Aiziet!
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001 info@biblioteka.jelgava.lv
Drukāt

LBB Zemgales nodaļa

 

Latvijas bibliotekāru biedrības Zemgales nodaļas stratēģija (2018-2020)

 

Ko mēs vēlamies sasniegt:

-          Bibliotēkas un to pakalpojumi ir pieejami un atpazīstami vietējā kopienā, un tiek augsti novērtēti;

-          Bibliotekāru darbs ir prestižs un tiek adekvāti novērtēts, t.sk. atalgojuma ziņā;

-          Bibliotekāri ir zinoši, prasmīgi, nemitīgi pilnveido sevi un atbalsta viens otru.

 

Lai sasniegtu šos mērķus, biedrība darbosies vairākos virzienos - interešu pārstāvniecība, bibliotekāru kapacitātes celšana, bibliotekāru sabiedrības saliedēšana.

 LBB Zemgales nodaļas stratēģija (2018-2020)

 

Zemgales novada Bibliotekāru biedrība (ZNBB) dibināta 1990. gada 25. aprīlī. 1991. gadā 19. maijā tika apstiprināti ZNBB statūti.

 

Daži interesanti fakti no vēstures:

  • Zemgales novada Bibliotekāru biedrībai bija juridiskas personas tiesības. Tai bija savs zīmogs ar savu nosaukumu un rēķins bankā. Tā varēja slēgt līgumus un vienošanos. Biedrība atradās Jelgavas pilsētas bibliotēkā (Akadēmijas ielā 26).
  • Galvenie uzdevumi bija saliedēt Dobeles, Bauskas un Jelgavas rajona un pilsētas bibliotekārus, aizstāvot to profesionālās un ekonomiskās tiesības; panākt bibliotekārā darba kā kultūras sastāvdaļas prestiža celšanu; iestāties par informācijas pieejamību un pret tās jebkādu ierobežojumu (t.sk. pret slēgto fondu organizēšanu, cenzūru).
  • ZNBB augstākais orgāns bija tās biedru kopsapulce, kuru sasauc ne retāk kā reizi gadā. Tā bija lemt tiesīga, ja piedalījās vairāk nekā puse biedrības biedri.

 

Ir izsludināts jauns konkurss “Gada bibliotekārs Zemgalē 2019”. Konkursa nolikums pieejams ŠEIT! 

 

LBB Zemgales nodaļas semināri un konferences

 

2012 | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018

 

2019

 

Gada bibliotekāra balva

 

Starp pieciem nominantiem uz Gada bibliotekāra titulu atrodams arī Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītājas Baibas Īvānes-Kronbergas vārds. Lai gan balva aizceļojusi uz Kuldīgas novadu, kolēģi Jelgavas pilsētas bibliotēkā augstu vērtē Baibas ikdienas darbu. “Viņu raksturo liela atbildības izjūta, atvērtība un atbalsts, iniciatīva un radošums, piederības sajūta Jelgavai un patriotisms, kvalitatīvs, daudzveidīgs darbs. Baiba ir vērsta uz sadarbību,” kolēģi raksturo Jelgavas pilsētas bibliotēkas vadītāja Lāsma Zariņa, izceļot viņas nopelnus Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novada novadpētniecībā, bibliotēkas vēstures izzināšanā, projektā “Sienas, kas runā”, par kuru plašāk stāsta pati Baiba.

 

Mūsu saruna notiek bibliotēkas Krišjāņa Barona zālē. Šī ir viņas mīļākā vieta bibliotēkā. “Ar šo zāli saistās stāsti, ko es stāstu bibliotēkas apmeklētājiem, darbiniekiem. Svētdien noslēdzās Bibliotēku nedēļa, kad jebkurš interesents varēja piedalīties ekskursijās. Mēs sākam no ēkas ārpuses, izstaigājam apkārtni un runājam par vērtībām, kas atrodas ēkā un ap to. Bibliotēkas Krišjāņa Barona zāle man ir ļoti nozīmīgs izejas punkts, kur var runāt par ārkārtīgi daudzām tēmām. Ne tikai par bibliotēku, bet visu to, kas mums svarīgs, – par latvisko identitāti, kā saglabājam savas latviskās vērtības,” tā Baiba.

 

– Vadāt Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļu. Ar ko tā nodarbojas?

 

Bibliotēkas Informācijas nodaļas darbu ir grūti raksturot dažos vārdos. Mūsu atbildības lauks ir ļoti plašs. Vēsturiski tā bija Bibliogrāfijas nodaļa, kas pārsvarā strādāja ar uzziņām. Cilvēki nāca ar saviem pieprasījumiem, darbinieki viņiem palīdzēja saprast, kur meklēt informāciju.

 

Šobrīd nodaļas galvenie darbības virzieni ir divi. Pirmkārt, tā ir novadpētniecība – tiek uzturēts un papildināts novadpētniecības un seno izdevumu krājums. Mūsu galvenais uzdevums ir apkopot, saglabāt un padarīt pieejamu visu, kas drukātajos materiālos ir bijis un tiek publicēts ik dienu par Jelgavu un novadu. Otrkārt, tas ir darbs ar dažādiem elektroniskajiem resursiem – novadpētniecības resursiem, datubāzēm. Ļoti daudziem reizēm ir vājš priekšstats par to, kas vispār ir datubāze. Bibliotēka abonē dažādus elektroniskos resursus, ko saviem lasītājiem piedāvājam par brīvu ne tikai bibliotēkā, bet arī ārpus tās.

 

Palīdzam bibliotēkas apmeklētājiem un arī bibliotekāriem saprast, kā visērtāk iegūt nepieciešamo informāciju. Piemēram, ļoti bieži pie mums atnāk skolēni, kam jāraksta zinātniski pētnieciskais darbs, bet viņiem nav priekšstata un zināšanu par to, ko nozīmē atrast uzticamu un drošu avotu. Informācijpratība, medijpratība – šīsdienas aktuālie termini, un ar tiem mēs strādājam. Gribam šajā virzienā darboties vēl aktīvāk, taču šobrīd darām tik, cik atļauj resursi, tāpat vēl daudz darāmā, lai arvien vairāk iedzīvotāju patiešām ieraudzītu, ka mums ir, ko piedāvāt. Esam profesionāļi savā jomā.

 

Man patīk iedvesmot, parādīt bibliotēku no dažādām pusēm, laužot stereotipus. Informācijas zinātnē ir pat tāda teorija kā bailes no bibliotēkas. Cilvēkam gadu simtu laikā iestrādājies priekšstats par smagajām durvīm, kas jāver, lai nokļūtu bibliotēkā. Tomēr mūsdienās bibliotēka ir atvērta vieta ikvienam. Tā, manuprāt, ir bibliotēkas galvenā misija. Bibliotēka ir pieejama visiem vienlīdz neatkarīgi no sociālā stāvokļa, materiālās rocības vai vecuma.

 

To visu mēģinām iedzīvināt savā darbā. Studēju doktorantūrā, un šie jautājumi man ir svarīgi arī konceptuālā, pētnieciskā līmenī.

 

– Miniet, lūdzu, lielākos projektus, pie kuriem strādājat novadpētniecībā!

 

Bibliotēkā strādāju trīs gadus, un tas ir ārkārtīgi īss laiks, kurā tikai paspēj saprast, kā bibliotēka darbojas. Tas nozīmīgākais, kas izdarīts vēl pirms manis, ir novadpētniecības datubāzes izveidošana – varam vienuviet apskatīt, kas par Jelgavu, tās iedzīvotājiem rakstīts.

 

Tomēr trīs gados šis tas jau ir paveikts. Par lielāko ieguvumu uzskatu iekļaušanos Stāstu bibliotēku tīklā, un mūsu gadījumā tas ir cieši saistīts ar novadpētniecības darbu. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Stāstu bibliotēku tīkls ir unikāls, izveidots tieši Latvijā.

 

Otrs – vadu kultūrvēsturiskas ekskursijas “Sienas, kas runā” par bibliotēku, tās vēsturi. Ekskursijas veidoju divu gadu laikā, izstrādājot maģistra darbu “Jelgavas pilsētas bibliotēka Akadēmijas ielā 26: ainavas kultūrvēsturiska lasīšana”. Ģeogrāfijas zinātnē ir teorija, kur pilsēta, ainava tiek uztverta kā teksts. Mēģināju iedzīvināt šo teoriju, ka arī ēka un tās apkārtne var būt teksts, ko lasām. Ar bibliotēkas ideju tas sasaucas perfekti.

 

Bibliotēka pašreizējā ēkā atrodas 35 gadus, bet par ēkas vēsturi gandrīz nekas nebija zināms. Tas saistīts ar īpašo Jelgavas naratīvu, kad Otrā pasaules kara izskaņā tika iznīcināta faktiski visa pilsēta. Daudzi dzīvo ar domu, ka neko vairs nevaram uzzināt, jo tas viss ir zudis uz neatgriešanos. Kādreiz ir jāpārvar tas sastinguma punkts, un varbūt var atrast citus ceļus, kā nokļūt līdz atbildēm. Intervēju ēkas iedzīvotājus, kas šeit dzīvojuši padomju okupācijas laikā, strādāju arhīvos. Pēc Otrā pasaules kara ēkā dzīvoja cietuma darbinieki ar savām ģimenēm. Savukārt pirms Otrā pasaules kara šis bija īres nams. Ilgos padomju gadus ēka bija nolaista, tai nebija tā gaišākā aura, ko, protams, varu secināt nevis no savas pieredzes, bet pēc sarunām ar apkārtnes iedzīvotājiem.

 

Izdarīts milzīgs darbs, un varam cilvēkiem pasniegt stāstu par bibliotēkas vēsturi un tās pakalpojumiem pietiekami aizraujoši. Tas ir cits veids, kā paskatīties uz mums: bibliotēka ir ļoti mainījusies un augusi, taču daļa ēkas rekonstrukcijas vēl tikai priekšā.

 

Vienmēr jau gribas, lai vairāk cilvēku atvērtu bibliotēkas durvis. No stacijas nākot, tūristi te iegriežas pietiekami bieži, bet norādes uz bibliotēku joprojām nav, kaut gan pasaulē un Latvijā tā ir ierasta prakse. Kad tiekamies ar pilsētas atbildīgajām amatpersonām, arī tad vienmēr mēģinām iedzīvināt bibliotēkas stāstu, pastāstīt, kāpēc esam svarīgi. Kāpēc ir svarīga Krišjāņa Barona zāle un vai mēs apzināmies tās vērtības, kas ir tepat, mūsu pilsētā.

 

Fiziķis Alberts Einšteins ir teicis – vienīgā lieta, kas tev noteikti ir jāzina, ir bibliotēkas atrašanās vieta. Ja zināsi, kur ir bibliotēka, tiksi pie visa pārējā. Te ir viss – var kaut vai telefonu uzlādēt, iegūt informāciju, kā nokļūt vajadzīgajā vietā, var vienkārši pasēdēt, padomāt par dzīvi vai iegrimt grāmatu pasaulē. Uz to mēs cenšamies iet. Lai visi pilsētā zinātu, kur ir bibliotēka. Bet tas ir ilgs darbs.

 

– Esat arī Latvijas Bibliotekāru biedrības Novadpētniecības sekcijas vadītāja.

 

Tas ir milzīgs izaicinājums un kādā ziņā arī nejaušību ķēde. Par Novadpētniecības sekcijas vadītāju tiku ievēlēta man pavisam negaidīti, un esmu pietiekami neapdomīga, lai neteiktu nē. Parasti esmu diezgan atvērta izaicinājumiem, ja redzu tam jēgu.

 

Darbs Novadpētniecības sekcijā kā jebkurā biedrībā ir brīvprātīgs. Katram laikam ir savi akcenti. 1994. gadā, kad sekcija tika dibināta, bija citi uzdevumi un arī diezgan liels uzrāviens. Tad Novadpētniecības sekcija samērā ilgus gadus atradās klusuma periodā. Tagad arī es tur esmu, kaut ko lēnām mēģinām spriest, bet, kā tas viss izvērtīsies, rādīs laiks. Bieži jūtos vēl nepietiekami pieredzējusi šajā laukā, bet laikam tām degošajām acīm kādreiz ir lielāka loma. Man ir svarīgi jebko darīt ar iedvesmu. Brīdī, kad tā zūd, man ir jāiet prom.

 

Latvijas Bibliotekāru biedrības Novadpētniecības sekcija domā par novadpētniecības jautājumiem konceptuālā līmenī. Tai vajadzētu būt vietai, kur satikties visiem, kam Latvijā interesē novadpētniecība. Runāt par to, kā tas notiek citur, kas mums būtu svarīgi kā lielajai bibliotēku kopienai, ne tikai katrai bibliotēkai atsevišķi.

 

– Esat strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju, ieguvusi maģistra grādu rakstniecības studijās, līdz 2016. gada izskaņā sākāt darbu Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļā. Kā nonācāt bibliotēkā?

 

Pamatizglītība man ir latviešu valodas un literatūras skolotāja. Kamēr studēju, divus gadus arī nostrādāju profesijā. Vairāk nekā astoņus gadus strādāju par literāro redaktori izdevniecībās. Esmu strādājusi ar tulkoto literatūru, un arī šobrīd paralēli šo to daru tieši ar tekstiem. Šajā jomā strādāju ilgus gadus, dzīvoju Jelgavā. Šeit esmu ieprecējusies. Nāku no Rīgas, kaut gan sevi par rīdzinieci īsti neuzskatu. Mana sirds ir Latgalē, kur pagājušas manas bērnības vasaras.

 

Zemgali un Jelgavu man bija ļoti grūti pieņemt, tāpēc viss, ko šobrīd daru, ir veids, kā sajust piederību vietai. Redaktores darbs ir diezgan vientuļš – ikdienā jau nesatiecies ar citiem cilvēkiem. Sapratu, ka Jelgavā man vajag darbu, kurā vari sajusties piederīgs kopienai. Mana pirmā doma bija par bibliotēku, tobrīd neko nezinot par tās ikdienas darbu. Otro maģistra grādu ieguvu bibliotēkzinātnē. Nācu ar domu, ka bibliotēka ir vieta, kur kopiena var satikties, te arī ieraudzīšu, kāda tā Jelgava un novads ir, un te man būs iespēja sajusties daļai no šīs vietas. Un tas ir ļoti svarīgi.

 

Bibliotēkā parādās dzīve visā tās daudzveidībā. Dažkārt tas ir grūti, jo ne viss mums ir pieņemams. No otras puses, tas liek nolaisties uz zemes un saprast, ka sabiedrība ir ļoti dažāda.

 

Ir notikusi bibliotēkas funkciju pārnese no vēsas grāmatu glabātavas uz to, ka tā patiešām ir kopienas centrs. Mums priekšā ir vēl daudz darba, ja salīdzina ar Skandināvijas valstīm, kur bibliotēku apmeklē gandrīz visi. Mums vēl ir kur augt, bet nav arī slikti. Bibliotēka var būt tas bišu strops, kur visi ik pa laikam satiekamies. Tad ej pa ielu un ieraugi – redz, kur mans lasītājs. Neesam tuvu pazīstami, bet zinu, ka atrodos vietā, kurai esmu piederīga, un man tas ir svarīgi.

 

– Esat teikusi, ka redzat bibliotēku kā svarīgu ikvienas kopienas mezglpunktu. Kas ir svarīgākais, ko bibliotēka var dot sabiedrībai?

 

Domāju, ir tas otrs – ko sabiedrība var dot bibliotēkai. Mēs jau neesam atrauts mehānisms – kopā veidojam sabiedrību. Pasaulē bibliotēkās strādā ļoti daudz brīvprātīgo, te viņi var gūt darba pieredzi. Man ļoti gribētos, lai arī mēs lēnām ietu uz šo modeli, ka jebkurš var dot kādu ieguldījumu. Daudzi bibliotēkā atrod savu piepildījumu. Piemēram, seniors, kurš vairs nestrādā, var mācīt citiem valodu, dalīties ar savu pieredzi, vadot nodarbības. Latvijā tas lēnām sāk iedzīvoties, un gribētu, lai tā būtu arī mūsu bibliotēkā. Šķiet, vēl neesam tikuši vaļā no uzskata, ka viss ir jādara par atalgojumu. Gandarījums patiesībā var būt ļoti laba alga.

 

– Darbojaties arī Latvijas Stāstnieku asociācijā.

 

Oficiāla biedre neesmu, tajā esmu nokļuvusi saistībā ar Jelgavas pilsētas bibliotēkas darbu Stāstu bibliotēku tīklā.

 

Stāstnieku asociācijas galvenā misija ir uzturēt stāstniecības tradīciju kā nemateriālā kultūras mantojuma daļu. Ikvienam cilvēkam stāsts ir svarīgs. No vienas puses, uzturam un iedzīvinām mūsu kultūras mantojumu – pasakas, teikas –, no otras – mēs ikviens esam stāstnieks un caur stāstiem ļoti daudz varam saprast, panākt.

 

Mūsu bibliotēkas projekts “Sienas, kas runā” ir veids, kā mēs bibliotēkā stāstām stāstus. Tie nav tikai hronoloģiski datumi, bet tie ir stāsti par cilvēkiem, notikumiem. Citās bibliotēkās iedzīvotāji tiekas un dalās, piemēram, piensaimnieku stāstos. Šādā veidā kopienas cilvēki zina, ka viņu stāsts ir svarīgs, ka kāds grib viņos klausīties, un jūtas vajadzīgi. Bibliotēka stāstus arī apkopo un saglabā.

 

Pasaulē stāstniecība ir iesaistīta visdažādākajās jomās. Svētdien tepat pie šī galda mums bija tikšanās ar norvēģu stāstnieci klaunu Ivanīru Sibillu Hasonu un Megu Nemgordu no Zviedrijas. Norvēģu stāstniece Ivanīra strādā ar bērniem, kam ir īpašas vajadzības, lai integrētu viņus skolā, klasē, sabiedrībā, palīdzētu tikt galā ar traumatisku pieredzi. Savukārt Zviedrijā, piemēram, bibliotēkā, izmantojot stāstus, strādā ar demences pacientiem. Mūsu bibliotēkās tas šobrīd nenotiek, bet to varētu darīt.

 

Ir daudz labu grāmatu, kas sarakstītas par stāstniecības jēgu. Jau kopš seniem laikiem saruna mums ir bijusi svarīga. Patiesībā neviens bez tās nevar. Kad tās pietrūkst, bieži vien jūtamies nelaimīgi. Mums ir nepieciešams tiešais kontakts, mums vajag dalīties un lai kāds dalās ar mums.

 

– Ko jums nozīmē izvirzīšana Gada bibliotekāra balvai?

 

Protams, ir patīkami, ka darbs ir novērtēts. Ja kaut ko dara no sirds, to laikam nevar nepamanīt. Pēc savas dabas gan esmu šaubu cilvēks. Man vienmēr šķiet, ka varēja izdarīt vēl labāk, vēl vairāk. Manuprāt, mūsdienās mēs visi darbojamies uz tik dažādām pusēm, ka dažkārt pietrūkst spēka un laika kādā vienā ieiet dziļumā. Ir daudz bibliotekāru, kas paveikuši nesalīdzināmi vairāk par mani. Es tiešām esmu vēl bērna autiņos, šajā jomā vien pamērkusi pirkstu galus. Bet kaut kas jau ir izdarīts, un prieks, ka tas ir pamanīts. Viens ir bibliotēkas ēkas vēstures izpēte, ko novērtējuši arī bibliotēkas kolēģi, otrs – darbošanās stāstniecības kustībā. Domāju, ka man viss vēl priekšā.

 

2018

 

Gada bibliotekārs Zemgalē 2018 balvas nominanti: 
  • Agrita Hatkēviča, Bauskas novada Vecsaules pagasta Vecsaules bibliotēkas vadītāja
  • Gunta Savicka, Jelgavas pilsētas bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre
  • Anita Šveda, Rundāles novada Bērsteles bibliotēkas vadītāja
  • Maruta Pūpola, Dobeles novada Penkules bibliotēkas vadītāja
  • Inga Buholca, Ozolnieku novada Centrālā bibliotēkas vecākā bibliotekāre
  • Inta Strazdiņa, Jelgavas novada Sesavas pagasta bibliotēkas vadītāja

Apsveicam ar nominācijām! 

 

 

 

Zemgales bibliotēku idejas 2018. gada Ideju gadatirgū :

  •   Mainot bibliotēkas, mainām sabiedrību (Bauskas reģiona bibliotēkas)
  •   Esi moderns – izvēlies bibliotēku! (Dobeles novada bibliotēkas)
  •   Citāda pieeja bibliotēkas jaunumu un datubāzu popularizēšanai (Jelgavas pilsētas bibliotēka)
  •   Radošie darbi caur datubāzu prizmu (Jelgavas pilsētas bibliotēka)
  •   Dzejas dienu Jelgavā atspoguļojums (Jelgavas pilsētas bibliotēka)
  •   E. Ādamsons un Jelgava (Jelgavas pilsētas bibliotēka)
  •   Izglītojošas aktivitātes Jelgavas novada bibliotēkās (Jelgavas un Jelgavas novada bibliotēkas)

 

 

Gada bibliotekāra balva

 

Latvijas Bibliotekāru biedrība aicināja izvirzīt Gada bibliotekāru balvai 2018 kandidātus no visām Latvijas bibliotēkām. Jelgavas pilsētas bibliotēka izvirzīja Vivitu Armanoviču, Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāju. "Vivitas Armanovičas profesionālās darbības laikā tieši 2017. gads ir bijis viens no veiksmīgākajiem, kurā profesionālajām zināšanām  savienojoties  ar darba pieredzi un objektīvu apstākļu sakritību, LAN  pakalpojumi pilnveidojās un atstāja paliekošu ietekmi kopīgajā bibliotēkas pakalpojumu grozā, veicināja bibliotēkas atpazīstamību Jelgavas iedzīvotāju vidū. Vivita Armanoviča ir izveidojusi lielisku, darbīgu nodaļas kolektīvu, kurš prot sadarboties, bez problēmām aizstāt viens otru, kuram izveidojušās savas tradīcijas, ir vienots   un savstarpēji koleģiāls. V.Armanoviča studē LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas pārvaldības  programmā." Lepojamies ar sasniegto! 

 

 

 

Reģionālie semināri 2018.gadā :

 

Jelgava  09.05.2018.  Reģionālais seminārs: "Bibliotekāra personības loma mūsdienu bibliotēkas darbā".

(Lektori, Zemagales bibliotekāra gada balva “Gada bibliotekārs Zemgalē 2018”)

Bauska 29.08.2018  vasaras skola LEJNIEKOS (V.Plūdoņa dzimtajās mājās).

(Personības izaugsmes treneri, lektori, radošas darbnīcas)

Dobele 07.11.2018. Reģionālais seminārs: "SIMTGADE – SVINI, IEDVESMO, MĀCIES, TICI, GŪSTI, APZINI, DOMĀ, ESI!"

Bibliotēkas 100 gados – no tradīcijām līdz mūsdienām.

(Lektori, pieredzes stāsti, iedvesmojošas personības ) 


 

2017

 

 

Šogad sportosim "Pikšās"

 

Gadskārtējā LBB Zemgales nodaļas sporta diena notiks 30.augustā, Dobeles novada "Pikšās". Par dienas norisi šogad gādā Dobeles novada Centrālā bibliotēka.

 

 

 

LBB Zemgales nodaļas reģionālais seminārs 

17.maijā Jelgavas pilsētas bibliotēka organizēs reģionālo semināru. Tā ietvaros esam paredzējuši sumināt gada bibliotekāru Zemgalē, organizējot konkursu "Gada bibliotekārs Zemgalē 2017". Lūdzu izvirziet pretendentus apbalvojumam!
Konkursa nolikumu skatīt šeit. Semināra programmu iespējams aplūkot ŠEIT

 

Latvijas bibliotekāru biedrības Zemgales reģiona valde

2016.gada 9. novembrī Bauskas Centrālajā bibliotēkā noritēja Zemgales reģionālais publisko bibliotēku darbinieku seminārs. Semināra laikā tika ievēlēta jaunā Latvijas bibliotekāru biedrības Zemgales reģiona valde:

priekšsēdētāja - Lāsma Zariņa (Jelgavas pilsētas bibliotēka),

valdes locekļi - Madara Maslova-Konrāde (Bauskas Centrālā bibliotēka),

                       Antra Ģēvele (Codes bibliotēka),

                       Sandra Kazimiraite (Aizstrautnieku bibliotēka),

                       Kristīne Ževņenko (Dobeles novada Centrālā bibliotēka),

                                                                              Viktorija Agafonova (Jelgavas pilsētas bibliotēka).

 2017.gada 8.februārī tikāmies valdes sēdē Jelgavas pilsētas bibliotēkā. Kopīgi apspriedām LBB Zemgales reģiona jauno attīstības stratēģiju, izvirzījām vairākas idejas par biedrības aktivitātēm un nolēmām, ka izstrādāsim nolikumu  balvai: “Latvijas Bibliotekāru biedrības Zemgales reģiona gada bibliotekārs”.  Izvirzījām kopīgus mērķus un nolēmām piedalīties VKKF projektu konkursā par bibliotekāru vasaras skolu.

Tikšanās notika radošā un ideju piepildītā gaisotnē.

 

 

2016

 

Reģionālais seminārs Bauskas Kultūras centrā

9. novembrī noritēja Zemgales reģionālais publisko bibliotēku darbinieku seminārs. Šoreiz uzmanība tika pievērsta bērniem un jauniešiem. Kā ierasts, tikšanās noritēja Bauskas Kultūras centra Lielajā zālē. Semināra atklāšana notika plkst. 10:00. Reģionālā semināra programma.


"9. novembrī Aizkraukles, Dobeles, Bauskas, Ogres, Jegavas reģionu bibliotēkas tikās ikgadējā seminārā, ko organizēja Bauskas Centrālā bibliotēka. Šī diena bija veltīta darbam ar bērniem un jauniešiem.
Kā iepazīt pasauli kopā ar pašiem mazākajiem bibliotēkas apmeklētājiem? Kā sarunāties ar dusmīgu jaunieti? Šie un citi jautājumi tika risināti kolēģu pieredzes stāstos un kopā ar psiholoģi, konfliktu vadīšanas eksperti. Neiztika bez nozares aktualitātēm kopumā - KISC pārstāvji informēja par to jaunākajiem projektiem un atbildēja uz satraucošo jautājumu par interneta pieejamību un ātrumu publiskajās bibliotēkās, LNB kolēģe dalījās stāstā par pieredzi ASV bibliotēkās un jaundzirdētām lietām ILFA konferencē, kā arī tika ievēlēta jauna LBB Zemgales nodaļas valde!  
Mūsu kopējā tikšanās, ko noslēdza kādreizējās Kurzemes-Zemgales hercogistes pērles - Bauskas rātsnama - apskatīšana, tika aizvadīta ar vairākām atziņām un ierosmēm no citām bibliotēkām, jo ritenis nebūt nav jāizgudro no jauna!

Fotogrāfijas iespējams aplūkot šeit."

 

Pārgājiens pa Ziemassvētku kauju vietām

Tradicionālā LBB Zemgales nodaļas sporta diena šogad noritēja patriotiskā gaisotnē. Bauskas, Dobeles, Jelgavas bibliotekāri devās pārgājienā pa Ziemassvētku kauju vietām Jelgavas novada Valgundes pagastā. Atšķirībā no pagājušā gada, šoreiz laiks mūs nelutināja, pat ienāca prātā doma pārgājienu pārcelt uz septembra mēnesi. Paturot prātā teicienu – “nav slikta laika, ir tikai nepiemērots apģērbs”  17.augustā viss notika kā plānots.

Kolēģu satikšanās, it īpaši neformālās, ir sirsnīgas un jautras. Pirmais pieturas punkts un rīta kafija Valgundes pagasta Tīreļu bibliotēkā, kur mūs laipni sagaidīja bibliotēkas vadītāja Vija Jansone. Pēc iepazīšanās ar bibliotēku , devāmies uz Ziemassvētku kauju vietām. Kad tikām mežā, pārstāja līņāt un pasākuma atklāšanas tradicionālajā līnijā nostājāmies jaušami priecīgākā noskaņā. Apsveicināšanās, uzkāpšana skatu tornī un gides, pensionētas skolotājas, pavadībā gan braukšus, gan kājām devāmies pa bijušajām kauju vietām, tikai zinātājam pamanāmo dzelzceļa stigu, ierakumiem un piemiņas vietām kritušajiem karavīriem. Ceļš aizveda līdz Mangaļu mājām, kur iekārtots Ziemassvētku kauju muzejs. Atraktīvu muzeja puišu pavadībā atsaucām atmiņā skolā mācīto par 1. Pasaules kara notikumiem Latvijā un tad jau arī vēla pēcpusdiena klāt. Pēc kopīgas maltītes pie ugunskura, bildēšanās un šķiršanās.

Nākamgad tiekamies Dobeles pusē!

Pasākuma bildes http://www.draugiem.lv/jelgavasbiblioteka/gallery/?pid=426072520

 

Ieskats latviešu oriģinālliteratūras daudzveidībā „Kur piedzimst vārds?”

2016. gada 11. maijā notika reģionālais seminārs. Šoreiz tas veltīts latviešu oriģinālliteratūrai. Pēdējā laikā vērojams, ka lasītāju interese palielinājusies tieši par latviešu autoru darbiem. Lektori rosināja pārdomas par it kā jau zināmo, bet tajā pašā laikā piemirsto, rosināja uz lasīšanu paraudzīties filozofiski, iepazīstināja ar latviešu oriģinālliteratūras jaunumiem. ļoti noderīga un interesanta bija kolēģu pieredze lasīšanas veicināšanā - darbā ar lasītāju klubiem.

Programma

Prezentācijas: Kas labāks par selfiju | Pazudušā dēla tēls latviešu klasiskajā literatūrā | Par grāmatu jaunumiemlatviešu valodā 

 


 

Izmaiņas LBB Zemgales nodaļas valdē

LBB Zemgales nodaļas līdzšinējā priekšsēdētāja Līga Strazdiņa lūgusi atbrīvot no šī sabiedriskā pienākuma, jo būtiski palielinājusies darba slodze tiešajā darbā, bez tam mainījusies darba intensitāte LBB valdē. Viena darbinieka bibliotēkā strādājot, nav iespējams regulāri apmeklēt valdes sanāksmes Rīgā un arī veicināt reģiona bibliotekāru dalību kopīgajos pasākumos. Paldies Līgai par paveikto bibliotekāru biedrībā un interesantajiem pasākumiem!

No 2015. gada novembra LBB Zemgales nodaļas priekšsēdētājas pienākumus  uzticēts pildīt Lāsmai Zariņai  - Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktorei, tālrunis 63046721, e-pasts Lasma.Zarina@biblioteka.jelgava.lv 

 

 

 

2015

 

Sporta diena Vilcē

12. augustā, kad Zemgalē tika prognozēti  karstuma rekordi, Jelgavas novada Vilces pagastā notika LBB Zemgales nodaļas sporta diena.  Šoreiz sportiskās aktivitātes saistījās ar orientēšanos Vilces dabas takā, mīklu minēšanu un dažādiem veiklības pārbaudījumiem. Jāatzīst, ka vislielākās grūtības sagādāja mīklu minēšana!

Gluži nemanot aizskrēja laiks, arī karstums meža takās tik ļoti jūtams nebija. Prieks, ka visi sveiki un veseli, un apmierināti par jauko dienu devās uz savām mājām. Paldies Vilces un Ziedkalnes bibliotēkām un pārējiem kolēģiem, Vilces pagasta ļaudīm, kas noorganizēja mums šos svētkus!

Sporta dienā Vilcē piedalījās Bauskas un Jelgavas reģionu bibliotēkas.

Video atskatu skatīt ŠEIT.

 

Konference "Kā veicināt bērnu un jauniešu interesi par bibliotēku?"

13. maijā 10.00 notika konference par darbu ar bērniem. Šī tēma ir nozīmīga ikvienai bibliotēkai. Konferences pirmajā daļā LNB speciālistu uzstāšanās par aktualitātēm, bet otrā daļa raisījās kā lietišķa domu apmaiņa. Katrā novadā ir interesantas iestrādes un uzkrāta pieredze par kuru ir vērtīgi zināt ikvienam bibliotekāram, kurš strādā ar bērniem. Programma

Semināra prezentācijas

 

LBB biedru pārreģistrācija

LBB notiek tās biedru pārreģistrācija. Arī mūsu reģiona biedru skaits ir visai liels, bet reāli biedru naudas maksā un interesi par bibliotekāru biedrību izrāda daudz mazāks skaits. Notikusi arī kadru mainība. Tādēļ lūgums tiem kolēģiem, kuri to vēl nav izdarījuši, aizpildīt biedru uzskaites lapu , noskenēt to un nosūtīt uz e-adresi bibliotekarubiedriba@gmail.com

 

 

 

2014

 

Bibliotekāri sportoja Codē

27.augustā Bauskas novada Codes pagastā notika LBB Zemgales nodaļas sporta diena. Jelgavaniekiem izbraukšana 9.00 no Zinātniskās bibliotēkas. Sporta spēļu programmu skatīt šeit

 

 Pieredzes brauciens

9.aprīlī notika LBB Zemgales nodaļas pieredzes brauciens uz Jelgavas novada Elejas pagasta bibliotēku un Rundāles novada Pilrundāles bibliotēku.

Fotogrāfijas var apskatīt portāla draugiem.lv Zinātniskās bibliotēkas lapā galerijā "Diena Rundāles novadā" un Pilsrundāles (Stāstu) bibliotēkas lapā galerijā "Kādā lietainā dienā".

 

Nozīmīgākās Latvijas Bibliotekāru biedrības aktivitātes 2014.gadā
* Bibliotēkas diena dzīvē, 10.-16.februāris
* 4CanGurus Preiļos, 21.-22.marts

* LBB Zemgales nodaļas pieredzes brauciens uz Elejas un Pilsrundāles bibliotēkām 9.aprīlis
* Bibliotēku nedēļa 22.-27.aprīlis – tēma „Informēts un vesels!"
* Latvijas bibliotekāru 11.kongress „Nākotnes bibliotēkas: neierobežotas iespējas!" 29.-30.aprīlis
* LBB reģionālo nodaļu vasaras saieti – jūnijs/jūlijs/augusts

 

 

 

2013

 

 

2013.gads bildēs

Zemgales novada Bibliotekāru biedrības 2013.gada notikumu hronika.

 

Pieredzes brauciens

6.novembrī notika LBB Zemgales nodaļas valdes pieredzes brauciens uz Saldus novada Kursīšu bibliotēku.

 

Seminārs „Zemgales bibliotēkas – novada vēstures izpētei”
16.oktobrī notika seminārs par novadpētniecības jautājumiem. (programma)
Seminārs „Zemgales bibliotēkas – novada vēstures izpētei” iecerēts kā lietišķa domu apmaiņa un iepazīšanās ar novadpētniecības darbu Zemgales reģiona bibliotēkās. 

 

Bibliotekāru sporta diena Zaļeniekos

14.augustā Zaļenieku pagastā notika bibliotekāru Sporta diena. (Video)

 

Virtuālā fotoizstāde "Pirmsjāņu laiks Zemgalē"

Jūnijā Zemgales nodaļas valde aicināja kolēģus no visiem novadiem iesūtīt fotogrāfijas par tematu „Pirmsjāņu laiks Zemgalē", lai pēc tam izveidotu virtuālu fotoizstādi. Atsaucība bija necerēti liela. Izrādās daudzu bibliotekāru iemīļota nodarbošanās ir fotografēšana. Rudenī turpināsim ar citu galeriju!

 

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Lietuvu

22.-23.maijā LBB Zemgales nodaļas Jelgavas grupa rīkoja divu dienu pieredzes braucienu uz Pluņģes un Šilutes bibliotēkām Lietuvā. Iepazinām 2 modernas , ļoti darbīgas bibliotēkas , apskatījām Oginsku muižu, bijušo Plokštines PSRS kara bāzi, Žemaitijas Kalvarijas baziliku, Ventes ornitoloģisko staciju un daudz ko citu līdz šim neiepazītu Lietuvā.

 

 

Valdes sēdē pārrunātas plānotās bibliotēku aktivitātes 2013.gadā

 Pirmā jaunievēlētās valdes sēde 30.janvārī notika Zaļenieku bibliotēkā. Valdes sēdē tika pārrunāti svarīgākie biedrības darba virzieni un lielākās aktivitātes. Tā kā bibliotēku nedēļas tēma 2013.gadā ir „Mantojums sardzē", kā arī sabiedrībā pieaugusi interese par novadpētniecību, tad viens no priekšlikumiem bija padziļinātu uzmanību veltīt savu bibliotēku aizsākumu izpētei, bibliotēkai kā sabiedrības intelektuālajai urdītājai, kā arī nozīmīgiem Zemgales reģionu bibliotēku darbiniekiem, kuri atstājuši pēdas bibliotēku attīstībā. Rudens pusē bibliotēku vēstures pētījumiem tiks veltīts kopīgs seminārs. Vasarā tiek plānota kopīga sporta diena Zaļeniekos.


Šīs un citas 2013.gadā plānotās aktivitātes ir jāpārrunā visās novadu bibliotēkās.
Vienreiz ceturksnī tiks rīkotas virtuālās valdes sēdes. Sēdes noslēgumā dalībnieki devās ekskursijā uz Zaļo muižu - Zaļenieku Profesionālo vidusskolu, kur bibliotekāri varēja redzēt interesantas vēstures liecības un dzirdēt stāstus, kas visu ekskursantiem netiek stāstīti.

 

30.janvārī notiks LBB Zemgales nodaļas valdes sanāksme
Plkst.11:00 tiekamies Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā un izbraucam uz Zaļenieku pagasta bibliotēku.
Darba kārtībā:

  1. Iepazīšanās ar Zaļenieku pagasta bibliotēku.
  2. LBB Zemgales nodaļas 2013.gada darba plāna apspriešana.

 

Nozīmīgākās Latvijas Bibliotekāru biedrības aktivitātes 2013. gadā

  • 2.martā Lielie lasīšanas svētki kopā ar lasošajiem bērniem Ķīpsalā;
  • 10.aprīlī Latvijas bibliotekāru biedrības 16.konference „Bibliotēkas tagad! – Iedvesmojošas, pārsteidzošas, iedrošinošas" un biedrības 90.gadu jubilejas atzīmēšana ar skaistu balli;
  • No 22. līdz 28.aprīlim Bibliotēku nedēļa ar vadmotīvu „Mantojuma sardzē";
  • Jūnijā 3.starptautiskais velobrauciens pa bibliotēkām maršrutā Amsterdama – Brisele;
  • Septembrī vai oktobrī paredzēts atjaunot Baltijas un Ziemeļvalstu bibliotekāru konferenci, kas šoreiz notiks Helsinkos

 

2012

 

 

Reģionālais bibliotēku seminārs

2012.gada novembrī Bauskā notika Zemgales reģionālais publisko bibliotēku seminārs un LBB ZN valdes pārvēlēšanu sapulce. Jaunajā valdē ievēlēja:

Valdes priekšsēdētāja Līga Strazdiņa (Jelgavas novada Zaļenieku bibliotēka)
Valdes priekšsēdētājas vietniece Dzintra Punga (Jelgavas Zinātniskā bibliotēka)
Kasiere Inga Buholca (Ozolnieku novada centrālā bibliotēka)


Valdes locekles:
Antra Ģēvele (Bauskas novada Codes bibliotēka)
Brigita Baumane (Dobeles novada bibliotēka)


Revizijas komisija:
Aelita Ramane (Pilsrundāles bibliotēka)
Irēna Vadapāla (Bauskas centrālā bibliotēka)
Anda Rācenāja (Ed.Virzas Iecavas bibliotēka)

 

Atskats uz Latvijas bibliotekāru biedrības konferenci


11.aprīlī mēs četras – Aija Nadziņa, Olga Spirta, Dzintra Punga un Ingrīda Krieķe, piedalījāmies Latvijas bibliotekāru biedrības 15. konferencē „Bibliotēka aiz bibliotēkas: integrācija, inovācijas un informācija visiem", kura notika LU Lielajā aulā. Konferences atklāšanā uzrunas teica un bibliotekāru darbu augstu novērtēja – Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme- Grende, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, LU rektors Mārcis Auziņš.
Konferencē valdīja ļoti draudzīga, patīkama atmosfēra. Visi ziņojumi bija profesionāli sagatavoti, interesanti un aktuāli, kaut gan, pēc manām domām, dažus varēja dienas kārtībā neiekļaut, jo neatbilda auditorijas interešu lokam. Cerams, ka ziņotāju prezentācijas būs pieejamas arī virtuāli un ar tām iepazīties varēs lielāks bibliotekāru daudzums.
Īpaši gribas atzīmēt konferences 1. sesiju, kuras daļa bija atvēlēta konkursam „Pagasta bibliotekārs – Gaismas nesējs" - iepriekšējo gadu uzvarētāju stāstījumiem par savu bibliotēku un šā gada veiksminieku apbalvošanai. Protams, gribējās jau, lai uzvarētāju vidū būtu arī no mūsu novadiem izvirzītie kandidāti Māra Puriņa un Ingrīda Krieķe, bet nu neprotam to Bausku pārspēt!
Katrā ziņā konference deva jaunus impulsus darbam. Žēl, ka no Jelgavas bijām tik maz. Trūkst LBB Zemagales nodaļas Jelgavas atzarā īsti neatlaidīga urdītāja! Kur to ņemt?