies par stāstījumu. SA vārdā izjautāja I. Černovska

Atpakaļ uz tabulu

 

ZNBB Bibliotekāru biedrības 3. saiets

Raksti iegūti no laikraksta "Saieta Avīze" 1991. gada 19. novembra numura

ZNBB biedru skaits 

  • Bauskas rajons - 33
  • Dobeles rajons - 18
  • Jelgavas rajons - 36
  • Jelgavas pilsēta - 20
  • LLU FB - 18

 

"Vienoti Latvijai - kad un kā?"

I. Dobelniece, LLU Fundamentālā bibliotēka

 

Atjaunojot Latvijas Bibliotekāru biedrību, kā viens no galvenajiem tika minēts uzdevums saliedēt Latvijas bibliotekārus. LLU Fundamentālajai bibliotēkai tas bija un joprojām ir aktuāls jautājums, jo mūsu bibliotēka nekad īsti nav bijusi iesaistīta Latvijas bibliotēku dzīvē savas Vissavienības pakļautības dēļ. Izmaiņas ir notikušas, bet mēs arī pašlaik nejūtamies kā vienotas Latvijas bibliotēku sistēmas sastāvdaļa un vēl arvien domājam, ka Bibliotekāru biedrībai ir jābūt visus bibliotekārus vienojošai organizācijai. 

Diemžēl, pagaidām biedrība nepilda šo svarīgo uzdevumu. Ir jūtama Rīgas un Kultūras ministrijas sistēmas lielāko bibliotēku prioritāte biedrībā, pilnīgi aizmirstot skolu un citu iestāžu bibliotekārus, pat ciemu bibliotekārus. LLU Fundamentālās bibliotēkas Bibliotekāru biedrības biedri neatbalsta sadalīšanos pa novadu struktūrām, jo tādā gadījumā pazudīs jau tāpat vājā saite starp dažādu tipu bibliotēkām. Neskatoties uz to, ka LBB Zemgales novada valde ir organizējusi dažādus pasākumus, kuriem būtu jāvieno dažādu bibliotēku bibliotekāri, vēlamais mērķis nav sasniegts. Laikam biedrības darbība nav pietiekami aktīvi popularizēta, jo biedru skaits nav pieaudzis, bet iespējams, ka īstas biedrības darbības nemaz nav. LBB ir jābūt vienas profesijas cilvēkus vienojošai organizācijai, kas risinātu ne tikai ar darbu saistītos jautājumus, bet uz kopīgu interešu pamata rosinātu bibliotekāru radošo aktivitāti, celtu profesionālo pašapziņu. Tiem biedrības biedriem, kuriem ir izdevus pabūt ārzemēs, vajadzētu savā pieredzē dalīties ar visiem bibliotekāriem, ne tikai ar LBB vadību. Vēlams padomāt par biedrības kluba veidošanu, kur katrs biedrības biedrs zināmā laikā varētu satikties ar saviem domubiedriem. 

Ja LBB statūtos ir paredzēts panālt bibliotekārā darba prestiža celšanu, tad jāteic, ka nepieciešams daudz vairāk izdomas un aktivitātes no katra LBB biedra un visas biedrības kopumā, jo profesijas prestižu nepacels ne biedrības valde, lai cik izdomas bagāta tā arī nebūtu, ne izcīnītais algu pieaugums. Par to jādomā katram bibliotekāram, LBB darbā jāiesaistās pēc iespējas vairākiem savas profesijas entuziastiem. 

 

"Ar grāmatu pie gaismas"

I. Auziņa, Jelgavas RCB

 

Daļēji beigušies kārtējie pārdzīvojumi un pārkārtojumi bibliotēku darbībā: likvidēta centralizācija, atcelta samākslotā iespieddarbu klasifikācija, aizvākta makulatūrliteratūra no plauktiem, tautas bibliotēkas nodotas pašvaldību pārziņā. Kas sekos tālāk? Ko piedāvāsim lasīt? Skaidrs ir viens - ir jāatjauno tautas bibliotēkas gan satura, gan autoru izvēles ziņā! Jāatzīst un jāpieņem uzskats, ka bibliotēkai jākļūst par vietu, kur (pat pagastos!) līdzās sadzīvo dažādas varas, politiskās partijas, dažādi viedokļi un struktūras, dažādas paaudzes un indivīdi. Visiem vienojošais ir iespiestais vārds - grāmata. 

Bet vai to šobrīd var atrast mazajās tautas bibliotēkās? Bibliotēku fondi ir noplicināti, norakstīti, izvazāti. Nesaprotama un neattaisnojama ir pašreizējā valsts grāmatu izdošanas politika. Tā ir bezatbildīga tautas garīguma veidošanā gan šobrīd, gan nākošajām paaudzēm. Vai daudzās bibliotēkās ir atrodami "Latvju raksti"? Nē. Atrodami vēl tie ir dažos universālveikalu plauktos ar piezīmi - cena valūtā. Vai varam atrast Rūdolfa Blaumaņa Kopotos rakstus pilnībā? Nē. Jelgavas rajona bibliotēkās to pietrūkst. Pietrūkst vēl daudz kā cita. Lasītājam ir tiesības lasīt grāmatas par savu senatni, etnogrāfiju, kultūru, tradīcijām, par savu novadu un visu to, ko apzīmē par latviešu tautas dvēseli. Bet bibliotēkās šīs literatūras trūkst. Tās vietā lauku cilvēks var kavēt sev laiku ar 20. gadsimta pasaku-detektīvu. Nespēsim piepildīt savus grāmatu plauktus tikai ar trimdas tautiešu saziedotajām grāmatām un izsolēs iepirktajām, ja nemainīsies grāmatu izdošanas politika. 

Ja tautas bibliotēkām mainīsies grāmatu iegādes avoti un iespējas, vai pagasta bibliotekārs būs spējīgs, jūtīgs, zinošs, varošs iegūt to izdevumu, ko visvairāk gaida lauku lasītājs? Un ko lasa pats bibliotekārs? Vai, kā vajadzētu ik pa laikam uzzināt, ko lasa laukos ārsts, policists, deputāts, skolotājs, pagasta valdes vīri! Vai to, kas klājas pāri mums visiem - detektīvu, seksu, austrumu cīņas, dažādāko novirzienu reliģiskos izklāstus? Vai aiz tāliem kalniem mīt sapnis, ka latvietis jutīs vajadzību un saņems patiesu informāciju, labu literatūru un izglītību? Vai sapņa piepildījums nāks pēc ekonomisko grūtību pārvarēšanas? Bet, vai tas neatnāks par vēlu... Vai vēl ilgi uzskatīsim, ka kultūra ir tikai saimnieciska nozare, kas neko nepelna?

Mūsu ačgārnajā vērtību skalā bibliotēkas ir lūdzējas un nabadzes. Tās diedelē piemērotas telpas, literatūru, sadzīves apstākļus, atalgojumu. Bet mūsu tautas bibliotēkas nav nekāds ārpusesošs veidojums valstī, tā ir pati tauta, pati vide. 

Grāmata bija un būs kultūras pamatu pamats. Tā ir nenovērtējama bagātība, turklāt Latvijas valsts bagātība, katra pagasta bagātība. 

 

"Cīnīties vai sadarboties?"

D. Ozols, Dobeles rajons

 

Sveicināti, LBB Zemgales novada bibliotekāri!

Kuplais biedru skaits jau norāda, ka mūsu biedrība ir vajadzīga. Patreiz vēl sabiedrība nav pievērsusi bibliotekāriem savu laipnību. Vai mēs varam cerēt uz lielāku uzmanību no Kultūras ministrijas tuvākā laikā? Apšaubāmi, tādēļ jāsāk darboties pašiem.

Dobeles rajonā Bibliotekāru biedrības biedru skaits ir salīdzinoši mazāks nekā citur - mums ir 18 biedri. Bibliotekāru biedrības ideja visvairāk saista lauciniekus. Viņi vēlas biežākus pieredzes apmaiņas braucienus, kā arī tikšanos ar radošām personībām. 

No paveiktā visjaukākais šķiet vasaras nometnē "Pie dīcošā oda" pavadītais laiks. Kaut kas tāds bibliotēku vēsturē vēl nebija noticis! Žēl, ka tikai daži dobelnieki bija Jāņu vakarā Plūdoņa "Lejniekos". Šeit varēja pamācīties, cik saturīgi un aizraujoši var pavadīt vasaras saulgriežus.

Bibliotekāru dzīvē ir daudz sasāpējušu problēmu. Tās risināt vajadzētu oficiālām iestādēm. Ko gan tur var palīdzēt biedrība, vai viņai ar to būtu jānodarbojas? Šodien visneapskaužamākā stāvoklī ir pagastu bibliotēkas. Pie mums ir pagastu priekšsēdētāji, kas vienpersoniski vēlas risināt būtisku jautājumus, piemēram, kadru nomaiņu, algu lielumu, kvalifikācijas celšanu, bibliotēku likvidēšanu. Šos punktus līgumā starp pagasti valdi un CB viņi vienkārši izsvītro. Jāpadomā par sadarbību arī ar citu resoru bibliotēkām. 

Lai iepazīstinātu bibliotekārus ar Zemgales novada bibliotekāru biedrībā notiekošo, valdes sēdes varētu organizēt kopā ar rajonu semināriem. Arī LBB valdes locekļi varētu būt biežāks ciemiņš Zemgales novada biedrības sēdēs. 

Nobeigumā gribētu atgādināt, ka lielākais mūsu spēks ir cilvēciskie kontakti, kas liek darboties mūsu pašu labā. 

 

Atpakaļ uz tabulu